Kādi Nodokļi Jāmaksā no Dzīvokļa Izīrēšanas: Ceļvedis 2025. Gadam

2025. gada 15. jūlijs

Ienākumi no nekustamā īpašuma, tostarp dzīvokļa, izīrēšanas ir viens no populārākajiem pasīvo ienākumu veidiem Latvijā. Tomēr, līdz ar ienākumu gūšanu, īpašniekam rodas arī pienākums pret valsti – nodokļu nomaksa. Lai veicinātu godprātīgu nodokļu nomaksu un atvieglotu šo procesu, Latvijas likumdošana piedāvā vairākus nodokļu nomaksas režīmus, no kuriem izīrētājs var izvēlēties sev piemērotāko. Šajā rakstā aplūkosim trīs galvenos veidus, kā legāli maksāt nodokļus no dzīvokļa īres ienākumiem 2025. gadā.


Advokātu birojs atgādina, ka savlaicīga un pareiza nodokļu nomaksa ne tikai nodrošina mierīgu prātu, bet arī pasargā no iespējamām sankcijām no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses. Katram no zemāk aprakstītajiem nodokļu režīmiem ir savas priekšrocības un trūkumi, tādēļ ir svarīgi izvērtēt savu individuālo situāciju – plānoto ienākumu apmēru, ar izīrēšanu saistītos izdevumus un nepieciešamību pēc sociālajām garantijām.


1. variants: 10% Iedzīvotāju Ienākuma Nodoklis (IIN) – Vienkāršotā Reģistrācija

Šis ir populārākais un administratīvi vienkāršākais veids, kā norēķināties ar valsti par īres ienākumiem. Tas ir īpaši piemērots tiem, kuriem ar dzīvokļa izīrēšanu nav saistīti lieli izdevumi. Galvenie nosacījumi:


  • Nodokļa likme: 10% no bruto īres ieņēmumiem.


  • Reģistrācija: Nav nepieciešams reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Pietiekami ir piecu darba dienu laikā pēc īres līguma noslēgšanas par to paziņot VID, iesniedzot paziņojumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).


  • Atskaitāmie izdevumi: No apliekamā ienākuma ir atļauts atskaitīt tikai par konkrēto īpašumu samaksāto nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Citi izdevumi, piemēram, remonta, apdrošināšanas vai komunālo pakalpojumu izmaksas, nav atskaitāmas.


  • Sociālās iemaksas (VSAOI): Šajā režīmā nav jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tas nozīmē, ka šie ienākumi neveido sociālās garantijas (pensiju, pabalstus u.c.).


  • Deklarēšana: Ienākumi jādeklarē un nodoklis jāsamaksā reizi ceturksnī – līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam.


Kam tas ir izdevīgi? Personām, kuras jau ir sociāli apdrošinātas (piemēram, ir darba ņēmēji vai veic VSAOI no citas saimnieciskās darbības), vai tiem, kam nav būtiski saņemt sociālās garantijas no šiem ienākumiem. Tāpat šis variants ir ērts, ja ar īpašuma uzturēšanu saistītie izdevumi ir minimāli.



2. variants: Saimnieciskās Darbības Veicējs (Klasiskais Režīms)

Šī opcija paredz reģistrēšanos VID kā saimnieciskās darbības veicējam un nodokļu maksāšanu vispārējā kārtībā. Tas ir sarežģītāks no grāmatvedības viedokļa, bet ļauj atskaitīt visus ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus.


Galvenie nosacījumi:


  • Nodokļa likme: No 2025. gada tiek piemērota divu līmeņu IIN likme:


- 25,5% ienākumiem (peļņai) līdz 105 300 eiro gadā.

- 33% ienākumu daļai, kas pārsniedz 105 300 eiro gadā. Nodoklis tiek aprēķināts no starpības starp ieņēmumiem un izdevumiem.


  • Atskaitāmie izdevumi: Var atskaitīt visus izdevumus, kas tieši saistīti ar ienākumu gūšanu – NĪN, remonta izmaksas, apdrošināšanu, komunālos maksājumus (ja tos sedz izīrētājs), amortizācijas nolietojumu, apsaimniekošanas izdevumus u.c.


