“Līvi” – uz skatuves vai preču zīmju datu bāzē?
2024. gada 4. septembris
- Latvijas slavenākās rokgrupas “Līvi” dibinātājs, mūziķis un komponists Juris Pavītols šo sestdien, 24. augustā izplatījis gan paziņojumu presei, gan arī soctīklā “Facebook” informējis sabiedrību, ka ar Latvijas Patentu Reģistra Valdes 2024. gada 20. augusta lēmumu Nr. M 79 870 nosaukums “Līvi” ir reģistrēts kā preču zīme.
- Protams, šis lēmums raisa dažādas emocionālas un juridiskas diskusijas un liek uzdot jautājumu, vai, ja uz skatuves kopā uzkāps Buķelis, Virga, Mucenieks un Kleins, vai tiešām viņi nedrīkstēs lietot nosaukumu “Līvi” bez Jura Pavītola piekrišanas?
- Kaut arī minētais Patentu valdes lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, tomēr triju mēnešu laikā pēc preču zīmes oficiālās publikācijas ieinteresētās personas var iesniegt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei iebilduma iesniegumu pret preču zīmes reģistrāciju.
- Iebilduma iesniegumu var iesniegt jebkura persona, ja reģistrētā preču zīme neatbilst šā Preču zīmju likumam, vai ja preču zīmes reģistrācija atzīstama par spēkā neesošu.
- Piemēram, iebildumus var iesniegt, ja šai preču zīmei nepiemīt atšķirtspēja (nosaukumu “Līvi” vēsturiski ir lietojuši dažādi izpildītāji, kuri tieši vai netieši ir Līvu dziesmu vai tekstu autori vai izpildītāji). Tāpat iebildumus var iesniegt, ja preču zīme maldina vai varētu maldināt patērētājus, vai ietver apzīmējumu ar augstu simbolisku vērtību. Turklāt preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja reģistrācijas pieteikums iesniegts ar negodprātīgu nolūku.
- Ja preču zīmes “Līvi” reģistrācijas nolūks ir bijis aizliegt Buķelim, Virgam, Muceniekam vai Kleinam uzstāties zem nosaukuma “Līvi”, tad pastāv iespēja, ka šādu reģistrāciju Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome varētu uztvert kā negodprātīgu.
- Lai cienījamajiem māksliniekiem veicas juridiskajos strīdos, bet man, kā Līvu talanta cienītājam, gribētos, ka vārds “Līvi” nevis tiek norakts preču zīmju datu bāzē, bet gan lai uzvar Līvu lozungs “Līvi ir dzīvi”.

✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. ✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. ✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu. ✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. ✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt. Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt". Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.

Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas starptauti









