ES tiesas uzspiestā viendzimuma laulība un Latvijas suverenitātes izaicinājums

Lauris Klagišs • 2025. gada 27. novembris

✔️ Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir radījusi jaunāko un potenciāli bīstamāko precedentu dalībvalstu konstitucionālās suverenitātes ierobežošanai. Lai gan spriedums (ECLI:EU:C:2025:917), kas interpretē brīvu pārvietošanos (LESD 20. un 21. pants), tiešā veidā neuzliek Latvijai pienākumu mainīt Satversmes tekstu, tā ietekme ir fundamentāls uzbrukums Latvijas Republikas Satversmes 110. pantā nostiprinātajam laulības konstitucionālajam kodolam.

 

✔️ Latvijas Republikas Satversmes 110. pants nav tukša deklarācija. Tā ir valsts pamatlikuma negrozāmā vērtība, kas skaidri un nepārprotami nosaka: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti..." Šis pants konstitucionālajā līmenī nostiprina heteroseksuālu laulību kā ekskluzīvu institūtu. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Satversmes tiesa (ST), lai gan tā ir atzinusi pienākumu nodrošināt viendzimuma pāru ģimenes dzīves tiesisko aizsardzību (jo ģimene ir plašāks jēdziens), tā ir konsekventi uzsvērusi: šis pienākums nedrīkst tikt izpildīts, izmantojot institūtu, kas Satversmes 110. panta izpratnē būtu identisks laulībai. Tādējādi jebkurš mēģinājums atzīt viendzimuma savienības kā "laulību" Civilstāvokļa aktu reģistrā ir tieša pretruna ar tautas gribu, kas nostiprināta Satversmē.

 

✔️ Zem aizsega "Savienības pilsoņu brīva pārvietošanās" (LESD 20. un 21. pants), EST veic bīstamu juridisku manevru, kas faktiski mēģina apiet dalībvalstu suverenitāti ģimenes tiesību jautājumos. EST uzspiež dalībvalstīm savu "dzimumneitrālā laulātā" jēdzienu. Tas nozīmē: ja kāds Latvijas pilsonis (vai cita ES pilsonis) ir noslēdzis viendzimuma laulību citā dalībvalstī, Latvijai ir pienākums atzīt šo statusu – nevis kā "laulību", bet kā tiesības piešķirt laulātajam, kas nav ES pilsonis, atvasinātās uzturēšanās tiesības. Formāli: Latvijai atļauts saglabāt Satversmes 110. panta vārdisko definīciju, bet, tai pašā laikā, Latvijai ir spiesta atzīt visas ES tiesību radītās sekas, kas izriet no viendzimuma laulības – nodrošinot personai tiesības, kas ir identiskas likumīga laulātā tiesībām. Tādējādi tiek panākta funkcionāla atzīšana bez nosaukuma "laulība". Šāda ES iejaukšanās rada tiesisku necaurredzamību un faktiski izdzen caurumu Satversmes aizsardzības mūri.

 

✔️ EST spriedums skaidri pasaka, ka citu ES valstīs noslēgtas viendzimuma laulības ir jāatzīst – bet tikai tādā mērā, lai nodrošinātu ES tiesību izrietošās tiesības (piemēram, uzturēšanās tiesības, pārvietošanās brīvību). Likumdevēja pienākums ir izstrādāt atbilstošu partnerattiecību regulējumu, tādējādi nodrošinot viendzimuma pāru tiesisko aizsardzību, neskarot laulības institūtu. Tomēr, jebkāds mēģinājums ārvalstīs noslēgtu viendzimuma laulību reģistrēt Civilstāvokļa aktu reģistrā kā "laulību" Latvijas iekšējās tiesībās ir nekavējoties jāaptur, atsaucoties Satversmes 110. pantu.

 

✔️ Latvijai ir tiesības un konstitucionāls pienākums aizsargāt savu laulības definīciju. Mēs nedrīkstam ļaut, lai "brīvas pārvietošanās" doktrīna kļūtu par vārti, caur kuriem tiek demontēts valsts konstitucionālais kodols. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai ES uzspiestais "laulātā" statuss nepārvērstos par "de facto" viendzimuma laulību mūsu dzimtenē.

ES tiesas uzspiestā viendzimuma laulība un Latvijas suverenitātes izaicinājums
Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūlijs
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
AS “Gaso” nepamatotā apetīte
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Darbinieka atstādināšana un reorganizācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Arī bankas mēdz zaudēt tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Kā VID atzina kļūdas, atvainojās un kompensēja zaudējumus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Ceļojumu apdrošināšanas līgumi: Patērētāju tiesību aizsardzība un jaunākās tiesu prakses atziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. jūlijs
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Vidzemes slimnīca tiesā uzvar Valsts darba inspekciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 22. jūlijs
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Maksātnespējas procesa izmantošana strīdīgu parādu piedziņai nav pieļaujama
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. jūlijs
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.
Kāpēc Latvija zaudē Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) bieži vien ir pēdējā instance taisnīguma atjaunošanai, kad nacionālā līmenī visi tiesību aizsardzības mehānismi ir izsmelti.
Kāpēc Uzņēmumu reģistrs zaudē tiesās
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Uzņēmumu reģistrs (UR) ir viens no nozīmīgākajiem valsts pārvaldes stūrakmeņiem komercdarbības jomā.