Valsts valodas sardzē: Satversmes tiesas vēsturiskais spriedums par latviešu valodas lomu sabiedriskajos medijos

2026. gada 31. marts

✔️ Vakar, 2026. gada 30. martā, Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir pasludinājusi nozīmīgu spriedumu lietā Nr. 2024-30-01. Šis nolēmums ir vēsturisks solis mūsu nacionālās identitātes un vienīgās valsts valodas – latviešu valodas – aizsardzībā un nostiprināšanā.

 

✔️ Lietā tika vērtēta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma atsevišķu normu atbilstība Satversmei. Līdz šim likums sabiedriskajiem medijiem uzlika obligātu pienākumu veidot saturu mazākumtautību valodās un pat piešķīra tiesības šim mērķim atvēlēt veselas televīzijas un radio programmas. Šāda regulējuma un prakses rezultātā sabiedrisko mediju saturs bieži un ievērojamā apjomā tika veidots mazākumtautības valodā, kas Latvijas informatīvajā telpā un komerciālajos medijos jau tāpat ir pašpietiekama. Tādējādi tika radīta situācija, kurā netika ievērots samērīguma princips starp valsts drošību, mazākumtautību tiesībām un valsts pienākumu aizsargāt latviešu valodu.

 

✔️ Izskatot lietu, Satversmes tiesa lēma par labu valsts valodai, stingri iestājoties par Latvijas kā nacionālas valsts pamatiem. Latviešu valoda ir nacionālas valsts virsprincipa galvenā izpausme, un bez tās nav iespējama tādas Latvijas valsts, kāda nostiprināta Satversmē, pastāvēšana. Latviešu valoda pilda vienīgās valsts valodas funkcijas, un tā ir visu Latvijas iedzīvotāju, tostarp mazākumtautību, kopējā saziņas un demokrātiskās līdzdalības valoda. Mūsu valstī saliedēta sabiedrība ir veidojama tikai un vienīgi uz latviešu valodas pamata. Demokrātiskā valstī minoritāšu valodu aizsardzība nedrīkst notikt uz valsts valodas rēķina, kā arī neviena cita valoda nedrīkst pildīt kādu no valsts valodas funkcijām.

 

✔️ Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes ievada noteikumiem par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, kā arī Satversmes 4. panta pirmajam teikumam. Tiesa secināja, ka likuma normas bija pārāk plašas un pieļāva nepamatotu atkāpi no principa, ka sabiedrisko mediju saturs pamatā ir veidojams latviešu valodā. Lai dotu iespēju likumdevējam sagatavot jaunu, Satversmei un valsts drošības interesēm atbilstošu tiesisko ietvaru, neatbilstošās normas zaudēs spēku 2027. gada 1. maijā.

 

✔️ Šis spriedums ir skaidrs atgādinājums: Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu valodas, kultūras un nācijas pastāvēšana un attīstība. Mūsu advokātu birojs augstu vērtē tiesiskumu un iestājas par tām konstitucionālajām vērtībām, kas veido mūsu valsts pamatu.

Valsts valodas sardzē: Satversmes tiesas vēsturiskais spriedums par latviešu valodas lomu sabiedriskajos medijos
Gudra nodokļu plānošana, jeb kā legāli ietaupīt, pārdodot nekustamo īpašumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Nekustamā īpašuma pārdošana var būt finansiāli ļoti izdevīgs darījums, taču bieži vien pārdevēji piemirst par būtisku izdevumu pozīciju – iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.
Nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Tiesiskā valstī mēs sagaidām, ka valsts pārvalde ievēro augstāko tiesu instanču norādījumus un rēķinās ar jau izveidoto tiesu praksi.
Vai policists drīkst pielietot spēku
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Sabiedrībā un juristu vidū regulāri raisās diskusijas par to, kur beidzas valsts iestāžu pārstāvju pilnvaras un sākas to nepamatota izmantošana.
Tiesu prakses nozīme un judikatūras maiņa: kāpēc uzvara tiesā nekad nav garantēta par 100%
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Uzsākot tiesvedību un vērtējot klientu izredzes, rūpīga tiesu prakses izpēte ir būtisks un neatņemams pirmais solis.
Vārda brīvība pret godu un cieņu: Kur beidzas viedoklis un sākas nepatiesas ziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Latvijas tiesu praksē, izskatot civillietas par goda un cieņas aizskārumu, ir izstrādāti stabili kritēriji, lai nošķirtu faktus jeb ziņas no viedokļiem.
VID atkal zaudē tiesā: Kad akls birokrātisms un gramatikas likumi tiek stādīti augstāk par veselo sa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. augusts
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu fantāzijai un vēlmei normatīvos aktus piemērot maksimāli mehāniski, burtiski un atrauti no jebkāda veselā saprāta, šķiet, nav robežu.
Tiesiskā loterija: Vai vienādi apstākļi valsts priekšā tiešām nozīmē vienādas sekas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Iedomājieties divus uzņēmējus – A un B. Abi ir bijuši valdes locekļi uzņēmumos, kuri ir likvidēti.
Kurš maksā par ierēdņu kļūdām
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Kā jau, iespējams, esat pamanījuši manās iepriekšējās publikācijās, tiesu prakse nereti parāda skarbu ainu – Valsts ieņēmumu dienests (VID) un citas valsts vai pašvaldību iestādes regulāri zaudē tiesvedībās gan pret maniem klientiem, gan citās lietās.
Vai telefonsaruna ar iestādi garantē valsts atbalstu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 6. augusts
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmas energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz zaļo enerģiju kļūst arvien pieprasītākas.
VID atkal zaudē tiesā – parādus no likvidēta uzņēmuma valdes locekļa piedzīt nedrīkst
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 5. augusts
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā ikdienas praksē ar apskaužamu neatlaidību turpina izmantot likumā iestrādātos mehānismus, lai vērstos pret uzņēmumu valdes locekļiem personīgi, tādējādi mēģinot piedzītu juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus.