Videonovērošana caur durvju "actiņu": Vai tas ir atļauts?

Lauris Klagišs • 2026. gada 9. aprīlis

✔️ Viedās tehnoloģijas un drošības risinājumi aizvien biežāk ienāk mūsu ikdienā, un viena no populārām izvēlēm ir durvju "actiņas" ar iebūvētu videokameru. Kaimiņu vidū tas nereti raisa strīdus un jautājumus – vai šāda kameras uzstādīšana daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā nepārkāpj citu personu tiesības uz privātumu un Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Datu regulas) prasības? Balstoties uz Datu valsts inspekcijas (Inspekcijas) sniegtajiem skaidrojumiem, esam apkopojuši būtiskāko informāciju par šādu ierīču tiesisko regulējumu.

 

✔️ Fiziskās personas videoattēls, ja pēc tā persona ir identificējama, ir uzskatāms par personas datiem. Jebkuras darbības, kas tiek veiktas ar šiem datiem (tostarp to iegūšana un glabāšana), ir uzskatāmas par personas datu apstrādi. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka katrai durvju kamerai ir jāpiemēro stingrās Datu regulas prasības. Kā skaidro Inspekcija, gan Datu regula, gan Fizisko personu datu apstrādes likums paredz būtisku izņēmumu datu aizsardzības prasību piemērošanā. Proti, Datu regula neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko fiziska persona veic tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā. Arī nacionālais likums apstiprina, ka regulas prasības neattiecas uz datu apstrādi, izmantojot automatizētas videonovērošanas ierīces personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām.

 

✔️ Ja persona šos datus iegūst un glabā tikai personiskos nolūkos un tas nav saistīts ar profesionālu vai komerciālu darbību, persona ir atbrīvota no pienākuma ievērot Datu regulas nosacījumus. Lai videonovērošanu caur durvju kameru varētu kvalificēt kā mājsaimniecības pasākumu, jāizpildās noteiktiem kritērijiem. Kameras leņķim ir jābūt pietiekami šauram. Redzamais apjoms nedrīkst būt lielāks par to, ko varētu redzēt, pa tiešo skatoties caur parasto durvju actiņu. Tā faktiski fiksē notikumus tādā leņķī un izšķirtspējā, kādā tiem varētu sekot pats novērotājs, atrodoties telpas iekšpusē. Pirms videonovērošanas vērtēšanas vienmēr ir jāsecina, vai apstrāde tiek veikta šaurā vai plašā mērogā. Par datu apstrādi personiskajām vajadzībām netiek uzskatīta publiskās telpas vai trešās personas īpašuma novērošana plašā mērogā. Ievērojot šos kritērijus, "gudrās actiņas" izmantošana tiek uzskatīta par personas datu apstrādi mājsaimnieciska pasākuma gaitā, uz ko Datu regula neattiecas.

 

✔️ Bieži vien rodas jautājums par to, vai par šādu kameras esamību ir jābrīdina kaimiņi. Inspekcija norāda: ja datu apstrāde tiek veikta personiskām vajadzībām (tātad, darbojas mājsaimniecības izņēmums), uz ierīces īpašnieku neattiecas Datu regulas nosacījumi. Tas ietver arī to, ka nav pienākuma izvietot informatīvās zīmes par videonovērošanu garāmejošo personu jeb datu subjektu informēšanai.

 

✔️ Lai gan ierīces izmantošana savas drošības nolūkos ir pieļaujama, pastāv stingra robeža, ko nedrīkst pārkāpt. Ja ierīces fiksētie materiāli, kuros redzami citu personu dati, tiek publicēti, piemēram, sociālajos tīklos, tā vairs nav uzskatāma par apstrādi personiskām vajadzībām. Šāda rīcība būs neatbilstoša Datu regulai, un par to var iestāties atbildība.

 

Videonovērošana caur durvju
pilota darba laiks
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 20. novembris
Vai pilots strādā tikai tad, kad atrodas lidmašīnas vadības kabīnē? Vai arī tad, kad gatavojas lidojumam, pārbauda dokumentus, uzrauga lidmašīnas sagatavošanu un pilda pienākumus pēc nosēšanās?
Birokrātja 91 dienu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 19. novembris
Vai valsts iestāde drīkst vienkārši aizmirst izskatīt cilvēka iesniegumu, tādējādi atstājot viņu bez iztikai nepieciešamajiem līdzekļiem, un pēc tam uzskatīt, ka ar vienu atvainošanās teikumu viss ir atrisināts?
VID PĀRBAUDĪS SKAIDRAS NAUDAS IEMAKSAS BANKOMĀTOS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 17. novembris
Valsts ieņēmumu dienests plāno izsūtīt tūkstošiem vēstuļu iedzīvotājiem, pievēršot uzmanību skaidras naudas iemaksām banku kontos. Bet vai tas nozīmē, ka cilvēkiem tagad būs jāmaksā nodoklis par savu naudu?
Valsts mežu dienests
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 17. novembris
Vai valsts iestādes sniegtajai oficiālajai informācijai vispār var uzticēties? Un kurš uzņemas atbildību, ja valsts iestāde sniedz nepatiesu informāciju, bet iedzīvotājs, paļaujoties uz to, pieņem lēmumus, kas vēlāk izrādās kļūdaini?
Piebraucamais ceļš ir slēgts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 16. novembris
Vai pašvaldība drīkst atteikties noteikt ceļam pašvaldības nozīmes ceļa statusu, ja šis ceļš ir nepieciešams, lai persona varētu piekļūt savam nekustamajam īpašumam?
SENĀTS NOSTIPRINA PRIVĀTPERSONU TIESĪBAS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 13. novembris
Vai valsts iestāde drīkst atteikties sniegt atbildi uz personas iesniegumu, aizbildinoties ar to, ka jautājums attiecas uz iestādes iekšējo darbību vai personas agrākajām dienesta attiecībām?
Gaismas nakts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
5. decembrī Valmierā atkal vienosies sports, labestība un vēlme palīdzēt! Jāņa Daliņa sporta kompleksā norisināsies biedrības Valmiera NEXT organizētais labdarības pasākums “Gaismas nakts”, kurā ikviens aicināts apvienot fiziskās aktivitātes ar iespēju paveikt kaut ko patiesi nozīmīgu citu labā.
 125 MILJONI ĪSZIŅU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
Latviju satricinājusi kārtējā ziņa par iespējamu milzīga apmēra personas datu noplūdi. Šoreiz runa ir nevis par vārdiem, uzvārdiem vai personas kodiem, bet par vairāk nekā 125 miljoniem īsziņu, tostarp to pilnu saturu!
VID zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 11. novembris
Kārtējais tiesas nolēmums, kas liek uzdot jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieeju uzņēmējiem un nodokļu strīdu risināšanu.
VID sods atcelts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemēroja uzņēmumam 13 500 eiro naudas sodu par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpumu, bet pēc lietas nonākšanas tiesā pats atzina, ka sods bijis nepamatots!