Vai jau šā gada rudenī ir gaidāms fizisko personu maksātnespējas vilnis ?
Lauris Klagišs • 2024. gada 18. septembris
- Pašlaik Civilprocesa likums nosaka, ka veicot ieturējumu no parādnieka darba samaksas, parādniekam ir jāsaglabā minimālā mēneša darba alga.
- Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma grozījumiem, no šā gada 1. oktobra, veicot ieturējumus, parādniekam tiek saglabāta darba alga 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas. Detalizēt likumdevēja apsvērumi šādiem likuma grozījumiem, atrodami likumprojekta anotācijā - https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/793C1CF8FE1391E2C2258A4C003F56DA?OpenDocument.
- Vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, arī būs piemērojami augstāk minētie nosacījumi (piemēram, ja pensijas apmērs būs 600 euro, tad pēc ieturējumu veikšanas, parādniekam tiks saglabāti 350 euro).
- Nav noslēpums, ka liela daļa parādnieku, līdz šim izmantoja situāciju, ka uz minimālo algu piedziņu vērst nevarēja, līdz ar to, tika veicināta arī ēnu ekonomika, darbiniekam vienojoties ar darba devēju par oficiālās darba algas izmaksu minimālā apmērā, pārējo algas daļu maksājot neoficiāli.
- Šeit gan rodas jautājums, vai minētās likuma izmaiņas tiešām samazinās ēnu ekonomiku? Ja atbilde ir jā, tad prognozēju, ka ir gaidāms fizisko personu maksātnespējas vilnis.
- Apskatīsim vienu piemēru – parādnieks “ātrajos” kredītos ir aizņēmies 20 000 euro, un saņem minimālo algu. Procentos, līgumsoda un tiesu izpildītāja izdevumos jāmaksā vēl 7000 euro, kā rezultātā kopējais parāds ir 27 000 eur. Līdz šim no šī parādnieka algas piedziņu veikt nebūtu iespējams, bet no šā gada oktobra no parādnieka algas varēs ieturēt 350 euro, kā rezultātā, šī summa tiks ieturēta 77 mēnešu laikā.
- Savukārt, ja parādnieks pasludina maksātnespēju, tad no parādnieka algas, 12 mēnešu pēc kārtas tiks ieturēta 1/3 daļa no minimālās algas, kā rezultātā parādnieks katru mēnesi kreditoriem maksās tikai 233 euro, un saistības dzēsīs jau pēc 12 mēnešiem.
- Ieskaitot maksātnespējas uzsākšanas izmaksas (aptuveni 3000 euro), parādnieks samaksās ne vairāk, kā 6000 euro, tātad par 21 000 euro mazāk, kā tas būtu tiesu izpildītāja veiktas piedziņas gadījumā, un process beigsies jau pēc 12, nevis 77 mēnešiem.
- Mūsu birojam ir milzīga pieredze fizisko personu maksātnespējas jautājumos (esam palīdzējuši dzēst arī vairākus miljonus lielus parādus), līdz ar to, ja Jums ir jautājumi saistībā ar maksātnespējas procesu, lūdzam ar mums sazināties.
2026. gada 24. februārī Ministru kabinets atbalstīja nozīmīgus grozījumus Civilprocesa likumā, kuru mērķis ir sakārtot un efektivizēt tiesvedības procesus lietās par kopīpašuma dalīšanu.
Bieži vien auto īpašnieki saņem administratīvā soda lēmumus par pārkāpumiem, kurus fiksējušas tehniskās ierīces, pašam īpašniekam pat neatrodoties pie stūres.
Vai valdes loceklis saglabā tiesības parakstīt dokumentus un pārstāvēt uzņēmumu tiesā laika posmā starp maksātnespējas pasludināšanu un attiecīga ieraksta parādīšanos Komercreģistrā?
Vai pircējs var glābt situāciju, samaksājot naudu tiesvedības laikā, ja maksājuma termiņš sen nokavēts?
Mākslīgā intelekta (MI) rīki – no ChatGPT un Copilot līdz specializētiem automatizācijas aģentiem – vairs nav nākotne, bet gan uzņēmumu ikdiena.
2025. gada decembrī Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC) nāca klajā ar ziņojumu "Influencer Marketing Unboxed", kas atklāj, ka influenceru mārketinga tirgus vērtība sasniegusi vairāk nekā 32 miljardus ASV dolāru.
Fiziskās personas maksātnespējas process sabiedrībā bieži tiek uztverts kā "glābšanas riņķis" — iespēja sākt dzīvi no jauna, atbrīvojoties no neatmaksājamām saistībām.
Jau kādu laiku ir spēkā grozījumi Komerclikumā, kas ir ieviesuši skaidru mehānismu, kā komercsabiedrību valdes locekļi var izmantot likumā paredzētos atvaļinājumus, saglabājot savu statusu.
Vai reiz publicēts oficiālajā izdevumā nozīmē publicēts uz visiem laikiem? Nesenais Senāta spriedums vieš jaunas cerības personām, kuras vēlas pasargāt savu privāto dzīvi no "mūžīgas" atrašanās publiskajos reģistros.
Datu valsts inspekcija (DVI) nesen noslēgusi apjomīgu preventīvo pārbaudi, izvērtējot 25 lielākos Latvijas dzīvojamo namu pārvaldīšanas uzņēmumus. Lai gan pārbaudes mērķis nebija sodīt, bet gan izglītot, rezultāti atklāja virkni "klupšanas akmeņu", kas ir aktuāli ikvienam apsaimniekotājam un dzīvokļu īpašnieku biedrīb