Kad noilgums kļūst par nolaidības aizsegu, jeb kāpēc cietušajam ir jācīnās ne tikai ar noziedznieku, bet arī ar sistēmu?

Lauris Klagišs • 2025. gada 25. novembris

✔️Tiesiskā valstī ikviens cietušais paļaujas, ka, vēršoties policijā, tiks iedarbināts taisnīguma mehānisms. Viņš sagaida, ka valsts aparāts – policija un prokuratūra – veltīs savus resursus, lai noskaidrotu patiesību un sauktu vainīgos pie atbildības. Diemžēl prakse nereti demonstrē skarbu realitāti: cīņa par taisnīgumu kļūst par paša cietušā cīņu ar sistēmas inerci, un lielākais šķērslis ceļā uz rezultātu ir nevis noziedznieka viltība, bet gan izmeklēšanas iestāžu klaja un ilgstoša bezdarbība. Nesen mūsu biroja praksē noslēdzās kāds kriminālprocess, kas kalpo kā bēdīgs piemērs tam, kā valsts aparāts pats diskreditē savu darbu un liedz cietušajam tiesības uz taisnīgu lietas noregulējumu.


✔️ Stāsts ir klasisks. Kriminālprocess tika uzsākts par dokumenta viltošanu – konkrēti, par paraksta viltošanu būtiskos būvniecības dokumentos, lai prettiesiski iegūtu atļaujas. Jau pašā procesa sākumā, pateicoties cietušā neatlaidībai, tika iegūts izšķirošs un objektīvs pierādījums – rokraksta ekspertīzes atzinums. Šis atzinums kategoriski apstiprināja, ka cietušais dokumentu nav parakstījis un ka paraksts ir viltots. Būtu loģiski sagaidīt, ka pēc šāda corpus delicti (noziedzīga nodarījuma sastāva) apstiprinājuma sekos aktīva izmeklēšana: tiks pratinātas visas iesaistītās personas, analizēti motīvi un noskaidrots konkrētais vainīgais no sākotnēji diezgan skaidri identificējamā personu loka. Taču notika pretējais. Sekoja vairāk nekā četrus gadus ilgs klusums un sistemātiska bezdarbība.


✔️ Kriminālprocesa likums nosaka saprātīgus termiņus. Taču šajā gadījumā vairāk nekā piecu gadu periodā kopš nozieguma izdarīšanas izmeklēšana faktiski netika virzīta. Cietušā pārstāvis vairākkārt vērsās ar sūdzībām un lūgumiem par procesa virzību, taču atbildē saņemot vai nu formālus solījumus, vai klusumu. Rezultāts šādai nolaidībai bija tikpat paredzams, cik absurds: iestājās kriminālatbildības noilgums. Un tikai tad sistēma "pamodās", lai pieņemtu lēmumu... par kriminālprocesa izbeigšanu. Valsts iestādes ar savu gadiem ilgo bezdarbību pašas radīja apstākļus, lai noziedznieks izvairītos no soda, un pēc tam šo pašu faktu – noilgumu – ciniski izmantoja kā formālu pamatu, lai lietu slēgtu.


✔️ Vēl satraucošāka šajā procesā ir prokuratūras loma. Tā vietā, lai kā uzraugošā iestāde aktīvi iejauktos, pieprasītu rezultātus un sodītu atbildīgos par klajo vilcināšanu, prokuratūra dažādos līmeņos aprobežojās ar formālu sūdzību izskatīšanu. Visās atbildēs uz cietušā sūdzībām tika konsekventi noraidīti argumenti par bezdarbību, un policijas lēmums par lietas izbeigšanu tika atzīts par likumīgu. Augstāks prokurors pat norādīja, ka, lai gan ekspertīze apstiprina viltojuma faktu, pierādījumu kopums neesot bijis pietiekams, lai kādu personu sauktu pie atbildības.


     Šis arguments ir absurds,jo:

  1. Policija neveic izmeklēšanu, lai savāktu pierādījumus.
  2. Tā kā izmeklēšana netiek veikta, jauni pierādījumi netiek iegūti.
  3. Prokuratūra attaisno lietas izbeigšanu, jo... trūkst pierādījumu, kurus policijai bija pienākums savākt, bet tā to nedarīja.


     Šajā vairāk nekā piecus gadus ilgajā epopejā pie atbildības par klaju nolaidību un lietas novilcināšanu nav saukts neviens izmeklētājs, neviens policijas priekšnieks un neviens uzraugošais prokurors. Sistēma ir pasargājusi pati sevi, upurējot cietušā tiesības.


✔️ Šis gadījums nav unikāls. Tā ir sistēmiska problēma, kas grauj sabiedrības uzticību tiesībsargājošajām iestādēm. Saeima šā gada 20. novembrī, ģenerālprokurora amatā ir apstiprinājusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru. Mēs paužam patiesu cerību, ka jaunais ģenerālprokurors spēs ne tikai runāt par likuma varu, bet arī reāli lauzt šo gadiem iestrādāto formālisma un savstarpējās atbildības piesegšanas praksi. Ir nepieciešama nevis formāla uzraudzība "ķeksītim", bet reāla kontrole un neizbēgama atbildība amatpersonām, kuru nolaidības dēļ noziedznieki paliek nesodīti.


