Darba līgums – Jūsu tiesību un pienākumu pamats: Ko pārbaudīt pirms parakstīšanas?

2025. gada 14. jūlijs

Darba līgums ir svarīgākais dokuments, kas regulē tiesiskās attiecības starp darbinieku un darba devēju. Tā noteikumi ietekmēs Jūsu ikdienu, ienākumus un sociālās garantijas. Pirms parakstāt darba līgumu, veltiet laiku, lai rūpīgi izvērtētu katru tā punktu. Mūsu birojs ir apkopojis būtiskākos aspektus, kuriem ikvienam darbiniekam jāpievērš uzmanība.


1. Līguma forma un valoda: Saskaņā ar Darba likumu, darba līgums ir jāslēdz rakstveidā. Tam jābūt sagatavotam valsts valodā – latviešu valodā. Ja esat ārzemnieks, darba devējam ir pienākums Jūs iepazīstināt ar līguma noteikumiem Jums saprotamā valodā, taču oficiālais dokuments paliek latviski. Pārliecinieties, ka saņemat savu līguma eksemplāru.


2. Līguma obligātās sastāvdaļas (saskaņā ar Darba likuma 40. pantu): Pārbaudiet, vai līgumā ir skaidri un nepārprotami norādīta sekojoša informācija:


Puses: Jūsu vārds, uzvārds, personas kods, adrese, kā arī darba devēja nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese.


Darba attiecību sākums: Konkrēts datums, kad Jūs uzsākat darbu.


Līguma termiņš: Vai līgums ir noslēgts uz nenoteiktu vai noteiktu laiku. Ja līgums ir terminēts, ir jābūt norādītam tā beigu termiņam vai apstākļiem, ar kādiem tas izbeidzas. Jāatceras, ka terminētu līgumu var slēgt tikai likumā noteiktos gadījumos.


Darba vieta: Precīza adrese. Ja darbs veicams dažādās vietās, tam jābūt atrunātam.


Amats un darba pienākumi: Amata nosaukumam jāatbilst Profesiju klasifikatoram. Svarīgs ir arī vispārīgs nolīgtā darba raksturojums. Ieteicams pieprasīt amata aprakstu, lai izvairītos no pārpratumiem nākotnē par veicamajiem pienākumiem.


Darba samaksa: Konkrēts algas apmērs (bruto) un tās izmaksas laiks (ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja nav panākta cita vienošanās). Ja paredzētas piemaksas vai prēmijas, to noteikšanas kārtībai jābūt skaidrai.


Darba laiks: Nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks (piemēram, 40 stundas nedēļā, 8 stundas dienā). Ja tiek noteikts summētais darba laiks, tā organizācijai un pārskata periodam jābūt detalizēti aprakstītam.


Atvaļinājums: Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums (tam jābūt vismaz 4 kalendārās nedēļas).


Uzteikuma termiņš: Līgumā noteiktais uzteikuma termiņš nedrīkst būt īsāks par likumā noteikto (parasti – viens mēnesis).


3. Pārbaudes laiks: Pārbaudes laiks nevar būt ilgāks par 3 mēnešiem. Tā laikā gan Jums, gan darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu, par to rakstveidā brīdinot trīs dienas iepriekš. Pārbaudes laika noteikšanai ir jābūt skaidri atrunātai līgumā.


4. Papildu noteikumi, kam pievērst uzmanību:


  • Konfidencialitātes un nekonkurēšanas aizliegums: Rūpīgi izlasiet šos nosacījumus. Nekonkurēšanas aizliegumam pēc darba attiecību beigām ir jābūt pamatotam, ierobežotam laikā un par to pienākas atbilstoša kompensācija.


  • Materiālā atbildība: Darbinieka materiālā atbildība ir ierobežota saskaņā ar Darba likumu. Līgums nedrīkst paredzēt noteikumus, kas pasliktina Jūsu stāvokli salīdzinājumā ar likumu, piemēram, automātisku piekrišanu zaudējumu ieturēšanai no algas.


