Kad noilgums kļūst par nolaidības aizsegu, jeb kāpēc cietušajam ir jācīnās ne tikai ar noziedznieku, bet arī ar sistēmu?

Lauris Klagišs • 2025. gada 25. novembris

✔️Tiesiskā valstī ikviens cietušais paļaujas, ka, vēršoties policijā, tiks iedarbināts taisnīguma mehānisms. Viņš sagaida, ka valsts aparāts – policija un prokuratūra – veltīs savus resursus, lai noskaidrotu patiesību un sauktu vainīgos pie atbildības. Diemžēl prakse nereti demonstrē skarbu realitāti: cīņa par taisnīgumu kļūst par paša cietušā cīņu ar sistēmas inerci, un lielākais šķērslis ceļā uz rezultātu ir nevis noziedznieka viltība, bet gan izmeklēšanas iestāžu klaja un ilgstoša bezdarbība. Nesen mūsu biroja praksē noslēdzās kāds kriminālprocess, kas kalpo kā bēdīgs piemērs tam, kā valsts aparāts pats diskreditē savu darbu un liedz cietušajam tiesības uz taisnīgu lietas noregulējumu.


✔️ Stāsts ir klasisks. Kriminālprocess tika uzsākts par dokumenta viltošanu – konkrēti, par paraksta viltošanu būtiskos būvniecības dokumentos, lai prettiesiski iegūtu atļaujas. Jau pašā procesa sākumā, pateicoties cietušā neatlaidībai, tika iegūts izšķirošs un objektīvs pierādījums – rokraksta ekspertīzes atzinums. Šis atzinums kategoriski apstiprināja, ka cietušais dokumentu nav parakstījis un ka paraksts ir viltots. Būtu loģiski sagaidīt, ka pēc šāda corpus delicti (noziedzīga nodarījuma sastāva) apstiprinājuma sekos aktīva izmeklēšana: tiks pratinātas visas iesaistītās personas, analizēti motīvi un noskaidrots konkrētais vainīgais no sākotnēji diezgan skaidri identificējamā personu loka. Taču notika pretējais. Sekoja vairāk nekā četrus gadus ilgs klusums un sistemātiska bezdarbība.


✔️ Kriminālprocesa likums nosaka saprātīgus termiņus. Taču šajā gadījumā vairāk nekā piecu gadu periodā kopš nozieguma izdarīšanas izmeklēšana faktiski netika virzīta. Cietušā pārstāvis vairākkārt vērsās ar sūdzībām un lūgumiem par procesa virzību, taču atbildē saņemot vai nu formālus solījumus, vai klusumu. Rezultāts šādai nolaidībai bija tikpat paredzams, cik absurds: iestājās kriminālatbildības noilgums. Un tikai tad sistēma "pamodās", lai pieņemtu lēmumu... par kriminālprocesa izbeigšanu. Valsts iestādes ar savu gadiem ilgo bezdarbību pašas radīja apstākļus, lai noziedznieks izvairītos no soda, un pēc tam šo pašu faktu – noilgumu – ciniski izmantoja kā formālu pamatu, lai lietu slēgtu.


✔️ Vēl satraucošāka šajā procesā ir prokuratūras loma. Tā vietā, lai kā uzraugošā iestāde aktīvi iejauktos, pieprasītu rezultātus un sodītu atbildīgos par klajo vilcināšanu, prokuratūra dažādos līmeņos aprobežojās ar formālu sūdzību izskatīšanu. Visās atbildēs uz cietušā sūdzībām tika konsekventi noraidīti argumenti par bezdarbību, un policijas lēmums par lietas izbeigšanu tika atzīts par likumīgu. Augstāks prokurors pat norādīja, ka, lai gan ekspertīze apstiprina viltojuma faktu, pierādījumu kopums neesot bijis pietiekams, lai kādu personu sauktu pie atbildības.


     Šis arguments ir absurds,jo:

  1. Policija neveic izmeklēšanu, lai savāktu pierādījumus.
  2. Tā kā izmeklēšana netiek veikta, jauni pierādījumi netiek iegūti.
  3. Prokuratūra attaisno lietas izbeigšanu, jo... trūkst pierādījumu, kurus policijai bija pienākums savākt, bet tā to nedarīja.


     Šajā vairāk nekā piecus gadus ilgajā epopejā pie atbildības par klaju nolaidību un lietas novilcināšanu nav saukts neviens izmeklētājs, neviens policijas priekšnieks un neviens uzraugošais prokurors. Sistēma ir pasargājusi pati sevi, upurējot cietušā tiesības.


✔️ Šis gadījums nav unikāls. Tā ir sistēmiska problēma, kas grauj sabiedrības uzticību tiesībsargājošajām iestādēm. Saeima šā gada 20. novembrī, ģenerālprokurora amatā ir apstiprinājusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru. Mēs paužam patiesu cerību, ka jaunais ģenerālprokurors spēs ne tikai runāt par likuma varu, bet arī reāli lauzt šo gadiem iestrādāto formālisma un savstarpējās atbildības piesegšanas praksi. Ir nepieciešama nevis formāla uzraudzība "ķeksītim", bet reāla kontrole un neizbēgama atbildība amatpersonām, kuru nolaidības dēļ noziedznieki paliek nesodīti.


✔️ Ko šī pieredze māca citiem cietušajiem? Negaidiet! Ja redzat, ka jūsu kriminālprocess netiek virzīts – rīkojieties! Tiesiskā valstī nav pieļaujama situācija, ka policijas "tūļāšanās" dēļ noziedznieki izsprūk no soda. Tāpēc mūsu ieteikums klientiem un ikvienam, kurš nonācis līdzīgā situācijā, ir skarbs, bet patiess - sūdzieties prokuratūrai par policijas bezdarbību. Sūdzieties regulāri – kaut vai katru mēnesi. Tikai pastāvīgs, neatlaidīgs un juridiski pamatots spiediens spēj piespiest šo inerto sistēmu kustēties. Diemžēl cīņa par taisnīgumu šodien prasa no cietušā ne tikai pacietību, bet arī aktīvu un nerimstošu cīņu par savām tiesībām.

Kad noilgums kļūst par nolaidības aizsegu, jeb kāpēc cietušajam ir jācīnās ne tikai ar noziedznieku, bet arī ar sistēmu
Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūlijs
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
AS “Gaso” nepamatotā apetīte
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Darbinieka atstādināšana un reorganizācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Arī bankas mēdz zaudēt tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Kā VID atzina kļūdas, atvainojās un kompensēja zaudējumus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Ceļojumu apdrošināšanas līgumi: Patērētāju tiesību aizsardzība un jaunākās tiesu prakses atziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. jūlijs
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Vidzemes slimnīca tiesā uzvar Valsts darba inspekciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 22. jūlijs
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Maksātnespējas procesa izmantošana strīdīgu parādu piedziņai nav pieļaujama
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. jūlijs
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.
Kāpēc Latvija zaudē Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) bieži vien ir pēdējā instance taisnīguma atjaunošanai, kad nacionālā līmenī visi tiesību aizsardzības mehānismi ir izsmelti.
Kāpēc Uzņēmumu reģistrs zaudē tiesās
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Uzņēmumu reģistrs (UR) ir viens no nozīmīgākajiem valsts pārvaldes stūrakmeņiem komercdarbības jomā.