Rokas nauda: Kad pārdevēja vilcināšanās noved pie pienākuma maksāt dubultā

Lauris Klagišs • 2025. gada 21. novembris

✔️ Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem darījumiem daudzu cilvēku dzīvē. Lai apliecinātu nodomu nopietnību, puses bieži slēdz rokas naudas līgumu. Bet ko darīt, ja pārdevējs pēc rokas naudas saņemšanas pēkšņi sāk vilcināties, izvairīties no līguma slēgšanas un, kā vēlāk izrādās, cenšas iegūt lielāku peļņu? Nesen mūsu biroja advokāts pārstāvēja klientu (Pircēju) tieši šādā lietā, kas veiksmīgi noslēdzās ar tiesas spriedumu par labu mūsu klientam, piedzenot no negodprātīgā Pārdevēja rokas naudu dubultā apmērā.

 

✔️ Stāsts sākās klasiski: mūsu klients (Pircējs) noslēdza rokas naudas līgumu ar kāda nekustamā īpašuma Pārdevēju. Pircējs samaksāja vairāku tūkstošu eiro lielu rokas naudu, un abas puses vienojās par konkrētu termiņu, līdz kuram jānoslēdz galīgais pirkuma līgums. Taču drīz pēc rokas naudas saņemšanas Pārdevēja rīcība krasi mainījās. Sākās apzināta laika vilcināšana:

  • Laika posmā līdz noteiktajam termiņam Pārdevējs un viņa piesaistītais nekustamā īpašuma aģents iesniedza Pircējam vairāk nekā 10 (!) dažādas pirkuma līguma redakcijas .
  • Mūsu klients darīja visu, lai darījums notiktu. Viņš piekrita pilnīgi visām Pārdevēja piedāvātajām versijām un neierosināja nevienu paša labojumu.
  • Nebūtiski labojumi: Pārdevēja ieteiktie labojumi bija sīki un pēc būtības nemainīja darījuma nosacījumus (piemēram, punktu pārnešana, vārdu nomaiņa).
  • Kad beidzot tika saskaņots konkrēts laiks pie notāra līguma parakstīšanai, Pārdevējs to atcēla pēdējā brīdī – tikai dažas stundas pirms vizītes. Kā iegansts tika minēts tas, ka Pārdevējs neesot paspējis iepazīties ar pēdējo līguma versiju, kuru, starp citu, bija sagatavojis viņa paša piesaistīts jurists.

Noteiktais termiņš pagāja, un pirkuma līgums tā arī netika noslēgts.

 

✔️ Tiesā Pārdevējs savu vainu neatzina un centās atbildību novelt uz Pircēju. Viņa galvenie argumenti bija:

  1. Pircējs neesot atbildējis uz pēdējo (vienpadsmito) līguma versiju, kas viņam nosūtīta neilgi pirms termiņa beigām.
  2. Līguma labojumi esot bijuši "juridiski būtiski", saistīti ar bankas hipotēku un laulātā piekrišanu.
  3. Pircējam pašam vajadzēja lūgt pagarināt rokas naudas līguma termiņu.

 

✔️ Pārstāvot mūsu klientu, mēs tiesā pierādījām, ka Pārdevēja rīcība bija apzināta izvairīšanās no līguma slēgšanas, lai pārdotu īpašumu par augstāku cenu. Tiesa pilnībā piekrita mūsu argumentācijai. Ko atklāja tiesa?

  • Pircējs bija aktīvs: Tiesa, izpētot e-pasta saraksti, konstatēja, ka Pārdevēja apgalvojums par Pircēja klusēšanu ir nepatiess. Mūsu klients bija aktīvi komunicējis līdz pat pēdējām termiņa dienām un bija skaidri paudis gatavību parakstīt jebkuru Pārdevēja gala versiju.
  • Atrunas bija nepamatotas: Tiesa noraidīja Pārdevēja aizbildinājumus. Izrādījās, ka Pārdevēja laulātās piekrišana darījumam bija notariāli apliecināta jau labu laiku pirms atceltās vizītes pie notāra. Tāpat Pārdevējs neiesniedza nekādus pierādījumus, ka banka būtu likusi šķēršļus darījumam.
  • Apzināta vilcināšanās: Tiesa atzina, ka nemitīgie, sīkie labojumi, kas nāca tikai no Pārdevēja puses, un pēkšņā notāra vizītes atcelšana bija "nekonsekventa rīcība" un apzināta laika novilcināšana.
  • Patiesais motīvs – peļņa: Visskaidrākais pierādījums Pārdevēja negodprātībai parādījās uzreiz pēc rokas naudas līguma termiņa beigām. Tikai trīs dienas pēc termiņa īpašums tika ievietots publiskā sludinājumu portālā par cenu, kas bija par desmitiem tūkstošu eiro augstāka nekā tā, par kuru bija panākta vienošanās ar mūsu klientu. Drīz pēc tam Pārdevējs īpašumu pārdeva trešajai personai par ievērojami lielāku summu.

 

✔️ Tiesa nosprieda, ka pirkuma līgums nav noslēgts viennozīmīgi Pārdevēja vainas dēļ. Viņa rīcība tika kvalificēta kā izvairīšanās no līguma slēgšanas Civillikuma 1730. panta izpratnē. Rezultātā tiesa pilnībā apmierināja mūsu klienta prasību un nolēma piedzīt no Pārdevēja rokas naudu dubultā apmērā (Pircēja samaksāto summu plus tādu pašu summu kā sodu), kā arī piedzīt no Pārdevēja visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot mūsu klienta samaksāto valsts nodevu un izdevumus par advokāta palīdzību.

