Tiesa un skolas sols: Vai tiesnesis drīkst labot matemātikas eksāmena atzīmi?

Lauris Klagišs • 2026. gada 26. marts

✔️ Eksāmenu laiks ir emocionāli saspringts brīdis ikvienam skolēnam. Bet kā rīkoties situācijā, ja pēc mēnešiem ilgas gatavošanās saņemtais vērtējums šķiet netaisnīgs un iestāde atsakās to paaugstināt? Nesen Administratīvā apgabaltiesa izskatīja tieši šādu, no administratīvo tiesību viedokļa ļoti interesantu strīdu.

 

✔️Kāda vidusskolniece kārtoja valsts centralizēto eksāmenu matemātikā, iegūstot vērtējumu 12%. Tā kā ar šādu rezultātu sertifikāts netika izsniegts, viņa vērsās tiesā, lūdzot uzlikt par pienākumu Valsts izglītības attīstības aģentūrai pārskatīt vērtējumu, uzskatot, ka daudzos uzdevumos punkti ir nepamatoti samazināti. Interesanti, ka pirmās instances tiesa nostājās pieteicējas pusē. Tiesa secināja, ka vērtēšanas protokols ir nesaprotams un tajā ir daudz neatbilstību. Tomēr Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, ieviešot skaidrību gan faktos, gan tiesību normu piemērošanā.

 

✔️Šajā spriedumā tiesa lieliski ilustrē vienu no svarīgākajiem administratīvo tiesību principiem – iestādes "novērtējuma brīvību".

  • Tiesas kompetencē neietilpst eksāmena darba pārvērtēšana pēc būtības vai atzīmju labošana.
  • Tiesa nevar aizstāt eksaminētāja (kura lēmums balstās specifiskās zināšanās un pieredzē) profesionālo novērtējumu ar savējo.
  • Tiesas uzdevums ir pārbaudīt procedūru: vai eksāmens organizēts taisnīgi, vai ievērots vienlīdzības princips un vai vērtēšanā nav pieļautas acīmredzamas, kliedzošas kļūdas kritēriju piemērošanā.

 

✔️ Pieteicēja uzskatīja, ka daļēju punktu skaitu bija pelnījusi par pašu cenšanos, piemēram, mēģinājumu veidot proporciju vai demonstrējot vispārīgu izpratni. Tiesa noraidīja šo argumentu, norādot – ja skolēns izmanto kļūdainus starprezultātus vai risinājums neatbilst kritērijos stingri noteiktajam sagaidāmajam sniegumam, punktus piešķirt nevar.

 

✔️ Būtiskākais pagrieziens lietā bija saistīts ar šķietamo vērtēšanas haosu. Apgabaltiesa secināja, ka pirmās instances tiesa bija pārpratusi pierādījumus. Izrādījās, ka Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma, ģenerējot protokolu, nobīdīja uzdevumu numerāciju. Sistēmas specifikas dēļ - protokola 1., 2., un 3. uzdevums patiesībā atbilda eksāmena darba 1. uzdevuma apakšpunktiem (1.1, 1.2, 1.3). Līdz ar to eksāmena lapas 11. uzdevuma vērtējums protokolā parādījās pie 13. uzdevuma.

 

✔️ Apgabaltiesa, rūpīgi salīdzinot eksāmena lapas un vērtēšanas kritērijus, secināja, ka, lai gan numerācija pirmajā acu uzmetienā šķiet maldinoša, darbs patiesībā ir izlabots precīzi, loģiski un atbilstoši visiem noteikumiem. Rezultātā pieteikums tika noraidīts un sākotnējais eksāmena vērtējums atstāts spēkā.

 

✔️ Šis spriedums ir lielisks atgādinājums: lai gan valsts pārvaldes lēmumus vienmēr var apstrīdēt, ja jūtaties aizskarti, ir svarīgi izprast juridiskās robežas. Strīdos par eksāmenu vai konkursu rezultātiem panākumus negarantēs viedokļu atšķirība par pašu priekšmetu, bet gan spēcīgi argumenti par pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem, nevienlīdzīgu attieksmi vai patvaļu vērtēšanas procesā.

Tiesa un skolas sols: Vai tiesnesis drīkst labot matemātikas eksāmena atzīmi
 komersanta brīvība vai beztermiņa digitāls sods
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. septembris
Komersantam principā ir tiesības izvēlēties, ar ko slēgt darījumus. Taču vai tas nozīmē arī tiesības gadiem ilgi glabāt personas vārdu, personas kodu un atzīmi “nevēlams klients” — arī tad, ja personai vairs nav parādu, aktīvu saistību vai strīdu ar uzņēmumu?
Cik dārga darba devējam var būt tiesvedības novilcināšana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. septembris
Darba strīdi tiesā var ilgt gadiem, īpaši, ja kāda no pusēm izmanto savas tiesības spriedumus pārsūdzēt.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. septembris
Tuvojoties kārtējām Saeimas vēlēšanām, ir būtiski atgādināt par katra pilsoņa konstitucionālajām tiesībām piedalīties valsts un pašvaldību pārvaldē.
Riska personas statuss
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. septembris
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par fiziskas personas iekļaušanu riska personu sarakstā var būtiski ierobežot turpmāko komercdarbību.
Darbinieku atlaišana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. septembris
Darbinieku skaita samazināšana vienmēr ir juridiski sarežģīts process, kurā darba devēji mēdz pieļaut dārgi maksājošas kļūdas.
Tiesas formālisms nedrīkst kaitēt darbiniekam
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. septembris
Darba strīdi bieži vien ir sarežģīti, taču Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 2. septembra spriedums lietā SKC-710/2026 sniedz ļoti būtisku skaidrojumu par darbinieku tiesību aizsardzību.
Dāvids pret Goliātu sporta jomā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 18. septembris
Iedomājieties situāciju: Jūs esat ieguldījis gadiem ilgu, smagu darbu treniņos. Jūs pārstāvat savu valsti starptautiskā arēnā un atvedat mājās zeltu Eiropas čempionātā!
Nodokļu optimizācija iedzīvotājiem
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 17. septembris
Nodokļu optimizācija nav ienākumu slēpšana, fiktīvu izdevumu radīšana vai darījumu mākslīga noformēšana.
Tiesa pieķer iestādi starptautisko līgumu ignorēšanā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 16. septembris
VSAA bieži ieņem valsts budžetu sargājošu pozīciju, reizēm aizmirstot par personu pamattiesībām un starptautiskajiem tiesību aktiem.
Darba devēja dārgā kļūda
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 15. septembris
Nepamatota darbinieka atlaišana darba devējam var radīt ārkārtīgi smagas finansiālas sekas, īpaši situācijās, kad uzņēmuma vadība ignorē tiesvedības procesu.