Kā pareizi atlaist darbinieku? Soli pa solim ceļvedis darba devējiem

2025. gada 14. jūlijs

Darba tiesiskās attiecības ir ikviena uzņēmuma pamats, taču reizēm darba devējam nākas pieņemt sarežģītu lēmumu – pārtraukt darba līgumu ar darbinieku. Lai šis process noritētu ne tikai cilvēcīgi, bet arī juridiski korekti, ir svarīgi stingri ievērot Darba likumā noteikto kārtību. Nepareizi veikta atlaišana var novest pie laikietilpīgiem un dārgiem darba strīdiem, tiesas prāvām un reputācijas zaudējumiem.


Šajā rakstā mūsu biroja eksperti ir apkopojuši galvenos soļus un principus, kas jāievēro, lai darbinieka atlaišanas process būtu tiesisks un aizsargātu darba devēja intereses.


1. solis: Atrodiet tiesisku un pamatotu iemeslu


Pirms jebkādu darbību uzsākšanas ir vitāli svarīgi identificēt konkrētu un likumīgu iemeslu darba līguma uzteikumam. Darba devēja uzteikums nav pieļaujams bez nopietna pamata. Darba likuma 101. panta pirmā daļa nosaka izsmeļošu sarakstu ar iemesliem, kuru dēļ darba devējs drīkst uzteikt darba līgumu. Galvenie iemeslu bloki ir:


  • Darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību (piemēram, neierašanās darbā, darba pienākumu nepildīšana).


  • Darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību.


  • Darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem.


  • Darbinieks ir bijis alkohola, narkotisko vai toksisko vielu reibumā darba vietā.


  • Darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus, apdraudot citu personu drošību un veselību.


  • Darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju, lai veiktu nolīgto darbu.


  • Darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ārsta atzinums.


  • Tiek veikta darbinieku skaita samazināšana.


  • Tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona vai personālsabiedrība.


Svarīgi: Izvēlētajam pamatam ir jābūt patiesam, pierādāmam un skaidri formulētam. Tieši pierādījumu trūkums ir viena no biežākajām kļūdām, kas noved pie darba devējam nelabvēlīga tiesas sprieduma.


2. solis: Ievērojiet procedūru un sagatavojiet dokumentus. Kad juridiskais pamats ir atrasts, ir jāievēro precīza procedūra.


Paskaidrojuma pieprasīšana: Ja atlaišanas iemesls ir darbinieka pārkāpums, darba devējam ir pienākums rakstveidā pieprasīt no darbinieka paskaidrojumu. Uzteikt darba līgumu drīkst tikai pēc tam, kad ir izvērtēti pārkāpuma smagums, apstākļi un darbinieka sniegtais (vai nesniegtais) paskaidrojums.


Arodbiedrības piekrišana: Ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs, darba devējam pirms uzteikuma ir jāsaņem attiecīgās arodbiedrības piekrišana atlaišanai (izņemot atsevišķus gadījumus).


Dokumentējiet visu: Jebkurš pārkāpums, brīdinājums, saruna par darba kvalitāti vai rīkojums ir jādokumentē rakstveidā. Tie var būt rīkojumi, ziņojumi, akti, e-pastu sarakstes. Tas kalpos kā pierādījumu bāze, ja radīsies strīds.


3. solis: Sagatavojiet un izsniedziet korektu uzteikumu. Darba līguma uzteikums ir oficiāls dokuments, kuram jābūt noformētam rakstveidā. Tam obligāti jāsatur:


Faktiskie apstākļi: Skaidrs apraksts par situāciju, kas ir par pamatu uzteikumam.


Juridiskais pamatojums: Atsauce uz konkrētu Darba likuma 101. panta pirmās daļas punktu.


Darba attiecību izbeigšanas datums: Datums, kad darba attiecības tiek pārtrauktas, ievērojot likumā noteiktos uzteikuma termiņus (parasti – viens mēnesis, ja vien likums vai darba koplīgums nenosaka citu termiņu).


Uzteikums darbiniekam jāizsniedz personīgi, pret parakstu, vai jānosūta pa pastu ierakstītā vēstulē.


4. solis: Veiciet galīgo norēķinu pēdējā darba dienā. Darbinieka pēdējā darba dienā darba devējam ir pienākums:


Izmaksāt visu darbiniekam pienākošos naudas summu: tai skaitā neizmaksāto darba algu, kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.


