Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju par advokāta profesijas aizsardzību

Lauris Klagišs • 2025. gada 29. oktobris

✔️ Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim. Mums ir patiess prieks paziņot, ka tieši šīs nozīmīgās dienas priekšvakarā, 23. oktobrī, Latvijas tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir parakstījusi šo konvenciju. Latvija kļuvusi par 21. valsti, kas pievienojusies šim līgumam , par ko saņemts arī Eiropas Advokātu un juristu biedrību padomes (CCBE) apsveikums.

Kā norāda CCBE, šī konvencija ir svarīgs instruments demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību aizstāvēšanai. Taču ko īsti nozīmē "advokāta profesijas aizsardzība", un kādas jaunas priekšrocības tā sniegs mūsu klientiem?

 

✔️ Bieži valda uzskats, ka šādi dokumenti aizsargā tikai pašus juristus. Patiesībā konvencijas galvenais mērķis ir aizsargāt klienta tiesības saņemt neatkarīgu un efektīvu juridisko palīdzību. Advokāts ir starpnieks starp personu un tiesu sistēmu. Ja advokāts tiek iebiedēts, traucēts vai pakļauts spiedienam, vistiešāk cieš klienta iespējas sevi aizstāvēt. Kā trāpīgi atzīmē CCBE, "konvencija nav tikai par advokātiem, tā ir par ikviena tiesībām uz taisnīgu un neatkarīgu juridisko pārstāvību". Konvencijas mērķis ir stiprināt advokātu tiesības praktizēt neatkarīgi, bez diskriminācijas, nepamatotas iejaukšanās, draudiem vai iebiedēšanas.

 

✔️ Konkrētas priekšrocības Jums – Klientam. Latvijai ratificējot šo konvenciju, valsts apņemas ieviest un stiprināt vairākus būtiskus principus, kas tieši uzlabo tiesu pieejamību un klientu aizsardzību.

 

1. Neatkarība "sarežģītās" lietās. Viens no Konvencijas pamatprincipiem ir tas, ka advokātam nedrīkst rasties nelabvēlīgas sekas tikai tāpēc, ka viņš tiek saistīts ar savu klientu vai klienta lietu.Tas ir īpaši svarīgi sabiedrībā rezonējošās vai politiski sensitīvās lietās. Klienti var būt droši, ka viņu tiesības uz aizstāvību netiks ierobežotas tādēļ, ka advokāts baidītos no publiska nosodījuma, politiska spiediena vai pat iestāžu vēršanās pret viņu pašu.

 

2. Konfidencialitāte. Advokāta un klienta attiecību pamats ir uzticēšanās, kas sakņojas konfidencialitātē. Konvencija šo aizsardzību paceļ jaunā līmenī. Tiek nostiprinātas advokāta tiesības tikties ar klientu privāti. Paskaidrojošais ziņojums precizē, ka tas nozīmē apstākļus, kuros sarunu nevar noklausīties vai ierakstīt. Tiek aizsargāta konfidenciāla saziņa ar klientu, izmantojot jebkādus līdzekļus, tostarp tiešsaistes rīkus. Tas aizliedz jebkādu saziņas pārtveršanu. Konvencija skaidri nosaka, ka advokātam nav pienākuma atklāt vai nodot jebkādu informāciju vai materiālus, ko viņš saņēmis no klienta, vai kas sagatavoti klientam. Šis princips (profesionālais noslēpums) aizsargā klientu no situācijas, ka viņa advokāts varētu tikt spiests liecināt pret viņu.

 

3. Efektīva aizstāvība un taisnīga tiesa. Konvencija paredz konkrētus instrumentus, kas nodrošina, ka advokāts var pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus. Advokātam jānodrošina nekavējoša un efektīva piekļuve savam klientam, pat ja klients ir apcietinājumā vai citādi izolēts. Paskaidrojošais ziņojums uzsver, ka tas ir vitāli svarīgi aizstāvības sagatavošanai, īpaši procesa sākuma stadijās. Valstij jānodrošina advokātam efektīva piekļuve visiem nepieciešamajiem un attiecināmajiem materiāliem par klientu, kas ir iestāžu vai tiesu rīcībā. Tas ietver, piemēram, krimināllietas materiālus, liecinieku liecības un ekspertu ziņojumus.

 

4. Advokātu neatkarība no varas spiediena. Lai advokāts varētu brīvi aizstāvēt klientu, viņam jābūt pasargātam no iestāžu patvaļas. Konvencija nosaka, ka disciplinārlietām pret advokātiem ir jābūt balstītām uz likumu, jānotiek taisnīgā procesā neatkarīgā institūcijā, un lēmumiem jābūt pārsūdzamiem tiesā. Tas novērš risku, ka valsts iestādes varētu izmantot disciplinārlietas kā "ieroci", lai sodītu advokātu par aktīvu vai "neērtu" klienta aizstāvību.

