Kāpēc valsts “čakarē” godīgus nodokļu maksātājus?
2023. gada 21. septembris
- Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID) no 2024. gada 1. janvāra ir jānodrošina publiski pieejama informācija par nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu.
- VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā ikvienam uzņēmumam būs pieejams savs nodokļu maksātāja reitings, kura kopvērtējums būs pieejams arī publiski, kā rezultātā jebkurš interesents varēs redzēt attiecīgo novērtējuma burtu, kā arī pamatinformāciju par nodokļu maksātāju: nosaukumu, darbības veidu.
- Nosakot reitingu, tiks vērtēti reģistrācijas dati, deklarāciju un pārskatu iesniegšanas rādītāji, nodokļu saistību izpildes rādītāji, nodokļu administrēšanas pasākumu rezultāti, nodokļu deklarēšanas riski, kā arī darba samaksa.
- VID aicina izvērtēt, vai deklarētā darba samaksa ir konkurētspējīga, salīdzinot ar darba samaksu gan nozarē, gan reģionā, gan valstī kopumā. Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā ir pieejama informācija par algas līmeni dažādās nozarēs un reģionos.
- Tomēr izskatās, ka likumdevējs nav padomājis par uzņēmumiem, kuros vienīgais darbinieks un valdes loceklis ir uzņēmuma īpašnieks. Ļoti daudzi šāda tipa uzņēmumu īpašnieki izmanto likumdošanā paredzēto iespēju sev katru mēnesi izmaksāt minimālo algu, bet pārējos ienākumus no uzņēmuma gūt dividenžu veidā (godīgi samaksājot Uzņēmumu ienākumu nodokos 25 % apmērā no saņemtajām dividendēm). Bieži vien par izņemtajām dividendēm mēnesī tiek samaksāti vairāki desmiti tūkstoši euro.
- Tātad, pat ja uzņēmumam būs izcili reģistrācijas dati, deklarāciju iesniegšanas un nodokļu saistību izpildes rādītāji, nodokļu administrēšanas pasākumu rezultāti, kā arī nodokļu deklarēšanas riski, bet, ja uzņēmējs sev maksās minimālo algu (kura, visticamāk, būs zemāka kā nozares vidējā), šādā gadījumā uzņēmums saņems nevis augstāko (A) novērtējumu, bet gan vidējo (B) novērtējumu.
- Tā kā vērtējuma publiskotajā daļā sīkāku atšifrējumu iekļaut nav plānots, tad uzņēmuma darījumu partneriem vai klientiem, ieraugot novērtējumu “B”, visticamāk radīsies nepareizs priekšstats, ka attiecīgajam uzņēmumam ir konstatētas grūtības nodokļu saistību izpildē.
Iedomājieties situāciju: jūs savā tālrunī regulāri saņemat nevēlamas īsziņas, kurās tiek kritizēta jūsu reliģiskā pārliecība un reklamēta specifiska tīmekļvietne.
Mūsu birojam šis ir īpaši zīmīgs gads! Ne tikai atzīmējam advokāta Laura Klagiša 20. gadu jubileju advokāta profesijā, bet arī esam sasnieguši brīnišķīgu atskaites punktu – mūsu Facebook lapas kopiena ir izaugusi līdz 20 000 sekotāju lielam pulkam.
Iedomājieties situāciju – jūs jau gadiem dzīvojat un strādājat ārzemēs, un pats Valsts ieņēmumu dienests (VID) jums rakstveidā ir oficiāli apstiprinājis, ka Latvijas nodokļu sistēmai ar jums vairs nav nekāda sakara, jo esat atzīts par nerezidentu nodokļu jomā.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā praksē nereti piemēro bargus sodus, tostarp īpašuma konfiskāciju. Taču aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kas uzņemas atbildību un kompensē radītos zaudējumus un morālos pārdzīvojumus situācijās, kad iestādes rīcība izrādās klaji nepamatota?
Finanšu ministrija ir izstrādājusi un virza izskatīšanai apjomīgus grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN).
Mēs iegādājamies ceļojumu apdrošināšanu sirdsmieram – lai, dodoties atpūtā, būtu pasargāti no neparedzētiem un bieži vien astronomiskiem izdevumiem. Taču realitāte nereti ir skarba.
Būvniecības ieceres saskaņošana bieži šķiet kā birokrātisku formalitāšu process, taču pirms āmura un urbja ņemšanas rokās ir svarīgi pārliecināties, vai jums patiešām pieder telpa, kurā plānojat veikt darbus.
Saeima ir pieņēmusi jaunu "Kapsētu likumu", kas stājas spēkā 2026. gada 29. aprīlī. Līdz šim Latvijā nepastāvēja vienots tiesiskais regulējums, un katra pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem patstāvīgi lēma par kapsētu uzturēšanas, kapavietu piešķiršanas un apbedīšanas kārtību, kas radīja atšķirīgas prasības dažādās t
Darba aizsardzība būvniecībā un smago darbu veikšanā nav tikai formāla papīru smērēšana – tās ir prasības, kas burtiski glābj dzīvības.
Mūsdienu digitālajā laikmetā saziņa var notikt visdažādākajos un reizēm arī visnegaidītākajos veidos. Mūsu biroja klienti bieži jautā: cik tālu sniedzas tiesas noteiktais aizliegums sazināties ar personu, ja ir piemērota pagaidu aizsardzība pret vardarbību?