Videonovērošana caur durvju "actiņu": Vai tas ir atļauts?

Lauris Klagišs • 2026. gada 9. aprīlis

✔️ Viedās tehnoloģijas un drošības risinājumi aizvien biežāk ienāk mūsu ikdienā, un viena no populārām izvēlēm ir durvju "actiņas" ar iebūvētu videokameru. Kaimiņu vidū tas nereti raisa strīdus un jautājumus – vai šāda kameras uzstādīšana daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā nepārkāpj citu personu tiesības uz privātumu un Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Datu regulas) prasības? Balstoties uz Datu valsts inspekcijas (Inspekcijas) sniegtajiem skaidrojumiem, esam apkopojuši būtiskāko informāciju par šādu ierīču tiesisko regulējumu.

 

✔️ Fiziskās personas videoattēls, ja pēc tā persona ir identificējama, ir uzskatāms par personas datiem. Jebkuras darbības, kas tiek veiktas ar šiem datiem (tostarp to iegūšana un glabāšana), ir uzskatāmas par personas datu apstrādi. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka katrai durvju kamerai ir jāpiemēro stingrās Datu regulas prasības. Kā skaidro Inspekcija, gan Datu regula, gan Fizisko personu datu apstrādes likums paredz būtisku izņēmumu datu aizsardzības prasību piemērošanā. Proti, Datu regula neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko fiziska persona veic tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā. Arī nacionālais likums apstiprina, ka regulas prasības neattiecas uz datu apstrādi, izmantojot automatizētas videonovērošanas ierīces personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām.

 

✔️ Ja persona šos datus iegūst un glabā tikai personiskos nolūkos un tas nav saistīts ar profesionālu vai komerciālu darbību, persona ir atbrīvota no pienākuma ievērot Datu regulas nosacījumus. Lai videonovērošanu caur durvju kameru varētu kvalificēt kā mājsaimniecības pasākumu, jāizpildās noteiktiem kritērijiem. Kameras leņķim ir jābūt pietiekami šauram. Redzamais apjoms nedrīkst būt lielāks par to, ko varētu redzēt, pa tiešo skatoties caur parasto durvju actiņu. Tā faktiski fiksē notikumus tādā leņķī un izšķirtspējā, kādā tiem varētu sekot pats novērotājs, atrodoties telpas iekšpusē. Pirms videonovērošanas vērtēšanas vienmēr ir jāsecina, vai apstrāde tiek veikta šaurā vai plašā mērogā. Par datu apstrādi personiskajām vajadzībām netiek uzskatīta publiskās telpas vai trešās personas īpašuma novērošana plašā mērogā. Ievērojot šos kritērijus, "gudrās actiņas" izmantošana tiek uzskatīta par personas datu apstrādi mājsaimnieciska pasākuma gaitā, uz ko Datu regula neattiecas.

 

✔️ Bieži vien rodas jautājums par to, vai par šādu kameras esamību ir jābrīdina kaimiņi. Inspekcija norāda: ja datu apstrāde tiek veikta personiskām vajadzībām (tātad, darbojas mājsaimniecības izņēmums), uz ierīces īpašnieku neattiecas Datu regulas nosacījumi. Tas ietver arī to, ka nav pienākuma izvietot informatīvās zīmes par videonovērošanu garāmejošo personu jeb datu subjektu informēšanai.

 

✔️ Lai gan ierīces izmantošana savas drošības nolūkos ir pieļaujama, pastāv stingra robeža, ko nedrīkst pārkāpt. Ja ierīces fiksētie materiāli, kuros redzami citu personu dati, tiek publicēti, piemēram, sociālajos tīklos, tā vairs nav uzskatāma par apstrādi personiskām vajadzībām. Šāda rīcība būs neatbilstoša Datu regulai, un par to var iestāties atbildība.

 

