Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju par advokāta profesijas aizsardzību

Lauris Klagišs • 2025. gada 29. oktobris

✔️ Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim. Mums ir patiess prieks paziņot, ka tieši šīs nozīmīgās dienas priekšvakarā, 23. oktobrī, Latvijas tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir parakstījusi šo konvenciju. Latvija kļuvusi par 21. valsti, kas pievienojusies šim līgumam , par ko saņemts arī Eiropas Advokātu un juristu biedrību padomes (CCBE) apsveikums.

Kā norāda CCBE, šī konvencija ir svarīgs instruments demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību aizstāvēšanai. Taču ko īsti nozīmē "advokāta profesijas aizsardzība", un kādas jaunas priekšrocības tā sniegs mūsu klientiem?

 

✔️ Bieži valda uzskats, ka šādi dokumenti aizsargā tikai pašus juristus. Patiesībā konvencijas galvenais mērķis ir aizsargāt klienta tiesības saņemt neatkarīgu un efektīvu juridisko palīdzību. Advokāts ir starpnieks starp personu un tiesu sistēmu. Ja advokāts tiek iebiedēts, traucēts vai pakļauts spiedienam, vistiešāk cieš klienta iespējas sevi aizstāvēt. Kā trāpīgi atzīmē CCBE, "konvencija nav tikai par advokātiem, tā ir par ikviena tiesībām uz taisnīgu un neatkarīgu juridisko pārstāvību". Konvencijas mērķis ir stiprināt advokātu tiesības praktizēt neatkarīgi, bez diskriminācijas, nepamatotas iejaukšanās, draudiem vai iebiedēšanas.

 

✔️ Konkrētas priekšrocības Jums – Klientam. Latvijai ratificējot šo konvenciju, valsts apņemas ieviest un stiprināt vairākus būtiskus principus, kas tieši uzlabo tiesu pieejamību un klientu aizsardzību.

 

1. Neatkarība "sarežģītās" lietās. Viens no Konvencijas pamatprincipiem ir tas, ka advokātam nedrīkst rasties nelabvēlīgas sekas tikai tāpēc, ka viņš tiek saistīts ar savu klientu vai klienta lietu.Tas ir īpaši svarīgi sabiedrībā rezonējošās vai politiski sensitīvās lietās. Klienti var būt droši, ka viņu tiesības uz aizstāvību netiks ierobežotas tādēļ, ka advokāts baidītos no publiska nosodījuma, politiska spiediena vai pat iestāžu vēršanās pret viņu pašu.

 

2. Konfidencialitāte. Advokāta un klienta attiecību pamats ir uzticēšanās, kas sakņojas konfidencialitātē. Konvencija šo aizsardzību paceļ jaunā līmenī. Tiek nostiprinātas advokāta tiesības tikties ar klientu privāti. Paskaidrojošais ziņojums precizē, ka tas nozīmē apstākļus, kuros sarunu nevar noklausīties vai ierakstīt. Tiek aizsargāta konfidenciāla saziņa ar klientu, izmantojot jebkādus līdzekļus, tostarp tiešsaistes rīkus. Tas aizliedz jebkādu saziņas pārtveršanu. Konvencija skaidri nosaka, ka advokātam nav pienākuma atklāt vai nodot jebkādu informāciju vai materiālus, ko viņš saņēmis no klienta, vai kas sagatavoti klientam. Šis princips (profesionālais noslēpums) aizsargā klientu no situācijas, ka viņa advokāts varētu tikt spiests liecināt pret viņu.

 

3. Efektīva aizstāvība un taisnīga tiesa. Konvencija paredz konkrētus instrumentus, kas nodrošina, ka advokāts var pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus. Advokātam jānodrošina nekavējoša un efektīva piekļuve savam klientam, pat ja klients ir apcietinājumā vai citādi izolēts. Paskaidrojošais ziņojums uzsver, ka tas ir vitāli svarīgi aizstāvības sagatavošanai, īpaši procesa sākuma stadijās. Valstij jānodrošina advokātam efektīva piekļuve visiem nepieciešamajiem un attiecināmajiem materiāliem par klientu, kas ir iestāžu vai tiesu rīcībā. Tas ietver, piemēram, krimināllietas materiālus, liecinieku liecības un ekspertu ziņojumus.

 

4. Advokātu neatkarība no varas spiediena. Lai advokāts varētu brīvi aizstāvēt klientu, viņam jābūt pasargātam no iestāžu patvaļas. Konvencija nosaka, ka disciplinārlietām pret advokātiem ir jābūt balstītām uz likumu, jānotiek taisnīgā procesā neatkarīgā institūcijā, un lēmumiem jābūt pārsūdzamiem tiesā. Tas novērš risku, ka valsts iestādes varētu izmantot disciplinārlietas kā "ieroci", lai sodītu advokātu par aktīvu vai "neērtu" klienta aizstāvību.

