Jautājums – vai vakardienas Saeimas lēmums tika pieņemts emociju, vai alkohola iespaidā?
2023. gada 29. maijs
- Ja vakar mūsu hokejisti mums sagādāja fantastiskas emocijas un bronzu, tad Saeima vakar vakarā pacentās un ieguva zelta medaļu (diemžēl nevis sportā, bet juridiski un ekonomiski nepamatotāko likumu topā).
- Tātad Saeima 28. maijā ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Ar grozījumiem šogad 29. maijs – Latvijas hokeja komandas 2023. gada Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas ieguves diena – noteikts par svētku dienu.
- Likumprojektā norādīts, ka 2023. gada 29. maija noteikšana par svētku dienu būtu cieņas apliecinājums, atbalsts un darba novērtējums Latvijas hokeja izlases sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajai sporta federācijai. Latvijas hokeja izlases panākumu atzīmēšana varētu sekmēt ikvienu tiekties pēc izcilības savā darbā, savās prasmēs. Šīs dienas kopīga atzīmēšana stiprinātu Latvijas sabiedrības nacionālo pašapziņu un saliedētību.
- Tiktāl viss izklausās skaisti, bet tai pašā laikā, likumprojektā ir arī norādīts, ka likumprojekta ietekme uz tautsaimniecības attīstību, kā arī ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, nav vērtēta. Norādīts arī, ka likumprojekta izstrādes laikā nav notikušas nekādas konsultācijas.
- Un šeit rodas pamatots jautājums – vai vakar vakarā (naktī) deputātu saprātu nebija aizmiglojis hokeja laikā un pēc spēles izdzertais alkohols, jo savādāk nekādi nevar izskaidrot šo spontāno un emociju iespaidā pieņemto likumu, nekonsultējoties ar Latvijas Darba devēju konfederācija vai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, un nepadomājot par sekām (piemēram, desmitiem tūkstošiem vecākiem ir jādomā, kur šodien likt savus bērndārzniekus, šodien tiek atceltas visas tiesas sēdes, tūkstošiem darba devēju jāatrod līdzekļi, lai par šodienu darbiniekiem samaksātu dubultā, utt.).
- Protams, ka man nav pierādījumu, ka šis likums pieņemts alkohola reibumā, bet man nerodas šaubas, ka šis bija sasteigts, faktos un aprēķinos neizvērtēts un nepārdomāts lēmums, kas atstās ļoti daudz haosa, stresa un negācijas.
No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas būtiski saīsinās alkohola tirdzniecības laiku veikalos.
Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus.
Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti.
Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā.
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide.
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus ...
Jebkura uzņēmuma izaugsme ir cieši saistīta ar tā partneru tīklu. Izvēloties stratēģiski svarīgu piegādātāju, izplatītāju vai ārpakalpojumu sniedzēju, jūs veidojat attiecības, no kurām var būt atkarīga jūsu ražošanas nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte un reputācija klientu acīs.
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai
Latvijas tiesiskajā regulējumā ir skaidri noteikti stingri ierobežojumi fizisko personu jeb patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šo normu mērķis ir cēls – pasargāt patērētājus no pārsteidzīgas un neapdomīgas aizņemšanās, kas var novest pie pārmērīgām parādsaistībām.