Kā pareizi atlaist darbinieku? Soli pa solim ceļvedis darba devējiem

2025. gada 14. jūlijs

Darba tiesiskās attiecības ir ikviena uzņēmuma pamats, taču reizēm darba devējam nākas pieņemt sarežģītu lēmumu – pārtraukt darba līgumu ar darbinieku. Lai šis process noritētu ne tikai cilvēcīgi, bet arī juridiski korekti, ir svarīgi stingri ievērot Darba likumā noteikto kārtību. Nepareizi veikta atlaišana var novest pie laikietilpīgiem un dārgiem darba strīdiem, tiesas prāvām un reputācijas zaudējumiem.


Šajā rakstā mūsu biroja eksperti ir apkopojuši galvenos soļus un principus, kas jāievēro, lai darbinieka atlaišanas process būtu tiesisks un aizsargātu darba devēja intereses.


1. solis: Atrodiet tiesisku un pamatotu iemeslu


Pirms jebkādu darbību uzsākšanas ir vitāli svarīgi identificēt konkrētu un likumīgu iemeslu darba līguma uzteikumam. Darba devēja uzteikums nav pieļaujams bez nopietna pamata. Darba likuma 101. panta pirmā daļa nosaka izsmeļošu sarakstu ar iemesliem, kuru dēļ darba devējs drīkst uzteikt darba līgumu. Galvenie iemeslu bloki ir:


  • Darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību (piemēram, neierašanās darbā, darba pienākumu nepildīšana).


  • Darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību.


  • Darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem.


  • Darbinieks ir bijis alkohola, narkotisko vai toksisko vielu reibumā darba vietā.


  • Darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus, apdraudot citu personu drošību un veselību.


  • Darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju, lai veiktu nolīgto darbu.


  • Darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ārsta atzinums.


  • Tiek veikta darbinieku skaita samazināšana.


  • Tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona vai personālsabiedrība.


Svarīgi: Izvēlētajam pamatam ir jābūt patiesam, pierādāmam un skaidri formulētam. Tieši pierādījumu trūkums ir viena no biežākajām kļūdām, kas noved pie darba devējam nelabvēlīga tiesas sprieduma.


2. solis: Ievērojiet procedūru un sagatavojiet dokumentus. Kad juridiskais pamats ir atrasts, ir jāievēro precīza procedūra.


Paskaidrojuma pieprasīšana: Ja atlaišanas iemesls ir darbinieka pārkāpums, darba devējam ir pienākums rakstveidā pieprasīt no darbinieka paskaidrojumu. Uzteikt darba līgumu drīkst tikai pēc tam, kad ir izvērtēti pārkāpuma smagums, apstākļi un darbinieka sniegtais (vai nesniegtais) paskaidrojums.


Arodbiedrības piekrišana: Ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs, darba devējam pirms uzteikuma ir jāsaņem attiecīgās arodbiedrības piekrišana atlaišanai (izņemot atsevišķus gadījumus).


Dokumentējiet visu: Jebkurš pārkāpums, brīdinājums, saruna par darba kvalitāti vai rīkojums ir jādokumentē rakstveidā. Tie var būt rīkojumi, ziņojumi, akti, e-pastu sarakstes. Tas kalpos kā pierādījumu bāze, ja radīsies strīds.


3. solis: Sagatavojiet un izsniedziet korektu uzteikumu. Darba līguma uzteikums ir oficiāls dokuments, kuram jābūt noformētam rakstveidā. Tam obligāti jāsatur:


Faktiskie apstākļi: Skaidrs apraksts par situāciju, kas ir par pamatu uzteikumam.


Juridiskais pamatojums: Atsauce uz konkrētu Darba likuma 101. panta pirmās daļas punktu.


Darba attiecību izbeigšanas datums: Datums, kad darba attiecības tiek pārtrauktas, ievērojot likumā noteiktos uzteikuma termiņus (parasti – viens mēnesis, ja vien likums vai darba koplīgums nenosaka citu termiņu).


Uzteikums darbiniekam jāizsniedz personīgi, pret parakstu, vai jānosūta pa pastu ierakstītā vēstulē.


4. solis: Veiciet galīgo norēķinu pēdējā darba dienā. Darbinieka pēdējā darba dienā darba devējam ir pienākums:


Izmaksāt visu darbiniekam pienākošos naudas summu: tai skaitā neizmaksāto darba algu, kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.


