Vai jau šā gada rudenī ir gaidāms fizisko personu maksātnespējas vilnis ?

Lauris Klagišs • 2024. gada 18. septembris
  •  Pašlaik Civilprocesa likums nosaka, ka veicot ieturējumu no parādnieka darba samaksas, parādniekam ir jāsaglabā minimālā mēneša darba alga.



  • Vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, arī būs piemērojami augstāk minētie nosacījumi (piemēram, ja pensijas apmērs būs 600 euro, tad pēc ieturējumu veikšanas, parādniekam tiks saglabāti 350 euro).


  • Nav noslēpums, ka liela daļa parādnieku, līdz šim izmantoja situāciju, ka uz minimālo algu piedziņu vērst nevarēja, līdz ar to, tika veicināta arī ēnu ekonomika, darbiniekam vienojoties ar darba devēju par oficiālās darba algas izmaksu minimālā apmērā, pārējo algas daļu maksājot neoficiāli.


  • Šeit gan rodas jautājums, vai minētās likuma izmaiņas tiešām samazinās ēnu ekonomiku? Ja atbilde ir jā, tad prognozēju, ka ir gaidāms fizisko personu maksātnespējas vilnis.


  • Apskatīsim vienu piemēru – parādnieks “ātrajos” kredītos ir aizņēmies 20 000 euro, un saņem minimālo algu. Procentos, līgumsoda un tiesu izpildītāja izdevumos jāmaksā vēl 7000 euro, kā rezultātā kopējais parāds ir 27 000 eur. Līdz šim no šī parādnieka algas piedziņu veikt nebūtu iespējams, bet no šā gada oktobra no parādnieka algas varēs ieturēt 350 euro, kā rezultātā, šī summa tiks ieturēta 77 mēnešu laikā.


  • Savukārt, ja parādnieks pasludina maksātnespēju, tad no parādnieka algas, 12 mēnešu pēc kārtas tiks ieturēta 1/3 daļa no minimālās algas, kā rezultātā parādnieks katru mēnesi kreditoriem maksās tikai 233 euro, un saistības dzēsīs jau pēc 12 mēnešiem.


  • Ieskaitot maksātnespējas uzsākšanas izmaksas (aptuveni 3000 euro), parādnieks samaksās ne vairāk, kā 6000 euro, tātad par 21 000 euro mazāk, kā tas būtu tiesu izpildītāja veiktas piedziņas gadījumā, un process beigsies jau pēc 12, nevis 77 mēnešiem.


  • Mūsu birojam ir milzīga pieredze fizisko personu maksātnespējas jautājumos (esam palīdzējuši dzēst arī vairākus miljonus lielus parādus), līdz ar to, ja Jums ir jautājumi saistībā ar maksātnespējas procesu, lūdzam ar mums sazināties.
Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūlijs
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
AS “Gaso” nepamatotā apetīte
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Darbinieka atstādināšana un reorganizācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Arī bankas mēdz zaudēt tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Kā VID atzina kļūdas, atvainojās un kompensēja zaudējumus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Ceļojumu apdrošināšanas līgumi: Patērētāju tiesību aizsardzība un jaunākās tiesu prakses atziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. jūlijs
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Vidzemes slimnīca tiesā uzvar Valsts darba inspekciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 22. jūlijs
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Maksātnespējas procesa izmantošana strīdīgu parādu piedziņai nav pieļaujama
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. jūlijs
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.
Kāpēc Latvija zaudē Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) bieži vien ir pēdējā instance taisnīguma atjaunošanai, kad nacionālā līmenī visi tiesību aizsardzības mehānismi ir izsmelti.
Kāpēc Uzņēmumu reģistrs zaudē tiesās
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Uzņēmumu reģistrs (UR) ir viens no nozīmīgākajiem valsts pārvaldes stūrakmeņiem komercdarbības jomā.