Kādi Nodokļi Jāmaksā no Dzīvokļa Izīrēšanas: Ceļvedis 2025. Gadam

2025. gada 15. jūlijs

Ienākumi no nekustamā īpašuma, tostarp dzīvokļa, izīrēšanas ir viens no populārākajiem pasīvo ienākumu veidiem Latvijā. Tomēr, līdz ar ienākumu gūšanu, īpašniekam rodas arī pienākums pret valsti – nodokļu nomaksa. Lai veicinātu godprātīgu nodokļu nomaksu un atvieglotu šo procesu, Latvijas likumdošana piedāvā vairākus nodokļu nomaksas režīmus, no kuriem izīrētājs var izvēlēties sev piemērotāko. Šajā rakstā aplūkosim trīs galvenos veidus, kā legāli maksāt nodokļus no dzīvokļa īres ienākumiem 2025. gadā.


Advokātu birojs atgādina, ka savlaicīga un pareiza nodokļu nomaksa ne tikai nodrošina mierīgu prātu, bet arī pasargā no iespējamām sankcijām no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses. Katram no zemāk aprakstītajiem nodokļu režīmiem ir savas priekšrocības un trūkumi, tādēļ ir svarīgi izvērtēt savu individuālo situāciju – plānoto ienākumu apmēru, ar izīrēšanu saistītos izdevumus un nepieciešamību pēc sociālajām garantijām.


1. variants: 10% Iedzīvotāju Ienākuma Nodoklis (IIN) – Vienkāršotā Reģistrācija

Šis ir populārākais un administratīvi vienkāršākais veids, kā norēķināties ar valsti par īres ienākumiem. Tas ir īpaši piemērots tiem, kuriem ar dzīvokļa izīrēšanu nav saistīti lieli izdevumi. Galvenie nosacījumi:


  • Nodokļa likme: 10% no bruto īres ieņēmumiem.


  • Reģistrācija: Nav nepieciešams reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Pietiekami ir piecu darba dienu laikā pēc īres līguma noslēgšanas par to paziņot VID, iesniedzot paziņojumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).


  • Atskaitāmie izdevumi: No apliekamā ienākuma ir atļauts atskaitīt tikai par konkrēto īpašumu samaksāto nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Citi izdevumi, piemēram, remonta, apdrošināšanas vai komunālo pakalpojumu izmaksas, nav atskaitāmas.


  • Sociālās iemaksas (VSAOI): Šajā režīmā nav jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tas nozīmē, ka šie ienākumi neveido sociālās garantijas (pensiju, pabalstus u.c.).


  • Deklarēšana: Ienākumi jādeklarē un nodoklis jāsamaksā reizi ceturksnī – līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam.


Kam tas ir izdevīgi? Personām, kuras jau ir sociāli apdrošinātas (piemēram, ir darba ņēmēji vai veic VSAOI no citas saimnieciskās darbības), vai tiem, kam nav būtiski saņemt sociālās garantijas no šiem ienākumiem. Tāpat šis variants ir ērts, ja ar īpašuma uzturēšanu saistītie izdevumi ir minimāli.



2. variants: Saimnieciskās Darbības Veicējs (Klasiskais Režīms)

Šī opcija paredz reģistrēšanos VID kā saimnieciskās darbības veicējam un nodokļu maksāšanu vispārējā kārtībā. Tas ir sarežģītāks no grāmatvedības viedokļa, bet ļauj atskaitīt visus ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus.


Galvenie nosacījumi:


  • Nodokļa likme: No 2025. gada tiek piemērota divu līmeņu IIN likme:


- 25,5% ienākumiem (peļņai) līdz 105 300 eiro gadā.

- 33% ienākumu daļai, kas pārsniedz 105 300 eiro gadā. Nodoklis tiek aprēķināts no starpības starp ieņēmumiem un izdevumiem.


  • Atskaitāmie izdevumi: Var atskaitīt visus izdevumus, kas tieši saistīti ar ienākumu gūšanu – NĪN, remonta izmaksas, apdrošināšanu, komunālos maksājumus (ja tos sedz izīrētājs), amortizācijas nolietojumu, apsaimniekošanas izdevumus u.c.


  • Sociālās iemaksas (VSAOI): Obligāti jāveic VSAOI kā pašnodarbinātai personai. Ja ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālo mēneša darba algu (2025. gadā – 740 eiro), tad VSAOI likme ir 26,59% no brīvi izvēlēta, bet ne mazāka kā 740 eiro, VSAOI objekta. Papildus tam, pensiju apdrošināšanai jāmaksā 10% no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un izvēlēto VSAOI objektu. Ja ienākumi nesasniedz 740 eiro mēnesī, tad pensiju apdrošināšanai jāmaksā 10% no faktiskajiem ienākumiem.


  • Grāmatvedība: Jākārto saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaite. Gada beigās jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.


