Kādas juridiskās nianses jāņem vērā, pārdodot savu nekustamo īpašumu

2025. gada 11. jūlijs

Nekustamā īpašuma pārdošana ir viens no apjomīgākajiem un finansiāli nozīmīgākajiem darījumiem, ko cilvēks veic savas dzīves laikā. Lai gan process var šķist vienkāršs – atrast pircēju, vienoties par cenu un saņemt naudu – realitātē tas ietver virkni juridisku darbību un nosacījumu, kuru neievērošana var radīt nopietnas sekas, tostarp finansiālus zaudējumus un pat tiesvedību. Šajā rakstā apskatīsim galvenos juridiskos aspektus, kuriem katram nekustamā īpašuma pārdevējam Latvijā būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.


1. Sagatavošanās posms: Dokumentu auditēšana un īpašuma stāvokļa novērtēšana


Pirms īpašuma pārdošanas uzsākšanas ir vitāli svarīgi veikt "mājasdarbu" un sakārtot visu nepieciešamo dokumentāciju.


  • Īpašuma tiesību pārbaude Zemesgrāmatā: Pirmkārt, pārliecinieties, ka Jūsu īpašuma tiesības ir nostiprinātas Zemesgrāmatā un nav reģistrēti nekādi apgrūtinājumi, par kuriem Jūs, iespējams, nezināt – piemēram, neatmaksātas ķīlas, aizlieguma atzīmes vai tiesas lēmumi. Jebkurš apgrūtinājums var būtiski kavēt vai pat padarīt neiespējamu darījuma norisi.


  • Tehniskās inventarizācijas lieta: Pārliecinieties, vai īpašumā nav veikta nelikumīga pārbūve, kas nav saskaņota būvvaldē un atspoguļota tehniskās inventarizācijas lietā. Šis aspekts ir īpaši svarīgs pircējiem, kuri plāno izmantot bankas finansējumu.



2. Pirkuma līgums – darījuma stūrakmens. Pirkuma līgums ir galvenais dokuments, kas regulē pušu tiesības un pienākumus. Ir kategoriski ieteicams nepaļauties uz vispārīgiem, internetā atrodamiem paraugiem, bet gan sagatavot individuālu līgumu, kas atbilst konkrētā darījuma specifikai. Būtiskākās pirkuma līguma sadaļas:


  • Līgumslēdzēju puses: Precīzi dati par pārdevēju un pircēju.


  • Līguma priekšmets: Detalizēts īpašuma apraksts – adrese, kadastra numurs, Zemesgrāmatas nodalījuma numurs, sastāvs (piemēram, zemes gabals un ēkas).


  • Pirkuma maksa un norēķinu kārtība: Skaidri noteikta summa, valūta un samaksas termiņi. Drošākais norēķinu veids ir, izmantojot zvērināta notāra vai bankas darījuma kontu. Tas garantē, ka pārdevējs saņems naudu tikai pēc tam, kad pircēja īpašuma tiesības tiks nostiprinātas Zemesgrāmatā.


  • Īpašuma nodošanas-pieņemšanas noteikumi: Termiņš, kādā īpašums tiek atbrīvots un nodots pircējam, parakstot pieņemšanas-nodošanas aktu.


3. Rokasnaudas līgums


Lai nodrošinātos pret situāciju, kad pircējs pēdējā brīdī atsaka darījumu, puses var slēgt rokasnaudas līgumu. Saskaņā ar Civillikumu, ja darījums nenotiek pircēja vainas dēļ, viņš zaudē iemaksāto rokasnaudu. Savukārt, ja darījumu atsauc pārdevējs, viņam ir jāatdod pircējam rokasnauda divkāršā apmērā. Ir svarīgi šo vienošanos noformēt rakstiski un juridiski korekti.


4. Nodokļu saistības: Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)


Viens no būtiskākajiem aspektiem ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no kapitāla pieauguma, kas Latvijā ir 25,5%. Nodoklis tiek aprēķināts no starpības starp īpašuma pārdošanas cenu un tā iegādes vērtību (un tajā veiktajiem ieguldījumiem, ko var pierādīt ar dokumentiem). Tomēr likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz vairākus gadījumus, kad ienākums no pārdošanas netiek aplikts ar nodokli, piemēram, īpašums (kas nav vienīgais) ir bijis personas īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus šajā periodā bijis personas deklarētā dzīvesvieta. Tāpat, ienākums no pārdošanas netiek aplikts ar nodokli, ja tas ir personas vienīgais īpašums, un no tā gūtais ienākums 12 mēnešu laikā pirms vai pēc pārdošanas tiek no jauna ieguldīts funkcionāli līdzīga nekustamā īpašuma iegādē. Šie ir tikai daži no piemēriem, un katra situācija ir jāvērtē individuāli, iepazīstoties ar visiem nosacījumiem. Nepareiza nodokļu nomaksa var novest pie soda naudas un nokavējuma naudas aprēķiniem no Valsts ieņēmumu dienesta puses.


