Valsts valodas sardzē: Satversmes tiesas vēsturiskais spriedums par latviešu valodas lomu sabiedriskajos medijos

2026. gada 31. marts

✔️ Vakar, 2026. gada 30. martā, Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir pasludinājusi nozīmīgu spriedumu lietā Nr. 2024-30-01. Šis nolēmums ir vēsturisks solis mūsu nacionālās identitātes un vienīgās valsts valodas – latviešu valodas – aizsardzībā un nostiprināšanā.

 

✔️ Lietā tika vērtēta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma atsevišķu normu atbilstība Satversmei. Līdz šim likums sabiedriskajiem medijiem uzlika obligātu pienākumu veidot saturu mazākumtautību valodās un pat piešķīra tiesības šim mērķim atvēlēt veselas televīzijas un radio programmas. Šāda regulējuma un prakses rezultātā sabiedrisko mediju saturs bieži un ievērojamā apjomā tika veidots mazākumtautības valodā, kas Latvijas informatīvajā telpā un komerciālajos medijos jau tāpat ir pašpietiekama. Tādējādi tika radīta situācija, kurā netika ievērots samērīguma princips starp valsts drošību, mazākumtautību tiesībām un valsts pienākumu aizsargāt latviešu valodu.

 

✔️ Izskatot lietu, Satversmes tiesa lēma par labu valsts valodai, stingri iestājoties par Latvijas kā nacionālas valsts pamatiem. Latviešu valoda ir nacionālas valsts virsprincipa galvenā izpausme, un bez tās nav iespējama tādas Latvijas valsts, kāda nostiprināta Satversmē, pastāvēšana. Latviešu valoda pilda vienīgās valsts valodas funkcijas, un tā ir visu Latvijas iedzīvotāju, tostarp mazākumtautību, kopējā saziņas un demokrātiskās līdzdalības valoda. Mūsu valstī saliedēta sabiedrība ir veidojama tikai un vienīgi uz latviešu valodas pamata. Demokrātiskā valstī minoritāšu valodu aizsardzība nedrīkst notikt uz valsts valodas rēķina, kā arī neviena cita valoda nedrīkst pildīt kādu no valsts valodas funkcijām.

 

✔️ Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes ievada noteikumiem par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, kā arī Satversmes 4. panta pirmajam teikumam. Tiesa secināja, ka likuma normas bija pārāk plašas un pieļāva nepamatotu atkāpi no principa, ka sabiedrisko mediju saturs pamatā ir veidojams latviešu valodā. Lai dotu iespēju likumdevējam sagatavot jaunu, Satversmei un valsts drošības interesēm atbilstošu tiesisko ietvaru, neatbilstošās normas zaudēs spēku 2027. gada 1. maijā.

 

✔️ Šis spriedums ir skaidrs atgādinājums: Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu valodas, kultūras un nācijas pastāvēšana un attīstība. Mūsu advokātu birojs augstu vērtē tiesiskumu un iestājas par tām konstitucionālajām vērtībām, kas veido mūsu valsts pamatu.

Valsts valodas sardzē: Satversmes tiesas vēsturiskais spriedums par latviešu valodas lomu sabiedriskajos medijos
VID zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 11. novembris
Kārtējais tiesas nolēmums, kas liek uzdot jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieeju uzņēmējiem un nodokļu strīdu risināšanu.
VID sods atcelts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemēroja uzņēmumam 13 500 eiro naudas sodu par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpumu, bet pēc lietas nonākšanas tiesā pats atzina, ka sods bijis nepamatots!
TIESA VISPIRMS IZDARA SECINĀJUMU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Vai Latvijā uzņēmumam vispār ir iespējams pierādīt savu taisnību strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu, ja tiesa jau iepriekš ir pārliecināta, ka uzņēmums rīkojies prettiesiski.
VALSTS ZEMES DIENESTS ZAUDĒ TIESĀ
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams 2026. gada 22. oktobrī pieņēmis spriedumu, kas spilgti izgaismo kādu Latvijas valsts pārvaldē joprojām sastopamu problēmu – pārmērīgu formālismu un nevēlēšanos labot kļūdas pat tad, kad iestādes rīcībā jau ir visi nepieciešamie pierādījumi.
KARŠ, VĒTRA, KIBERUZBRUKUMS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. novembris
Iedomāsimies situāciju. Latviju skar spēcīga vētra. Vairākas dienas nav elektrības, uzņēmums nevar strādāt, būvniecība apstājas, piegādātāji nepiegādā materiālus, bet pasūtītāji kavē maksājumus.
VID NAV TIESĪBU PATVAĻĪGI AIZTURĒT UZŅĒMUMU NAUDU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. novembris
Vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīkst atteikt uzņēmumam nodokļu pārmaksas atmaksu, aizbildinoties ar paša izdomātu pārbaudes procedūru, kas nav paredzēta likumā?
vai var nemaksāt parādu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 3. novembris
Vai līguma noteikumi ir jāizpilda burtiski, pat ja tas ir pretrunā līguma patiesajam mērķim un faktiskajiem apstākļiem? Un vai viena puse drīkst atteikties no uzņemtajām saistībām, atsaucoties uz formālu nosacījumu, lai gan vienošanās galvenais mērķis jau sen ir sasniegts? Tieši šādi jautājumi bija jārisina mūsu advokā
PVN, kokmateriāli un ES politika
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 2. novembris
Latvijas mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumus var sagaidīt būtiskas pārmaiņas! Eiropas Komisija ir iebildusi pret Latvijas vēlmi saglabāt līdzšinējo apgrieztās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību kokmateriālu darījumos.
VID PIECUS GADUS LIEDZA UZŅĒMUMAM SAŅEMT GANDRĪZ 48 000 EIRO
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 2. novembris
Iedomājieties situāciju. Ir 2021. gads. Covid-19 pandēmija, ierobežojumi, uzņēmējiem samazinās apgrozījums, un valsts sola finansiālu palīdzību krīzes pārvarēšanai.
Senāta spriedums par apsardzes maksām
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 2. novembris
Vai dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt par apsardzes pakalpojumiem, ja apsaimniekotājs nav noslēdzis līgumu ar licencētu apsardzes uzņēmumu un apsardzes funkcijas faktiski veic parasti dežuranti?