Vienkāršota kārtība SIA pamatkapitāla apmaksai ar kriptoaktīviem

Lauris Klagišs • 2025. gada 9. aprīlis

    Jau kādu laiku ir spēkā stājušies grozījumi Komerclikumā, kas atvieglo uzņēmumiem kriptoaktīvu ieguldīšanu pamatkapitālā.


    Arī līdz šim bija iespējama pamatkapitāla apmaksa ar kriptoaktīviem, bet tam bija nepieciešams piesaistīt ekspertu, kas radīja arī papildu izmaksas.


    Turpmāk lemt par kriptoaktīvu ieskaitīšanu pamatkapitālā varēs paši uzņēmumu dibinātāji vai dalībnieki, sagatavojot atzinumu par  to vērtību.


    Komerclikumā tika noteikts, ka kriptoaktīvu vērtību nosaka pēc tā vidējās cenas kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, sešu mēnešu periodā pirms novērtējuma.


    2023. gada 31. maijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem (turpmāk – MICA regula). Tā paredz Eiropas Savienības līmenī vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tai skaitā regulējot kriptoaktīvu emitēšanu, publisku piedāvāšanu un pielaidi tirdzniecībai, kā arī ar kriptoaktīviem saistītu pakalpojumu sniegšanu.


    Ņemot vērā, ka līdz ar MICA regulas stāšanos spēkā tiek būtiski sakārtota kriptoaktīvu nozare visā Eiropas Savienībā, nodrošinot augstākus drošības un caurspīdīguma standartus, tika ievērojami samazināti arī riski, kas saistīti ar kriptoaktīvu izmantošanu.

 

    Lai mazinātu potenciālos riskus, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu, patieso labuma guvēju identificēšanu, un nodrošinātu iespēju vērst piedziņu uz kriptoaktīviem, ir noteikta prasība, ka kriptoaktīvi ir jāiegulda nevis t.s. “privātajos makos”, bet kontā, kas atvērts pie MICA regulā noteiktā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja. Šī prasība attiecināma uz visām kapitālsabiedrībām, kas plānos sava pamatkapitāla apmaksu veikt ar kriptoaktīviem.


    Sagaidāms, ka šāda pieeja, atvieglojot un sakārtojot MICA regulā noteikto kriptoaktīvu ieguldīšanu pamatkapitālā, veicinās komercdarbības vides un inovāciju attīstību Latvijā, kā arī padarīs Latviju par pievilcīgāku valsti kripto uzņēmumu dibināšanai.


Vienkāršota kārtība SIA pamatkapitāla apmaksai ar kriptoaktīviem
Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūlijs
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
AS “Gaso” nepamatotā apetīte
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Darbinieka atstādināšana un reorganizācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Arī bankas mēdz zaudēt tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Kā VID atzina kļūdas, atvainojās un kompensēja zaudējumus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Ceļojumu apdrošināšanas līgumi: Patērētāju tiesību aizsardzība un jaunākās tiesu prakses atziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. jūlijs
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Vidzemes slimnīca tiesā uzvar Valsts darba inspekciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 22. jūlijs
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Maksātnespējas procesa izmantošana strīdīgu parādu piedziņai nav pieļaujama
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. jūlijs
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.
Kāpēc Latvija zaudē Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) bieži vien ir pēdējā instance taisnīguma atjaunošanai, kad nacionālā līmenī visi tiesību aizsardzības mehānismi ir izsmelti.
Kāpēc Uzņēmumu reģistrs zaudē tiesās
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Uzņēmumu reģistrs (UR) ir viens no nozīmīgākajiem valsts pārvaldes stūrakmeņiem komercdarbības jomā.