Vai jau šā gada rudenī ir gaidāms fizisko personu maksātnespējas vilnis ?
Lauris Klagišs • 2024. gada 18. septembris
- Pašlaik Civilprocesa likums nosaka, ka veicot ieturējumu no parādnieka darba samaksas, parādniekam ir jāsaglabā minimālā mēneša darba alga.
- Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma grozījumiem, no šā gada 1. oktobra, veicot ieturējumus, parādniekam tiek saglabāta darba alga 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas. Detalizēt likumdevēja apsvērumi šādiem likuma grozījumiem, atrodami likumprojekta anotācijā - https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/793C1CF8FE1391E2C2258A4C003F56DA?OpenDocument.
- Vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, arī būs piemērojami augstāk minētie nosacījumi (piemēram, ja pensijas apmērs būs 600 euro, tad pēc ieturējumu veikšanas, parādniekam tiks saglabāti 350 euro).
- Nav noslēpums, ka liela daļa parādnieku, līdz šim izmantoja situāciju, ka uz minimālo algu piedziņu vērst nevarēja, līdz ar to, tika veicināta arī ēnu ekonomika, darbiniekam vienojoties ar darba devēju par oficiālās darba algas izmaksu minimālā apmērā, pārējo algas daļu maksājot neoficiāli.
- Šeit gan rodas jautājums, vai minētās likuma izmaiņas tiešām samazinās ēnu ekonomiku? Ja atbilde ir jā, tad prognozēju, ka ir gaidāms fizisko personu maksātnespējas vilnis.
- Apskatīsim vienu piemēru – parādnieks “ātrajos” kredītos ir aizņēmies 20 000 euro, un saņem minimālo algu. Procentos, līgumsoda un tiesu izpildītāja izdevumos jāmaksā vēl 7000 euro, kā rezultātā kopējais parāds ir 27 000 eur. Līdz šim no šī parādnieka algas piedziņu veikt nebūtu iespējams, bet no šā gada oktobra no parādnieka algas varēs ieturēt 350 euro, kā rezultātā, šī summa tiks ieturēta 77 mēnešu laikā.
- Savukārt, ja parādnieks pasludina maksātnespēju, tad no parādnieka algas, 12 mēnešu pēc kārtas tiks ieturēta 1/3 daļa no minimālās algas, kā rezultātā parādnieks katru mēnesi kreditoriem maksās tikai 233 euro, un saistības dzēsīs jau pēc 12 mēnešiem.
- Ieskaitot maksātnespējas uzsākšanas izmaksas (aptuveni 3000 euro), parādnieks samaksās ne vairāk, kā 6000 euro, tātad par 21 000 euro mazāk, kā tas būtu tiesu izpildītāja veiktas piedziņas gadījumā, un process beigsies jau pēc 12, nevis 77 mēnešiem.
- Mūsu birojam ir milzīga pieredze fizisko personu maksātnespējas jautājumos (esam palīdzējuši dzēst arī vairākus miljonus lielus parādus), līdz ar to, ja Jums ir jautājumi saistībā ar maksātnespējas procesu, lūdzam ar mums sazināties.
No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas būtiski saīsinās alkohola tirdzniecības laiku veikalos.
Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus.
Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti.
Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā.
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide.
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus ...
Jebkura uzņēmuma izaugsme ir cieši saistīta ar tā partneru tīklu. Izvēloties stratēģiski svarīgu piegādātāju, izplatītāju vai ārpakalpojumu sniedzēju, jūs veidojat attiecības, no kurām var būt atkarīga jūsu ražošanas nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte un reputācija klientu acīs.
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai
Latvijas tiesiskajā regulējumā ir skaidri noteikti stingri ierobežojumi fizisko personu jeb patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šo normu mērķis ir cēls – pasargāt patērētājus no pārsteidzīgas un neapdomīgas aizņemšanās, kas var novest pie pārmērīgām parādsaistībām.