Kad noilgums kļūst par nolaidības aizsegu, jeb kāpēc cietušajam ir jācīnās ne tikai ar noziedznieku, bet arī ar sistēmu?

Lauris Klagišs • 2025. gada 25. novembris

✔️Tiesiskā valstī ikviens cietušais paļaujas, ka, vēršoties policijā, tiks iedarbināts taisnīguma mehānisms. Viņš sagaida, ka valsts aparāts – policija un prokuratūra – veltīs savus resursus, lai noskaidrotu patiesību un sauktu vainīgos pie atbildības. Diemžēl prakse nereti demonstrē skarbu realitāti: cīņa par taisnīgumu kļūst par paša cietušā cīņu ar sistēmas inerci, un lielākais šķērslis ceļā uz rezultātu ir nevis noziedznieka viltība, bet gan izmeklēšanas iestāžu klaja un ilgstoša bezdarbība. Nesen mūsu biroja praksē noslēdzās kāds kriminālprocess, kas kalpo kā bēdīgs piemērs tam, kā valsts aparāts pats diskreditē savu darbu un liedz cietušajam tiesības uz taisnīgu lietas noregulējumu.


✔️ Stāsts ir klasisks. Kriminālprocess tika uzsākts par dokumenta viltošanu – konkrēti, par paraksta viltošanu būtiskos būvniecības dokumentos, lai prettiesiski iegūtu atļaujas. Jau pašā procesa sākumā, pateicoties cietušā neatlaidībai, tika iegūts izšķirošs un objektīvs pierādījums – rokraksta ekspertīzes atzinums. Šis atzinums kategoriski apstiprināja, ka cietušais dokumentu nav parakstījis un ka paraksts ir viltots. Būtu loģiski sagaidīt, ka pēc šāda corpus delicti (noziedzīga nodarījuma sastāva) apstiprinājuma sekos aktīva izmeklēšana: tiks pratinātas visas iesaistītās personas, analizēti motīvi un noskaidrots konkrētais vainīgais no sākotnēji diezgan skaidri identificējamā personu loka. Taču notika pretējais. Sekoja vairāk nekā četrus gadus ilgs klusums un sistemātiska bezdarbība.


✔️ Kriminālprocesa likums nosaka saprātīgus termiņus. Taču šajā gadījumā vairāk nekā piecu gadu periodā kopš nozieguma izdarīšanas izmeklēšana faktiski netika virzīta. Cietušā pārstāvis vairākkārt vērsās ar sūdzībām un lūgumiem par procesa virzību, taču atbildē saņemot vai nu formālus solījumus, vai klusumu. Rezultāts šādai nolaidībai bija tikpat paredzams, cik absurds: iestājās kriminālatbildības noilgums. Un tikai tad sistēma "pamodās", lai pieņemtu lēmumu... par kriminālprocesa izbeigšanu. Valsts iestādes ar savu gadiem ilgo bezdarbību pašas radīja apstākļus, lai noziedznieks izvairītos no soda, un pēc tam šo pašu faktu – noilgumu – ciniski izmantoja kā formālu pamatu, lai lietu slēgtu.


✔️ Vēl satraucošāka šajā procesā ir prokuratūras loma. Tā vietā, lai kā uzraugošā iestāde aktīvi iejauktos, pieprasītu rezultātus un sodītu atbildīgos par klajo vilcināšanu, prokuratūra dažādos līmeņos aprobežojās ar formālu sūdzību izskatīšanu. Visās atbildēs uz cietušā sūdzībām tika konsekventi noraidīti argumenti par bezdarbību, un policijas lēmums par lietas izbeigšanu tika atzīts par likumīgu. Augstāks prokurors pat norādīja, ka, lai gan ekspertīze apstiprina viltojuma faktu, pierādījumu kopums neesot bijis pietiekams, lai kādu personu sauktu pie atbildības.


     Šis arguments ir absurds,jo:

  1. Policija neveic izmeklēšanu, lai savāktu pierādījumus.
  2. Tā kā izmeklēšana netiek veikta, jauni pierādījumi netiek iegūti.
  3. Prokuratūra attaisno lietas izbeigšanu, jo... trūkst pierādījumu, kurus policijai bija pienākums savākt, bet tā to nedarīja.


     Šajā vairāk nekā piecus gadus ilgajā epopejā pie atbildības par klaju nolaidību un lietas novilcināšanu nav saukts neviens izmeklētājs, neviens policijas priekšnieks un neviens uzraugošais prokurors. Sistēma ir pasargājusi pati sevi, upurējot cietušā tiesības.