Izmaksāt atlaišanas pabalstu (ja tas pienākas): Pabalsta apmērs ir atkarīgs no nostrādātā laika pie konkrētā darba devēja (piemēram, viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks nostrādājis līdz 5 gadiem). Atlaišanas pabalsts nepienākas, ja darbinieks atlaists par pārkāpumiem.


Izdarīt atzīmi par darba attiecību izbeigšanos VID EDS sistēmā.


Aizliegumi un ierobežojumi, kas jāatceras. Likums aizsargā noteiktas darbinieku grupas. Ir aizliegts atlaist:


Grūtnieci, kā arī sievieti pēcdzemdību periodā (līdz vienam gadam, vai ilgāk, ja sieviete baro bērnu ar krūti).


Darbinieku ar invaliditāti (izņemot atsevišķus likumā noteiktus gadījumus).


Šiem darbiniekiem ir īpaša tiesiskā aizsardzība, un darba līguma uzteikums ir pieļaujams tikai ļoti retos, likumā stingri noteiktos gadījumos.



Kāpēc ir vērts konsultēties ar juristu?


Kā redzams, darbinieka atlaišanas process ir juridiski niansēts un prasa precīzu likuma burtu ievērošanu. Kļūda jebkurā no posmiem var kļūt par pamatu darbinieka prasībai tiesā par atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas piedziņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku.


Mūsu biroja zvērināti advokāti sniedz profesionālu palīdzību darba devējiem:


  • Novērtējot situācijas juridisko risku un izvēloties pareizo rīcības stratēģiju.


  • Sagatavojot visu nepieciešamo dokumentāciju – rīkojumus, brīdinājumus, paskaidrojumu pieprasījumus, uzteikumus.


  • Pārstāvot darba devēja intereses komunikācijā ar darbinieku, arodbiedrību vai tiesā.


Savlaicīga juridiskā konsultācija palīdzēs izvairīties no kļūdām, ietaupīs jūsu laiku un finanšu resursus, kā arī pasargās jūsu uzņēmuma reputāciju. Sazinieties ar mums, lai nodrošinātu, ka jūsu lēmumi ir ne tikai saimnieciski pamatoti, bet arī juridiski nevainojami.

