Kāpēc valsts “čakarē” godīgus nodokļu maksātājus?
2023. gada 21. septembris
- Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID) no 2024. gada 1. janvāra ir jānodrošina publiski pieejama informācija par nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu.
- VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā ikvienam uzņēmumam būs pieejams savs nodokļu maksātāja reitings, kura kopvērtējums būs pieejams arī publiski, kā rezultātā jebkurš interesents varēs redzēt attiecīgo novērtējuma burtu, kā arī pamatinformāciju par nodokļu maksātāju: nosaukumu, darbības veidu.
- Nosakot reitingu, tiks vērtēti reģistrācijas dati, deklarāciju un pārskatu iesniegšanas rādītāji, nodokļu saistību izpildes rādītāji, nodokļu administrēšanas pasākumu rezultāti, nodokļu deklarēšanas riski, kā arī darba samaksa.
- VID aicina izvērtēt, vai deklarētā darba samaksa ir konkurētspējīga, salīdzinot ar darba samaksu gan nozarē, gan reģionā, gan valstī kopumā. Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā ir pieejama informācija par algas līmeni dažādās nozarēs un reģionos.
- Tomēr izskatās, ka likumdevējs nav padomājis par uzņēmumiem, kuros vienīgais darbinieks un valdes loceklis ir uzņēmuma īpašnieks. Ļoti daudzi šāda tipa uzņēmumu īpašnieki izmanto likumdošanā paredzēto iespēju sev katru mēnesi izmaksāt minimālo algu, bet pārējos ienākumus no uzņēmuma gūt dividenžu veidā (godīgi samaksājot Uzņēmumu ienākumu nodokos 25 % apmērā no saņemtajām dividendēm). Bieži vien par izņemtajām dividendēm mēnesī tiek samaksāti vairāki desmiti tūkstoši euro.
- Tātad, pat ja uzņēmumam būs izcili reģistrācijas dati, deklarāciju iesniegšanas un nodokļu saistību izpildes rādītāji, nodokļu administrēšanas pasākumu rezultāti, kā arī nodokļu deklarēšanas riski, bet, ja uzņēmējs sev maksās minimālo algu (kura, visticamāk, būs zemāka kā nozares vidējā), šādā gadījumā uzņēmums saņems nevis augstāko (A) novērtējumu, bet gan vidējo (B) novērtējumu.
- Tā kā vērtējuma publiskotajā daļā sīkāku atšifrējumu iekļaut nav plānots, tad uzņēmuma darījumu partneriem vai klientiem, ieraugot novērtējumu “B”, visticamāk radīsies nepareizs priekšstats, ka attiecīgajam uzņēmumam ir konstatētas grūtības nodokļu saistību izpildē.


Būt valdes loceklim nav tikai prestižs amats, bet arī nopietna juridiska atbildība, kas var skart jūsu personīgo maku. Viens no bīstamākajiem punktiem Latvijas likumdošanā ir brīdis, kad uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz noteiktu slieksni, ļaujot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vērsties tieši pret valdes locekļa privāt

✔️ Pēdējā laikā administratīvās tiesas un Senāts arvien biežāk ir spiesti labot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieļautās kļūdas, norādot uz iestādes nepieļaujami formālo pieeju lēmumu pieņemšanā. Jaunākā Senāta judikatūra liecina par sistēmisku problēmu – VID tendenci ignorēt uzņēmējdarbības ekonomisko realitāti par labu vienkāršotai, "Excel tabulu" administrēšanai. Viens no spilgtākajiem piemēriem šai tendencei ir 2025. gada 30. decembra Senāta spriedums lietā SKA-86/2025, kurā Augstākā tiesa kārtējo reizi bija spiesta iejaukties strīdā par valsts atbalsta piešķiršanu, norādot, ka nodokļu administrācija nepareizi interpretē jēdzienu "apgrozījums". ✔️ Konkrētajā lietā strīds izcēlās par valsts atbalstu Covid-19 krīzes skartam tirdzniecības centra pārvaldniekam, SIA "SKAI PLUSS". Uzņēmums bija piešķīris būtiskas atlaides saviem nomniekiem (veikaliem), kuriem valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija liegta iespēja strādāt, tādējādi faktiski samazinot savus ieņēmumus. VID atteica atbalstu, pamatojoties uz formālu aprēķinu: dienests skatījās tikai uz PVN deklarācijas 40. aili ("Kopējā darījumu vērtība"), neņemot vērā vēlāk izrakstītos kredītrēķinus (atlaides). VID arguments bija administratīvi ērts – ņemot vērā katra uzņēmuma grāmatvedības specifiku, atbalsta piešķiršanas process būtu pārāk lēns. Tomēr tiesa šādu pieeju noraidīja. Senāts uzsvēra, ka VID nedrīkst rīkoties formāli un tam ir pienākums vērtēt individuālos apstākļus, lai sasniegtu taisnīgu rezultātu. ✔️ Šis spriedums izgaismo būtisku VID darba trūkumu – nespēju vai nevēlēšanos iedziļināties darījumu ekonomiskajā būtībā. Nepareiza tiesību normu piemērošana. Senāts konstatēja, ka strīdā bija jāpiemēro tās tiesību normas, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī, nevis tās, kuras VID un apgabaltiesa piemēroja vēlāk (kad noteikumi jau bija mainīti par sliktu uzņēmējam). Apgrozījuma patiesā izpratne. Senāts norādīja, ka jēdziens "apgrozījums" ir jāinterpretē pēc būtības – atbilstoši Gada pārskatu likumam, kas atspoguļo reālo saimniecisko darbību, nevis tikai šaurā PVN deklarācijas ailē ierakstīto ciparu. Sistēmiska kļūda. Šis nav izolēts gadījums. Spriedumā Senāts atsaucas uz vairākām citām nesenām lietām (SKA-16/2025, SKA-70/2025), kurās jau iepriekš nostiprināta atziņa, ka VID metodika apgrozījuma krituma aprēķināšanā ir bijusi kļūdaina. ✔️ Šis nolēmums ir skaidrs signāls: VID lēmums nav galīgā patiesība. Kā redzams no tiesu prakses, dienests bieži kļūdās, izvēloties vienkāršāko, nevis tiesisko ceļu. Būtiski ir arī tas, ka Senāts atzina – atbalstu var izmaksāt arī pēc Eiropas Komisijas noteiktajiem termiņiem, ja atteikums sākotnēji bijis prettiesisks. Tas paver durvis daudziem uzņēmējiem cīnīties par savām tiesībām pat tad, ja šķiet, ka "vilciens ir aizgājis". Ja jūsu uzņēmums ir saskāries ar nepamatotu VID lēmumu vai formālu atteikumu, kas neatbilst faktiskajai situācijai, aicinām vērsties pie kvalificētiem advokātiem. Tiesu prakse rāda – taisnību ir iespējams panākt.








