✔️Vēja parku attīstība valsts pierobežā bieži rada jautājumus ne tikai vietējo iedzīvotāju, bet arī kaimiņvalstu vidū. Interesants precedents nesen nonācis Latvijas Republikas Senātā. Igaunijas Republikas Mulgi pagasta pašvaldība vērsās Latvijas tiesā, lai atceltu Valmieras novada pašvaldības domes lēmumu par vēja elektrostaciju parka "Lode" būvniecības akceptu. Šī lieta iezīmē būtiskas robežas tam, kā tiesiski risināmi starpvalstu strīdi par ietekmi uz vidi un kurš ir tiesīgs vērsties nacionālajās tiesās.

✔️Galvenais jautājums šajā lietā bija par to, vai ārvalstu pašvaldībai ir tiesības darboties kā pieteicējam Latvijas administratīvajā tiesā. Senāts 2026. gada 9. marta lēmumā sniedza skaidras atziņas. Administratīvā procesa likums noteic, ka pieteikumu administratīvajā tiesā var iesniegt privātpersona. Igaunijas pašvaldība šajā gadījumā pieteikumu iesniedza publiski tiesiskajā statusā, proti, kā Igaunijas valsts pārvaldes sastāvdaļa. Pašvaldība neīstenoja savas tiesības kā privātpersona, bet gan kā publisko tiesību subjekts. Fakts, ka pašvaldība vēršas citas valsts tiesā, nepadara to par privātpersonu. Līdz ar to, citas valsts publisko tiesību subjekts nevar apstrīdēt Latvijas valsts pārvaldes lēmumus administratīvā procesa kārtībā.

✔️ Igaunijas pašvaldība savu tiesību pamatošanai atsaucās uz Orhūsas konvenciju, kas garantē sabiedrības tiesības vērsties tiesā ar vidi saistītos jautājumos. Taču tiesa šādu interpretāciju noraidīja. No Orhūsas konvencijas neizriet, ka ar jēdzienu "sabiedrība" būtu jāsaprot pašvaldība vai cits publisko tiesību subjekts. Konvencijas pamatmērķis ir veicināt tieši pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos vides jautājumu risināšanā. Šis starptautiskais dokuments regulē attiecības starp publiskās funkcijas pildošiem subjektiem un privāto sektoru, nevis starp divām publiskām iestādēm.

✔️ Ja kaimiņvalsts pašvaldība nevar vērsties Latvijas tiesā, kā lai tā aizstāv savas intereses? Senāts norāda, ka šis ir klasisks starpvalstu strīds. Starptautiskās tiesības neuzliek Latvijas Republikai pienākumu nodrošināt Igaunijai iespēju vērsties mūsu valsts tiesās, lai risinātu jautājumus par pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu. Šādi strīdi starp valstīm ir risināmi starptautiskajās tiesībās paredzētajos veidos, piemēram, sarunu ceļā, Starptautiskajā tiesā vai arbitrāžā.Saziņa un sadarbība notiek atbilstoši Espo konvencijai un divpusējiem līgumiem starp Latvijas un Igaunijas valdībām.

✔️ Šis lēmums kalpo kā būtisks atgādinājums gan infrastruktūras attīstītājiem, gan pašvaldībām – lai gan pārrobežu ietekme uz vidi ir rūpīgi jāvērtē, ārvalstu publiskās iestādes nevar bloķēt projektu attīstību, izmantojot nacionālo administratīvo tiesu mehānismus. Šādi jautājumi ir diplomātijas un starptautisko tiesību, nevis iekšējās tiesvedības priekšmets.