10 bērni, 40 darba gadi un 503 eiro pensija: Vai valsts adekvāti novērtē vecāku ieguldījumu?

Lauris Klagišs • 2026. gada 8. aprīlis

✔️ Nesen portālā “Delfi” izskanēja stāsts par Maiju no Lizuma pagasta. Viņa ir izaudzinājusi 10 bērnus un, neraugoties uz kuplo ģimeni, viņas darba stāžs ir 40 gadi. Tomēr, 66 gadu vecumā dodoties vecuma pensijā, par ieguldītajām rūpēm viņa katru mēnesi saņem vien 503 eiro pensiju. Šis stāsts izgaismo būtisku trūkumu mūsu sociālajā un tiesiskajā sistēmā, raisot jautājumus par to, cik taisnīgi valsts novērtē savu iedzīvotāju devumu.

 

✔️ Vai 503 eiro mēnesī ir adekvāts atalgojums par desmit jaunu nodokļu maksātāju izaudzināšanu un četrdesmit gadu ilgu darbu? Katrs izaudzinātais bērns, kurš strādā un maksā nodokļus, sniedz milzīgu, pastāvīgu finansiālu pienesumu valsts budžetam. Tomēr pašreizējā sistēma šo faktu pensiju aprēķinos ignorē. Vecāki, īpaši daudzbērnu mātes, kuri savus resursus ir veltījuši bērnu audzināšanai, nereti upurē savu karjeras izaugsmi, kas tiešā veidā vēlāk atspoguļojas neadekvāti zemos ienākumos vecumdienās.

 

✔️ Mūsu advokātu birojs saskata, ka tiesību aktos un sociālajā politikā ir nepieciešamas konceptuālas izmaiņas. Būtu jāievieš sistēma, kurā noteikta daļa no katra Latvijā strādājošā bērna nomaksātajiem nodokļiem vai ienākumiem tiek automātiski un tieši novirzīta viņa vecāku pensijas kapitālam. Šādai reformai būtu daudzpusēji, valstiski svarīgi ieguvumi:

  • Tieša motivācija demogrāfijai: Vecākiem būtu skaidrs un likumiski nostiprināts garants, ka bērnu laišana pasaulē un audzināšana ir ne tikai emocionāls, bet arī drošs finansiāls ieguldījums viņu pašu labklājībā vecumdienās.
  • Jauniešu motivācija strādāt un pelnīt Latvijā: Bērniem rastos personīga, spēcīga motivācija strādāt, veidot karjeru un godīgi maksāt nodokļus tieši Latvijā. Apziņa, ka daļa no viņu darba augļiem neaiziet abstraktā "kopējā budžetā", bet gan tieši un uzreiz palielina viņu pašu vecāku pensiju, veicinātu vēlmi celt savu atalgojuma līmeni un maksāt nodokļus.
  • Darbaspēka un kapitāla aizplūšanas apturēšana: Šāds modelis padarītu palikšanu dzimtenē finansiāli un emocionāli izdevīgāku. Ienākumi paliktu Latvijas ekonomikā, stiprinot ģimeņu pirktspēju un mazinot vēlmi doties peļņā uz ārvalstīm, kur šādas tiešas finansiālas saites ar vecāku labklājību dzimtenē nav.

 

✔️ Tiesiskai valstij ir jānodrošina, lai sociālā sistēma būtu taisnīga pret visiem. Vecākiem, kuri izaudzina jauno paaudzi un ar savu darbu nodrošina valsts pastāvēšanu nākotnē, nav jāuztraucas par izdzīvošanu vecumdienās. Ir pienācis laiks atbildīgai rīcībai un likumdošanas iniciatīvām, kas reāli atalgotu ģimenes un stiprinātu solidaritāti starp paaudzēm.

 

✔️ Pensiju sistēma balstās uz solidaritātes principu, paļaujoties, ka nākamās paaudzes nodokļu maksātāji uzturēs šodienas pensionārus. Tomēr tā paša likumdošanas ietvara ietvaros valsts ignorē to, kurš šos "nākamās paaudzes nodokļu maksātājus" ir radījis, izglītojis un uzturējis. Bērnu audzināšana prasa milzīgus personīgos, laika un finanšu resursus, kas vecākiem (īpaši mātēm) objektīvi liedz iespēju pilnvērtīgi konkurēt darba tirgū un uzkrāt augstu individuālo sociālo nodokli. Tā rezultātā tiek pārkāpts sociālā taisnīguma princips – valsts iekasē nodokļus no izaudzinātajiem bērniem, lai uzturētu sistēmu kopumā, bet bērnu bioloģiskajiem vecākiem, kuri upurējuši savu karjeru, atmet iztikas minimumam tuvu summu.