	Saeimā 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā
Senāta precedents, jeb kad
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. februāris
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums (Lieta Nr. SKA-61/2025) ievieš būtiskas korekcijas izpratnē par darba laika uzskaiti specifiskos apstākļos.
Kāpēc sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem ir būtiski reģistrēt savu vārdu kā preču zīmi un domēna vārdu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 2. februāris
Digitālajā laikmetā personības vārds un uzvārds nav tikai identitātes daļa – sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem tas kļūst par vērtīgu intelektuālo īpašumu ar komerciālu potenciālu.
39 000 eiro slieksnis: Kad VID drīkst pieklauvēt pie Jūsu privātajām durvīm
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. janvāris
Būt valdes loceklim nav tikai prestižs amats, bet arī nopietna juridiska atbildība, kas var skart jūsu personīgo maku. Viens no bīstamākajiem punktiem Latvijas likumdošanā ir brīdis, kad uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz noteiktu slieksni, ļaujot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vērsties tieši pret valdes locekļa privāt
Kā policijas steiga grauj tiesiskumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 29. janvāris
Juridiskā prakse rāda, ka ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) lietās Valsts policija mēdz grēkot ar "paātrinātu" procesa virzību, upurējot personas pamattiesības uz efektivitātes rēķina.
Ko mums nozīmē Valmiermuižas un Cēsu alus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. janvāris
Šķiet, ka 2026. gads Latvijas alus cienītājiem ir sācies ar pamatīgu "putu" ziņu virsrakstos. Konkurences padome (KP) ir devusi zaļo gaismu vienam no pēdējo gadu skaļākajiem darījumiem dzērienu industrijā – AS "Cēsu alus" un SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" apvienošanai.
Tiesas uzvara pret policijas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. janvāris
Bieži vien autovadītāji jūtas bezspēcīgi, kad policijas darbinieks apgalvo: "Es skaidri redzēju, ka jūs lietojat telefonu."
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. janvāris
✔️ Pēdējā laikā administratīvās tiesas un Senāts arvien biežāk ir spiesti labot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieļautās kļūdas, norādot uz iestādes nepieļaujami formālo pieeju lēmumu pieņemšanā. Jaunākā Senāta judikatūra liecina par sistēmisku problēmu – VID tendenci ignorēt uzņēmējdarbības ekonomisko realitāti par labu vienkāršotai, "Excel tabulu" administrēšanai. Viens no spilgtākajiem piemēriem šai tendencei ir 2025. gada 30. decembra Senāta spriedums lietā SKA-86/2025, kurā Augstākā tiesa kārtējo reizi bija spiesta iejaukties strīdā par valsts atbalsta piešķiršanu, norādot, ka nodokļu administrācija nepareizi interpretē jēdzienu "apgrozījums". ✔️ Konkrētajā lietā strīds izcēlās par valsts atbalstu Covid-19 krīzes skartam tirdzniecības centra pārvaldniekam, SIA "SKAI PLUSS". Uzņēmums bija piešķīris būtiskas atlaides saviem nomniekiem (veikaliem), kuriem valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija liegta iespēja strādāt, tādējādi faktiski samazinot savus ieņēmumus. VID atteica atbalstu, pamatojoties uz formālu aprēķinu: dienests skatījās tikai uz PVN deklarācijas 40. aili ("Kopējā darījumu vērtība"), neņemot vērā vēlāk izrakstītos kredītrēķinus (atlaides). VID arguments bija administratīvi ērts – ņemot vērā katra uzņēmuma grāmatvedības specifiku, atbalsta piešķiršanas process būtu pārāk lēns. Tomēr tiesa šādu pieeju noraidīja. Senāts uzsvēra, ka VID nedrīkst rīkoties formāli un tam ir pienākums vērtēt individuālos apstākļus, lai sasniegtu taisnīgu rezultātu. ✔️ Šis spriedums izgaismo būtisku VID darba trūkumu – nespēju vai nevēlēšanos iedziļināties darījumu ekonomiskajā būtībā. Nepareiza tiesību normu piemērošana. Senāts konstatēja, ka strīdā bija jāpiemēro tās tiesību normas, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī, nevis tās, kuras VID un apgabaltiesa piemēroja vēlāk (kad noteikumi jau bija mainīti par sliktu uzņēmējam). Apgrozījuma patiesā izpratne. Senāts norādīja, ka jēdziens "apgrozījums" ir jāinterpretē pēc būtības – atbilstoši Gada pārskatu likumam, kas atspoguļo reālo saimniecisko darbību, nevis tikai šaurā PVN deklarācijas ailē ierakstīto ciparu. Sistēmiska kļūda. Šis nav izolēts gadījums. Spriedumā Senāts atsaucas uz vairākām citām nesenām lietām (SKA-16/2025, SKA-70/2025), kurās jau iepriekš nostiprināta atziņa, ka VID metodika apgrozījuma krituma aprēķināšanā ir bijusi kļūdaina. ✔️ Šis nolēmums ir skaidrs signāls: VID lēmums nav galīgā patiesība. Kā redzams no tiesu prakses, dienests bieži kļūdās, izvēloties vienkāršāko, nevis tiesisko ceļu. Būtiski ir arī tas, ka Senāts atzina – atbalstu var izmaksāt arī pēc Eiropas Komisijas noteiktajiem termiņiem, ja atteikums sākotnēji bijis prettiesisks. Tas paver durvis daudziem uzņēmējiem cīnīties par savām tiesībām pat tad, ja šķiet, ka "vilciens ir aizgājis". Ja jūsu uzņēmums ir saskāries ar nepamatotu VID lēmumu vai formālu atteikumu, kas neatbilst faktiskajai situācijai, aicinām vērsties pie kvalificētiem advokātiem. Tiesu prakse rāda – taisnību ir iespējams panākt.
Tiesa apstiprina 10 000 EUR sodu, jeb kā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. janvāris
Nesenais Latvijas Republikas Senāta lēmums lietā Nr. SKA-344/2026 ir spilgts atgādinājums visiem kredītdevējiem un brīdinājums patērētājiem: mēģinājumi maskēt agresīvu patērētāju kreditēšanu zem "biznesa aizdevumu" izkārtnes un bezatbildīga aizņemšanās veicināšana netiks tolerēta.
NĪN sezona sākas ar brīdinājumu: Senāts aptur Jūrmalas domes patvaļu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. janvāris
Šobrīd, kad aktīvi tiek izsūtīti nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksāšanas paziņojumi un iedzīvotāji steidz veikt maksājumus, gaismā nākuši pamatīgi "nesmukumi" pašvaldību rīcībā.
Senāts pieliek punktu VID patvaļai: Atbalsta atteikumi, balstoties uz
2026. gada 21. janvāris
Ja jūsu uzņēmums ir cietis no VID patvaļas, saņemot atteikumu ar argumentu "jūsu nozare nebija slēgta" vai "jūs nepierādījāt tiešu cēloņsakarību", ziniet – šī argumentācija ir atzīta par prettiesisku.