Jautājums – vai vakardienas Saeimas lēmums tika pieņemts emociju, vai alkohola iespaidā?
2023. gada 29. maijs
- Ja vakar mūsu hokejisti mums sagādāja fantastiskas emocijas un bronzu, tad Saeima vakar vakarā pacentās un ieguva zelta medaļu (diemžēl nevis sportā, bet juridiski un ekonomiski nepamatotāko likumu topā).
- Tātad Saeima 28. maijā ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Ar grozījumiem šogad 29. maijs – Latvijas hokeja komandas 2023. gada Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas ieguves diena – noteikts par svētku dienu.
- Likumprojektā norādīts, ka 2023. gada 29. maija noteikšana par svētku dienu būtu cieņas apliecinājums, atbalsts un darba novērtējums Latvijas hokeja izlases sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajai sporta federācijai. Latvijas hokeja izlases panākumu atzīmēšana varētu sekmēt ikvienu tiekties pēc izcilības savā darbā, savās prasmēs. Šīs dienas kopīga atzīmēšana stiprinātu Latvijas sabiedrības nacionālo pašapziņu un saliedētību.
- Tiktāl viss izklausās skaisti, bet tai pašā laikā, likumprojektā ir arī norādīts, ka likumprojekta ietekme uz tautsaimniecības attīstību, kā arī ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, nav vērtēta. Norādīts arī, ka likumprojekta izstrādes laikā nav notikušas nekādas konsultācijas.
- Un šeit rodas pamatots jautājums – vai vakar vakarā (naktī) deputātu saprātu nebija aizmiglojis hokeja laikā un pēc spēles izdzertais alkohols, jo savādāk nekādi nevar izskaidrot šo spontāno un emociju iespaidā pieņemto likumu, nekonsultējoties ar Latvijas Darba devēju konfederācija vai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, un nepadomājot par sekām (piemēram, desmitiem tūkstošiem vecākiem ir jādomā, kur šodien likt savus bērndārzniekus, šodien tiek atceltas visas tiesas sēdes, tūkstošiem darba devēju jāatrod līdzekļi, lai par šodienu darbiniekiem samaksātu dubultā, utt.).
- Protams, ka man nav pierādījumu, ka šis likums pieņemts alkohola reibumā, bet man nerodas šaubas, ka šis bija sasteigts, faktos un aprēķinos neizvērtēts un nepārdomāts lēmums, kas atstās ļoti daudz haosa, stresa un negācijas.
Iedomājieties situāciju: jūs savā tālrunī regulāri saņemat nevēlamas īsziņas, kurās tiek kritizēta jūsu reliģiskā pārliecība un reklamēta specifiska tīmekļvietne.
Mūsu birojam šis ir īpaši zīmīgs gads! Ne tikai atzīmējam advokāta Laura Klagiša 20. gadu jubileju advokāta profesijā, bet arī esam sasnieguši brīnišķīgu atskaites punktu – mūsu Facebook lapas kopiena ir izaugusi līdz 20 000 sekotāju lielam pulkam.
Iedomājieties situāciju – jūs jau gadiem dzīvojat un strādājat ārzemēs, un pats Valsts ieņēmumu dienests (VID) jums rakstveidā ir oficiāli apstiprinājis, ka Latvijas nodokļu sistēmai ar jums vairs nav nekāda sakara, jo esat atzīts par nerezidentu nodokļu jomā.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā praksē nereti piemēro bargus sodus, tostarp īpašuma konfiskāciju. Taču aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kas uzņemas atbildību un kompensē radītos zaudējumus un morālos pārdzīvojumus situācijās, kad iestādes rīcība izrādās klaji nepamatota?
Finanšu ministrija ir izstrādājusi un virza izskatīšanai apjomīgus grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN).
Mēs iegādājamies ceļojumu apdrošināšanu sirdsmieram – lai, dodoties atpūtā, būtu pasargāti no neparedzētiem un bieži vien astronomiskiem izdevumiem. Taču realitāte nereti ir skarba.
Būvniecības ieceres saskaņošana bieži šķiet kā birokrātisku formalitāšu process, taču pirms āmura un urbja ņemšanas rokās ir svarīgi pārliecināties, vai jums patiešām pieder telpa, kurā plānojat veikt darbus.
Saeima ir pieņēmusi jaunu "Kapsētu likumu", kas stājas spēkā 2026. gada 29. aprīlī. Līdz šim Latvijā nepastāvēja vienots tiesiskais regulējums, un katra pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem patstāvīgi lēma par kapsētu uzturēšanas, kapavietu piešķiršanas un apbedīšanas kārtību, kas radīja atšķirīgas prasības dažādās t
Darba aizsardzība būvniecībā un smago darbu veikšanā nav tikai formāla papīru smērēšana – tās ir prasības, kas burtiski glābj dzīvības.
Mūsdienu digitālajā laikmetā saziņa var notikt visdažādākajos un reizēm arī visnegaidītākajos veidos. Mūsu biroja klienti bieži jautā: cik tālu sniedzas tiesas noteiktais aizliegums sazināties ar personu, ja ir piemērota pagaidu aizsardzība pret vardarbību?