Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti. Darījumu ar kriptoaktīviem nodokļu regulējums var šķist sarežģīts, īpaši ņemot vērā nesenās izmaiņas likumdošanā. Šajā rakstā skaidrosim svarīgākos aspektus, kas jāzina ikvienam kriptovalūtu turētājam Latvijā. Kapitāla pieauguma nodoklis un jaunā 25,5% likme. Galvenais nodoklis, kas attiecas uz privātpersonu darījumiem ar kriptovalūtām, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no kapitāla pieauguma.

  1. Kas ir apliekamais objekts? Ar nodokli apliekams ienākums jeb kapitāla pieaugums rodas brīdī, kad jūs atsavināt kriptoaktīvu un gūstat no tā peļņu. Atsavināšana notiek, kad jūs:

•    Pārdodat kriptovalūtu un pretī saņemat eiro vai citu fiat valūtu (piemēram, ASV dolārus vai EURO).
•    Izmantojat kriptovalūtu, lai norēķinātos par precēm vai pakalpojumiem.

  Svarīgi! Kriptovalūtas maiņa pret citu kriptovalūtu (piemēram, Bitcoin maiņa pret Ethereum) netiek uzskatīta par ienākuma gūšanas brīdi. Šādā gadījumā nodokļa maksāšanas pienākums tiek atlikts līdz brīdim, kad jauniegūtais kriptoaktīvs tiek pārdots par fiat naudu.

  2. Kā aprēķināt apliekamo ienākumu? Peļņu aprēķina pēc vienkāršas formulas – kapitāla pieaugums ir pārdošanas cena mīnus iegādes vērtība. Pārdošanas cena: Summa eiro, ko saņēmāt savā kontā. Iegādes vērtība: Summa eiro, par kādu kriptoaktīvu nopirkāt, ieskaitot ar iegādi saistītās komisijas maksas.

  Piemērs: Jūs iegādājāties 0.1 Bitcoin par 4 000 eiro. Pēc kāda laika to pārdevāt par 6 500 eiro. Jūsu kapitāla pieaugums ir 2 500 eiro (6 500 - 4 000).

  3. Jaunā nodokļa likme un samaksas kārtība

     Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, ienākumam no kapitāla pieauguma, tai skaitā no kriptoaktīviem, tiek piemērota 25,5% IIN likme (iepriekšējo 20% vietā). Mūsu piemērā nodokļa summa būtu:  2500 eiro×25,5%=637,50 eiro

  4. Deklarēšana un termiņi. Deklarēšanas kārtība ir atkarīga no jūsu gūto ienākumu apjoma:

•     Ja kapitāla pieaugums ceturksnī PĀRSNIEDZ 1000 eiro: Deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma (veidlapa DK) Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir jāiesniedz līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam. Nodoklis jāsamaksā līdz tā paša mēneša 23. datumam.
•      Ja kapitāla pieaugums ceturksnī NEPĀRSNIEDZ 1000 eiro: Deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par visu taksācijas gadu jāiesniedz līdz nākamā gada 15. janvārim. Nodoklis jāsamaksā līdz 23. janvārim.

  5. Dokumentācijas nozīme un zaudējumu segšana. Jums ir pienākums uzglabāt visus dokumentus, kas pierāda kriptoaktīvu iegādes un atsavināšanas darījumus (bankas kontu izdrukas, biržu darījumu apstiprinājumus, "screenshotus" u.c.) vismaz piecus gadus. Bez iegādes vērtību apliecinošiem dokumentiem VID var piemērot nodokli visai pārdošanas summai.

  Noslēguma ieteikumi. Kriptovalūtu nodokļu regulējums ir dinamisks. Ņemot vērā pieaugušo nodokļa likmi un VID pastiprināto uzmanību šai jomai, ir svarīgāk nekā jebkad agrāk:

•     Vienmēr dokumentējiet savus darījumus.
•     Savlaicīgi un pareizi aprēķiniet un deklarējiet ienākumus.

  Ja jūtaties apmulsis darījumu uzskaitē vai nodokļu aprēķinos, īpaši, ja darījumu skaits ir liels, ir vērts konsultēties ar nodokļu advokātu. Profesionāls padoms var palīdzēt izvairīties no dārgām kļūdām un nodrošināt mierīgu prātu.