Videonovērošana privātīpašumā: Kur beidzas jūsu drošība un sākas kaimiņa privātums?

Lauris Klagišs • 2026. gada 27. marts

✔️ Ikviens vēlas pasargāt savu īpašumu, un videonovērošanas kameras bieži šķiet visātrākais un drošākais risinājums. Tomēr nesens Administratīvās apgabaltiesas spriedums lietā Nr. A420209224skaidri iezīmē robežu, kuru nedrīkst pārkāpt, uzstādot kameras pie savas mājas. Lūk, būtiskākās atziņas no tiesu prakses, kas palīdzēs izvairīties no Datu valsts inspekcijas (DVI) aizrādījumiem un strīdiem ar kaimiņiem.

 

✔️ Bieži valda uzskats, ka Datu regula nav piemērojama, ja kameras uzstādītas privātām vajadzībām un iegūtie dati netiek nodoti trešajām personām. Tiesa norāda, ka apstāklis, ka videonovērošanas rezultātā iegūtie dati tiek izmantoti tikai personiskai lietošanai, automātiski nenozīmē atbilstību datu apstrādei mājsaimniecības vajadzībām. Ja videonovērošana aptver ne tikai personīgo īpašumu, bet arī kaimiņu teritoriju vai publisko telpu, tā vairs nav uzskatāma par apstrādi personiskajām vajadzībām un tai ir jāpiemēro Datu regula.

 

✔️ Pat tad, ja videonovērošanas mērķis ir aizsargāt savu īpašumu laikā, kad neesat klāt, nepārtraukta blakus esošā īpašuma novērošana nav pieļaujama. Personas tiesības uz datu aizsardzību var prevalēt pār īpašnieka leģitīmajām interesēm aizsargāt savu īpašumu, un šajā gadījumā blakus īpašuma īpašnieks pamatoti sagaida privātumu savā teritorijā.

 

✔️ Tiesa uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt alternatīvus līdzekļus īpašuma aizsardzībai, nefilmējot daļu no kaimiņa īpašuma. Ja rodas aizdomas par kaimiņa prettiesiskām darbībām vai postījumiem, faktu fiksēšanai pilnīgi pietiek ar mērķtiecīgu fotofiksāciju, nevis pastāvīgu videonovērošanu. Aizsardzībai var izmantot autonomus signalizācijas risinājumus, noslēgt līgumu ar apsardzes firmu vai uzstādīt videonovērošanas kameru butaforijas, kas kalpo kā preventīvs līdzeklis.

 

✔️ Datu regulā minētais tiesiskais pamats par vitālo interešu aizsardzību ir piemērojams izņēmuma gadījumos, kad datu apstrāde nepieciešama personas dzīvības aizsardzībai. Draudiem personas veselībai vai dzīvībai ir jābūt īstiem, pastāvošiem un tūlītējiem apdraudējumiem. Mantiski strīdi ar kaimiņiem, piemēram, par bojātām komunikācijām, sabojātiem ūdensvadiem vai patvaļīgi uzbūvētiem žogiem, nav uzskatāmi par apdraudējumu fiziskas personas dzīvei un vitālajām interesēm. Arguments, ka kameras ir tehnoloģiski vienkāršas un ar salīdzinoši zemu izšķirtspēju, nav izšķirošs. Būtiska nozīme ir pašam faktam, ka tiek veikta trešo personu un publiskās telpas nepārtraukta videonovērošana.

 

✔️ Pirms izvietojat kameras vai regulējat to leņķus, kritiski izvērtējiet to tvērumu. Pārliecinieties, ka objektīvs fiksē tikai jūsu īpašumu. Ja rodas šaubas par to, kā sabalansēt savas drošības intereses ar normatīvo aktu prasībām, sazinieties ar mūsu biroja ekspertiem datu aizsardzības jautājumos!

Videonovērošana privātīpašumā: Kur beidzas jūsu drošība un sākas kaimiņa privātums
Tiesiskā loterija: Vai vienādi apstākļi valsts priekšā tiešām nozīmē vienādas sekas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Iedomājieties divus uzņēmējus – A un B. Abi ir bijuši valdes locekļi uzņēmumos, kuri ir likvidēti.
Kurš maksā par ierēdņu kļūdām
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Kā jau, iespējams, esat pamanījuši manās iepriekšējās publikācijās, tiesu prakse nereti parāda skarbu ainu – Valsts ieņēmumu dienests (VID) un citas valsts vai pašvaldību iestādes regulāri zaudē tiesvedībās gan pret maniem klientiem, gan citās lietās.
Vai telefonsaruna ar iestādi garantē valsts atbalstu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 6. augusts
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmas energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz zaļo enerģiju kļūst arvien pieprasītākas.
VID atkal zaudē tiesā – parādus no likvidēta uzņēmuma valdes locekļa piedzīt nedrīkst
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 5. augusts
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā ikdienas praksē ar apskaužamu neatlaidību turpina izmantot likumā iestrādātos mehānismus, lai vērstos pret uzņēmumu valdes locekļiem personīgi, tādējādi mēģinot piedzītu juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus.
VID arvien biežāk atzīst savas kļūdas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. augusts
Sabiedrībā un uzņēmēju vidū nereti valda uzskats, ka strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sarežģīti un bieži noslēdzas tikai ar ilgstošu tiesāšanos.
Kad iesaldēta nauda zaudē vērtību: Valstij jākompensē inflācijas radītie zaudējumi par nepamatotu ar
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. augusts
Jau divdesmit gadus praktizējot jurisprudencē, bieži nākas saskarties ar situācijām, kad valsts iestādes aizbildinās ar formāliem likuma burtiem, ignorējot reālos uzņēmējdarbības zaudējumus.
Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūlijs
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
AS “Gaso” nepamatotā apetīte
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Darbinieka atstādināšana un reorganizācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Arī bankas mēdz zaudēt tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.