 

✔️ Mūsu birojs apsveic Latvijas apņēmību pievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par advokāta profesijas aizsardzību. Tā ir skaidra zīme, ka Latvijā tiek augstu vērtēts tiesiskums un katra indivīda tiesības uz aizstāvību. Šie starptautiskie standarti vēl vairāk nostiprina mūsu spēju nodrošināt Jums, mūsu klientiem, augstākās kvalitātes, neatkarīgu un konfidenciālu juridisko palīdzību.

 

✔️ Lai arī Konvencijas parakstīšana ir ļoti pozitīvs solis, esam piesardzīgi. Balstoties uz citu advokātu līdzšinējo pieredzi darbā ar tiesībsargājošajām iestādēm un to, kā reizēm tiek interpretētas tiesību normas, mēs nepaļautos uz jauno regulējumu kā uz absolūtu garantiju. Tādēļ, apspriežot īpaši svarīgus un slepenus jautājumus, mēs aicinām klientus papildu drošībai izmantot end-to-end šifrētās saziņas aplikācijas, piemēram, Signal. Šādu rīku izmantošana varētu samazināt noklausīšanās vai saziņas pārtveršanas riskus, tomēr jāatceras, ka arī tā nav pilnīga garantija. Sīkāks šifrētās komunikācijas rīku apskats un to salīdzinošā analīze tiks veikta kādā no mūsu nākamajiem rakstiem.

Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju par advokāta profesijas aizsardzību
39 000 eiro slieksnis: Kad VID drīkst pieklauvēt pie Jūsu privātajām durvīm
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. janvāris
Būt valdes loceklim nav tikai prestižs amats, bet arī nopietna juridiska atbildība, kas var skart jūsu personīgo maku. Viens no bīstamākajiem punktiem Latvijas likumdošanā ir brīdis, kad uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz noteiktu slieksni, ļaujot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vērsties tieši pret valdes locekļa privāt
Kā policijas steiga grauj tiesiskumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 29. janvāris
Juridiskā prakse rāda, ka ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) lietās Valsts policija mēdz grēkot ar "paātrinātu" procesa virzību, upurējot personas pamattiesības uz efektivitātes rēķina.
Ko mums nozīmē Valmiermuižas un Cēsu alus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. janvāris
Šķiet, ka 2026. gads Latvijas alus cienītājiem ir sācies ar pamatīgu "putu" ziņu virsrakstos. Konkurences padome (KP) ir devusi zaļo gaismu vienam no pēdējo gadu skaļākajiem darījumiem dzērienu industrijā – AS "Cēsu alus" un SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" apvienošanai.
Tiesas uzvara pret policijas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. janvāris
Bieži vien autovadītāji jūtas bezspēcīgi, kad policijas darbinieks apgalvo: "Es skaidri redzēju, ka jūs lietojat telefonu."
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. janvāris
✔️ Pēdējā laikā administratīvās tiesas un Senāts arvien biežāk ir spiesti labot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieļautās kļūdas, norādot uz iestādes nepieļaujami formālo pieeju lēmumu pieņemšanā. Jaunākā Senāta judikatūra liecina par sistēmisku problēmu – VID tendenci ignorēt uzņēmējdarbības ekonomisko realitāti par labu vienkāršotai, "Excel tabulu" administrēšanai. Viens no spilgtākajiem piemēriem šai tendencei ir 2025. gada 30. decembra Senāta spriedums lietā SKA-86/2025, kurā Augstākā tiesa kārtējo reizi bija spiesta iejaukties strīdā par valsts atbalsta piešķiršanu, norādot, ka nodokļu administrācija nepareizi interpretē jēdzienu "apgrozījums". ✔️ Konkrētajā lietā strīds izcēlās par valsts atbalstu Covid-19 krīzes skartam tirdzniecības centra pārvaldniekam, SIA "SKAI PLUSS". Uzņēmums bija piešķīris būtiskas atlaides saviem nomniekiem (veikaliem), kuriem valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija liegta iespēja strādāt, tādējādi faktiski samazinot savus ieņēmumus. VID atteica atbalstu, pamatojoties uz formālu aprēķinu: dienests skatījās tikai uz PVN deklarācijas 40. aili ("Kopējā darījumu vērtība"), neņemot vērā vēlāk izrakstītos kredītrēķinus (atlaides). VID arguments bija administratīvi ērts – ņemot vērā katra uzņēmuma grāmatvedības specifiku, atbalsta piešķiršanas process būtu pārāk lēns. Tomēr tiesa šādu pieeju noraidīja. Senāts uzsvēra, ka VID nedrīkst rīkoties formāli un tam ir pienākums vērtēt individuālos apstākļus, lai sasniegtu taisnīgu rezultātu. ✔️ Šis spriedums izgaismo būtisku VID darba trūkumu – nespēju vai nevēlēšanos iedziļināties darījumu ekonomiskajā būtībā. Nepareiza tiesību normu piemērošana. Senāts konstatēja, ka strīdā bija jāpiemēro tās tiesību normas, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī, nevis tās, kuras VID un apgabaltiesa piemēroja vēlāk (kad noteikumi jau bija mainīti par sliktu uzņēmējam). Apgrozījuma patiesā izpratne. Senāts norādīja, ka jēdziens "apgrozījums" ir jāinterpretē pēc būtības – atbilstoši Gada pārskatu likumam, kas atspoguļo reālo saimniecisko darbību, nevis tikai šaurā PVN deklarācijas ailē ierakstīto ciparu. Sistēmiska kļūda. Šis nav izolēts gadījums. Spriedumā Senāts atsaucas uz vairākām citām nesenām lietām (SKA-16/2025, SKA-70/2025), kurās jau iepriekš nostiprināta atziņa, ka VID metodika apgrozījuma krituma aprēķināšanā ir bijusi kļūdaina. ✔️ Šis nolēmums ir skaidrs signāls: VID lēmums nav galīgā patiesība. Kā redzams no tiesu prakses, dienests bieži kļūdās, izvēloties vienkāršāko, nevis tiesisko ceļu. Būtiski ir arī tas, ka Senāts atzina – atbalstu var izmaksāt arī pēc Eiropas Komisijas noteiktajiem termiņiem, ja atteikums sākotnēji bijis prettiesisks. Tas paver durvis daudziem uzņēmējiem cīnīties par savām tiesībām pat tad, ja šķiet, ka "vilciens ir aizgājis". Ja jūsu uzņēmums ir saskāries ar nepamatotu VID lēmumu vai formālu atteikumu, kas neatbilst faktiskajai situācijai, aicinām vērsties pie kvalificētiem advokātiem. Tiesu prakse rāda – taisnību ir iespējams panākt.
Tiesa apstiprina 10 000 EUR sodu, jeb kā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. janvāris
Nesenais Latvijas Republikas Senāta lēmums lietā Nr. SKA-344/2026 ir spilgts atgādinājums visiem kredītdevējiem un brīdinājums patērētājiem: mēģinājumi maskēt agresīvu patērētāju kreditēšanu zem "biznesa aizdevumu" izkārtnes un bezatbildīga aizņemšanās veicināšana netiks tolerēta.
