10 bērni, 40 darba gadi un 503 eiro pensija: Vai valsts adekvāti novērtē vecāku ieguldījumu?

Lauris Klagišs • 2026. gada 8. aprīlis

✔️ Nesen portālā “Delfi” izskanēja stāsts par Maiju no Lizuma pagasta. Viņa ir izaudzinājusi 10 bērnus un, neraugoties uz kuplo ģimeni, viņas darba stāžs ir 40 gadi. Tomēr, 66 gadu vecumā dodoties vecuma pensijā, par ieguldītajām rūpēm viņa katru mēnesi saņem vien 503 eiro pensiju. Šis stāsts izgaismo būtisku trūkumu mūsu sociālajā un tiesiskajā sistēmā, raisot jautājumus par to, cik taisnīgi valsts novērtē savu iedzīvotāju devumu.

 

✔️ Vai 503 eiro mēnesī ir adekvāts atalgojums par desmit jaunu nodokļu maksātāju izaudzināšanu un četrdesmit gadu ilgu darbu? Katrs izaudzinātais bērns, kurš strādā un maksā nodokļus, sniedz milzīgu, pastāvīgu finansiālu pienesumu valsts budžetam. Tomēr pašreizējā sistēma šo faktu pensiju aprēķinos ignorē. Vecāki, īpaši daudzbērnu mātes, kuri savus resursus ir veltījuši bērnu audzināšanai, nereti upurē savu karjeras izaugsmi, kas tiešā veidā vēlāk atspoguļojas neadekvāti zemos ienākumos vecumdienās.

 

✔️ Mūsu advokātu birojs saskata, ka tiesību aktos un sociālajā politikā ir nepieciešamas konceptuālas izmaiņas. Būtu jāievieš sistēma, kurā noteikta daļa no katra Latvijā strādājošā bērna nomaksātajiem nodokļiem vai ienākumiem tiek automātiski un tieši novirzīta viņa vecāku pensijas kapitālam. Šādai reformai būtu daudzpusēji, valstiski svarīgi ieguvumi:

  • Tieša motivācija demogrāfijai: Vecākiem būtu skaidrs un likumiski nostiprināts garants, ka bērnu laišana pasaulē un audzināšana ir ne tikai emocionāls, bet arī drošs finansiāls ieguldījums viņu pašu labklājībā vecumdienās.
  • Jauniešu motivācija strādāt un pelnīt Latvijā: Bērniem rastos personīga, spēcīga motivācija strādāt, veidot karjeru un godīgi maksāt nodokļus tieši Latvijā. Apziņa, ka daļa no viņu darba augļiem neaiziet abstraktā "kopējā budžetā", bet gan tieši un uzreiz palielina viņu pašu vecāku pensiju, veicinātu vēlmi celt savu atalgojuma līmeni un maksāt nodokļus.
  • Darbaspēka un kapitāla aizplūšanas apturēšana: Šāds modelis padarītu palikšanu dzimtenē finansiāli un emocionāli izdevīgāku. Ienākumi paliktu Latvijas ekonomikā, stiprinot ģimeņu pirktspēju un mazinot vēlmi doties peļņā uz ārvalstīm, kur šādas tiešas finansiālas saites ar vecāku labklājību dzimtenē nav.

 

✔️ Tiesiskai valstij ir jānodrošina, lai sociālā sistēma būtu taisnīga pret visiem. Vecākiem, kuri izaudzina jauno paaudzi un ar savu darbu nodrošina valsts pastāvēšanu nākotnē, nav jāuztraucas par izdzīvošanu vecumdienās. Ir pienācis laiks atbildīgai rīcībai un likumdošanas iniciatīvām, kas reāli atalgotu ģimenes un stiprinātu solidaritāti starp paaudzēm.

 

✔️ Pensiju sistēma balstās uz solidaritātes principu, paļaujoties, ka nākamās paaudzes nodokļu maksātāji uzturēs šodienas pensionārus. Tomēr tā paša likumdošanas ietvara ietvaros valsts ignorē to, kurš šos "nākamās paaudzes nodokļu maksātājus" ir radījis, izglītojis un uzturējis. Bērnu audzināšana prasa milzīgus personīgos, laika un finanšu resursus, kas vecākiem (īpaši mātēm) objektīvi liedz iespēju pilnvērtīgi konkurēt darba tirgū un uzkrāt augstu individuālo sociālo nodokli. Tā rezultātā tiek pārkāpts sociālā taisnīguma princips – valsts iekasē nodokļus no izaudzinātajiem bērniem, lai uzturētu sistēmu kopumā, bet bērnu bioloģiskajiem vecākiem, kuri upurējuši savu karjeru, atmet iztikas minimumam tuvu summu.

