“Līvi” – uz skatuves vai preču zīmju datu bāzē?
2024. gada 4. septembris
- Latvijas slavenākās rokgrupas “Līvi” dibinātājs, mūziķis un komponists Juris Pavītols šo sestdien, 24. augustā izplatījis gan paziņojumu presei, gan arī soctīklā “Facebook” informējis sabiedrību, ka ar Latvijas Patentu Reģistra Valdes 2024. gada 20. augusta lēmumu Nr. M 79 870 nosaukums “Līvi” ir reģistrēts kā preču zīme.
- Protams, šis lēmums raisa dažādas emocionālas un juridiskas diskusijas un liek uzdot jautājumu, vai, ja uz skatuves kopā uzkāps Buķelis, Virga, Mucenieks un Kleins, vai tiešām viņi nedrīkstēs lietot nosaukumu “Līvi” bez Jura Pavītola piekrišanas?
- Kaut arī minētais Patentu valdes lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, tomēr triju mēnešu laikā pēc preču zīmes oficiālās publikācijas ieinteresētās personas var iesniegt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei iebilduma iesniegumu pret preču zīmes reģistrāciju.
- Iebilduma iesniegumu var iesniegt jebkura persona, ja reģistrētā preču zīme neatbilst šā Preču zīmju likumam, vai ja preču zīmes reģistrācija atzīstama par spēkā neesošu.
- Piemēram, iebildumus var iesniegt, ja šai preču zīmei nepiemīt atšķirtspēja (nosaukumu “Līvi” vēsturiski ir lietojuši dažādi izpildītāji, kuri tieši vai netieši ir Līvu dziesmu vai tekstu autori vai izpildītāji). Tāpat iebildumus var iesniegt, ja preču zīme maldina vai varētu maldināt patērētājus, vai ietver apzīmējumu ar augstu simbolisku vērtību. Turklāt preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja reģistrācijas pieteikums iesniegts ar negodprātīgu nolūku.
- Ja preču zīmes “Līvi” reģistrācijas nolūks ir bijis aizliegt Buķelim, Virgam, Muceniekam vai Kleinam uzstāties zem nosaukuma “Līvi”, tad pastāv iespēja, ka šādu reģistrāciju Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome varētu uztvert kā negodprātīgu.
- Lai cienījamajiem māksliniekiem veicas juridiskajos strīdos, bet man, kā Līvu talanta cienītājam, gribētos, ka vārds “Līvi” nevis tiek norakts preču zīmju datu bāzē, bet gan lai uzvar Līvu lozungs “Līvi ir dzīvi”.
No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas būtiski saīsinās alkohola tirdzniecības laiku veikalos.
Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus.
Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti.
Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā.
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide.
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus ...
Jebkura uzņēmuma izaugsme ir cieši saistīta ar tā partneru tīklu. Izvēloties stratēģiski svarīgu piegādātāju, izplatītāju vai ārpakalpojumu sniedzēju, jūs veidojat attiecības, no kurām var būt atkarīga jūsu ražošanas nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte un reputācija klientu acīs.
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai
Latvijas tiesiskajā regulējumā ir skaidri noteikti stingri ierobežojumi fizisko personu jeb patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šo normu mērķis ir cēls – pasargāt patērētājus no pārsteidzīgas un neapdomīgas aizņemšanās, kas var novest pie pārmērīgām parādsaistībām.