 

✔️ Ņemot vērā, ka šogad notiks 15. Saeimas vēlēšanas, politiskajām partijām ir jāpārtrauc slēpties aiz tukšām deklarācijām par ģimenes vērtībām. Vēlētājiem vairs nevajag abstraktus solījumus, bet gan konkrētu tiesisko piedāvājumu. Partijām savās priekšvēlēšanu programmās ir tieši jāatbild: Kāds ir jūsu tiesiskais risinājums, lai novērstu netaisnību pret vecākiem? Mēs aicinām ikvienu politisko spēku apsvērt un piedāvāt normatīvo aktu grozījumus, kas iekļauj bērnu nomaksāto nodokļu tiešu piesaisti vecāku pensijām.

10 bērni, 40 darba gadi un 503 eiro pensija: Vai valsts adekvāti novērtē vecāku ieguldījumu
Netaisnīgi zaudēts iepirkums? Kā veiksmīgi piedzīt neiegūto peļņu no pasūtītāja
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. aprīlis
Dalība publiskajos iepirkumos prasa milzīgus resursus, tāpēc situācija, kad pasūtītājs pieļauj pārkāpumus un netaisnīgi liedz jums uzvaru, ir ne tikai nomācoša, bet arī finansiāli sāpīga.
Skaļa mūzika, naktsmiers un policijas bezdarbība: vai un kā var iesūdzēt pašvaldību
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 1. aprīlis
Iedomājieties situāciju: kaimiņos esošā kafejnīca visu vasaru rīko trokšņainus pasākumus, kas traucē jūsu naktsmieru, bet pašvaldības policija uz izsaukumiem reaģē kūtri vai nespēj nodrošināt sabiedrisko kārtību.
Kā izvairīties no nepatīkamiem nodokļu pārsteigumiem, pārdodot nekustamo īpašumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 1. aprīlis
Pārdodot nekustamo īpašumu, bieži vien nākas saskarties ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no gūtā kapitāla pieauguma.
Valsts valodas sardzē: Satversmes tiesas vēsturiskais spriedums par latviešu valodas lomu sabiedrisk
2026. gada 31. marts
Vakar, 2026. gada 30. martā, Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir pasludinājusi nozīmīgu spriedumu lietā Nr. 2024-30-01.
Kārtējā uzvara pār VID: Nepamatots atteikums un izcīnīti 200 000 eiro mūsu klientam
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. marts
2026. gada 26. martā, Latvijas Republikas Senāts pieņēma lēmumu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi stājoties spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumam, ar kuru pilnībā apmierināts mūsu biroja klienta pieteikums pret Valsts ieņēmumu dienestu.
Videonovērošana privātīpašumā: Kur beidzas jūsu drošība un sākas kaimiņa privātums
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. marts
Ikviens vēlas pasargāt savu īpašumu, un videonovērošanas kameras bieži šķiet visātrākais un drošākais risinājums.
Tiesa un skolas sols: Vai tiesnesis drīkst labot matemātikas eksāmena atzīmi
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. marts
Eksāmenu laiks ir emocionāli saspringts brīdis ikvienam skolēnam. Bet kā rīkoties situācijā, ja pēc mēnešiem ilgas gatavošanās saņemtais vērtējums šķiet netaisnīgs un iestāde atsakās to paaugstināt
Vai ārvalstu pašvaldība var apstrīdēt vēja parka būvniecību Latvijā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 25. marts
Vēja parku attīstība valsts pierobežā bieži rada jautājumus ne tikai vietējo iedzīvotāju, bet arī kaimiņvalstu vidū.
Vai VID drīkst sodīt godprātīgu uzņēmēju par partneru grēkiem
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 24. marts
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prakse pieprasīt no uzņēmējiem teju detektīva cienīgu izmeklēšanu par saviem sadarbības partneriem ilgstoši ir bijis klupšanas akmens daudziem godprātīgiem nodokļu maksātājiem.
Kriminālatbildība par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez piekrišanas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. marts
2026. gada 19. martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma būtiskus grozījumus Krimināllikumā, kas ievērojami pastiprina personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību digitālajā vidē.