 

✔️ Ņemot vērā, ka šogad notiks 15. Saeimas vēlēšanas, politiskajām partijām ir jāpārtrauc slēpties aiz tukšām deklarācijām par ģimenes vērtībām. Vēlētājiem vairs nevajag abstraktus solījumus, bet gan konkrētu tiesisko piedāvājumu. Partijām savās priekšvēlēšanu programmās ir tieši jāatbild: Kāds ir jūsu tiesiskais risinājums, lai novērstu netaisnību pret vecākiem? Mēs aicinām ikvienu politisko spēku apsvērt un piedāvāt normatīvo aktu grozījumus, kas iekļauj bērnu nomaksāto nodokļu tiešu piesaisti vecāku pensijām.

10 bērni, 40 darba gadi un 503 eiro pensija: Vai valsts adekvāti novērtē vecāku ieguldījumu
Būtiskas izmaiņas nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem no 19. augusta
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. augusts
Sākot ar 2026. gada 19. augustu, stājas spēkā nozīmīgi grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā.
CSDD par datu noplūdi klusē
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. augusts
Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), ja incidenta riska novērtējumā secināts augsts risks, CSDD ir pienākums bez nepamatotas kavēšanās par to paziņot katram skartajam datu subjektam. Manuprāt, tas nebūtu nemaz tik sarežģīti, ņemot vērā, ka CSDD rīcībā ir mūsu kontaktinformācija un šāds paziņojums varēt
CSDD datu noplūde: Kas jāzina ikvienam autovadītājam vai transportlīdzekļa īpašniekam par savām datu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. augusts
Nesenais kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir kļuvis par vienu no nopietnākajiem informācijas drošības incidentiem valsts vēsturē.
Maksātnespējas administratoru atbildība: kad prasības pret bijušajām valdēm kļūst par līdzekļu izšķē
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. augusts
Nesenā Rīgas pilsētas tiesas spriedumā lietā Nr. C771579125 atklājas satraucoša tendence maksātnespējas procesu pārvaldībā – administratoru centieni piedzīt zaudējumus no bijušajām valdes loceklēm, balstoties uz nepamatotiem un nespecifiskiem apgalvojumiem par grāmatvedības dokumentu "nenodošanu".
Gudra nodokļu plānošana, jeb kā legāli ietaupīt, pārdodot nekustamo īpašumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Nekustamā īpašuma pārdošana var būt finansiāli ļoti izdevīgs darījums, taču bieži vien pārdevēji piemirst par būtisku izdevumu pozīciju – iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.
Nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Tiesiskā valstī mēs sagaidām, ka valsts pārvalde ievēro augstāko tiesu instanču norādījumus un rēķinās ar jau izveidoto tiesu praksi.
Vai policists drīkst pielietot spēku
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Sabiedrībā un juristu vidū regulāri raisās diskusijas par to, kur beidzas valsts iestāžu pārstāvju pilnvaras un sākas to nepamatota izmantošana.
Tiesu prakses nozīme un judikatūras maiņa: kāpēc uzvara tiesā nekad nav garantēta par 100%
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Uzsākot tiesvedību un vērtējot klientu izredzes, rūpīga tiesu prakses izpēte ir būtisks un neatņemams pirmais solis.
Vārda brīvība pret godu un cieņu: Kur beidzas viedoklis un sākas nepatiesas ziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Latvijas tiesu praksē, izskatot civillietas par goda un cieņas aizskārumu, ir izstrādāti stabili kritēriji, lai nošķirtu faktus jeb ziņas no viedokļiem.
VID atkal zaudē tiesā: Kad akls birokrātisms un gramatikas likumi tiek stādīti augstāk par veselo sa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. augusts
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu fantāzijai un vēlmei normatīvos aktus piemērot maksimāli mehāniski, burtiski un atrauti no jebkāda veselā saprāta, šķiet, nav robežu.