Kādi Nodokļi Jāmaksā no Dzīvokļa Izīrēšanas: Ceļvedis 2025. Gadam

2025. gada 15. jūlijs

Ienākumi no nekustamā īpašuma, tostarp dzīvokļa, izīrēšanas ir viens no populārākajiem pasīvo ienākumu veidiem Latvijā. Tomēr, līdz ar ienākumu gūšanu, īpašniekam rodas arī pienākums pret valsti – nodokļu nomaksa. Lai veicinātu godprātīgu nodokļu nomaksu un atvieglotu šo procesu, Latvijas likumdošana piedāvā vairākus nodokļu nomaksas režīmus, no kuriem izīrētājs var izvēlēties sev piemērotāko. Šajā rakstā aplūkosim trīs galvenos veidus, kā legāli maksāt nodokļus no dzīvokļa īres ienākumiem 2025. gadā.


Advokātu birojs atgādina, ka savlaicīga un pareiza nodokļu nomaksa ne tikai nodrošina mierīgu prātu, bet arī pasargā no iespējamām sankcijām no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses. Katram no zemāk aprakstītajiem nodokļu režīmiem ir savas priekšrocības un trūkumi, tādēļ ir svarīgi izvērtēt savu individuālo situāciju – plānoto ienākumu apmēru, ar izīrēšanu saistītos izdevumus un nepieciešamību pēc sociālajām garantijām.


1. variants: 10% Iedzīvotāju Ienākuma Nodoklis (IIN) – Vienkāršotā Reģistrācija

Šis ir populārākais un administratīvi vienkāršākais veids, kā norēķināties ar valsti par īres ienākumiem. Tas ir īpaši piemērots tiem, kuriem ar dzīvokļa izīrēšanu nav saistīti lieli izdevumi. Galvenie nosacījumi:


  • Nodokļa likme: 10% no bruto īres ieņēmumiem.


  • Reģistrācija: Nav nepieciešams reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Pietiekami ir piecu darba dienu laikā pēc īres līguma noslēgšanas par to paziņot VID, iesniedzot paziņojumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).


  • Atskaitāmie izdevumi: No apliekamā ienākuma ir atļauts atskaitīt tikai par konkrēto īpašumu samaksāto nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Citi izdevumi, piemēram, remonta, apdrošināšanas vai komunālo pakalpojumu izmaksas, nav atskaitāmas.


  • Sociālās iemaksas (VSAOI): Šajā režīmā nav jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tas nozīmē, ka šie ienākumi neveido sociālās garantijas (pensiju, pabalstus u.c.).


  • Deklarēšana: Ienākumi jādeklarē un nodoklis jāsamaksā reizi ceturksnī – līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam.


Kam tas ir izdevīgi? Personām, kuras jau ir sociāli apdrošinātas (piemēram, ir darba ņēmēji vai veic VSAOI no citas saimnieciskās darbības), vai tiem, kam nav būtiski saņemt sociālās garantijas no šiem ienākumiem. Tāpat šis variants ir ērts, ja ar īpašuma uzturēšanu saistītie izdevumi ir minimāli.



2. variants: Saimnieciskās Darbības Veicējs (Klasiskais Režīms)

Šī opcija paredz reģistrēšanos VID kā saimnieciskās darbības veicējam un nodokļu maksāšanu vispārējā kārtībā. Tas ir sarežģītāks no grāmatvedības viedokļa, bet ļauj atskaitīt visus ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus.


Galvenie nosacījumi:


  • Nodokļa likme: No 2025. gada tiek piemērota divu līmeņu IIN likme:


- 25,5% ienākumiem (peļņai) līdz 105 300 eiro gadā.

- 33% ienākumu daļai, kas pārsniedz 105 300 eiro gadā. Nodoklis tiek aprēķināts no starpības starp ieņēmumiem un izdevumiem.


  • Atskaitāmie izdevumi: Var atskaitīt visus izdevumus, kas tieši saistīti ar ienākumu gūšanu – NĪN, remonta izmaksas, apdrošināšanu, komunālos maksājumus (ja tos sedz izīrētājs), amortizācijas nolietojumu, apsaimniekošanas izdevumus u.c.


  • Sociālās iemaksas (VSAOI): Obligāti jāveic VSAOI kā pašnodarbinātai personai. Ja ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālo mēneša darba algu (2025. gadā – 740 eiro), tad VSAOI likme ir 26,59% no brīvi izvēlēta, bet ne mazāka kā 740 eiro, VSAOI objekta. Papildus tam, pensiju apdrošināšanai jāmaksā 10% no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un izvēlēto VSAOI objektu. Ja ienākumi nesasniedz 740 eiro mēnesī, tad pensiju apdrošināšanai jāmaksā 10% no faktiskajiem ienākumiem.


  • Grāmatvedība: Jākārto saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaite. Gada beigās jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.


Kam tas ir izdevīgi? Personām, kurām ir lieli ar īpašuma uzturēšanu un remontu saistīti izdevumi. Šis režīms arī nodrošina pilnvērtīgas sociālās garantijas, kas ir svarīgi tiem, kuriem nav citu ienākumu avotu.


3. variants: Mikrouzņēmumu Nodoklis (MUN)


MUN režīms tika radīts, lai atvieglotu nodokļu nomaksu mazajiem uzņēmējiem. Tas paredz vienotu nodokļa likmi no apgrozījuma, kas ietver gan IIN, gan VSAOI.


Galvenie nosacījumi:


  • Nodokļa likme: 25% no apgrozījuma (bruto ieņēmumiem).


