Valsts valodas sardzē: Satversmes tiesas vēsturiskais spriedums par latviešu valodas lomu sabiedriskajos medijos

2026. gada 31. marts

✔️ Vakar, 2026. gada 30. martā, Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir pasludinājusi nozīmīgu spriedumu lietā Nr. 2024-30-01. Šis nolēmums ir vēsturisks solis mūsu nacionālās identitātes un vienīgās valsts valodas – latviešu valodas – aizsardzībā un nostiprināšanā.

 

✔️ Lietā tika vērtēta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma atsevišķu normu atbilstība Satversmei. Līdz šim likums sabiedriskajiem medijiem uzlika obligātu pienākumu veidot saturu mazākumtautību valodās un pat piešķīra tiesības šim mērķim atvēlēt veselas televīzijas un radio programmas. Šāda regulējuma un prakses rezultātā sabiedrisko mediju saturs bieži un ievērojamā apjomā tika veidots mazākumtautības valodā, kas Latvijas informatīvajā telpā un komerciālajos medijos jau tāpat ir pašpietiekama. Tādējādi tika radīta situācija, kurā netika ievērots samērīguma princips starp valsts drošību, mazākumtautību tiesībām un valsts pienākumu aizsargāt latviešu valodu.

 

✔️ Izskatot lietu, Satversmes tiesa lēma par labu valsts valodai, stingri iestājoties par Latvijas kā nacionālas valsts pamatiem. Latviešu valoda ir nacionālas valsts virsprincipa galvenā izpausme, un bez tās nav iespējama tādas Latvijas valsts, kāda nostiprināta Satversmē, pastāvēšana. Latviešu valoda pilda vienīgās valsts valodas funkcijas, un tā ir visu Latvijas iedzīvotāju, tostarp mazākumtautību, kopējā saziņas un demokrātiskās līdzdalības valoda. Mūsu valstī saliedēta sabiedrība ir veidojama tikai un vienīgi uz latviešu valodas pamata. Demokrātiskā valstī minoritāšu valodu aizsardzība nedrīkst notikt uz valsts valodas rēķina, kā arī neviena cita valoda nedrīkst pildīt kādu no valsts valodas funkcijām.

 

✔️ Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes ievada noteikumiem par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, kā arī Satversmes 4. panta pirmajam teikumam. Tiesa secināja, ka likuma normas bija pārāk plašas un pieļāva nepamatotu atkāpi no principa, ka sabiedrisko mediju saturs pamatā ir veidojams latviešu valodā. Lai dotu iespēju likumdevējam sagatavot jaunu, Satversmei un valsts drošības interesēm atbilstošu tiesisko ietvaru, neatbilstošās normas zaudēs spēku 2027. gada 1. maijā.

 

✔️ Šis spriedums ir skaidrs atgādinājums: Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu valodas, kultūras un nācijas pastāvēšana un attīstība. Mūsu advokātu birojs augstu vērtē tiesiskumu un iestājas par tām konstitucionālajām vērtībām, kas veido mūsu valsts pamatu.

Valsts valodas sardzē: Satversmes tiesas vēsturiskais spriedums par latviešu valodas lomu sabiedriskajos medijos
Kārtējā uzvara pār VID: Nepamatots atteikums un izcīnīti 200 000 eiro mūsu klientam
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. marts
2026. gada 26. martā, Latvijas Republikas Senāts pieņēma lēmumu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi stājoties spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumam, ar kuru pilnībā apmierināts mūsu biroja klienta pieteikums pret Valsts ieņēmumu dienestu.
Videonovērošana privātīpašumā: Kur beidzas jūsu drošība un sākas kaimiņa privātums
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. marts
Ikviens vēlas pasargāt savu īpašumu, un videonovērošanas kameras bieži šķiet visātrākais un drošākais risinājums.
Tiesa un skolas sols: Vai tiesnesis drīkst labot matemātikas eksāmena atzīmi
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. marts
Eksāmenu laiks ir emocionāli saspringts brīdis ikvienam skolēnam. Bet kā rīkoties situācijā, ja pēc mēnešiem ilgas gatavošanās saņemtais vērtējums šķiet netaisnīgs un iestāde atsakās to paaugstināt
Vai ārvalstu pašvaldība var apstrīdēt vēja parka būvniecību Latvijā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 25. marts
Vēja parku attīstība valsts pierobežā bieži rada jautājumus ne tikai vietējo iedzīvotāju, bet arī kaimiņvalstu vidū.
Vai VID drīkst sodīt godprātīgu uzņēmēju par partneru grēkiem
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 24. marts
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prakse pieprasīt no uzņēmējiem teju detektīva cienīgu izmeklēšanu par saviem sadarbības partneriem ilgstoši ir bijis klupšanas akmens daudziem godprātīgiem nodokļu maksātājiem.
Kriminālatbildība par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez piekrišanas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. marts
2026. gada 19. martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma būtiskus grozījumus Krimināllikumā, kas ievērojami pastiprina personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību digitālajā vidē.
Plānotās izmaiņas kopīpašuma dalīšanā: skaidrāks process un jauni pienākumi īpašniekiem
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. marts
2026. gada 24. februārī Ministru kabinets atbalstīja nozīmīgus grozījumus Civilprocesa likumā, kuru mērķis ir sakārtot un efektivizēt tiesvedības procesus lietās par kopīpašuma dalīšanu.
Vai auto īpašniekam vienmēr jāatbild par citu izdarītiem pārkāpumiem
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 18. marts
Bieži vien auto īpašnieki saņem administratīvā soda lēmumus par pārkāpumiem, kurus fiksējušas tehniskās ierīces, pašam īpašniekam pat neatrodoties pie stūres.
Valdes locekļa pilnvaras un maksātnespēja: Vai Komercreģistra ieraksts ir izšķirošs
Autors Lauris Kalgišs 2026. gada 11. marts
Vai valdes loceklis saglabā tiesības parakstīt dokumentus un pārstāvēt uzņēmumu tiesā laika posmā starp maksātnespējas pasludināšanu un attiecīga ieraksta parādīšanos Komercreģistrā?
Vai
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. marts
Vai pircējs var glābt situāciju, samaksājot naudu tiesvedības laikā, ja maksājuma termiņš sen nokavēts?