⚖️ PAŠVALDĪBA NEDRĪKST IZDOMĀT SODU TUR, KUR LIKUMS TO NEPAREDZ

Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris

🏛️ Zemgales apgabaltiesas 2026. gada 29. septembra spriedums ir ļoti labs atgādinājums pašvaldībām par šķietami elementāru tiesiskas valsts principu – cilvēku vai uzņēmumu nedrīkst administratīvi sodīt tikai tāpēc, ka iestādei konkrētā rīcība šķiet nepareiza. Sodam ir nepieciešams skaidrs tiesiskais pamats.

 

🌳 Konkrētajā lietā pašvaldības institūcija bija piemērojusi 250 EUR naudas sodu par septiņu koku – sešu liepu un viena vītola – vainagu būtisku apzāģēšanu. Pašvaldība uzskatīja, ka kokiem samazināta vainagu zaļā masa vairāk nekā par 90 % un tādēļ notikusi koku bojāšana Meža likuma izpratnē. Taču Rīgas rajona tiesa pašvaldības lēmumu atcēla un administratīvā pārkāpuma lietu izbeidza. Ar to pašvaldība nesamierinājās un iesniedza apelācijas sūdzību, turpinot aizstāvēt savu nostāju, ka sods bijis pamatots.

 

📚 Pašvaldības argumentācija sākotnēji var pat šķist loģiska. Tās saistošajos noteikumos bija paredzēts, ka par koka bojāšanu uzskatāma vainaga lapotnes masas samazināšana vairāk par 20 % noteiktā periodā, bet konkrētajā gadījumā pašvaldība apgalvoja, ka samazinājums pārsniedzis pat 90 %. Taču tieši šeit arī atklājas pašvaldības būtiskā juridiskā kļūda. Ar saistošajiem noteikumiem var noteikt prasības, aizliegumus un pienākumus, bet no tā automātiski vēl neizriet tiesības cilvēku sodīt. Ja pašvaldība vēlas par attiecīgās prasības pārkāpumu piemērot administratīvo sodu, tam jābūt pienācīgi un skaidri paredzētam tiesību normās.

 

🏛️ Zemgales apgabaltiesa skaidri norādīja: pašvaldības domei bija tiesības pieņemt saistošos noteikumus par teritorijas, zaļo zonu un stādījumu aizsardzību un tāpat tai bija iespēja paredzēt administratīvo atbildību par noteikumu pārkāpšanu. Taču konkrētie pašvaldības saistošie noteikumi administratīvo atbildību un sodu par koku bojāšanas prasību pārkāpšanu nebija paredzējuši. Tas nozīmē ļoti vienkāršu lietu – pašvaldība bija noteikusi, kā drīkst un kā nedrīkst rīkoties ar kokiem, bet nebija juridiski korekti noteikusi administratīvo sodu par šīs prasības pārkāpšanu.

 

🌲 Tad pašvaldība mēģināja šo trūkumu faktiski aizpildīt ar Meža likumu. Arī šo argumentu tiesa noraidīja. Tiesa norādīja, ka Meža likuma mērķis nav tieši saistīts ar pašvaldības teritorijā esošo zaļo zonu uzturēšanu un ka konkrētajā gadījumā attiecīgais zemesgabals un uz tā augošie koki vispār nebija Meža likuma objekts. Un te, manuprāt, ir šā sprieduma būtiskākā praktiskā atziņa. Iestāde nevar vispirms konstatēt rīcību, kuru tā uzskata par nevēlamu, bet pēc tam sākt meklēt kādu citu likumu, ar kura palīdzību cilvēku tomēr varētu sodīt. Administratīvās atbildības tiesībās secībai jābūt pretējai: vispirms jāpastāv skaidrai tiesību normai, kas konkrēto rīcību atzīst par administratīvu pārkāpumu un paredz par to sodu. Apgabaltiesa to pasaka īpaši precīzi – pat tad, ja pašvaldības noteiktās koku aizsardzības prasības ir pārkāptas, tam nav nozīmes administratīvā soda piemērošanai, ja nepastāv atbilstošs regulējums par piemērojamo atbildību un sodu.

 

👨‍⚖️ Citiem vārdiem – jautājums šajā lietā pat vairs nebija par to, vai koki bija pareizi vai nepareizi apzāģēti. Jautājums bija daudz fundamentālāks: vai valstij vai pašvaldībai vispār bija tiesības par konkrēto rīcību sodīt? Atbilde izrādījās – nebija. Un šeit ir vērts padomāt arī par administratīvās varas izmantošanas kvalitāti. Persona vispirms saņem 250 EUR sodu, tad tai savas tiesības jāaizstāv tiesā. Pirmās instances tiesa sodu atceļ. Pašvaldība tomēr turpina procesu apelācijas instancē, lai gan problēma nav kādā niansē par koku vainagu procentiem, bet gan pašā tiesiskā pamata esībā. Šādas lietas labi parāda, kādēļ administratīvajā procesā nevar akli paļauties uz argumentu: “iestāde taču zina, ko dara.” Iestādes arī kļūdās. Dažreiz – ļoti fundamentālos tiesību jautājumos.

