Tiesa un skolas sols: Vai tiesnesis drīkst labot matemātikas eksāmena atzīmi?

Lauris Klagišs • 2026. gada 26. marts

✔️ Eksāmenu laiks ir emocionāli saspringts brīdis ikvienam skolēnam. Bet kā rīkoties situācijā, ja pēc mēnešiem ilgas gatavošanās saņemtais vērtējums šķiet netaisnīgs un iestāde atsakās to paaugstināt? Nesen Administratīvā apgabaltiesa izskatīja tieši šādu, no administratīvo tiesību viedokļa ļoti interesantu strīdu.

 

✔️Kāda vidusskolniece kārtoja valsts centralizēto eksāmenu matemātikā, iegūstot vērtējumu 12%. Tā kā ar šādu rezultātu sertifikāts netika izsniegts, viņa vērsās tiesā, lūdzot uzlikt par pienākumu Valsts izglītības attīstības aģentūrai pārskatīt vērtējumu, uzskatot, ka daudzos uzdevumos punkti ir nepamatoti samazināti. Interesanti, ka pirmās instances tiesa nostājās pieteicējas pusē. Tiesa secināja, ka vērtēšanas protokols ir nesaprotams un tajā ir daudz neatbilstību. Tomēr Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, ieviešot skaidrību gan faktos, gan tiesību normu piemērošanā.

 

✔️Šajā spriedumā tiesa lieliski ilustrē vienu no svarīgākajiem administratīvo tiesību principiem – iestādes "novērtējuma brīvību".

  • Tiesas kompetencē neietilpst eksāmena darba pārvērtēšana pēc būtības vai atzīmju labošana.
  • Tiesa nevar aizstāt eksaminētāja (kura lēmums balstās specifiskās zināšanās un pieredzē) profesionālo novērtējumu ar savējo.
  • Tiesas uzdevums ir pārbaudīt procedūru: vai eksāmens organizēts taisnīgi, vai ievērots vienlīdzības princips un vai vērtēšanā nav pieļautas acīmredzamas, kliedzošas kļūdas kritēriju piemērošanā.

 

✔️ Pieteicēja uzskatīja, ka daļēju punktu skaitu bija pelnījusi par pašu cenšanos, piemēram, mēģinājumu veidot proporciju vai demonstrējot vispārīgu izpratni. Tiesa noraidīja šo argumentu, norādot – ja skolēns izmanto kļūdainus starprezultātus vai risinājums neatbilst kritērijos stingri noteiktajam sagaidāmajam sniegumam, punktus piešķirt nevar.

 

✔️ Būtiskākais pagrieziens lietā bija saistīts ar šķietamo vērtēšanas haosu. Apgabaltiesa secināja, ka pirmās instances tiesa bija pārpratusi pierādījumus. Izrādījās, ka Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma, ģenerējot protokolu, nobīdīja uzdevumu numerāciju. Sistēmas specifikas dēļ - protokola 1., 2., un 3. uzdevums patiesībā atbilda eksāmena darba 1. uzdevuma apakšpunktiem (1.1, 1.2, 1.3). Līdz ar to eksāmena lapas 11. uzdevuma vērtējums protokolā parādījās pie 13. uzdevuma.

 

✔️ Apgabaltiesa, rūpīgi salīdzinot eksāmena lapas un vērtēšanas kritērijus, secināja, ka, lai gan numerācija pirmajā acu uzmetienā šķiet maldinoša, darbs patiesībā ir izlabots precīzi, loģiski un atbilstoši visiem noteikumiem. Rezultātā pieteikums tika noraidīts un sākotnējais eksāmena vērtējums atstāts spēkā.

 

✔️ Šis spriedums ir lielisks atgādinājums: lai gan valsts pārvaldes lēmumus vienmēr var apstrīdēt, ja jūtaties aizskarti, ir svarīgi izprast juridiskās robežas. Strīdos par eksāmenu vai konkursu rezultātiem panākumus negarantēs viedokļu atšķirība par pašu priekšmetu, bet gan spēcīgi argumenti par pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem, nevienlīdzīgu attieksmi vai patvaļu vērtēšanas procesā.

Tiesa un skolas sols: Vai tiesnesis drīkst labot matemātikas eksāmena atzīmi
Tiesiskā loterija: Vai vienādi apstākļi valsts priekšā tiešām nozīmē vienādas sekas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Iedomājieties divus uzņēmējus – A un B. Abi ir bijuši valdes locekļi uzņēmumos, kuri ir likvidēti.
Kurš maksā par ierēdņu kļūdām
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Kā jau, iespējams, esat pamanījuši manās iepriekšējās publikācijās, tiesu prakse nereti parāda skarbu ainu – Valsts ieņēmumu dienests (VID) un citas valsts vai pašvaldību iestādes regulāri zaudē tiesvedībās gan pret maniem klientiem, gan citās lietās.
Vai telefonsaruna ar iestādi garantē valsts atbalstu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 6. augusts
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmas energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz zaļo enerģiju kļūst arvien pieprasītākas.
VID atkal zaudē tiesā – parādus no likvidēta uzņēmuma valdes locekļa piedzīt nedrīkst
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 5. augusts
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā ikdienas praksē ar apskaužamu neatlaidību turpina izmantot likumā iestrādātos mehānismus, lai vērstos pret uzņēmumu valdes locekļiem personīgi, tādējādi mēģinot piedzītu juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus.
VID arvien biežāk atzīst savas kļūdas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. augusts
Sabiedrībā un uzņēmēju vidū nereti valda uzskats, ka strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sarežģīti un bieži noslēdzas tikai ar ilgstošu tiesāšanos.
Kad iesaldēta nauda zaudē vērtību: Valstij jākompensē inflācijas radītie zaudējumi par nepamatotu ar
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. augusts
Jau divdesmit gadus praktizējot jurisprudencē, bieži nākas saskarties ar situācijām, kad valsts iestādes aizbildinās ar formāliem likuma burtiem, ignorējot reālos uzņēmējdarbības zaudējumus.
Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūlijs
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
AS “Gaso” nepamatotā apetīte
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Darbinieka atstādināšana un reorganizācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Arī bankas mēdz zaudēt tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.