 

✔️ Šī lieta spilgti izgaismo, cik būtiska ir ne tikai paša rokasnaudas līguma esamība, bet arī tā kvalitāte un detalizācija. Daudzi kļūdaini uzskata rokasnaudas līgumu par vienkāršu kvīti par naudas saņemšanu. Patiesībā tas ir pilnvērtīgs līgums, kas nodibina pusēm saistošas saistības. Lai novērstu tieši tādus riskus, kādi parādījās šajā lietā – kur viena puse var ļaunprātīgi vilcināt procesu, bezgalīgi labojot pirkuma līguma projektu – mūsu birojs vienmēr iesaka rīkoties proaktīvi.

 

✔️ Visefektīvākais veids, kā izvairīties no nākotnes strīdiem par pirkuma līguma saturu, ir sagatavot un saskaņot pilnu pirkuma līguma projektu pirms rokasnaudas līguma parakstīšanas. Šis saskaņotais pirkuma līguma projekts ir jāpievieno rokasnaudas līgumam kā neatņemams pielikums. Šādā veidā rokas nauda vairs nenodrošina tikai abstraktu "nodomu pirkt", bet gan apņemšanos noslēgt konkrētu, jau saskaņotu līgumu. Tas pilnībā izslēdz iespēju vēlāk iebilst pret līguma noteikumiem vai izmantot to rediģēšanu kā laika vilcināšanas taktiku.

 

✔️ Šis gadījums kalpo kā spēcīgs atgādinājums, ka rokas naudas līgums ir abpusēji saistošs. Pārdevējs nevar vienkārši "pārdomāt" vai apzināti vilcināt procesu, cerot uz izdevīgāku darījumu, un vienlaikus paturēt saņemto rokas naudu. Tiesa redz cauri formālām atrunām un vērtē pušu faktisko rīcību un patiesos motīvus.

Rokas nauda: Kad pārdevēja vilcināšanās noved pie pienākuma maksāt dubultā
Darba samaksas pārredzamība
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
āpat kā uzticams sargsuns sargā māju, jaunā Eiropas direktīva turpmāk daudz stingrāk sargās darbinieku tiesības uz taisnīgu un caurskatāmu atalgojumu.
 labs atgādinājums pašvaldībām par šķietami elementāru tiesiskas valsts principu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Zemgales apgabaltiesas 2026. gada 29. septembra spriedums ir ļoti labs atgādinājums pašvaldībām par šķietami elementāru tiesiskas valsts principu
Kad parāda piedziņas prasījumam var iebilst ar noilgumu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Saņemot parādu piedzinēja vēstuli vai tiesas dokumentus par senām kredītsaistībām, vispirms jāpārbauda, kad sācies noilgums, kāds termiņš piemērojams un vai kreditors spēj pierādīt tā savlaicīgu pārtraukšanu.
bojāta gāzes skaitītāja plomba vēl nenozīmē, ka patērētājam var piestādīt rēķinu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Iedomājieties situāciju: gāzes skaitītājam tiek konstatēta bojāta plomba. Nav zināms, kad bojājums radies, nav droši zināms, kura persona to izdarījusi, taču, analizējot iepriekšējo gāzes patēriņu, tiek secināts, ka pārkāpums varētu būt sācies pirms vairākiem gadiem.
Policists provocē pārkāpumu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Vai policijas darbinieks drīkst personai, kura atrodas acīmredzamā alkohola reibumā, likt sēsties pie automašīnas stūres, bet pēc tam izsaukt citu policijas ekipāžu un ziņot par braukšanu reibumā?
VID zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 29. septembrī lietā Nr. A420198625 pieņēma ļoti interesantu spriedumu, kas, manuprāt, būtu rūpīgi jāizlasa ne tikai sabiedriskā labuma organizācijām, bet arī pašam Valsts ieņēmumu dienestam. Strīds šķietami bija vienkāršs.
CSDD datu noplūde
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
zināms, daudzi no mums ir vērsušies pie VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) ar prasījumu izvērtēt faktiskās rīcības prettiesiskumu un atlīdzināt nemantisko kaitējumu saistībā ar apjomīgo datu noplūdi.
Valdes locekļu atbildība un fiktīva aktīvu atsavināšana nodokļu parādu gadījumos
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
Zvērinātu advokātu praksē bieži jāsaskaras ar komplicētiem valdes locekļu atbildības un nodokļu parādu piedziņas jautājumiem.
Firmas.lv advokāta darbā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 30. septembris
Advokāta darbā bieži vien būtiskākais nav tikai zināt likumu. Tikpat svarīgi ir iespējami ātri saprast, ar ko patiesībā ir darīšana – kāds ir uzņēmums, kas aiz tā stāv, kāda ir tā finanšu situācija, vai uzņēmumam nav bijušas būtiskas izmaiņas, nodokļu problēmas, maksātnespējas pazīmes vai citi riski.
Vai maksātnespējas administrators drīkst pieņemt mantojumu parādnieka vietā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 29. septembris
Nesenajā Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 15. septembra lēmumā (detalizēti skatāms failā SKC-646-2026.docx) ir sniegta būtiska atziņa par mantojuma tiesību personisko raksturu un to aizsardzību fiziskās personas maksātnespējas procesā.