ES tiesas uzspiestā viendzimuma laulība un Latvijas suverenitātes izaicinājums

Lauris Klagišs • 2025. gada 27. novembris

✔️ Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir radījusi jaunāko un potenciāli bīstamāko precedentu dalībvalstu konstitucionālās suverenitātes ierobežošanai. Lai gan spriedums (ECLI:EU:C:2025:917), kas interpretē brīvu pārvietošanos (LESD 20. un 21. pants), tiešā veidā neuzliek Latvijai pienākumu mainīt Satversmes tekstu, tā ietekme ir fundamentāls uzbrukums Latvijas Republikas Satversmes 110. pantā nostiprinātajam laulības konstitucionālajam kodolam.

 

✔️ Latvijas Republikas Satversmes 110. pants nav tukša deklarācija. Tā ir valsts pamatlikuma negrozāmā vērtība, kas skaidri un nepārprotami nosaka: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti..." Šis pants konstitucionālajā līmenī nostiprina heteroseksuālu laulību kā ekskluzīvu institūtu. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Satversmes tiesa (ST), lai gan tā ir atzinusi pienākumu nodrošināt viendzimuma pāru ģimenes dzīves tiesisko aizsardzību (jo ģimene ir plašāks jēdziens), tā ir konsekventi uzsvērusi: šis pienākums nedrīkst tikt izpildīts, izmantojot institūtu, kas Satversmes 110. panta izpratnē būtu identisks laulībai. Tādējādi jebkurš mēģinājums atzīt viendzimuma savienības kā "laulību" Civilstāvokļa aktu reģistrā ir tieša pretruna ar tautas gribu, kas nostiprināta Satversmē.

 

✔️ Zem aizsega "Savienības pilsoņu brīva pārvietošanās" (LESD 20. un 21. pants), EST veic bīstamu juridisku manevru, kas faktiski mēģina apiet dalībvalstu suverenitāti ģimenes tiesību jautājumos. EST uzspiež dalībvalstīm savu "dzimumneitrālā laulātā" jēdzienu. Tas nozīmē: ja kāds Latvijas pilsonis (vai cita ES pilsonis) ir noslēdzis viendzimuma laulību citā dalībvalstī, Latvijai ir pienākums atzīt šo statusu – nevis kā "laulību", bet kā tiesības piešķirt laulātajam, kas nav ES pilsonis, atvasinātās uzturēšanās tiesības. Formāli: Latvijai atļauts saglabāt Satversmes 110. panta vārdisko definīciju, bet, tai pašā laikā, Latvijai ir spiesta atzīt visas ES tiesību radītās sekas, kas izriet no viendzimuma laulības – nodrošinot personai tiesības, kas ir identiskas likumīga laulātā tiesībām. Tādējādi tiek panākta funkcionāla atzīšana bez nosaukuma "laulība". Šāda ES iejaukšanās rada tiesisku necaurredzamību un faktiski izdzen caurumu Satversmes aizsardzības mūri.

 

✔️ EST spriedums skaidri pasaka, ka citu ES valstīs noslēgtas viendzimuma laulības ir jāatzīst – bet tikai tādā mērā, lai nodrošinātu ES tiesību izrietošās tiesības (piemēram, uzturēšanās tiesības, pārvietošanās brīvību). Likumdevēja pienākums ir izstrādāt atbilstošu partnerattiecību regulējumu, tādējādi nodrošinot viendzimuma pāru tiesisko aizsardzību, neskarot laulības institūtu. Tomēr, jebkāds mēģinājums ārvalstīs noslēgtu viendzimuma laulību reģistrēt Civilstāvokļa aktu reģistrā kā "laulību" Latvijas iekšējās tiesībās ir nekavējoties jāaptur, atsaucoties Satversmes 110. pantu.

 

✔️ Latvijai ir tiesības un konstitucionāls pienākums aizsargāt savu laulības definīciju. Mēs nedrīkstam ļaut, lai "brīvas pārvietošanās" doktrīna kļūtu par vārti, caur kuriem tiek demontēts valsts konstitucionālais kodols. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai ES uzspiestais "laulātā" statuss nepārvērstos par "de facto" viendzimuma laulību mūsu dzimtenē.

ES tiesas uzspiestā viendzimuma laulība un Latvijas suverenitātes izaicinājums
Darba devēja dārgā kļūda
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 15. septembris
Nepamatota darbinieka atlaišana darba devējam var radīt ārkārtīgi smagas finansiālas sekas, īpaši situācijās, kad uzņēmuma vadība ignorē tiesvedības procesu.
Vai katrs noklusēts fakts darījumā ir krimināla krāpšana.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. septembris
Bieži vien, saskaroties ar negodprātīgu rīcību komercdarījumos un atklājot, ka darījuma partneris ir kaut ko būtisku noklusējis, pirmais impulss ir vērsties policijā ar iesniegumu par krāpšanu.
Komunālo parādu pāreja nekustamā īpašuma pircējam
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. septembris
Kopš 2026. gada 1. janvāra ir stājies spēkā jauns tiesiskais regulējums, kas būtiski maina nekustamā īpašuma pircēja atbildību par iepriekšējā īpašnieka komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas parādiem.
Neļaujiet sevi maldināt
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. septembris
Kavēti, atcelti lidojumi vai atteikta iekāpšana ir ārkārtīgi nepatīkama pieredze, kas var izjaukt visus ceļojuma plānus.
Vai valsts var mainīt savas domas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 8. septembris
Mūsdienu dinamiskajā komercdarbības un tiesiskajā vidē sastapšanās ar valsts pārvaldes iestādēm – vai tas būtu Valsts ieņēmumu dienests (VID), Datu valsts inspekcija vai vietējā būvvalde – bieži vien rada jautājumus un neskaidrības.
Tiesa dodas dabā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 8. septembris
Tiesas process vairumam cilvēku asociējas ar formālu un svinīgu atmosfēru tiesas zālē. Taču noteiktās situācijās lietas apstākļu noskaidrošanai ar papīra formāta dokumentiem vai plāniem vien nepietiek.
Inovatīvi risinājumi restorānos
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. septembris
Mūsdienu tehnoloģiju attīstība būtiski maina sabiedriskās ēdināšanas nozari, arvien vairāk restorāniem ieviešot elektroniskus pasūtījumu pieņemšanas risinājumus.
Valdes locekļa atbildība par dokumentu nenodošanu maksātnespējas procesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. septembris
Saskaroties ar uzņēmuma maksātnespēju, viens no lielākajiem riskiem bijušajiem valdes locekļiem ir solidāra mantiskā atbildība par grāmatvedības dokumentu nenodošanu administratoram.
Pašvaldības patvaļa un darba tiesību pārkāpumi
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. septembris
Darba tiesisko attiecību strīdi starp pašvaldībām un to darbiniekiem nereti atklāj būtiskus trūkumus iestāžu iekšējā pārvaldībā un darba organizācijā.
Valsts ieņēmumu dienesta patvaļa kārtējo reizi tiek apturēta
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. septembris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) nereti demonstrē agresīvu un ne vienmēr tiesiski pamatotu pieeju, vēršoties pret komercsabiedrību valdes locekļiem.