  • Sociālās iemaksas (VSAOI): Obligāti jāveic VSAOI kā pašnodarbinātai personai. Ja ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālo mēneša darba algu (2025. gadā – 740 eiro), tad VSAOI likme ir 26,59% no brīvi izvēlēta, bet ne mazāka kā 740 eiro, VSAOI objekta. Papildus tam, pensiju apdrošināšanai jāmaksā 10% no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un izvēlēto VSAOI objektu. Ja ienākumi nesasniedz 740 eiro mēnesī, tad pensiju apdrošināšanai jāmaksā 10% no faktiskajiem ienākumiem.


  • Grāmatvedība: Jākārto saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaite. Gada beigās jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.


Kam tas ir izdevīgi? Personām, kurām ir lieli ar īpašuma uzturēšanu un remontu saistīti izdevumi. Šis režīms arī nodrošina pilnvērtīgas sociālās garantijas, kas ir svarīgi tiem, kuriem nav citu ienākumu avotu.


3. variants: Mikrouzņēmumu Nodoklis (MUN)


MUN režīms tika radīts, lai atvieglotu nodokļu nomaksu mazajiem uzņēmējiem. Tas paredz vienotu nodokļa likmi no apgrozījuma, kas ietver gan IIN, gan VSAOI.


Galvenie nosacījumi:


  • Nodokļa likme: 25% no apgrozījuma (bruto ieņēmumiem).


  • Atskaitāmie izdevumi: Izdevumi netiek ņemti vērā nodokļa aprēķinā. Nodoklis jāmaksā no visiem saņemtajiem īres maksājumiem.


  • Sociālās iemaksas (VSAOI): No samaksātā 25% nodokļa 80% tiek automātiski novirzīti VSAOI, bet 20% – IIN. Jāņem vērā, ka sociālās iemaksas šajā režīmā ir ievērojami mazākas nekā vispārējā kārtībā, kas attiecīgi ietekmē nākotnes pensijas un pabalstu apmēru.


  • Reģistrācija un ierobežojumi: Lai kļūtu par MUN maksātāju, ir jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam un jāizvēlas MUN režīms. Pastāv apgrozījuma ierobežojums – tas nedrīkst pārsniegt 50 000 eiro gadā.


  • Deklarēšana: MUN deklarācija jāiesniedz un nodoklis jāsamaksā reizi ceturksnī.


Kam tas ir izdevīgi? Personām, kas uzsāk savu darbību, un kuru izdevumi ir salīdzinoši nelieli. Vienkāršā grāmatvedība un fiksētā likme nodrošina prognozējamību. Tomēr ir svarīgi izvērtēt zemāko sociālo garantiju līmeni.


Nobeigums

Izvēloties piemērotāko nodokļu maksāšanas režīmu, ir būtiski analizēt savu individuālo situāciju. Ja izdevumi ir niecīgi un jau esat sociāli apdrošināts, 10% nodokļa likme varētu būt optimāls risinājums. Ja plānojat lielus ieguldījumus īpašumā un vēlaties pilnas sociālās garantijas, vērts apsvērt reģistrēšanos par saimnieciskās darbības veicēju. Savukārt MUN režīms var būt labs starta punkts ar paredzamu nodokļu slogu.

	Saeimā 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā
Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūlijs
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
AS “Gaso” nepamatotā apetīte
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Darbinieka atstādināšana un reorganizācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Arī bankas mēdz zaudēt tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Kā VID atzina kļūdas, atvainojās un kompensēja zaudējumus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Ceļojumu apdrošināšanas līgumi: Patērētāju tiesību aizsardzība un jaunākās tiesu prakses atziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. jūlijs
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Vidzemes slimnīca tiesā uzvar Valsts darba inspekciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 22. jūlijs
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Maksātnespējas procesa izmantošana strīdīgu parādu piedziņai nav pieļaujama
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. jūlijs
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.
Kāpēc Latvija zaudē Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) bieži vien ir pēdējā instance taisnīguma atjaunošanai, kad nacionālā līmenī visi tiesību aizsardzības mehānismi ir izsmelti.
Kāpēc Uzņēmumu reģistrs zaudē tiesās
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Uzņēmumu reģistrs (UR) ir viens no nozīmīgākajiem valsts pārvaldes stūrakmeņiem komercdarbības jomā.