✔️ Ko šī pieredze māca citiem cietušajiem? Negaidiet! Ja redzat, ka jūsu kriminālprocess netiek virzīts – rīkojieties! Tiesiskā valstī nav pieļaujama situācija, ka policijas "tūļāšanās" dēļ noziedznieki izsprūk no soda. Tāpēc mūsu ieteikums klientiem un ikvienam, kurš nonācis līdzīgā situācijā, ir skarbs, bet patiess - sūdzieties prokuratūrai par policijas bezdarbību. Sūdzieties regulāri – kaut vai katru mēnesi. Tikai pastāvīgs, neatlaidīgs un juridiski pamatots spiediens spēj piespiest šo inerto sistēmu kustēties. Diemžēl cīņa par taisnīgumu šodien prasa no cietušā ne tikai pacietību, bet arī aktīvu un nerimstošu cīņu par savām tiesībām.

Kad noilgums kļūst par nolaidības aizsegu, jeb kāpēc cietušajam ir jācīnās ne tikai ar noziedznieku, bet arī ar sistēmu
Vai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 18. decembris
Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē līgumu parakstīšana klātienē kļūst par retumu. Uzņēmēji arvien biežāk paļaujas uz e-pastiem, skenētiem dokumentiem un drošiem elektroniskajiem parakstiem.
Valdība beidzot sper izlēmīgus soļus imigrācijas sistēmas sakārtošanā
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 17. decembris
Jau ilgstoši juridiskajā vidē un sabiedrībā ir virmojušas diskusijas par nepieciešamību līdzsvarot darbaspēka piesaisti ar nacionālo drošību.
Kā cīņa ar ēnu ekonomiku paralizē uzņēmumu valdes maiņas procesus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 16. decembris
Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē laiks ir nauda. Situācijā, kad nepieciešams nomainīt valdes locekli, uzņēmēji rēķinās ar dažām dienām, lai jaunā amatpersona varētu sākt darbu – parakstīt līgumus, veikt maksājumus un pārstāvēt uzņēmumu.
Elastība vai sociālo garantiju samazināšana
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 12. decembris
Saeima vakardien, 11. decembrī, konceptuāli atbalstīja apjomīgus grozījumus Darba likumā. Lai gan likumprojekta anotācijā tiek uzsvērta nepieciešamība "pilnveidot darba tiesisko attiecību regulējumu" un veicināt elastību, juridiskā analīze liecina par būtisku svara kausu nosvēršanos par labu darba devējiem, atsevišķos
Algoritms tavā vietā izlems, vai esi vainīgs: No šodienas policija ievieš
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 11. decembris
Sākot ar šodienu, 11. decembri, Valsts policija spers soli jaunā ērā – vai drīzāk ievedīs mūs "drosmīgajā jaunajā pasaulē", kur lēmumu par sodu pieņems nevis amatpersona, bet algoritms.
Valdes locekļa atbildība nebeidzas līdz ar amata atstāšanu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 10. decembris
Vai bijušais valdes loceklis var tikt iekļauts riska personu sarakstā par nodokļu parādiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķinājis jau pēc viņa aiziešanas no amata?
Holivuda pret realitāti, jeb būtiskākās atšķirības starp ASV un Latvijas tiesu sistēmām
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 9. decembris
Daudzi no mums savu priekšstatu par tiesu zāli ir guvuši, skatoties populāras amerikāņu filmas un seriālus, piemēram, "Suits" vai "Law & Order". Mēs redzam kaislīgas runas, zvērinātos, kuri raud, un pēkšņus "pārsteiguma pierādījumus", kas apgriež lietu kājām gaisā. Taču, nonākot reālā Latvijas tiesā, klients bieži pied
Klienta noslēpums pret AML prasībām: Ko drīkst un ko nedrīkst
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 8. decembris
Sabiedrībā joprojām valda spēcīgs uzskats, ka viss, kas tiek teikts zvērinātam advokātam, paliek stingri "starp mums".
Vai par
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 5. decembris
Daudzi uzņēmēji joprojām dzīvo ar pārliecību, ka finanšu noziegumi, piemēram, "aplokšņu algu" izmaksa vai izvairīšanās no nodokļiem, ir "balto apkaklīšu" pārkāpumi, par kuriem draud naudas sods vai nosacīta brīvības atņemšana.
Vai ceļa zīmes traucē ikdienas gaitām
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 3. decembris
Daudzi autovadītāji ir saskārušies ar situāciju, kad pēkšņi uzstādīta ceļa zīme būtiski apgrūtina ikdienas maršrutu – nokļūšanu mājās, darbā vai bērna nogādāšanu skolā.