Videonovērošana caur durvju
2026. gada 8. jūlijs
The body content of your post goes here. To edit this text, click on it and delete this default text and start typing your own or paste your own from a different source.
2026. gada 6. jūlijs
✔️ Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir veiksmīgi pārstāvējis klientu apelācijas instances tiesā, panākot pilnīgu pretējās puses apvērsuma prasības noraidīšanu komercstrīdā. Šī mūsu biroja vinnētā lieta kalpo kā būtisks un pamācošs atgādinājums – saistību nepildīšanu nevar attaisnot ar formāliem iebildumiem pret paraksta tehnisko dabu, ja paša klienta reālā rīcība skaidri apliecina līguma atzīšanu un izpildi. ✔️ Mūsu klients – pakalpojumu sniedzējs – saskārās ar negodprātīgu situāciju, kurā abonēšanas pakalpojuma saņēmējs apstrīdēja līguma esamību un lūdza tiesu atbrīvot viņu no parādsaistību izpildes. Parādnieka galvenais arguments bija apgalvojums, ka viņš abonēšanas pakalpojumu līgumu nav fiziski parakstījis un tādēļ saistības nav spēkā. Tā kā dokuments sākotnēji tika parakstīts digitāli uz planšetdatora ekrāna, tiesu eksperts atzina, ka kategoriska paraksta piederības izpēte no kopijas nav iespējama. Iztrūkstot eksperta slēdzienam, pirmās instances tiesa strīdu tulkoja par ļaunu mūsu klientam, atbrīvojot parādnieku no saistību izpildes. ✔️ Mēs nepiekritām šādai sašaurinātai tiesību normu interpretācijai un apelācijas sūdzībā norādījām uz apstākļu un pierādījumu nepilnīgu vērtējumu. Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs vērsa tiesas uzmanību uz Civillikumā nostiprināto principu par gribas izteikšanu ar konkludentām (klusējot izdarītām) darbībām. Mēs tiesai veiksmīgi pierādījām, ka līguma reāla izpilde ir daudz spēcīgāks pierādījums par tehnisku strīdu ap planšetdatorā atstātu parakstu. Mēs iesniedzām bankas izrakstus, kas apliecināja, ka parādnieks vairāku mēnešu garumā bija veicis regulārus, precīzus maksājumus par saņemto pakalpojumu. Katra maksājuma uzdevumā parādnieks bija precīzi norādījis strīdus līguma numuru un savu klienta identifikatoru. Tāpat mēs nodrošinājām e-pasta sarakstes izdruku, kas neapgāžami pierādīja klienta aktīvu iesaisti – viņš pats bija nosūtījis detalizētu reklāmas saturu mūsu klientam. ✔️ Uzklausot mūsu biroja argumentus, apelācijas instances tiesa atzina parādnieka prasību par nepamatotu, noraidot to pilnā apmērā. Tiesa atzina mūsu argumentāciju par konkludentām darbībām un savā spriedumā nostiprināja vairākas nozīmīgas atziņas. Vairākkārtēja rēķinu apmaksa un pakalpojumam nepieciešamās informācijas nosūtīšana kalpo kā nepārprotams gribas izteikums stāties darījuma attiecībās. Ja persona ar savām darbībām, maksājot par sniegto pakalpojumu, ir akceptējusi darījumu, tā ir pieņēmusi darbību ar visām tās tiesiskajām sekām. Klients vēlāk nevar ierobežot savu piekrišanu un izvairīties no saistībām, apzināti un negodprātīgi noliedzot līguma slēgšanas faktu tiesā. ✔️ Šī lieta demonstrē, ka mūsdienu mainīgajā komercvidē, kur arvien vairāk līgumu tiek slēgti attālināti vai izmantojot digitālus risinājumus, uzņēmēji nav bezspēcīgi negodprātīgu klientu priekšā. Mūsu biroja izstrādātā stratēģija un panāktais rezultāts apstiprina - reālas darbības, komunikācija un maksājumi ir tikpat saistoši kā tradicionāls paraksts. Mēs turpinām veiksmīgi aizstāvēt uzņēmēju tiesības un komerciālo drošību!
2026. gada 6. jūlijs
Tiek plānots jauns, vienkāršots nodokļu režīms ikdienas pakalpojumu sniedzējiem
Absurda teātra beigas: VID atzīst kļūdu un atjauno uzņēmuma
Autors Lauris Kalgišs 2026. gada 3. jūlijs
Kā biju solījis saviem lasītājiem un klientiem, vēlos dalīties ar turpinājumu stāstam par "Absurda teātri VID gaumē".
Elektrības slēdzis kā šantāžas instruments: vai valsts monopols drīkst izslēgt gaismu 40 eiro soda
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. jūlijs
Iedomājieties situāciju: Jūsu uzņēmums ir pilnībā norēķinājies par faktiski patērēto elektroenerģiju un sadales pakalpojumiem.
Kiberdrošības eksperts pret valsts aparātu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Pēc mūsu iepriekšējās juridiskās analīzes, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un IT nozarē, Valsts policija ir nākusi klajā ar precizējošu paziņojumu par kiberdrošības pētnieka Elvisa Strazdiņa iesaisti AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kiberuzbrukuma izmeklēšanā.
Sods par patriotismu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Latvijas valsts politika pēdējos gados mērķtiecīgi tiek virzīta uz diviem būtiskiem pīlāriem – demogrāfijas veicināšanu un valsts aizsardzības spēju stiprināšanu.
Kiberdrošības ģēnijs pret valsts aparātu: Elvja Strazdiņa lietas juridiskā analīze un aizstāvība
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Pēdējās dienās plašu sabiedrības rezonansi izraisījis kiberdrošības eksperta Elvja Strazdiņa gadījums.
Kārtējā biroja uzvara: Kāpēc tiesa lēma saglabāt prasības nodrošinājumu un apķīlāt atbildētāja kontu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 29. jūnijs
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir guvis kārtējo panākumu, veiksmīgi aizstāvot klienta intereses sarežģītā civiltiesiskā strīdā par būtisku zaudējumu piedziņu.
Strādājošā sestdiena – 27. jūnijs
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. jūnijs
Šodien daudziem ir strādājošā sestdiena. Vai zināji, ka Tavas tiesības un atalgojums šajā dienā ir atkarīgs no tā, kādēļ tieši šodien atrodies darba vietā?