10 bērni, 40 darba gadi un 503 eiro pensija: Vai valsts adekvāti novērtē vecāku ieguldījumu?

Lauris Klagišs • 2026. gada 8. aprīlis

✔️ Nesen portālā “Delfi” izskanēja stāsts par Maiju no Lizuma pagasta. Viņa ir izaudzinājusi 10 bērnus un, neraugoties uz kuplo ģimeni, viņas darba stāžs ir 40 gadi. Tomēr, 66 gadu vecumā dodoties vecuma pensijā, par ieguldītajām rūpēm viņa katru mēnesi saņem vien 503 eiro pensiju. Šis stāsts izgaismo būtisku trūkumu mūsu sociālajā un tiesiskajā sistēmā, raisot jautājumus par to, cik taisnīgi valsts novērtē savu iedzīvotāju devumu.

 

✔️ Vai 503 eiro mēnesī ir adekvāts atalgojums par desmit jaunu nodokļu maksātāju izaudzināšanu un četrdesmit gadu ilgu darbu? Katrs izaudzinātais bērns, kurš strādā un maksā nodokļus, sniedz milzīgu, pastāvīgu finansiālu pienesumu valsts budžetam. Tomēr pašreizējā sistēma šo faktu pensiju aprēķinos ignorē. Vecāki, īpaši daudzbērnu mātes, kuri savus resursus ir veltījuši bērnu audzināšanai, nereti upurē savu karjeras izaugsmi, kas tiešā veidā vēlāk atspoguļojas neadekvāti zemos ienākumos vecumdienās.

 

✔️ Mūsu advokātu birojs saskata, ka tiesību aktos un sociālajā politikā ir nepieciešamas konceptuālas izmaiņas. Būtu jāievieš sistēma, kurā noteikta daļa no katra Latvijā strādājošā bērna nomaksātajiem nodokļiem vai ienākumiem tiek automātiski un tieši novirzīta viņa vecāku pensijas kapitālam. Šādai reformai būtu daudzpusēji, valstiski svarīgi ieguvumi:

  • Tieša motivācija demogrāfijai: Vecākiem būtu skaidrs un likumiski nostiprināts garants, ka bērnu laišana pasaulē un audzināšana ir ne tikai emocionāls, bet arī drošs finansiāls ieguldījums viņu pašu labklājībā vecumdienās.
  • Jauniešu motivācija strādāt un pelnīt Latvijā: Bērniem rastos personīga, spēcīga motivācija strādāt, veidot karjeru un godīgi maksāt nodokļus tieši Latvijā. Apziņa, ka daļa no viņu darba augļiem neaiziet abstraktā "kopējā budžetā", bet gan tieši un uzreiz palielina viņu pašu vecāku pensiju, veicinātu vēlmi celt savu atalgojuma līmeni un maksāt nodokļus.
  • Darbaspēka un kapitāla aizplūšanas apturēšana: Šāds modelis padarītu palikšanu dzimtenē finansiāli un emocionāli izdevīgāku. Ienākumi paliktu Latvijas ekonomikā, stiprinot ģimeņu pirktspēju un mazinot vēlmi doties peļņā uz ārvalstīm, kur šādas tiešas finansiālas saites ar vecāku labklājību dzimtenē nav.

 

✔️ Tiesiskai valstij ir jānodrošina, lai sociālā sistēma būtu taisnīga pret visiem. Vecākiem, kuri izaudzina jauno paaudzi un ar savu darbu nodrošina valsts pastāvēšanu nākotnē, nav jāuztraucas par izdzīvošanu vecumdienās. Ir pienācis laiks atbildīgai rīcībai un likumdošanas iniciatīvām, kas reāli atalgotu ģimenes un stiprinātu solidaritāti starp paaudzēm.

