Videonovērošana caur durvju "actiņu": Vai tas ir atļauts?

Lauris Klagišs • 2026. gada 9. aprīlis

✔️ Viedās tehnoloģijas un drošības risinājumi aizvien biežāk ienāk mūsu ikdienā, un viena no populārām izvēlēm ir durvju "actiņas" ar iebūvētu videokameru. Kaimiņu vidū tas nereti raisa strīdus un jautājumus – vai šāda kameras uzstādīšana daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā nepārkāpj citu personu tiesības uz privātumu un Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Datu regulas) prasības? Balstoties uz Datu valsts inspekcijas (Inspekcijas) sniegtajiem skaidrojumiem, esam apkopojuši būtiskāko informāciju par šādu ierīču tiesisko regulējumu.

 

✔️ Fiziskās personas videoattēls, ja pēc tā persona ir identificējama, ir uzskatāms par personas datiem. Jebkuras darbības, kas tiek veiktas ar šiem datiem (tostarp to iegūšana un glabāšana), ir uzskatāmas par personas datu apstrādi. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka katrai durvju kamerai ir jāpiemēro stingrās Datu regulas prasības. Kā skaidro Inspekcija, gan Datu regula, gan Fizisko personu datu apstrādes likums paredz būtisku izņēmumu datu aizsardzības prasību piemērošanā. Proti, Datu regula neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko fiziska persona veic tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā. Arī nacionālais likums apstiprina, ka regulas prasības neattiecas uz datu apstrādi, izmantojot automatizētas videonovērošanas ierīces personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām.

 

✔️ Ja persona šos datus iegūst un glabā tikai personiskos nolūkos un tas nav saistīts ar profesionālu vai komerciālu darbību, persona ir atbrīvota no pienākuma ievērot Datu regulas nosacījumus. Lai videonovērošanu caur durvju kameru varētu kvalificēt kā mājsaimniecības pasākumu, jāizpildās noteiktiem kritērijiem. Kameras leņķim ir jābūt pietiekami šauram. Redzamais apjoms nedrīkst būt lielāks par to, ko varētu redzēt, pa tiešo skatoties caur parasto durvju actiņu. Tā faktiski fiksē notikumus tādā leņķī un izšķirtspējā, kādā tiem varētu sekot pats novērotājs, atrodoties telpas iekšpusē. Pirms videonovērošanas vērtēšanas vienmēr ir jāsecina, vai apstrāde tiek veikta šaurā vai plašā mērogā. Par datu apstrādi personiskajām vajadzībām netiek uzskatīta publiskās telpas vai trešās personas īpašuma novērošana plašā mērogā. Ievērojot šos kritērijus, "gudrās actiņas" izmantošana tiek uzskatīta par personas datu apstrādi mājsaimnieciska pasākuma gaitā, uz ko Datu regula neattiecas.

 

✔️ Bieži vien rodas jautājums par to, vai par šādu kameras esamību ir jābrīdina kaimiņi. Inspekcija norāda: ja datu apstrāde tiek veikta personiskām vajadzībām (tātad, darbojas mājsaimniecības izņēmums), uz ierīces īpašnieku neattiecas Datu regulas nosacījumi. Tas ietver arī to, ka nav pienākuma izvietot informatīvās zīmes par videonovērošanu garāmejošo personu jeb datu subjektu informēšanai.

 

✔️ Lai gan ierīces izmantošana savas drošības nolūkos ir pieļaujama, pastāv stingra robeža, ko nedrīkst pārkāpt. Ja ierīces fiksētie materiāli, kuros redzami citu personu dati, tiek publicēti, piemēram, sociālajos tīklos, tā vairs nav uzskatāma par apstrādi personiskām vajadzībām. Šāda rīcība būs neatbilstoša Datu regulai, un par to var iestāties atbildība.

 

Videonovērošana caur durvju
 Vēsturiskā taisnīguma atjaunošana
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 6. oktobris
Mūsu iepriekšējais raksts par šo tēmu izraisīja ļoti lielu interesi un jautājumu birumu, tāpēc mēs turpinām publicēt un skaidrot šo būtisko jautājumu.
Jaunākie grozījumi IIN likumā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 6. oktobris
2026. gada augusta beigās Ministru kabinets atbalstīja un Saeimā izskatīšanai nodeva apjomīgu likumprojektu, kas paredz virkni būtisku grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN).
Darba samaksas pārredzamība
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
āpat kā uzticams sargsuns sargā māju, jaunā Eiropas direktīva turpmāk daudz stingrāk sargās darbinieku tiesības uz taisnīgu un caurskatāmu atalgojumu.
 labs atgādinājums pašvaldībām par šķietami elementāru tiesiskas valsts principu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Zemgales apgabaltiesas 2026. gada 29. septembra spriedums ir ļoti labs atgādinājums pašvaldībām par šķietami elementāru tiesiskas valsts principu
Kad parāda piedziņas prasījumam var iebilst ar noilgumu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Saņemot parādu piedzinēja vēstuli vai tiesas dokumentus par senām kredītsaistībām, vispirms jāpārbauda, kad sācies noilgums, kāds termiņš piemērojams un vai kreditors spēj pierādīt tā savlaicīgu pārtraukšanu.
bojāta gāzes skaitītāja plomba vēl nenozīmē, ka patērētājam var piestādīt rēķinu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Iedomājieties situāciju: gāzes skaitītājam tiek konstatēta bojāta plomba. Nav zināms, kad bojājums radies, nav droši zināms, kura persona to izdarījusi, taču, analizējot iepriekšējo gāzes patēriņu, tiek secināts, ka pārkāpums varētu būt sācies pirms vairākiem gadiem.
Policists provocē pārkāpumu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Vai policijas darbinieks drīkst personai, kura atrodas acīmredzamā alkohola reibumā, likt sēsties pie automašīnas stūres, bet pēc tam izsaukt citu policijas ekipāžu un ziņot par braukšanu reibumā?
VID zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 29. septembrī lietā Nr. A420198625 pieņēma ļoti interesantu spriedumu, kas, manuprāt, būtu rūpīgi jāizlasa ne tikai sabiedriskā labuma organizācijām, bet arī pašam Valsts ieņēmumu dienestam. Strīds šķietami bija vienkāršs.
CSDD datu noplūde
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
zināms, daudzi no mums ir vērsušies pie VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) ar prasījumu izvērtēt faktiskās rīcības prettiesiskumu un atlīdzināt nemantisko kaitējumu saistībā ar apjomīgo datu noplūdi.
Valdes locekļu atbildība un fiktīva aktīvu atsavināšana nodokļu parādu gadījumos
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
Zvērinātu advokātu praksē bieži jāsaskaras ar komplicētiem valdes locekļu atbildības un nodokļu parādu piedziņas jautājumiem.