Tiesa un skolas sols: Vai tiesnesis drīkst labot matemātikas eksāmena atzīmi?

Lauris Klagišs • 2026. gada 26. marts

✔️ Eksāmenu laiks ir emocionāli saspringts brīdis ikvienam skolēnam. Bet kā rīkoties situācijā, ja pēc mēnešiem ilgas gatavošanās saņemtais vērtējums šķiet netaisnīgs un iestāde atsakās to paaugstināt? Nesen Administratīvā apgabaltiesa izskatīja tieši šādu, no administratīvo tiesību viedokļa ļoti interesantu strīdu.

 

✔️Kāda vidusskolniece kārtoja valsts centralizēto eksāmenu matemātikā, iegūstot vērtējumu 12%. Tā kā ar šādu rezultātu sertifikāts netika izsniegts, viņa vērsās tiesā, lūdzot uzlikt par pienākumu Valsts izglītības attīstības aģentūrai pārskatīt vērtējumu, uzskatot, ka daudzos uzdevumos punkti ir nepamatoti samazināti. Interesanti, ka pirmās instances tiesa nostājās pieteicējas pusē. Tiesa secināja, ka vērtēšanas protokols ir nesaprotams un tajā ir daudz neatbilstību. Tomēr Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, ieviešot skaidrību gan faktos, gan tiesību normu piemērošanā.

 

✔️Šajā spriedumā tiesa lieliski ilustrē vienu no svarīgākajiem administratīvo tiesību principiem – iestādes "novērtējuma brīvību".

  • Tiesas kompetencē neietilpst eksāmena darba pārvērtēšana pēc būtības vai atzīmju labošana.
  • Tiesa nevar aizstāt eksaminētāja (kura lēmums balstās specifiskās zināšanās un pieredzē) profesionālo novērtējumu ar savējo.
  • Tiesas uzdevums ir pārbaudīt procedūru: vai eksāmens organizēts taisnīgi, vai ievērots vienlīdzības princips un vai vērtēšanā nav pieļautas acīmredzamas, kliedzošas kļūdas kritēriju piemērošanā.

 

✔️ Pieteicēja uzskatīja, ka daļēju punktu skaitu bija pelnījusi par pašu cenšanos, piemēram, mēģinājumu veidot proporciju vai demonstrējot vispārīgu izpratni. Tiesa noraidīja šo argumentu, norādot – ja skolēns izmanto kļūdainus starprezultātus vai risinājums neatbilst kritērijos stingri noteiktajam sagaidāmajam sniegumam, punktus piešķirt nevar.

 

✔️ Būtiskākais pagrieziens lietā bija saistīts ar šķietamo vērtēšanas haosu. Apgabaltiesa secināja, ka pirmās instances tiesa bija pārpratusi pierādījumus. Izrādījās, ka Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma, ģenerējot protokolu, nobīdīja uzdevumu numerāciju. Sistēmas specifikas dēļ - protokola 1., 2., un 3. uzdevums patiesībā atbilda eksāmena darba 1. uzdevuma apakšpunktiem (1.1, 1.2, 1.3). Līdz ar to eksāmena lapas 11. uzdevuma vērtējums protokolā parādījās pie 13. uzdevuma.

 

✔️ Apgabaltiesa, rūpīgi salīdzinot eksāmena lapas un vērtēšanas kritērijus, secināja, ka, lai gan numerācija pirmajā acu uzmetienā šķiet maldinoša, darbs patiesībā ir izlabots precīzi, loģiski un atbilstoši visiem noteikumiem. Rezultātā pieteikums tika noraidīts un sākotnējais eksāmena vērtējums atstāts spēkā.

 

✔️ Šis spriedums ir lielisks atgādinājums: lai gan valsts pārvaldes lēmumus vienmēr var apstrīdēt, ja jūtaties aizskarti, ir svarīgi izprast juridiskās robežas. Strīdos par eksāmenu vai konkursu rezultātiem panākumus negarantēs viedokļu atšķirība par pašu priekšmetu, bet gan spēcīgi argumenti par pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem, nevienlīdzīgu attieksmi vai patvaļu vērtēšanas procesā.

Tiesa un skolas sols: Vai tiesnesis drīkst labot matemātikas eksāmena atzīmi
Vai ārvalstu pašvaldība var apstrīdēt vēja parka būvniecību Latvijā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 25. marts
Vēja parku attīstība valsts pierobežā bieži rada jautājumus ne tikai vietējo iedzīvotāju, bet arī kaimiņvalstu vidū.
Vai VID drīkst sodīt godprātīgu uzņēmēju par partneru grēkiem
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 24. marts
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prakse pieprasīt no uzņēmējiem teju detektīva cienīgu izmeklēšanu par saviem sadarbības partneriem ilgstoši ir bijis klupšanas akmens daudziem godprātīgiem nodokļu maksātājiem.
Kriminālatbildība par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez piekrišanas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. marts
2026. gada 19. martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma būtiskus grozījumus Krimināllikumā, kas ievērojami pastiprina personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību digitālajā vidē.
Plānotās izmaiņas kopīpašuma dalīšanā: skaidrāks process un jauni pienākumi īpašniekiem
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. marts
2026. gada 24. februārī Ministru kabinets atbalstīja nozīmīgus grozījumus Civilprocesa likumā, kuru mērķis ir sakārtot un efektivizēt tiesvedības procesus lietās par kopīpašuma dalīšanu.
Vai auto īpašniekam vienmēr jāatbild par citu izdarītiem pārkāpumiem
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 18. marts
Bieži vien auto īpašnieki saņem administratīvā soda lēmumus par pārkāpumiem, kurus fiksējušas tehniskās ierīces, pašam īpašniekam pat neatrodoties pie stūres.
Valdes locekļa pilnvaras un maksātnespēja: Vai Komercreģistra ieraksts ir izšķirošs
Autors Lauris Kalgišs 2026. gada 11. marts
Vai valdes loceklis saglabā tiesības parakstīt dokumentus un pārstāvēt uzņēmumu tiesā laika posmā starp maksātnespējas pasludināšanu un attiecīga ieraksta parādīšanos Komercreģistrā?
Vai
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. marts
Vai pircējs var glābt situāciju, samaksājot naudu tiesvedības laikā, ja maksājuma termiņš sen nokavēts?
Mākslīgais intelekts jūsu uzņēmumā: Juridiskais
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. marts
Mākslīgā intelekta (MI) rīki – no ChatGPT un Copilot līdz specializētiem automatizācijas aģentiem – vairs nav nākotne, bet gan uzņēmumu ikdiena.
Influenceru mārketings 2026: Jaunie spēles noteikumi uzņēmējiem, satura veidotājiem un patērētājiem
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. marts
2025. gada decembrī Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC) nāca klajā ar ziņojumu "Influencer Marketing Unboxed", kas atklāj, ka influenceru mārketinga tirgus vērtība sasniegusi vairāk nekā 32 miljardus ASV dolāru.
Fiziskās personas maksātnespējas process: Kad tas beidzas bez parādu dzēšanas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. marts
Fiziskās personas maksātnespējas process sabiedrībā bieži tiek uztverts kā "glābšanas riņķis" — iespēja sākt dzīvi no jauna, atbrīvojoties no neatmaksājamām saistībām.