Kādi Nodokļi Jāmaksā no Dzīvokļa Izīrēšanas: Ceļvedis 2025. Gadam

2025. gada 15. jūlijs

Ienākumi no nekustamā īpašuma, tostarp dzīvokļa, izīrēšanas ir viens no populārākajiem pasīvo ienākumu veidiem Latvijā. Tomēr, līdz ar ienākumu gūšanu, īpašniekam rodas arī pienākums pret valsti – nodokļu nomaksa. Lai veicinātu godprātīgu nodokļu nomaksu un atvieglotu šo procesu, Latvijas likumdošana piedāvā vairākus nodokļu nomaksas režīmus, no kuriem izīrētājs var izvēlēties sev piemērotāko. Šajā rakstā aplūkosim trīs galvenos veidus, kā legāli maksāt nodokļus no dzīvokļa īres ienākumiem 2025. gadā.


Advokātu birojs atgādina, ka savlaicīga un pareiza nodokļu nomaksa ne tikai nodrošina mierīgu prātu, bet arī pasargā no iespējamām sankcijām no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses. Katram no zemāk aprakstītajiem nodokļu režīmiem ir savas priekšrocības un trūkumi, tādēļ ir svarīgi izvērtēt savu individuālo situāciju – plānoto ienākumu apmēru, ar izīrēšanu saistītos izdevumus un nepieciešamību pēc sociālajām garantijām.


1. variants: 10% Iedzīvotāju Ienākuma Nodoklis (IIN) – Vienkāršotā Reģistrācija

Šis ir populārākais un administratīvi vienkāršākais veids, kā norēķināties ar valsti par īres ienākumiem. Tas ir īpaši piemērots tiem, kuriem ar dzīvokļa izīrēšanu nav saistīti lieli izdevumi. Galvenie nosacījumi:


  • Nodokļa likme: 10% no bruto īres ieņēmumiem.


  • Reģistrācija: Nav nepieciešams reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Pietiekami ir piecu darba dienu laikā pēc īres līguma noslēgšanas par to paziņot VID, iesniedzot paziņojumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).


  • Atskaitāmie izdevumi: No apliekamā ienākuma ir atļauts atskaitīt tikai par konkrēto īpašumu samaksāto nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Citi izdevumi, piemēram, remonta, apdrošināšanas vai komunālo pakalpojumu izmaksas, nav atskaitāmas.


  • Sociālās iemaksas (VSAOI): Šajā režīmā nav jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tas nozīmē, ka šie ienākumi neveido sociālās garantijas (pensiju, pabalstus u.c.).


  • Deklarēšana: Ienākumi jādeklarē un nodoklis jāsamaksā reizi ceturksnī – līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam.


Kam tas ir izdevīgi? Personām, kuras jau ir sociāli apdrošinātas (piemēram, ir darba ņēmēji vai veic VSAOI no citas saimnieciskās darbības), vai tiem, kam nav būtiski saņemt sociālās garantijas no šiem ienākumiem. Tāpat šis variants ir ērts, ja ar īpašuma uzturēšanu saistītie izdevumi ir minimāli.



2. variants: Saimnieciskās Darbības Veicējs (Klasiskais Režīms)

Šī opcija paredz reģistrēšanos VID kā saimnieciskās darbības veicējam un nodokļu maksāšanu vispārējā kārtībā. Tas ir sarežģītāks no grāmatvedības viedokļa, bet ļauj atskaitīt visus ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus.


Galvenie nosacījumi:


  • Nodokļa likme: No 2025. gada tiek piemērota divu līmeņu IIN likme:


- 25,5% ienākumiem (peļņai) līdz 105 300 eiro gadā.

- 33% ienākumu daļai, kas pārsniedz 105 300 eiro gadā. Nodoklis tiek aprēķināts no starpības starp ieņēmumiem un izdevumiem.


  • Atskaitāmie izdevumi: Var atskaitīt visus izdevumus, kas tieši saistīti ar ienākumu gūšanu – NĪN, remonta izmaksas, apdrošināšanu, komunālos maksājumus (ja tos sedz izīrētājs), amortizācijas nolietojumu, apsaimniekošanas izdevumus u.c.


  • Sociālās iemaksas (VSAOI): Obligāti jāveic VSAOI kā pašnodarbinātai personai. Ja ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālo mēneša darba algu (2025. gadā – 740 eiro), tad VSAOI likme ir 26,59% no brīvi izvēlēta, bet ne mazāka kā 740 eiro, VSAOI objekta. Papildus tam, pensiju apdrošināšanai jāmaksā 10% no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un izvēlēto VSAOI objektu. Ja ienākumi nesasniedz 740 eiro mēnesī, tad pensiju apdrošināšanai jāmaksā 10% no faktiskajiem ienākumiem.


  • Grāmatvedība: Jākārto saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaite. Gada beigās jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.


