Tiesa un skolas sols: Vai tiesnesis drīkst labot matemātikas eksāmena atzīmi?

Lauris Klagišs • 2026. gada 26. marts

✔️ Eksāmenu laiks ir emocionāli saspringts brīdis ikvienam skolēnam. Bet kā rīkoties situācijā, ja pēc mēnešiem ilgas gatavošanās saņemtais vērtējums šķiet netaisnīgs un iestāde atsakās to paaugstināt? Nesen Administratīvā apgabaltiesa izskatīja tieši šādu, no administratīvo tiesību viedokļa ļoti interesantu strīdu.

 

✔️Kāda vidusskolniece kārtoja valsts centralizēto eksāmenu matemātikā, iegūstot vērtējumu 12%. Tā kā ar šādu rezultātu sertifikāts netika izsniegts, viņa vērsās tiesā, lūdzot uzlikt par pienākumu Valsts izglītības attīstības aģentūrai pārskatīt vērtējumu, uzskatot, ka daudzos uzdevumos punkti ir nepamatoti samazināti. Interesanti, ka pirmās instances tiesa nostājās pieteicējas pusē. Tiesa secināja, ka vērtēšanas protokols ir nesaprotams un tajā ir daudz neatbilstību. Tomēr Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, ieviešot skaidrību gan faktos, gan tiesību normu piemērošanā.

 

✔️Šajā spriedumā tiesa lieliski ilustrē vienu no svarīgākajiem administratīvo tiesību principiem – iestādes "novērtējuma brīvību".

  • Tiesas kompetencē neietilpst eksāmena darba pārvērtēšana pēc būtības vai atzīmju labošana.
  • Tiesa nevar aizstāt eksaminētāja (kura lēmums balstās specifiskās zināšanās un pieredzē) profesionālo novērtējumu ar savējo.
  • Tiesas uzdevums ir pārbaudīt procedūru: vai eksāmens organizēts taisnīgi, vai ievērots vienlīdzības princips un vai vērtēšanā nav pieļautas acīmredzamas, kliedzošas kļūdas kritēriju piemērošanā.

 

✔️ Pieteicēja uzskatīja, ka daļēju punktu skaitu bija pelnījusi par pašu cenšanos, piemēram, mēģinājumu veidot proporciju vai demonstrējot vispārīgu izpratni. Tiesa noraidīja šo argumentu, norādot – ja skolēns izmanto kļūdainus starprezultātus vai risinājums neatbilst kritērijos stingri noteiktajam sagaidāmajam sniegumam, punktus piešķirt nevar.

 

✔️ Būtiskākais pagrieziens lietā bija saistīts ar šķietamo vērtēšanas haosu. Apgabaltiesa secināja, ka pirmās instances tiesa bija pārpratusi pierādījumus. Izrādījās, ka Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma, ģenerējot protokolu, nobīdīja uzdevumu numerāciju. Sistēmas specifikas dēļ - protokola 1., 2., un 3. uzdevums patiesībā atbilda eksāmena darba 1. uzdevuma apakšpunktiem (1.1, 1.2, 1.3). Līdz ar to eksāmena lapas 11. uzdevuma vērtējums protokolā parādījās pie 13. uzdevuma.

 

✔️ Apgabaltiesa, rūpīgi salīdzinot eksāmena lapas un vērtēšanas kritērijus, secināja, ka, lai gan numerācija pirmajā acu uzmetienā šķiet maldinoša, darbs patiesībā ir izlabots precīzi, loģiski un atbilstoši visiem noteikumiem. Rezultātā pieteikums tika noraidīts un sākotnējais eksāmena vērtējums atstāts spēkā.

 

✔️ Šis spriedums ir lielisks atgādinājums: lai gan valsts pārvaldes lēmumus vienmēr var apstrīdēt, ja jūtaties aizskarti, ir svarīgi izprast juridiskās robežas. Strīdos par eksāmenu vai konkursu rezultātiem panākumus negarantēs viedokļu atšķirība par pašu priekšmetu, bet gan spēcīgi argumenti par pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem, nevienlīdzīgu attieksmi vai patvaļu vērtēšanas procesā.

