✔️ Nesenā Latvijas Republikas Senāta rīcības sēdes lēmumā (Lieta Nr. SKA-372/2025) tika nostiprinātas vairākas būtiskas atziņas imigrācijas tiesību jomā. Lieta skāra krievijas (tā nav drukas kļūda, apzināti rakstu ar mazo burtu) pilsoņa piespiedu izraidīšanu, kurš tika atzīts par apdraudējumu valsts drošībai. Šis nolēmums sniedz skaidru ieskatu, kā tiesas vērtē līdzsvaru starp indivīda tiesībām uz privāto dzīvi un nacionālās drošības interesēm.

✔️ Viens no galvenajiem pieteicēja argumentiem bija tiesību uz privāto un ģimenes dzīvi (Satversmes 96. pants, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pants) aizskārums, norādot uz ciešām saitēm ar Latviju. Tomēr Senāts apstiprināja zemākas instances tiesas secinājumu: lai gan izraidīšana nenoliedzami ierobežo privāto dzīvi, šīs tiesības nav absolūtas. Īpašs svars tiek piešķirts Latvijas nacionālās drošības interesēm, ja persona ir terorismu atbalstošas valsts (krievijas) pilsonis, kura rīcība rada apdraudējumu. Tiesa uzsvēra, ka lēmums ir samērīgs, ja persona nav materiāli vai psiholoģiski atkarīga no Latvijā palikušajiem ģimenes locekļiem un ir spējīga dzīvot citur. Līdz ar to valsts drošības apsvērumi konkrētajā gadījumā guva virsroku pār indivīda diskomfortu.

✔️ Lietā tika diskutēts par "cieņpilnu izraidīšanu". Pieteicējs sūdzējās, ka viņam netika dota iespēja (vismaz 7 dienas) pašam sakravāt mantas un brīvprātīgi atstāt valsti, tā vietā tiekot nogādātam uz robežas bez nodrošināta tālāka transporta.

Senāts norādīja uz būtisku atšķirību starp brīvprātīgu aizbraukšanu un piespiedu izraidīšanu gadījumos, kad pastāv valsts drošības draudi:

• Nav "sagatavošanās laika": Ja ārzemnieks rada draudus valsts drošībai, robežsardzei ir pienākums informēt personu ne vēlāk kā vienu stundu pirms izraidīšanas, nevis dot nedēļu laika.
• Process ir piespiedu: Lēmums par piespiedu izraidīšanu pēc būtības nav izpildāms, ļaujot personai brīvprātīgi izbraukt.
• Cieņas ievērošana: Fakti liecināja, ka pieteicējam bija līdzi dokumenti, nauda, apģērbs un transports (sava automašīna), līdz ar to "sadzīviskas 

✔️ Pieteicējs mēģināja apstrīdēt pašu faktu, ka viņš būtu veicis prettiesiskas darbības, norādot, ka pret viņu nav uzsākts ne kriminālprocess, ne administratīvā pārkāpuma process. Tiesa noraidīja šo argumentu, skaidrojot, ka Imigrācijas likums neparedz obligātu kriminālprocesu kā priekšnoteikumu iekļaušanai "melnajā sarakstā". Turklāt tiesa drīkstēja balstīties uz faktu konstatāciju iepriekšējā tiesvedībā (par iekļaušanu sarakstā), neizvērtējot tos pašus apstākļus no jauna.

✔️ Šis Senāta lēmums apstiprina stingro nostāju valsts drošības jautājumos. Tas atgādina, ka personām, kuras iekļautas "melnajā sarakstā" drošības apsvērumu dēļ, iespējas atsaukties uz privātās dzīves neaizskaramību ir būtiski ierobežotas, un izraidīšanas process var tikt īstenots nekavējoties, bez iepriekšēja brīdinājuma perioda mantu savākšanai.