Jautājums – vai vakardienas Saeimas lēmums tika pieņemts emociju, vai alkohola iespaidā?
2023. gada 29. maijs
- Ja vakar mūsu hokejisti mums sagādāja fantastiskas emocijas un bronzu, tad Saeima vakar vakarā pacentās un ieguva zelta medaļu (diemžēl nevis sportā, bet juridiski un ekonomiski nepamatotāko likumu topā).
- Tātad Saeima 28. maijā ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Ar grozījumiem šogad 29. maijs – Latvijas hokeja komandas 2023. gada Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas ieguves diena – noteikts par svētku dienu.
- Likumprojektā norādīts, ka 2023. gada 29. maija noteikšana par svētku dienu būtu cieņas apliecinājums, atbalsts un darba novērtējums Latvijas hokeja izlases sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajai sporta federācijai. Latvijas hokeja izlases panākumu atzīmēšana varētu sekmēt ikvienu tiekties pēc izcilības savā darbā, savās prasmēs. Šīs dienas kopīga atzīmēšana stiprinātu Latvijas sabiedrības nacionālo pašapziņu un saliedētību.
- Tiktāl viss izklausās skaisti, bet tai pašā laikā, likumprojektā ir arī norādīts, ka likumprojekta ietekme uz tautsaimniecības attīstību, kā arī ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, nav vērtēta. Norādīts arī, ka likumprojekta izstrādes laikā nav notikušas nekādas konsultācijas.
- Un šeit rodas pamatots jautājums – vai vakar vakarā (naktī) deputātu saprātu nebija aizmiglojis hokeja laikā un pēc spēles izdzertais alkohols, jo savādāk nekādi nevar izskaidrot šo spontāno un emociju iespaidā pieņemto likumu, nekonsultējoties ar Latvijas Darba devēju konfederācija vai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, un nepadomājot par sekām (piemēram, desmitiem tūkstošiem vecākiem ir jādomā, kur šodien likt savus bērndārzniekus, šodien tiek atceltas visas tiesas sēdes, tūkstošiem darba devēju jāatrod līdzekļi, lai par šodienu darbiniekiem samaksātu dubultā, utt.).
- Protams, ka man nav pierādījumu, ka šis likums pieņemts alkohola reibumā, bet man nerodas šaubas, ka šis bija sasteigts, faktos un aprēķinos neizvērtēts un nepārdomāts lēmums, kas atstās ļoti daudz haosa, stresa un negācijas.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā ikdienas praksē ar apskaužamu neatlaidību turpina izmantot likumā iestrādātos mehānismus, lai vērstos pret uzņēmumu valdes locekļiem personīgi, tādējādi mēģinot piedzītu juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus.
Sabiedrībā un uzņēmēju vidū nereti valda uzskats, ka strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sarežģīti un bieži noslēdzas tikai ar ilgstošu tiesāšanos.
Jau divdesmit gadus praktizējot jurisprudencē, bieži nākas saskarties ar situācijām, kad valsts iestādes aizbildinās ar formāliem likuma burtiem, ignorējot reālos uzņēmējdarbības zaudējumus.
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.