5. Zvērināta notāra loma un darījuma noslēgums


  • Lai gan pirkuma līgumu puses teorētiski var parakstīt privātā kārtā, darījuma noslēgšana pie zvērināta notāra sniedz papildu drošības garantijas. Notārs:


  • Pārbauda pušu identitāti un rīcībspēju.


  • Izskaidro līguma noteikumus un juridiskās sekas.


  • Sagatavo nostiprinājuma lūgumu iesniegšanai Zemesgrāmatā.


  • Var nodrošināt drošu norēķinu, izmantojot darījuma kontu.


Pēc pirkuma līguma parakstīšanas un pirkuma maksas saņemšanas (vai tās ieskaitīšanas darījuma kontā) notārs elektroniski iesniedz nostiprinājuma lūgumu Zemesgrāmatā. Tikai pēc īpašuma tiesību pārreģistrācijas uz pircēja vārda darījums tiek uzskatīts par pilnībā pabeigtu.


Nekustamā īpašuma pārdošana ir komplicēts juridisks process. Lai izvairītos no riskiem, ietaupītu laiku un nodrošinātu, ka Jūsu intereses tiek maksimāli aizsargātas, ir ieteicams piesaistīt kvalificētu advokātu, kas specializējas nekustamā īpašuma darījumos. Profesionāls atbalsts palīdzēs pareizi sagatavot visus nepieciešamos dokumentus, veikt pārrunas ar pircēju un nodrošināt darījuma atbilstību visām likuma prasībām.


	Saeimā 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā
Cik izmaksā sievas sišana, vai draudi kādu nogalināt
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 3. novembris
Šis nav retorisks jautājums. Tā ir Latvijas realitāte, kas ietērpta konkrētos ciparos Administratīvo sodu likumā. Kā advokāts, esmu spiests secināt, ka mūsu likumdevēji vardarbību ir novērtējuši... maigi izsakoties, lēti.
Būvnoteikumu grozījumi: Vai mazāk birokrātijas nozīmē dārgāku būvniecību un lielākus riskus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 30. oktobris
2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".
Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 29. oktobris
Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. oktobris
✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. ✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. ✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu. ✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. ✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt. Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt". Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.
Stambulas konvencijas denonsēšanas juridiskā analīze:
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. oktobris
Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas starptauti
Saņēmāt vēstuli no VID? Nesatraucieties – rīcības plāns 3 soļos
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 24. oktobris
Vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) daudziem uzņēmējiem un privātpersonām mēdz radīt tūlītēju satraukumu.
Kā pasargāt savu zīmolu? Praktisks ceļvedis preču zīmes reģistrācijai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 23. oktobris
Jūsu uzņēmuma nosaukums, logo un sauklis ir daudz vairāk nekā tikai vārdi un attēli. Tas ir jūsu zīmols – reputācija, atpazīstamība un vērtība, ko esat cītīgi būvējuši.
Valdes locekļa atbildība: 5 praktiski soļi, kā pasargāt savu personīgo mantu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. oktobris
Būt uzņēmuma valdē nozīmē uzņemties lielu atbildību. Lai gan šis amats paver plašas iespējas, tas vienlaikus ir saistīts ar riskiem, kas var skart ne tikai uzņēmuma...
Tiesa atstāj spēkā Rail Baltica būvatļauju, noraidot zemes īpašnieka sūdzību
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 17. oktobris
Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi zemes īpašnieka pieteikumu atcelt būvatļauju Rail Baltica trases posmam, apstiprinot valsts rīcības tiesiskumu nacionālas nozīmes projektu īstenošanā un skaidrojot tiesas kompetences robežas tehnisku projektēšanas risinājumu izvērtēšanā.
Vai no debatēm tiesā ir kāda jēga
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 16. oktobris
Kādā nesenā Administratīvās rajona tiesas sēdē, tiesnesis pirms debatēm norādīja, ka “Administratīvajā procesā debašu stadija ir atšķirīga, un debašu stadijai pēc būtības nav nekādas ietekmes uz rezultātu”.