 

✔️ Mūsu birojs apsveic Latvijas apņēmību pievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par advokāta profesijas aizsardzību. Tā ir skaidra zīme, ka Latvijā tiek augstu vērtēts tiesiskums un katra indivīda tiesības uz aizstāvību. Šie starptautiskie standarti vēl vairāk nostiprina mūsu spēju nodrošināt Jums, mūsu klientiem, augstākās kvalitātes, neatkarīgu un konfidenciālu juridisko palīdzību.

 

✔️ Lai arī Konvencijas parakstīšana ir ļoti pozitīvs solis, esam piesardzīgi. Balstoties uz citu advokātu līdzšinējo pieredzi darbā ar tiesībsargājošajām iestādēm un to, kā reizēm tiek interpretētas tiesību normas, mēs nepaļautos uz jauno regulējumu kā uz absolūtu garantiju. Tādēļ, apspriežot īpaši svarīgus un slepenus jautājumus, mēs aicinām klientus papildu drošībai izmantot end-to-end šifrētās saziņas aplikācijas, piemēram, Signal. Šādu rīku izmantošana varētu samazināt noklausīšanās vai saziņas pārtveršanas riskus, tomēr jāatceras, ka arī tā nav pilnīga garantija. Sīkāks šifrētās komunikācijas rīku apskats un to salīdzinošā analīze tiks veikta kādā no mūsu nākamajiem rakstiem.

Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju par advokāta profesijas aizsardzību
Būvnoteikumu grozījumi: Vai mazāk birokrātijas nozīmē dārgāku būvniecību un lielākus riskus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 30. oktobris
2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. oktobris
✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. ✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. ✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu. ✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. ✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt. Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt". Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.
Stambulas konvencijas denonsēšanas juridiskā analīze:
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. oktobris
Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas starptauti
Saņēmāt vēstuli no VID? Nesatraucieties – rīcības plāns 3 soļos
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 24. oktobris
Vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) daudziem uzņēmējiem un privātpersonām mēdz radīt tūlītēju satraukumu.
Kā pasargāt savu zīmolu? Praktisks ceļvedis preču zīmes reģistrācijai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 23. oktobris
Jūsu uzņēmuma nosaukums, logo un sauklis ir daudz vairāk nekā tikai vārdi un attēli. Tas ir jūsu zīmols – reputācija, atpazīstamība un vērtība, ko esat cītīgi būvējuši.
Valdes locekļa atbildība: 5 praktiski soļi, kā pasargāt savu personīgo mantu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. oktobris
Būt uzņēmuma valdē nozīmē uzņemties lielu atbildību. Lai gan šis amats paver plašas iespējas, tas vienlaikus ir saistīts ar riskiem, kas var skart ne tikai uzņēmuma...
Tiesa atstāj spēkā Rail Baltica būvatļauju, noraidot zemes īpašnieka sūdzību
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 17. oktobris
Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi zemes īpašnieka pieteikumu atcelt būvatļauju Rail Baltica trases posmam, apstiprinot valsts rīcības tiesiskumu nacionālas nozīmes projektu īstenošanā un skaidrojot tiesas kompetences robežas tehnisku projektēšanas risinājumu izvērtēšanā.
Vai no debatēm tiesā ir kāda jēga
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 16. oktobris
Kādā nesenā Administratīvās rajona tiesas sēdē, tiesnesis pirms debatēm norādīja, ka “Administratīvajā procesā debašu stadija ir atšķirīga, un debašu stadijai pēc būtības nav nekādas ietekmes uz rezultātu”.
Valsts drošība pret digitālo privātumu: Valsts policijas jaunā kriptovalūtu uzraudzības iepirkuma ju
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 14. oktobris
Digitālā vide ir kļuvusi par jaunu arēnu gan komercijai, gan noziedzībai. Kriptovalūtām arvien vairāk integrējoties finanšu sistēmā, tiesībaizsardzības iestādes meklē arvien modernākus rīkus, lai izsekotu nelikumīgām darbībām.
Suņa nošaušana Latvijā: Mednieka tiesību un atbildības juridiskā analīze
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 13. oktobris
Sabiedrībā plašu rezonansi un emocionālas diskusijas neizbēgami izraisa gadījumi, kad tiek nošauti mājas (istabas) dzīvnieki, īpaši suņi.