  • Atsauces uz iekšējiem dokumentiem: Ja līgumā ir atsauces uz darba koplīgumu vai darba kārtības noteikumiem, Jums ir tiesības ar šiem dokumentiem iepazīties pirms līguma parakstīšanas.


Svarīgi atcerēties: Jebkuri darba līguma noteikumi, kas pasliktina Jūsu tiesisko stāvokli salīdzinājumā ar Darba likumā un citos normatīvajos aktos noteikto, nav spēkā, pat ja Jūs esat tiem piekritis, parakstot līgumu.


Ja Jums rodas šaubas vai neskaidrības par kādu no darba līguma punktiem, nekautrējieties uzdot jautājumus darba devējam vai konsultēties ar advokātu. Rūpīgi izsvērts lēmums šodien ir Jūsu stabilitātes un drošības garants rītdien.

	Saeimā 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā
Senāta precedents, jeb kad
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. februāris
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums (Lieta Nr. SKA-61/2025) ievieš būtiskas korekcijas izpratnē par darba laika uzskaiti specifiskos apstākļos.
Kāpēc sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem ir būtiski reģistrēt savu vārdu kā preču zīmi un domēna vārdu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 2. februāris
Digitālajā laikmetā personības vārds un uzvārds nav tikai identitātes daļa – sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem tas kļūst par vērtīgu intelektuālo īpašumu ar komerciālu potenciālu.
39 000 eiro slieksnis: Kad VID drīkst pieklauvēt pie Jūsu privātajām durvīm
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. janvāris
Būt valdes loceklim nav tikai prestižs amats, bet arī nopietna juridiska atbildība, kas var skart jūsu personīgo maku. Viens no bīstamākajiem punktiem Latvijas likumdošanā ir brīdis, kad uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz noteiktu slieksni, ļaujot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vērsties tieši pret valdes locekļa privāt
Kā policijas steiga grauj tiesiskumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 29. janvāris
Juridiskā prakse rāda, ka ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) lietās Valsts policija mēdz grēkot ar "paātrinātu" procesa virzību, upurējot personas pamattiesības uz efektivitātes rēķina.
Ko mums nozīmē Valmiermuižas un Cēsu alus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. janvāris
Šķiet, ka 2026. gads Latvijas alus cienītājiem ir sācies ar pamatīgu "putu" ziņu virsrakstos. Konkurences padome (KP) ir devusi zaļo gaismu vienam no pēdējo gadu skaļākajiem darījumiem dzērienu industrijā – AS "Cēsu alus" un SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" apvienošanai.
Tiesas uzvara pret policijas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. janvāris
Bieži vien autovadītāji jūtas bezspēcīgi, kad policijas darbinieks apgalvo: "Es skaidri redzēju, ka jūs lietojat telefonu."
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. janvāris
✔️ Pēdējā laikā administratīvās tiesas un Senāts arvien biežāk ir spiesti labot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieļautās kļūdas, norādot uz iestādes nepieļaujami formālo pieeju lēmumu pieņemšanā. Jaunākā Senāta judikatūra liecina par sistēmisku problēmu – VID tendenci ignorēt uzņēmējdarbības ekonomisko realitāti par labu vienkāršotai, "Excel tabulu" administrēšanai. Viens no spilgtākajiem piemēriem šai tendencei ir 2025. gada 30. decembra Senāta spriedums lietā SKA-86/2025, kurā Augstākā tiesa kārtējo reizi bija spiesta iejaukties strīdā par valsts atbalsta piešķiršanu, norādot, ka