Tiesa un skolas sols: Vai tiesnesis drīkst labot matemātikas eksāmena atzīmi
VID sods atcelts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemēroja uzņēmumam 13 500 eiro naudas sodu par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpumu, bet pēc lietas nonākšanas tiesā pats atzina, ka sods bijis nepamatots!
TIESA VISPIRMS IZDARA SECINĀJUMU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Vai Latvijā uzņēmumam vispār ir iespējams pierādīt savu taisnību strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu, ja tiesa jau iepriekš ir pārliecināta, ka uzņēmums rīkojies prettiesiski.
VALSTS ZEMES DIENESTS ZAUDĒ TIESĀ
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams 2026. gada 22. oktobrī pieņēmis spriedumu, kas spilgti izgaismo kādu Latvijas valsts pārvaldē joprojām sastopamu problēmu – pārmērīgu formālismu un nevēlēšanos labot kļūdas pat tad, kad iestādes rīcībā jau ir visi nepieciešamie pierādījumi.
KARŠ, VĒTRA, KIBERUZBRUKUMS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. novembris
Iedomāsimies situāciju. Latviju skar spēcīga vētra. Vairākas dienas nav elektrības, uzņēmums nevar strādāt, būvniecība apstājas, piegādātāji nepiegādā materiālus, bet pasūtītāji kavē maksājumus.
VID NAV TIESĪBU PATVAĻĪGI AIZTURĒT UZŅĒMUMU NAUDU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. novembris
Vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīkst atteikt uzņēmumam nodokļu pārmaksas atmaksu, aizbildinoties ar paša izdomātu pārbaudes procedūru, kas nav paredzēta likumā?
vai var nemaksāt parādu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 3. novembris
Vai līguma noteikumi ir jāizpilda burtiski, pat ja tas ir pretrunā līguma patiesajam mērķim un faktiskajiem apstākļiem? Un vai viena puse drīkst atteikties no uzņemtajām saistībām, atsaucoties uz formālu nosacījumu, lai gan vienošanās galvenais mērķis jau sen ir sasniegts? Tieši šādi jautājumi bija jārisina mūsu advokā
PVN, kokmateriāli un ES politika
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 2. novembris
Latvijas mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumus var sagaidīt būtiskas pārmaiņas! Eiropas Komisija ir iebildusi pret Latvijas vēlmi saglabāt līdzšinējo apgrieztās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību kokmateriālu darījumos.
VID PIECUS GADUS LIEDZA UZŅĒMUMAM SAŅEMT GANDRĪZ 48 000 EIRO
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 2. novembris
Iedomājieties situāciju. Ir 2021. gads. Covid-19 pandēmija, ierobežojumi, uzņēmējiem samazinās apgrozījums, un valsts sola finansiālu palīdzību krīzes pārvarēšanai.
Senāta spriedums par apsardzes maksām
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 2. novembris
Vai dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt par apsardzes pakalpojumiem, ja apsaimniekotājs nav noslēdzis līgumu ar licencētu apsardzes uzņēmumu un apsardzes funkcijas faktiski veic parasti dežuranti?
DARBINIEKU IERAUJ ŠĶELDOTĀJĀ UN VIŅŠ IET BOJĀ
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 30. oktobris
Traģisks nelaimes gadījums darbā, bojāgājis darbinieks, Valsts darba inspekcijas pārbaude un tiesvedība līdz pat Senātam. Latvijas Republikas Senāts 2026. gada 16. septembra lēmumā lietā Nr. SKA-708/2026 vērtēja ļoti būtisku jautājumu – kāds juridiskais spēks ir Valsts darba inspekcijas (VDI) sastādītam aktam par nelai