✔️ Senāta spriedumā (Lieta SKA-47/2025) tiesa ir devusi nepārprotamu signālu Valsts ieņēmumu dienestam (VID): ierēdņi nedrīkst patvaļīgi interpretēt tiesību normas sev ērtākajā veidā un piemērot stingrākus noteikumus ar atpakaļejošu datumu. Šis spriedums ir nozīmīga uzvara ne tikai konkrētajam uzņēmumam, bet visiem nodokļu maksātājiem, kuri saskārušies ar VID formālismu. Senāts 2025. gada 23. oktobrī pieņēma spriedumu lietā, kurā SIA "Limbažu ceļi" apstrīdēja VID atteikumu piešķirt Covid-19 atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Lietas pamatā bija strīds par to, kā ierēdņi izprot jēdzienu "apgrozījums" un vai valsts kļūdas dēļ uzņēmējam var liegt atbalstu, aizbildinoties ar termiņu beigām.

✔️ Strīda būtība slēpās apgrozījuma aprēķināšanas metodikā. Uzņēmums 2021. gada janvārī lūdza atbalstu, pamatojot apgrozījuma kritumu ar datiem no grāmatvedības uzskaites (neto apgrozījums). Savukārt VID atteica atbalstu, jo apgrozījuma kritumu rēķināja, balstoties tikai uz PVN deklarācijas 40. rindas datiem ("kopējā darījumu vērtība"). PVN deklarācijā tiek iekļauti arī darījumi, kas nav uzņēmuma pamatdarbības ieņēmumi, piemēram, pamatlīdzekļu pārdošana atgriezeniskā līzinga ietvaros. VID pieeja mākslīgi "uzpūta" uzņēmuma apgrozījumu, radot maldīgu priekšstatu, ka krituma nav. Senāts asi kritizēja šādu pieeju, norādot:

1. PVN deklarācija nav universāls mērs. Tiesa uzsvēra, ka Gada pārskatu likumā noteiktais "neto apgrozījums" un PVN deklarācijas "kopējā darījumu vērtība" ir saturiski atšķirīgi jēdzieni.
2. Likuma jēga ir svarīgāka par formu. Brīdī, kad uzņēmums pieteicās atbalstam, noteikumi neprecizēja, ka jāskatās tikai PVN deklarācija. Tāpēc ar jēdzienu "apgrozījums" bija jāsaprot patiesais saimnieciskās darbības apgrozījums (neto apgrozījums), nevis tehniska summa PVN deklarācijā.

✔️ Vēl satraucošāka bija VID rīcība, mēģinot pamatot savu lēmumu ar noteikumu grozījumiem, kas stājās spēkā vairākus mēnešus pēc tam, kad uzņēmums jau bija iesniedzis pieteikumu. Ministru kabinets 2021. gada maijā veica grozījumus, nosakot, ka turpmāk apgrozījumu tiešām vērtēs pēc PVN deklarācijām, anotācijā to nosaucot par "tehniskiem precizējumiem". Senāts šo argumentāciju sagrāva, norādot, ka tie nebija vis tehniski precizējumi, bet gan jauns tiesiskais regulējums pēc būtības. Tiesa norādīja, ka VID nedrīkstēja piemērot vēlāk pieņemtos, uzņēmējam nelabvēlīgos grozījumus attiecībā uz situāciju, kas radusies pirms to spēkā stāšanās. Tas ir klajš tiesiskās paļāvības principa pārkāpums.

✔️ Būtisks pavērsiens judikatūrā ir Senāta atziņa par atbalsta izmaksu pēc programmas beigām. Zemākas instances tiesa uzskatīja, ka, tā kā atbalsta piešķiršanas termiņš (2022. gada 30. jūnijs) ir beidzies, tiesa vairs nevar uzdot VID izdot labvēlīgu administratīvo aktu. Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas praksi, šo pieņēmumu noraidīja. Ja iestāde (VID) ir nepamatoti atteikusies piešķirt atbalstu termiņa laikā, atbalstu var un vajag izmaksāt arī pēc termiņa beigām, lai novērstu pieļauto netaisnību. Valsts nevar gūt labumu no savām kļūdām vai tiesvedības ilguma.

✔️ Šis spriedums kalpo kā atgādinājums VID:

• Iedziļināties būtībā: Automātiska datu ņemšana no PVN deklarācijām bez ekonomiskās būtības izvērtēšanas nav pieļaujama, ja likums to tieši neparedz.
• Ievērot tiesiskumu: Nevar piemērot jaunus ierobežojumus pagātnes darījumiem.
• Uzņemties atbildību: "Programma ir beigusies" nav arguments, ja atteikums sākotnēji bijis prettiesisks.

✔️ Ja jūsu uzņēmumam ir nepamatoti atteikts valsts atbalsts vai VID lēmumi šķiet balstīti uz formāliem, nevis faktiskiem apstākļiem, aicinām vērsties pēc juridiskās palīdzības. Kā pierāda šī lieta – taisnību var panākt arī pret valsti.