 

✔️ Pensiju sistēma balstās uz solidaritātes principu, paļaujoties, ka nākamās paaudzes nodokļu maksātāji uzturēs šodienas pensionārus. Tomēr tā paša likumdošanas ietvara ietvaros valsts ignorē to, kurš šos "nākamās paaudzes nodokļu maksātājus" ir radījis, izglītojis un uzturējis. Bērnu audzināšana prasa milzīgus personīgos, laika un finanšu resursus, kas vecākiem (īpaši mātēm) objektīvi liedz iespēju pilnvērtīgi konkurēt darba tirgū un uzkrāt augstu individuālo sociālo nodokli. Tā rezultātā tiek pārkāpts sociālā taisnīguma princips – valsts iekasē nodokļus no izaudzinātajiem bērniem, lai uzturētu sistēmu kopumā, bet bērnu bioloģiskajiem vecākiem, kuri upurējuši savu karjeru, atmet iztikas minimumam tuvu summu.

 

✔️ Ņemot vērā, ka šogad notiks 15. Saeimas vēlēšanas, politiskajām partijām ir jāpārtrauc slēpties aiz tukšām deklarācijām par ģimenes vērtībām. Vēlētājiem vairs nevajag abstraktus solījumus, bet gan konkrētu tiesisko piedāvājumu. Partijām savās priekšvēlēšanu programmās ir tieši jāatbild: Kāds ir jūsu tiesiskais risinājums, lai novērstu netaisnību pret vecākiem? Mēs aicinām ikvienu politisko spēku apsvērt un piedāvāt normatīvo aktu grozījumus, kas iekļauj bērnu nomaksāto nodokļu tiešu piesaisti vecāku pensijām.

10 bērni, 40 darba gadi un 503 eiro pensija: Vai valsts adekvāti novērtē vecāku ieguldījumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. maijs
Zemes un būvju īpašnieku piespiedu dalītā īpašuma attiecības Latvijā gadu desmitiem ir bijušas sarežģītu juridisko strīdu un regulāru likumdošanas izmaiņu krustpunktā.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. maijs
2026. gada 2. aprīlī Konkurences padome (KP) pieņēma būtisku lēmumu , kas kalpo kā spēcīgs atgādinājums visiem ražotājiem, izplatītājiem un mazumtirgotājiem par vertikālo vienošanos un tālākpārdošanas cenu uzturēšanas (RPM – Resale Price Maintenance) stingro aizliegumu.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. maijs
Administratīvā rajona tiesa nesen ir pasludinājusi divus savstarpēji saistītus un nozīmīgus spriedumus (2026. gada 5. maijā un 12. maijā), kas ievieš būtisku skaidrību valsts amatpersonu un ierēdņu tiesību aizsardzībā.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 18. maijs
Darba tiesisko attiecību izbeigšana ir viens no komplicētākajiem procesiem uzņēmuma ikdienā.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 15. maijs
Datu valsts inspekcija (turpmāk – Inspekcija) 2026. gada 13. martā ir pieņēmusi lēmumu par rājiena izteikšanu kādam pašvaldības policijas inspektoram, kurš izmantojis dienesta vajadzībām piešķirto piekļuvi informācijas sistēmām personīgu motīvu vadīts.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. maijs
Zvērināts advokāts Lauris Klagišs savā gandrīz 20 gadu ilgajā juridiskajā praksē ir saskāries ar visdažādākajām likumu interpretācijām no valsts iestāžu puses, taču gadījumi, kad iestāde klaji ignorē pašas radītās tiesiskās sekas, vienmēr prasa īpašu uzmanību.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. maijs
Sabiedrībai novecojot, arvien biežāk aktualizējas jautājums par senioru aprūpi un ar to saistītajām izmaksām.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 12. maijs
Tiesu varas virsotnē esošas amatpersonas rīcība vairs nav tikai viņa privāta lieta, kad tā sāk paralizēt tiesas darbu.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. maijs
Viena no nepatīkamākajām situācijām, ar ko var saskarties nekustamā īpašuma saimnieks – atklāt, ka viņa teritorijā kāds ir atstājis bīstamus vai ražošanas atkritumus.
Tiesa lemj -
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. maijs
Administratīvā apgabaltiesa ar savu 2026. gada 15. aprīļa spriedumu ir ieviesusi skaidrību gadiem ilgušajā strīdā par "Ghetto Games" klātbūtni Grīziņkalnā.