Izmaksāt atlaišanas pabalstu (ja tas pienākas): Pabalsta apmērs ir atkarīgs no nostrādātā laika pie konkrētā darba devēja (piemēram, viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks nostrādājis līdz 5 gadiem). Atlaišanas pabalsts nepienākas, ja darbinieks atlaists par pārkāpumiem.


Izdarīt atzīmi par darba attiecību izbeigšanos VID EDS sistēmā.


Aizliegumi un ierobežojumi, kas jāatceras. Likums aizsargā noteiktas darbinieku grupas. Ir aizliegts atlaist:


Grūtnieci, kā arī sievieti pēcdzemdību periodā (līdz vienam gadam, vai ilgāk, ja sieviete baro bērnu ar krūti).


Darbinieku ar invaliditāti (izņemot atsevišķus likumā noteiktus gadījumus).


Šiem darbiniekiem ir īpaša tiesiskā aizsardzība, un darba līguma uzteikums ir pieļaujams tikai ļoti retos, likumā stingri noteiktos gadījumos.



Kāpēc ir vērts konsultēties ar juristu?


Kā redzams, darbinieka atlaišanas process ir juridiski niansēts un prasa precīzu likuma burtu ievērošanu. Kļūda jebkurā no posmiem var kļūt par pamatu darbinieka prasībai tiesā par atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas piedziņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku.


Mūsu biroja zvērināti advokāti sniedz profesionālu palīdzību darba devējiem:


  • Novērtējot situācijas juridisko risku un izvēloties pareizo rīcības stratēģiju.


  • Sagatavojot visu nepieciešamo dokumentāciju – rīkojumus, brīdinājumus, paskaidrojumu pieprasījumus, uzteikumus.


  • Pārstāvot darba devēja intereses komunikācijā ar darbinieku, arodbiedrību vai tiesā.


Savlaicīga juridiskā konsultācija palīdzēs izvairīties no kļūdām, ietaupīs jūsu laiku un finanšu resursus, kā arī pasargās jūsu uzņēmuma reputāciju. Sazinieties ar mums, lai nodrošinātu, ka jūsu lēmumi ir ne tikai saimnieciski pamatoti, bet arī juridiski nevainojami.

	Saeimā 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā
Cik izmaksā sievas sišana, vai draudi kādu nogalināt
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 3. novembris
Šis nav retorisks jautājums. Tā ir Latvijas realitāte, kas ietērpta konkrētos ciparos Administratīvo sodu likumā. Kā advokāts, esmu spiests secināt, ka mūsu likumdevēji vardarbību ir novērtējuši... maigi izsakoties, lēti.
Būvnoteikumu grozījumi: Vai mazāk birokrātijas nozīmē dārgāku būvniecību un lielākus riskus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 30. oktobris
2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".
Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 29. oktobris
Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. oktobris
✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. ✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. ✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu. ✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. ✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt. Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt". Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.
Stambulas konvencijas denonsēšanas juridiskā analīze:
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. oktobris
Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas starptauti
Saņēmāt vēstuli no VID? Nesatraucieties – rīcības plāns 3 soļos
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 24. oktobris
Vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) daudziem uzņēmējiem un privātpersonām mēdz radīt tūlītēju satraukumu.
Kā pasargāt savu zīmolu? Praktisks ceļvedis preču zīmes reģistrācijai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 23. oktobris
Jūsu uzņēmuma nosaukums, logo un sauklis ir daudz vairāk nekā tikai vārdi un attēli. Tas ir jūsu zīmols – reputācija, atpazīstamība un vērtība, ko esat cītīgi būvējuši.
Valdes locekļa atbildība: 5 praktiski soļi, kā pasargāt savu personīgo mantu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. oktobris
Būt uzņēmuma valdē nozīmē uzņemties lielu atbildību. Lai gan šis amats paver plašas iespējas, tas vienlaikus ir saistīts ar riskiem, kas var skart ne tikai uzņēmuma...
Tiesa atstāj spēkā Rail Baltica būvatļauju, noraidot zemes īpašnieka sūdzību
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 17. oktobris
Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi zemes īpašnieka pieteikumu atcelt būvatļauju Rail Baltica trases posmam, apstiprinot valsts rīcības tiesiskumu nacionālas nozīmes projektu īstenošanā un skaidrojot tiesas kompetences robežas tehnisku projektēšanas risinājumu izvērtēšanā.
Vai no debatēm tiesā ir kāda jēga
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 16. oktobris
Kādā nesenā Administratīvās rajona tiesas sēdē, tiesnesis pirms debatēm norādīja, ka “Administratīvajā procesā debašu stadija ir atšķirīga, un debašu stadijai pēc būtības nav nekādas ietekmes uz rezultātu”.