✔️ Dalība publiskajos iepirkumos prasa milzīgus resursus, tāpēc situācija, kad pasūtītājs pieļauj pārkāpumus un netaisnīgi liedz jums uzvaru, ir ne tikai nomācoša, bet arī finansiāli sāpīga. Ko darīt? Cīnīties par taisnību un prasīt zaudējumu atlīdzību.

✔️ Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 2. februāra lēmums (lieta Nr. SKA-287/2026) lietā, kurā būvuzņēmējs no pasūtītāja piedzina vairāk nekā 700 tūkstošus eiro, sniedz ļoti vērtīgas atziņas par to, kā uzņēmējiem jāpierāda sava neiegūtā peļņa iepirkumu strīdos. Šis spriedums ievērojami atvieglo dzīvi godprātīgiem pretendentiem un liedz pasūtītājiem slēpties aiz birokrātiskām atrunām. Lūk, būtiskākās atziņas, kas noderēs ikvienam uzņēmumam, kas plāno vērsties pret pasūtītāju par neiegūtās peļņas piedziņu.

✔️ Pasūtītāji tiesvedībās bieži mēģina apgalvot, ka uzņēmēja aprēķini ir tikai pieņēmumi un vēlmes, pieprasot absolūti precīzus un detalizētus peļņas pierādījumus. Senāts šādu pieeju ir noraidījis. Neiegūtās peļņas aprēķins vienmēr būs balstīts uz hipotētiski modelētu situāciju pagātnē. Tā kā neiegūtā peļņa vienmēr būs hipotētiska peļņa, tās apmērs var arī nebūt precīzi pierādīts līdz pēdējam centam. Lai atgūtu zaudējumus, ir pietiekami, ja tiek pierādīta neiegūtās peļņas liela varbūtība, proti, tā peļņa, kuru uzņēmējs varēja ticami gūt.

✔️ Biežs pasūtītāju arguments ir tāds, ka uzņēmējs nav iesniedzis detalizētas lokālās tāmes vai tehniskos projektus, tāpēc peļņa nav pierādīta. Tehniskā projekta izstrāde un detalizētu tāmju sagatavošana bieži ir veicama tikai pēc iepirkuma līguma noslēgšanas. Ja līgums pasūtītāja prettiesiskas rīcības dēļ netika noslēgts, šie detalizētie darbības posmi objektīvi nemaz nevarēja tikt īstenoti. Tiesa nevar izvirzīt uzņēmējam pierādīšanas pienākumu attiecībā uz tādiem apstākļiem, kuru konstatēšana kļuva neiespējama tieši pasūtītāja prettiesiskas rīcības dēļ. Šādās situācijās ir pilnīgi pietiekami, ja uzņēmējs neiegūtās peļņas apmēru pamato ar tiem pierādījumiem, kas tam bija objektīvi pieejami iepirkuma brīdī (piemēram, finanšu piedāvājums, sākotnējās tāmes un nozares ekspertu vērtējumi).

✔️ Pasūtītāji mēdz apgalvot, ka uzņēmēja plānotā peļņa ir jāsamazina, jo inflācijas un izmaksu pieauguma dēļ reālā peļņa būtu bijusi mazāka. Ja iepirkuma līguma projektā nebija paredzēta būvdarbu cenas indeksācija inflācijas vai deflācijas dēļ, tad inflācija ir apzināts uzņēmējdarbības risks, kas jau sākotnēji tika ietverts uzņēmēja piedāvātajā cenā. Neiegūtā peļņa ir jānosaka tieši tāda, kādu uzvarējušais pretendents gūtu saskaņā ar līguma noteikumiem un neatkarīgi no izmaksu svārstībām, jo tas bija izpildītāja uzņemts risks. Pasūtītājs nedrīkst tiesvedībā mākslīgi pārrēķināt un samazināt uzņēmēja neiegūto peļņu, izmantojot indeksācijas metodoloģiju, ja pašā līgumā šāds mehānisms nemaz nebija paredzēts.

✔️ Ir būtiski nošķirt, vai pasūtītāja kļūdas dēļ jūs zaudējāt iespēju sacensties, vai arī jūs droši būtu uzvarējis. Neiegūto peļņu var prasīt tikai tad, ja ir konstatēts, ka, novēršot pārkāpumu iepirkuma procedūrā, šī privātpersona patiešām būtu ieguvusi līguma slēgšanas tiesības. Ja lietā ir pierādīts, ka tiesiskas procedūras gadījumā uzņēmējs garantēti būtu atzīts par uzvarētāju, tas dod tiesības prasīt pilnu kompensāciju par paša līguma zaudēšanu un droši neiegūto peļņu no tā izpildes. Koncepts "iespējas zaudēšana" ir piemērojams tikai tad, ja uzņēmējam bija nopietna, bet tomēr nenoteikta varbūtība uzvarēt, un šādos gadījumos kompensācija būtu par zaudētajām izredzēm, nevis garantēto peļņu.