nodokļu administrācija nepareizi interpretē jēdzienu "apgrozījums". ✔️ Konkrētajā lietā strīds izcēlās par valsts atbalstu Covid-19 krīzes skartam tirdzniecības centra pārvaldniekam, SIA "SKAI PLUSS". Uzņēmums bija piešķīris būtiskas atlaides saviem nomniekiem (veikaliem), kuriem valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija liegta iespēja strādāt, tādējādi faktiski samazinot savus ieņēmumus. VID atteica atbalstu, pamatojoties uz formālu aprēķinu: dienests skatījās tikai uz PVN deklarācijas 40. aili ("Kopējā darījumu vērtība"), neņemot vērā vēlāk izrakstītos kredītrēķinus (atlaides). VID arguments bija administratīvi ērts – ņemot vērā katra uzņēmuma grāmatvedības specifiku, atbalsta piešķiršanas process būtu pārāk lēns. Tomēr tiesa šādu pieeju noraidīja. Senāts uzsvēra, ka VID nedrīkst rīkoties formāli un tam ir pienākums vērtēt individuālos apstākļus, lai sasniegtu taisnīgu rezultātu. ✔️ Šis spriedums izgaismo būtisku VID darba trūkumu – nespēju vai nevēlēšanos iedziļināties darījumu ekonomiskajā būtībā. Nepareiza tiesību normu piemērošana. Senāts konstatēja, ka strīdā bija jāpiemēro tās tiesību normas, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī, nevis tās, kuras VID un apgabaltiesa piemēroja vēlāk (kad noteikumi jau bija mainīti par sliktu uzņēmējam). Apgrozījuma patiesā izpratne. Senāts norādīja, ka jēdziens "apgrozījums" ir jāinterpretē pēc būtības – atbilstoši Gada pārskatu likumam, kas atspoguļo reālo saimniecisko darbību, nevis tikai šaurā PVN deklarācijas ailē ierakstīto ciparu. Sistēmiska kļūda. Šis nav izolēts gadījums. Spriedumā Senāts atsaucas uz vairākām citām nesenām lietām (SKA-16/2025, SKA-70/2025), kurās jau iepriekš nostiprināta atziņa, ka VID metodika apgrozījuma krituma aprēķināšanā ir bijusi kļūdaina. ✔️ Šis nolēmums ir skaidrs signāls: VID lēmums nav galīgā patiesība. Kā redzams no tiesu prakses, dienests bieži kļūdās, izvēloties vienkāršāko, nevis tiesisko ceļu. Būtiski ir arī tas, ka Senāts atzina – atbalstu var izmaksāt arī pēc Eiropas Komisijas noteiktajiem termiņiem, ja atteikums sākotnēji bijis prettiesisks. Tas paver durvis daudziem uzņēmējiem cīnīties par savām tiesībām pat tad, ja šķiet, ka "vilciens ir aizgājis". Ja jūsu uzņēmums ir saskāries ar nepamatotu VID lēmumu vai formālu atteikumu, kas neatbilst faktiskajai situācijai, aicinām vērsties pie kvalificētiem advokātiem. Tiesu prakse rāda – taisnību ir iespējams panākt.
Tiesa apstiprina 10 000 EUR sodu, jeb kā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. janvāris
Nesenais Latvijas Republikas Senāta lēmums lietā Nr. SKA-344/2026 ir spilgts atgādinājums visiem kredītdevējiem un brīdinājums patērētājiem: mēģinājumi maskēt agresīvu patērētāju kreditēšanu zem "biznesa aizdevumu" izkārtnes un bezatbildīga aizņemšanās veicināšana netiks tolerēta.
NĪN sezona sākas ar brīdinājumu: Senāts aptur Jūrmalas domes patvaļu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. janvāris
Šobrīd, kad aktīvi tiek izsūtīti nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksāšanas paziņojumi un iedzīvotāji steidz veikt maksājumus, gaismā nākuši pamatīgi "nesmukumi" pašvaldību rīcībā.
Senāts pieliek punktu VID patvaļai: Atbalsta atteikumi, balstoties uz
2026. gada 21. janvāris
Ja jūsu uzņēmums ir cietis no VID patvaļas, saņemot atteikumu ar argumentu "jūsu nozare nebija slēgta" vai "jūs nepierādījāt tiešu cēloņsakarību", ziniet – šī argumentācija ir atzīta par prettiesisku.