 

⚖️ Tiesiskā valstī princips ir pretējs: jo lielāka vara valstij vai pašvaldībai dota pār personu, jo rūpīgāk šī vara ir jāpamato ar likumu. Administratīvais sods nav audzinošs instruments, ko iestāde var piemērot pēc saviem ieskatiem. Zemgales apgabaltiesa pašvaldības apelācijas sūdzību noraidīja un Rīgas rajona tiesas spriedumu atstāja negrozītu. Spriedums nav pārsūdzams un stājās spēkā tā sastādīšanas dienā – 2026. gada 29. septembrī.

 

💡 Šis spriedums ir labs atgādinājums ikvienam: saņemot pašvaldības vai citas iestādes sodu, nevajadzētu aprobežoties tikai ar jautājumu, vai iestādes aprakstītais fakts ir noticis. Vienmēr jāpārbauda arī daudz svarīgāks jautājums – vai par konkrēto rīcību likums vispār ļauj piemērot administratīvo atbildību?


Birokrātja 91 dienu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 19. novembris
Vai valsts iestāde drīkst vienkārši aizmirst izskatīt cilvēka iesniegumu, tādējādi atstājot viņu bez iztikai nepieciešamajiem līdzekļiem, un pēc tam uzskatīt, ka ar vienu atvainošanās teikumu viss ir atrisināts?
VID PĀRBAUDĪS SKAIDRAS NAUDAS IEMAKSAS BANKOMĀTOS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 17. novembris
Valsts ieņēmumu dienests plāno izsūtīt tūkstošiem vēstuļu iedzīvotājiem, pievēršot uzmanību skaidras naudas iemaksām banku kontos. Bet vai tas nozīmē, ka cilvēkiem tagad būs jāmaksā nodoklis par savu naudu?
Valsts mežu dienests
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 17. novembris
Vai valsts iestādes sniegtajai oficiālajai informācijai vispār var uzticēties? Un kurš uzņemas atbildību, ja valsts iestāde sniedz nepatiesu informāciju, bet iedzīvotājs, paļaujoties uz to, pieņem lēmumus, kas vēlāk izrādās kļūdaini?
Piebraucamais ceļš ir slēgts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 16. novembris
Vai pašvaldība drīkst atteikties noteikt ceļam pašvaldības nozīmes ceļa statusu, ja šis ceļš ir nepieciešams, lai persona varētu piekļūt savam nekustamajam īpašumam?
SENĀTS NOSTIPRINA PRIVĀTPERSONU TIESĪBAS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 13. novembris
Vai valsts iestāde drīkst atteikties sniegt atbildi uz personas iesniegumu, aizbildinoties ar to, ka jautājums attiecas uz iestādes iekšējo darbību vai personas agrākajām dienesta attiecībām?
Gaismas nakts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
5. decembrī Valmierā atkal vienosies sports, labestība un vēlme palīdzēt! Jāņa Daliņa sporta kompleksā norisināsies biedrības Valmiera NEXT organizētais labdarības pasākums “Gaismas nakts”, kurā ikviens aicināts apvienot fiziskās aktivitātes ar iespēju paveikt kaut ko patiesi nozīmīgu citu labā.
 125 MILJONI ĪSZIŅU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
Latviju satricinājusi kārtējā ziņa par iespējamu milzīga apmēra personas datu noplūdi. Šoreiz runa ir nevis par vārdiem, uzvārdiem vai personas kodiem, bet par vairāk nekā 125 miljoniem īsziņu, tostarp to pilnu saturu!
VID zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 11. novembris
Kārtējais tiesas nolēmums, kas liek uzdot jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieeju uzņēmējiem un nodokļu strīdu risināšanu.
VID sods atcelts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemēroja uzņēmumam 13 500 eiro naudas sodu par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpumu, bet pēc lietas nonākšanas tiesā pats atzina, ka sods bijis nepamatots!
TIESA VISPIRMS IZDARA SECINĀJUMU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Vai Latvijā uzņēmumam vispār ir iespējams pierādīt savu taisnību strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu, ja tiesa jau iepriekš ir pārliecināta, ka uzņēmums rīkojies prettiesiski.