Kam tas ir izdevīgi? Personām, kurām ir lieli ar īpašuma uzturēšanu un remontu saistīti izdevumi. Šis režīms arī nodrošina pilnvērtīgas sociālās garantijas, kas ir svarīgi tiem, kuriem nav citu ienākumu avotu.


3. variants: Mikrouzņēmumu Nodoklis (MUN)


MUN režīms tika radīts, lai atvieglotu nodokļu nomaksu mazajiem uzņēmējiem. Tas paredz vienotu nodokļa likmi no apgrozījuma, kas ietver gan IIN, gan VSAOI.


Galvenie nosacījumi:


  • Nodokļa likme: 25% no apgrozījuma (bruto ieņēmumiem).


  • Atskaitāmie izdevumi: Izdevumi netiek ņemti vērā nodokļa aprēķinā. Nodoklis jāmaksā no visiem saņemtajiem īres maksājumiem.


  • Sociālās iemaksas (VSAOI): No samaksātā 25% nodokļa 80% tiek automātiski novirzīti VSAOI, bet 20% – IIN. Jāņem vērā, ka sociālās iemaksas šajā režīmā ir ievērojami mazākas nekā vispārējā kārtībā, kas attiecīgi ietekmē nākotnes pensijas un pabalstu apmēru.


  • Reģistrācija un ierobežojumi: Lai kļūtu par MUN maksātāju, ir jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam un jāizvēlas MUN režīms. Pastāv apgrozījuma ierobežojums – tas nedrīkst pārsniegt 50 000 eiro gadā.


  • Deklarēšana: MUN deklarācija jāiesniedz un nodoklis jāsamaksā reizi ceturksnī.


Kam tas ir izdevīgi? Personām, kas uzsāk savu darbību, un kuru izdevumi ir salīdzinoši nelieli. Vienkāršā grāmatvedība un fiksētā likme nodrošina prognozējamību. Tomēr ir svarīgi izvērtēt zemāko sociālo garantiju līmeni.


Nobeigums

Izvēloties piemērotāko nodokļu maksāšanas režīmu, ir būtiski analizēt savu individuālo situāciju. Ja izdevumi ir niecīgi un jau esat sociāli apdrošināts, 10% nodokļa likme varētu būt optimāls risinājums. Ja plānojat lielus ieguldījumus īpašumā un vēlaties pilnas sociālās garantijas, vērts apsvērt reģistrēšanos par saimnieciskās darbības veicēju. Savukārt MUN režīms var būt labs starta punkts ar paredzamu nodokļu slogu.