Kam tas ir izdevīgi? Personām, kurām ir lieli ar īpašuma uzturēšanu un remontu saistīti izdevumi. Šis režīms arī nodrošina pilnvērtīgas sociālās garantijas, kas ir svarīgi tiem, kuriem nav citu ienākumu avotu.


3. variants: Mikrouzņēmumu Nodoklis (MUN)


MUN režīms tika radīts, lai atvieglotu nodokļu nomaksu mazajiem uzņēmējiem. Tas paredz vienotu nodokļa likmi no apgrozījuma, kas ietver gan IIN, gan VSAOI.


Galvenie nosacījumi:


  • Nodokļa likme: 25% no apgrozījuma (bruto ieņēmumiem).


  • Atskaitāmie izdevumi: Izdevumi netiek ņemti vērā nodokļa aprēķinā. Nodoklis jāmaksā no visiem saņemtajiem īres maksājumiem.


  • Sociālās iemaksas (VSAOI): No samaksātā 25% nodokļa 80% tiek automātiski novirzīti VSAOI, bet 20% – IIN. Jāņem vērā, ka sociālās iemaksas šajā režīmā ir ievērojami mazākas nekā vispārējā kārtībā, kas attiecīgi ietekmē nākotnes pensijas un pabalstu apmēru.


  • Reģistrācija un ierobežojumi: Lai kļūtu par MUN maksātāju, ir jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam un jāizvēlas MUN režīms. Pastāv apgrozījuma ierobežojums – tas nedrīkst pārsniegt 50 000 eiro gadā.


  • Deklarēšana: MUN deklarācija jāiesniedz un nodoklis jāsamaksā reizi ceturksnī.


Kam tas ir izdevīgi? Personām, kas uzsāk savu darbību, un kuru izdevumi ir salīdzinoši nelieli. Vienkāršā grāmatvedība un fiksētā likme nodrošina prognozējamību. Tomēr ir svarīgi izvērtēt zemāko sociālo garantiju līmeni.


Nobeigums

Izvēloties piemērotāko nodokļu maksāšanas režīmu, ir būtiski analizēt savu individuālo situāciju. Ja izdevumi ir niecīgi un jau esat sociāli apdrošināts, 10% nodokļa likme varētu būt optimāls risinājums. Ja plānojat lielus ieguldījumus īpašumā un vēlaties pilnas sociālās garantijas, vērts apsvērt reģistrēšanos par saimnieciskās darbības veicēju. Savukārt MUN režīms var būt labs starta punkts ar paredzamu nodokļu slogu.

	Saeimā 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā
Cik izmaksā sievas sišana, vai draudi kādu nogalināt
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 3. novembris
Šis nav retorisks jautājums. Tā ir Latvijas realitāte, kas ietērpta konkrētos ciparos Administratīvo sodu likumā. Kā advokāts, esmu spiests secināt, ka mūsu likumdevēji vardarbību ir novērtējuši... maigi izsakoties, lēti.
Būvnoteikumu grozījumi: Vai mazāk birokrātijas nozīmē dārgāku būvniecību un lielākus riskus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 30. oktobris
2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".
Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 29. oktobris
Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. oktobris
✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. ✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. ✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu. ✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. ✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt. Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt". Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.
Stambulas konvencijas denonsēšanas juridiskā analīze:
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. oktobris
Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas starptauti
Saņēmāt vēstuli no VID? Nesatraucieties – rīcības plāns 3 soļos
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 24. oktobris
Vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) daudziem uzņēmējiem un privātpersonām mēdz radīt tūlītēju satraukumu.
Kā pasargāt savu zīmolu? Praktisks ceļvedis preču zīmes reģistrācijai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 23. oktobris
Jūsu uzņēmuma nosaukums, logo un sauklis ir daudz vairāk nekā tikai vārdi un attēli. Tas ir jūsu zīmols – reputācija, atpazīstamība un vērtība, ko esat cītīgi būvējuši.
Valdes locekļa atbildība: 5 praktiski soļi, kā pasargāt savu personīgo mantu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. oktobris
Būt uzņēmuma valdē nozīmē uzņemties lielu atbildību. Lai gan šis amats paver plašas iespējas, tas vienlaikus ir saistīts ar riskiem, kas var skart ne tikai uzņēmuma...
Tiesa atstāj spēkā Rail Baltica būvatļauju, noraidot zemes īpašnieka sūdzību
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 17. oktobris
Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi zemes īpašnieka pieteikumu atcelt būvatļauju Rail Baltica trases posmam, apstiprinot valsts rīcības tiesiskumu nacionālas nozīmes projektu īstenošanā un skaidrojot tiesas kompetences robežas tehnisku projektēšanas risinājumu izvērtēšanā.
Vai no debatēm tiesā ir kāda jēga
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 16. oktobris
Kādā nesenā Administratīvās rajona tiesas sēdē, tiesnesis pirms debatēm norādīja, ka “Administratīvajā procesā debašu stadija ir atšķirīga, un debašu stadijai pēc būtības nav nekādas ietekmes uz rezultātu”.