NĪN sezona sākas ar brīdinājumu: Senāts aptur Jūrmalas domes patvaļu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. janvāris
Šobrīd, kad aktīvi tiek izsūtīti nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksāšanas paziņojumi un iedzīvotāji steidz veikt maksājumus, gaismā nākuši pamatīgi "nesmukumi" pašvaldību rīcībā.
Senāts pieliek punktu VID patvaļai: Atbalsta atteikumi, balstoties uz
2026. gada 21. janvāris
Ja jūsu uzņēmums ir cietis no VID patvaļas, saņemot atteikumu ar argumentu "jūsu nozare nebija slēgta" vai "jūs nepierādījāt tiešu cēloņsakarību", ziniet – šī argumentācija ir atzīta par prettiesisku.
2026. gada 19. janvāris
✔️ Ceļu satiksmes negadījums (CSN) ir brīdis, kas var neatgriezeniski mainīt dzīvi. Taču brīdī, kad lieta nonāk līdz izmeklēšanai un tiesai, bieži vien saduras divas pasaules: autovadītāja subjektīvā pārliecība ("es braucu atļautā ātrumā", "gājējs pats izskrēja") un skaudrā juridiskā realitāte. Latvijas Republikas Augstākā tiesa (Senāts) nesen publiskojusi apjomīgu tiesu prakses apkopojumu lietās par Krimināllikuma 260. pantu (2020.–2025. gads). Šīs atziņas ir būtiskas ikvienam autovadītājam, lai saprastu, kā tiesas patiesībā vērtē vainu un atbildību. Šeit ir 5 būtiskākās atziņas, kas lauž populārus stereotipus. 1️⃣ Daudzi autovadītāji uzskata, ka, ja zīme rāda 50 km/h un viņi brauc ar 50 km/h, viņi ir ievērojuši likumu. Tiesu prakse rāda ko citu. Atļautā ātruma ievērošana vien neatbrīvo no atbildības. Senāts uzsver, ka Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) 99. punkta ievērošana nav saistāma tikai ar ciparu uz spidometra. Autovadītājam ir pienākums izvēlēties ātrumu, kas atbilst konkrētajiem apstākļiem – redzamībai, laika apstākļiem un ceļa stāvoklim. Ja ir tumšs, līst lietus vai ir slikts apgaismojums, braukšana ar "atļauto" maksimālo ātrumu var tikt uzskatīta par noteikumu pārkāpumu, ja tas liedzis laikus pamanīt šķērsli. Pat ja gājējs ir tumšās drēbēs, tiesa vērtēs, vai, braucot atbilstoši redzamībai (iespējams, lēnāk par atļauto), vadītājs būtu varējis novērst sadursmi. 2️⃣ Bieža aizstāvības pozīcija ir norādīt uz cietušā rīcību – gājējs šķērsoja ielu neatļautā vietā vai bija alkohola reibumā. Cietušā pārkāpumi neatbrīvo autovadītāju no pienākuma ievērot noteikumus. Senāta atziņa ir strikta: autovadītājam, ieraugot bīstamību (arī noteikumus pārkāpjošu gājēju), ir jādara viss, lai novērstu negadījumu. Ja iesaistīts ir bērns, kura rīcība nav prognozējama, vadītājam ir pienākums paredzēt bīstamību. Pat ja bērns pēkšņi maina virzienu, tiesa vērtēs, vai vadītājs varēja to paredzēt un novērst. Ja vadītājs redz, ka gājējs uzvedas neadekvāti (piemēram, streipuļo), viņam jāparedz bīstamība jau brīdī, kad šāds cilvēks nonāk redzeslokā, un jāsamazina ātrums. 3️⃣ Liela daļa smago avāriju notiek brīdī, kad viens auto veic kreiso pagriezienu, bet otrs to mēģina apdzīt vai brauc pretī. Veicot kreiso pagriezienu, autovadītāja pienākums pārliecināties par drošību ir prioritārs. Griežot pa kreisi, ir jādod ceļš pretimbraucējiem ( t.sk . velosipēdistiem), nevērtējot to, vai viņi var paspēt nobremzēt. Ja notiek sadursme ar auto, kas jūs apdzen, tiesa rūpīgi vērtēs abu rīcību. Tomēr bieži vien vaina tiek saskatīta tajā, ka griešanās manevra veicējs nav pietiekami pārliecinājies, vai netiek traucēti citi satiksmes dalībnieki. Tomēr tiesai jāizvērtē arī apdzenošā vadītāja rīcība – vai viņš drīkstēja uzsākt manevru. 4️⃣ Bieži vien apdrošinātāji (OCTA) atsaka izmaksāt morālā kaitējuma kompensāciju bojāgājušā tuviniekiem, ja viņi nav bijuši apgādājamie vai laulātie. Kriminālprocess paver plašākas iespējas saņemt kompensāciju. Senāts norāda, ka pat ja persona neatbilst OCTA likuma šaurajiem kritērijiem (piemēram, ir nereģistrēts dzīvesbiedrs vai cits tuvinieks), viņai ir tiesības prasīt morālā kaitējuma kompensāciju tieši no vainīgā kriminālprocesa ietvaros. Tiesa vērtēs reālās attiecības un nodarītās ciešanas. 5️⃣ Krimināllikums paredz iespēju izbeigt procesu, ja panākts izlīgums ar cietušo. Tas ir izdevīgs risinājums, lai izvairītos no kriminālsoda (piemēram, tiesību atņemšanas vai cietumsoda). Senāts ir norādījis: lai process tiktu izbeigts uz izlīguma pamata, apsūdzētajam ir jāatzīst sava vaina pilnībā. Jūs nevarat noslēgt izlīgumu, vienlaikus tiesā apgalvojot: "Es atvainojos, bet cietušais arī bija vainīgs" vai apšaubot apsūdzības detaļas . ✔️ Kā redzams no tiesu prakses, CSN lietās izšķirošas ir detaļas – sekundes simtdaļas, redzamības novērtējums, tehniska iespēja novērst sadursmi un pareiza procesuālā taktika. Kļūdaina rīcība uzreiz pēc negadījuma vai nepareizi izvēlēta aizstāvības stratēģija tiesā var maksāt ne tikai brīvību, bet arī radīt milzīgas finansiālas saistības.
Vai saņēmāt
2026. gada 19. janvāris
Pēdējā laikā daudzi dzīvokļu un viesu māju īpašnieki, kuri izīrē savus īpašumus caur tādām platformām kā Booking un Airbnb, ir piedzīvojuši nepatīkamu pārsteigumu.