	Saeimā 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā
Senāta precedents, jeb kad
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. februāris
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums (Lieta Nr. SKA-61/2025) ievieš būtiskas korekcijas izpratnē par darba laika uzskaiti specifiskos apstākļos.
Kāpēc sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem ir būtiski reģistrēt savu vārdu kā preču zīmi un domēna vārdu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 2. februāris
Digitālajā laikmetā personības vārds un uzvārds nav tikai identitātes daļa – sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem tas kļūst par vērtīgu intelektuālo īpašumu ar komerciālu potenciālu.
39 000 eiro slieksnis: Kad VID drīkst pieklauvēt pie Jūsu privātajām durvīm
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. janvāris
Būt valdes loceklim nav tikai prestižs amats, bet arī nopietna juridiska atbildība, kas var skart jūsu personīgo maku. Viens no bīstamākajiem punktiem Latvijas likumdošanā ir brīdis, kad uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz noteiktu slieksni, ļaujot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vērsties tieši pret valdes locekļa privāt
Kā policijas steiga grauj tiesiskumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 29. janvāris
Juridiskā prakse rāda, ka ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) lietās Valsts policija mēdz grēkot ar "paātrinātu" procesa virzību, upurējot personas pamattiesības uz efektivitātes rēķina.
Ko mums nozīmē Valmiermuižas un Cēsu alus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. janvāris
Šķiet, ka 2026. gads Latvijas alus cienītājiem ir sācies ar pamatīgu "putu" ziņu virsrakstos. Konkurences padome (KP) ir devusi zaļo gaismu vienam no pēdējo gadu skaļākajiem darījumiem dzērienu industrijā – AS "Cēsu alus" un SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" apvienošanai.
Tiesas uzvara pret policijas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. janvāris
Bieži vien autovadītāji jūtas bezspēcīgi, kad policijas darbinieks apgalvo: "Es skaidri redzēju, ka jūs lietojat telefonu."
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. janvāris
✔️ Pēdējā laikā administratīvās tiesas un Senāts arvien biežāk ir spiesti labot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieļautās kļūdas, norādot uz iestādes nepieļaujami formālo pieeju lēmumu pieņemšanā. Jaunākā Senāta judikatūra liecina par sistēmisku problēmu – VID tendenci ignorēt uzņēmējdarbības ekonomisko realitāti par labu vienkāršotai, "Excel tabulu" administrēšanai. Viens no spilgtākajiem piemēriem šai tendencei ir 2025. gada 30. decembra Senāta spriedums lietā SKA-86/2025, kurā Augstākā tiesa kārtējo reizi bija spiesta iejaukties strīdā par valsts atbalsta piešķiršanu, norādot, ka nodokļu administrācija nepareizi interpretē jēdzienu "apgrozījums". ✔️ Konkrētajā lietā strīds izcēlās par valsts atbalstu Covid-19 krīzes skartam tirdzniecības centra pārvaldniekam, SIA "SKAI PLUSS". Uzņēmums bija piešķīris būtiskas atlaides saviem nomniekiem (veikaliem), kuriem valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija liegta iespēja strādāt, tādējādi faktiski samazinot savus ieņēmumus. VID atteica atbalstu, pamatojoties uz formālu aprēķinu: dienests skatījās tikai uz PVN deklarācijas 40. aili ("Kopējā darījumu vērtība"), neņemot vērā vēlāk izrakstītos kredītrēķinus (atlaides). VID arguments bija administratīvi ērts – ņemot vērā katra uzņēmuma grāmatvedības specifiku, atbalsta piešķiršanas process būtu pārāk lēns. Tomēr tiesa šādu pieeju noraidīja. Senāts uzsvēra, ka VID nedrīkst rīkoties formāli un tam ir pienākums vērtēt individuālos apstākļus, lai sasniegtu taisnīgu rezultātu. ✔️ Šis spriedums izgaismo būtisku VID darba trūkumu – nespēju vai nevēlēšanos iedziļināties darījumu ekonomiskajā būtībā. Nepareiza tiesību normu piemērošana. Senāts konstatēja, ka strīdā bija jāpiemēro tās tiesību normas, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī, nevis tās, kuras VID un apgabaltiesa piemēroja vēlāk (kad noteikumi jau bija mainīti par sliktu uzņēmējam). Apgrozījuma patiesā izpratne. Senāts norādīja, ka jēdziens "apgrozījums" ir jāinterpretē pēc būtības – atbilstoši Gada pārskatu likumam, kas atspoguļo reālo saimniecisko darbību, nevis tikai šaurā PVN deklarācijas ailē ierakstīto ciparu. Sistēmiska kļūda. Šis nav izolēts gadījums. Spriedumā Senāts atsaucas uz vairākām citām nesenām lietām (SKA-16/2025, SKA-70/2025), kurās jau iepriekš nostiprināta atziņa, ka VID metodika apgrozījuma krituma aprēķināšanā ir bijusi kļūdaina. ✔️ Šis nolēmums ir skaidrs signāls: VID lēmums nav galīgā patiesība. Kā redzams no tiesu prakses, dienests bieži kļūdās, izvēloties vienkāršāko, nevis tiesisko ceļu. Būtiski ir arī tas, ka Senāts atzina – atbalstu var izmaksāt arī pēc Eiropas Komisijas noteiktajiem termiņiem, ja atteikums sākotnēji bijis prettiesisks. Tas paver durvis daudziem uzņēmējiem cīnīties par savām tiesībām pat tad, ja šķiet, ka "vilciens ir aizgājis". Ja jūsu uzņēmums ir saskāries ar nepamatotu VID lēmumu vai formālu atteikumu, kas neatbilst faktiskajai situācijai, aicinām vērsties pie kvalificētiem advokātiem. Tiesu prakse rāda – taisnību ir iespējams panākt.
Tiesa apstiprina 10 000 EUR sodu, jeb kā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. janvāris
Nesenais Latvijas Republikas Senāta lēmums lietā Nr. SKA-344/2026 ir spilgts atgādinājums visiem kredītdevējiem un brīdinājums patērētājiem: mēģinājumi maskēt agresīvu patērētāju kreditēšanu zem "biznesa aizdevumu" izkārtnes un bezatbildīga aizņemšanās veicināšana netiks tolerēta.
NĪN sezona sākas ar brīdinājumu: Senāts aptur Jūrmalas domes patvaļu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. janvāris
Šobrīd, kad aktīvi tiek izsūtīti nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksāšanas paziņojumi un iedzīvotāji steidz veikt maksājumus, gaismā nākuši pamatīgi "nesmukumi" pašvaldību rīcībā.
Senāts pieliek punktu VID patvaļai: Atbalsta atteikumi, balstoties uz
2026. gada 21. janvāris
Ja jūsu uzņēmums ir cietis no VID patvaļas, saņemot atteikumu ar argumentu "jūsu nozare nebija slēgta" vai "jūs nepierādījāt tiešu cēloņsakarību", ziniet – šī argumentācija ir atzīta par prettiesisku.