✔️ Šis gadījums nav unikāls. Tā ir sistēmiska problēma, kas grauj sabiedrības uzticību tiesībsargājošajām iestādēm. Saeima šā gada 20. novembrī, ģenerālprokurora amatā ir apstiprinājusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru. Mēs paužam patiesu cerību, ka jaunais ģenerālprokurors spēs ne tikai runāt par likuma varu, bet arī reāli lauzt šo gadiem iestrādāto formālisma un savstarpējās atbildības piesegšanas praksi. Ir nepieciešama nevis formāla uzraudzība "ķeksītim", bet reāla kontrole un neizbēgama atbildība amatpersonām, kuru nolaidības dēļ noziedznieki paliek nesodīti.


✔️ Ko šī pieredze māca citiem cietušajiem? Negaidiet! Ja redzat, ka jūsu kriminālprocess netiek virzīts – rīkojieties! Tiesiskā valstī nav pieļaujama situācija, ka policijas "tūļāšanās" dēļ noziedznieki izsprūk no soda. Tāpēc mūsu ieteikums klientiem un ikvienam, kurš nonācis līdzīgā situācijā, ir skarbs, bet patiess - sūdzieties prokuratūrai par policijas bezdarbību. Sūdzieties regulāri – kaut vai katru mēnesi. Tikai pastāvīgs, neatlaidīgs un juridiski pamatots spiediens spēj piespiest šo inerto sistēmu kustēties. Diemžēl cīņa par taisnīgumu šodien prasa no cietušā ne tikai pacietību, bet arī aktīvu un nerimstošu cīņu par savām tiesībām.

Kad noilgums kļūst par nolaidības aizsegu, jeb kāpēc cietušajam ir jācīnās ne tikai ar noziedznieku, bet arī ar sistēmu
Melnās pumas lieta: Kad valsts likumu džungļi izrādās bīstamāki par pašu plēsēju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 16. jūnijs
Iedomājieties situāciju: Jūs nolemjat iegādāties eksotisku mājdzīvnieku – Amerikas pumu.
Krāpnieki ienīst šo rīku
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 16. jūnijs
Kā personas datu aizsardzības speciālists, kura ikdienas misija ir rūpēties par informācijas drošību un to, lai cilvēku, kā arī uzņēmumu sensitīvie dati nenonāktu ļaundaru rokās, esmu detalizēti izvērtējis bezmaksas rīku DNS Ugunsmūris.
Advokāta darbs 21. gadsimtā: Kā 7 minūtēs izanalizēt 50 spriedumus un atklāt VID kļūdas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 15. jūnijs
Būt advokātam 21. gadsimtā vairs nenozīmē sēdēt putekļainā arhīvā vai caurām naktīm šķirstīt biezus tiesu spriedumu sējumus ar teksta izcēlēju rokās.
Jūsu numurs tika ģenerēts automātiski
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 15. jūnijs
Mēs visi to zinām – šo ārkārtīgi apnicīgo brīdi, kad darba dunas vidū vai miera mirklī mājās pēkšņi sāk zvanīt telefons.
Absurds Latvijas likumdošanā: Tiesā tu uzvari, bet par savu taisnību samaksā no savas kabatas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 15. jūnijs
Tiesiska valsts balstās uz vienkāršu un loģisku principu – ja pret Tevi tiek celta nepamatota prasība un tu tiesā savu nevainību pierādi, zaudētājam ir jākompensē tavi tiesāšanās un advokātu izdevumi.
Videonovērošana uzņēmumā: Ko darīt, ja saņemta 5 lapu gara Datu valsts inspekcijas vēstule
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. jūnijs
Daudziem uzņēmējiem videonovērošanas kameru uzstādīšana šķiet pašsaprotams solis – tā ir rūpes par sava īpašuma, tehnikas un darbinieku drošību.
VID
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. jūnijs
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcība, cenšoties atgūt nodokļu parādus, bieži robežojas ar tiesisku unikalitāti.
Vai Valsts ieņēmumu dienests drīkst ignorēt mantinieku tiesības
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. jūnijs
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 13. maija spriedumā ir atzinusi par prettiesisku Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) rīcību, liedzot mantiniekam informāciju par mantoto saimniecību un izvairoties sniegt atbildes uz uzdotajiem nodokļu jautājumiem pēc būtības.
Prokuratūras formālā pieeja un nevēlēšanās iedziļināties: Kā tiesa aizstāvēja advokāta tiesības uz i
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Nesens Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 22. aprīļa spriedums izgaismo satraucošu tendenci valsts iestāžu, īpaši Latvijas Republikas prokuratūras, darbībā.
Valsts drošība un vārda brīvības robežas: Senāta stingrā nostāja hibrīdkara apstākļos
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir radījuši jaunus izaicinājumus tiesību sistēmai, pieprasot skaidru un nepārprotamu rīcību pret personām, kas apdraud valsts drošību.