Darba līgums – Jūsu tiesību un pienākumu pamats: Ko pārbaudīt pirms parakstīšanas?

2025. gada 14. jūlijs

Darba līgums ir svarīgākais dokuments, kas regulē tiesiskās attiecības starp darbinieku un darba devēju. Tā noteikumi ietekmēs Jūsu ikdienu, ienākumus un sociālās garantijas. Pirms parakstāt darba līgumu, veltiet laiku, lai rūpīgi izvērtētu katru tā punktu. Mūsu birojs ir apkopojis būtiskākos aspektus, kuriem ikvienam darbiniekam jāpievērš uzmanība.


1. Līguma forma un valoda: Saskaņā ar Darba likumu, darba līgums ir jāslēdz rakstveidā. Tam jābūt sagatavotam valsts valodā – latviešu valodā. Ja esat ārzemnieks, darba devējam ir pienākums Jūs iepazīstināt ar līguma noteikumiem Jums saprotamā valodā, taču oficiālais dokuments paliek latviski. Pārliecinieties, ka saņemat savu līguma eksemplāru.


2. Līguma obligātās sastāvdaļas (saskaņā ar Darba likuma 40. pantu): Pārbaudiet, vai līgumā ir skaidri un nepārprotami norādīta sekojoša informācija:


Puses: Jūsu vārds, uzvārds, personas kods, adrese, kā arī darba devēja nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese.


Darba attiecību sākums: Konkrēts datums, kad Jūs uzsākat darbu.


Līguma termiņš: Vai līgums ir noslēgts uz nenoteiktu vai noteiktu laiku. Ja līgums ir terminēts, ir jābūt norādītam tā beigu termiņam vai apstākļiem, ar kādiem tas izbeidzas. Jāatceras, ka terminētu līgumu var slēgt tikai likumā noteiktos gadījumos.


Darba vieta: Precīza adrese. Ja darbs veicams dažādās vietās, tam jābūt atrunātam.


Amats un darba pienākumi: Amata nosaukumam jāatbilst Profesiju klasifikatoram. Svarīgs ir arī vispārīgs nolīgtā darba raksturojums. Ieteicams pieprasīt amata aprakstu, lai izvairītos no pārpratumiem nākotnē par veicamajiem pienākumiem.


Darba samaksa: Konkrēts algas apmērs (bruto) un tās izmaksas laiks (ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja nav panākta cita vienošanās). Ja paredzētas piemaksas vai prēmijas, to noteikšanas kārtībai jābūt skaidrai.


Darba laiks: Nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks (piemēram, 40 stundas nedēļā, 8 stundas dienā). Ja tiek noteikts summētais darba laiks, tā organizācijai un pārskata periodam jābūt detalizēti aprakstītam.


Atvaļinājums: Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums (tam jābūt vismaz 4 kalendārās nedēļas).


Uzteikuma termiņš: Līgumā noteiktais uzteikuma termiņš nedrīkst būt īsāks par likumā noteikto (parasti – viens mēnesis).


3. Pārbaudes laiks: Pārbaudes laiks nevar būt ilgāks par 3 mēnešiem. Tā laikā gan Jums, gan darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu, par to rakstveidā brīdinot trīs dienas iepriekš. Pārbaudes laika noteikšanai ir jābūt skaidri atrunātai līgumā.


4. Papildu noteikumi, kam pievērst uzmanību:


  • Konfidencialitātes un nekonkurēšanas aizliegums: Rūpīgi izlasiet šos nosacījumus. Nekonkurēšanas aizliegumam pēc darba attiecību beigām ir jābūt pamatotam, ierobežotam laikā un par to pienākas atbilstoša kompensācija.


  • Materiālā atbildība: Darbinieka materiālā atbildība ir ierobežota saskaņā ar Darba likumu. Līgums nedrīkst paredzēt noteikumus, kas pasliktina Jūsu stāvokli salīdzinājumā ar likumu, piemēram, automātisku piekrišanu zaudējumu ieturēšanai no algas.


  • Atsauces uz iekšējiem dokumentiem: Ja līgumā ir atsauces uz darba koplīgumu vai darba kārtības noteikumiem, Jums ir tiesības ar šiem dokumentiem iepazīties pirms līguma parakstīšanas.


Svarīgi atcerēties: Jebkuri darba līguma noteikumi, kas pasliktina Jūsu tiesisko stāvokli salīdzinājumā ar Darba likumā un citos normatīvajos aktos noteikto, nav spēkā, pat ja Jūs esat tiem piekritis, parakstot līgumu.


Ja Jums rodas šaubas vai neskaidrības par kādu no darba līguma punktiem, nekautrējieties uzdot jautājumus darba devējam vai konsultēties ar advokātu. Rūpīgi izsvērts lēmums šodien ir Jūsu stabilitātes un drošības garants rītdien.

	Saeimā 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā
Cik izmaksā sievas sišana, vai draudi kādu nogalināt
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 3. novembris
Šis nav retorisks jautājums. Tā ir Latvijas realitāte, kas ietērpta konkrētos ciparos Administratīvo sodu likumā. Kā advokāts, esmu spiests secināt, ka mūsu likumdevēji vardarbību ir novērtējuši... maigi izsakoties, lēti.
Būvnoteikumu grozījumi: Vai mazāk birokrātijas nozīmē dārgāku būvniecību un lielākus riskus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 30. oktobris
2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".
Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 29. oktobris
Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. oktobris
✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. ✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. ✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu. ✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. ✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt. Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt". Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.
Stambulas konvencijas denonsēšanas juridiskā analīze:
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. oktobris
Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas starptauti
Saņēmāt vēstuli no VID? Nesatraucieties – rīcības plāns 3 soļos
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 24. oktobris
Vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) daudziem uzņēmējiem un privātpersonām mēdz radīt tūlītēju satraukumu.
Kā pasargāt savu zīmolu? Praktisks ceļvedis preču zīmes reģistrācijai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 23. oktobris
Jūsu uzņēmuma nosaukums, logo un sauklis ir daudz vairāk nekā tikai vārdi un attēli. Tas ir jūsu zīmols – reputācija, atpazīstamība un vērtība, ko esat cītīgi būvējuši.
Valdes locekļa atbildība: 5 praktiski soļi, kā pasargāt savu personīgo mantu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. oktobris
Būt uzņēmuma valdē nozīmē uzņemties lielu atbildību. Lai gan šis amats paver plašas iespējas, tas vienlaikus ir saistīts ar riskiem, kas var skart ne tikai uzņēmuma...
Tiesa atstāj spēkā Rail Baltica būvatļauju, noraidot zemes īpašnieka sūdzību
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 17. oktobris
Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi zemes īpašnieka pieteikumu atcelt būvatļauju Rail Baltica trases posmam, apstiprinot valsts rīcības tiesiskumu nacionālas nozīmes projektu īstenošanā un skaidrojot tiesas kompetences robežas tehnisku projektēšanas risinājumu izvērtēšanā.
Vai no debatēm tiesā ir kāda jēga
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 16. oktobris
Kādā nesenā Administratīvās rajona tiesas sēdē, tiesnesis pirms debatēm norādīja, ka “Administratīvajā procesā debašu stadija ir atšķirīga, un debašu stadijai pēc būtības nav nekādas ietekmes uz rezultātu”.