  • Atskaitāmie izdevumi: Izdevumi netiek ņemti vērā nodokļa aprēķinā. Nodoklis jāmaksā no visiem saņemtajiem īres maksājumiem.


  • Sociālās iemaksas (VSAOI): No samaksātā 25% nodokļa 80% tiek automātiski novirzīti VSAOI, bet 20% – IIN. Jāņem vērā, ka sociālās iemaksas šajā režīmā ir ievērojami mazākas nekā vispārējā kārtībā, kas attiecīgi ietekmē nākotnes pensijas un pabalstu apmēru.


  • Reģistrācija un ierobežojumi: Lai kļūtu par MUN maksātāju, ir jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam un jāizvēlas MUN režīms. Pastāv apgrozījuma ierobežojums – tas nedrīkst pārsniegt 50 000 eiro gadā.


  • Deklarēšana: MUN deklarācija jāiesniedz un nodoklis jāsamaksā reizi ceturksnī.


Kam tas ir izdevīgi? Personām, kas uzsāk savu darbību, un kuru izdevumi ir salīdzinoši nelieli. Vienkāršā grāmatvedība un fiksētā likme nodrošina prognozējamību. Tomēr ir svarīgi izvērtēt zemāko sociālo garantiju līmeni.


Nobeigums

Izvēloties piemērotāko nodokļu maksāšanas režīmu, ir būtiski analizēt savu individuālo situāciju. Ja izdevumi ir niecīgi un jau esat sociāli apdrošināts, 10% nodokļa likme varētu būt optimāls risinājums. Ja plānojat lielus ieguldījumus īpašumā un vēlaties pilnas sociālās garantijas, vērts apsvērt reģistrēšanos par saimnieciskās darbības veicēju. Savukārt MUN režīms var būt labs starta punkts ar paredzamu nodokļu slogu.

	Saeimā 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā
Plānotās izmaiņas kopīpašuma dalīšanā: skaidrāks process un jauni pienākumi īpašniekiem
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. marts
2026. gada 24. februārī Ministru kabinets atbalstīja nozīmīgus grozījumus Civilprocesa likumā, kuru mērķis ir sakārtot un efektivizēt tiesvedības procesus lietās par kopīpašuma dalīšanu.
Vai auto īpašniekam vienmēr jāatbild par citu izdarītiem pārkāpumiem
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 18. marts
Bieži vien auto īpašnieki saņem administratīvā soda lēmumus par pārkāpumiem, kurus fiksējušas tehniskās ierīces, pašam īpašniekam pat neatrodoties pie stūres.
Valdes locekļa pilnvaras un maksātnespēja: Vai Komercreģistra ieraksts ir izšķirošs
Autors Lauris Kalgišs 2026. gada 11. marts
Vai valdes loceklis saglabā tiesības parakstīt dokumentus un pārstāvēt uzņēmumu tiesā laika posmā starp maksātnespējas pasludināšanu un attiecīga ieraksta parādīšanos Komercreģistrā?
Vai
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. marts
Vai pircējs var glābt situāciju, samaksājot naudu tiesvedības laikā, ja maksājuma termiņš sen nokavēts?
Mākslīgais intelekts jūsu uzņēmumā: Juridiskais
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. marts
Mākslīgā intelekta (MI) rīki – no ChatGPT un Copilot līdz specializētiem automatizācijas aģentiem – vairs nav nākotne, bet gan uzņēmumu ikdiena.
Influenceru mārketings 2026: Jaunie spēles noteikumi uzņēmējiem, satura veidotājiem un patērētājiem
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. marts
2025. gada decembrī Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC) nāca klajā ar ziņojumu "Influencer Marketing Unboxed", kas atklāj, ka influenceru mārketinga tirgus vērtība sasniegusi vairāk nekā 32 miljardus ASV dolāru.
Fiziskās personas maksātnespējas process: Kad tas beidzas bez parādu dzēšanas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. marts
Fiziskās personas maksātnespējas process sabiedrībā bieži tiek uztverts kā "glābšanas riņķis" — iespēja sākt dzīvi no jauna, atbrīvojoties no neatmaksājamām saistībām.
Valdes locekļu tiesības uz bērna aprūpes atvaļinājumu un tā tiesiskās sekas
Autors Lauris Kalgišs 2026. gada 11. marts
Jau kādu laiku ir spēkā grozījumi Komerclikumā, kas ir ieviesuši skaidru mehānismu, kā komercsabiedrību valdes locekļi var izmantot likumā paredzētos atvaļinājumus, saglabājot savu statusu.
Privātums pret publiskumu: Vai var panākt vārda dzēšanu no
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. marts
Vai reiz publicēts oficiālajā izdevumā nozīmē publicēts uz visiem laikiem? Nesenais Senāta spriedums vieš jaunas cerības personām, kuras vēlas pasargāt savu privāto dzīvi no "mūžīgas" atrašanās publiskajos reģistros.
Namu pārvaldīšana un personas dati: 5 mācības no DVI pārbaudes
Autors Lauris Kalgišs 2026. gada 11. marts
Datu valsts inspekcija (DVI) nesen noslēgusi apjomīgu preventīvo pārbaudi, izvērtējot 25 lielākos Latvijas dzīvojamo namu pārvaldīšanas uzņēmumus. Lai gan pārbaudes mērķis nebija sodīt, bet gan izglītot, rezultāti atklāja virkni "klupšanas akmeņu", kas ir aktuāli ikvienam apsaimniekotājam un dzīvokļu īpašnieku biedrīb