Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus. Daudzi lietotāji šos rīkus izmanto kā informācijas avotu un pat kā sarunu biedru, uzticot tiem sensitīvu informāciju. Tomēr ir būtiski saprast, ka saziņa ar ChatGPT nav konfidenciāla un to neaizsargā likums, atšķirībā no sarunām ar noteiktu profesiju pārstāvjiem. Šajā rakstā Zvērināta advokāta Laura Klagiša advokātu birojs skaidro, kāpēc šāda veida komunikācijai nepiemīt juridisks aizsardzības statuss.

  Profesionālais noslēpums: likuma aizsargāta konfidencialitāte. Latvijas un Eiropas Savienības tiesību aktos ir nostiprināts princips par profesionālo noslēpumu, kas aizliedz noteiktu profesiju pārstāvjiem izpaust informāciju, ko tie ieguvuši, pildot savus amata pienākumus. Šī aizsardzība attiecas uz vairākām profesijām, kurās uzticēšanās ir attiecību pamatā:

• Zvērināti advokāti: Advokatūras likums nosaka, ka viss, ko klients uzticējis advokātam, ir konfidenciāls. Šo informāciju nedrīkst izpaust bez klienta piekrišanas, un to nevar pieprasīt pat tiesībsargājošās iestādes, izņemot īpaši likumā noteiktus gadījumus. Šo privilēģiju sauc par advokāta un klienta noslēpumu.
• Ārsti un ārstniecības personas: Pacientu tiesību likums un citi normatīvie akti garantē pacienta datu konfidencialitāti. Informācija par pacienta veselības stāvokli, diagnozi un ārstēšanu ir stingri aizsargāta.
• Psihologi un psihoterapeiti: Līdzīgi kā medicīnas jomā, arī psihologu un psihoterapeitu darbu regulē profesionālās ētikas kodeksi un likumi, kas uzliek par pienākumu saglabāt klienta informācijas konfidencialitāti.
• Garīdznieki: Daudzās jurisdikcijās, ieskaitot Latviju, pastāv grēksūdzes noslēpums. Informācija, kas atklāta garīdzniekam konfesionālā kontekstā, ir neaizskarama.
• Citi profesionāļi: Atkarībā no jurisdikcijas, līdzīga aizsardzība var attiekties arī uz notāriem, revidentiem, sociālajiem darbiniekiem un žurnālistiem (attiecībā uz informācijas avotiem).

     Šo privilēģiju mērķis ir nodrošināt, ka personas var brīvi un atklāti komunicēt ar šiem profesionāļiem, nebaidoties, ka viņu teiktais tiks izmantots pret viņiem. Likums atzīst šo attiecību sabiedrisko nozīmīgumu un tādēļ piešķir tām īpašu aizsardzību.

  ChatGPT un konfidencialitātes ilūzija. Pretēji iepriekš minētajam, sarunai ar mākslīgā intelekta robotu, piemēram, ChatGPT, nepiemīt nekāda juridiska aizsardzība. Šo sarunu saturs nav uzskatāms par profesionālo noslēpumu. Galvenie iemesli tam ir šādi:

1. ChatGPT nav juridiska persona ar profesionālo statusu. MI rīks ir produkts, ko izstrādājis un uztur tehnoloģiju uzņēmums (OpenAI). Starp lietotāju un uzņēmumu pastāv pakalpojuma sniegšanas attiecības, ko regulē lietošanas noteikumi (Terms of Service) un privātuma politika (Privacy Policy), nevis speciāls likums par profesionālo noslēpumu.
2. Lietošanas noteikumi paredz datu izmantošanu. Piekrītot ChatGPT lietošanas noteikumiem, lietotājs faktiski atļauj uzņēmumam OpenAI apstrādāt un analizēt ievadīto informāciju. Lai gan OpenAI ir ieviesis zināmas privātuma kontroles, uzņēmums patur tiesības izmantot sarunu datus savu modeļu apmācībai un pakalpojumu uzlabošanai.
3. Dati netiek šifrēti "no gala līdz galam" kā privātai saziņai. Atšķirībā no drošām saziņas lietotnēm, kurās tiek izmantota end-to-end šifrēšana, sarunas ar ChatGPT ir pieejamas pakalpojuma sniedzējam.

  Pienākums nodot datus tiesībsargājošajām iestādēm

     Vissvarīgākais aspekts, kas jāņem vērā, ir tas, ka tehnoloģiju uzņēmumiem, tāpat kā jebkuram citam uzņēmumam, ir pienākums pakļauties spēkā esošajiem likumiem un varas iestāžu prasībām. Ja OpenAI saņemtu juridiski pamatotu pieprasījumu no tiesībsargājošajām iestādēm (piemēram, policijas vai prokuratūras) izmeklēšanas ietvaros, uzņēmumam būtu juridisks pienākums nodot visu pieprasīto informāciju, ieskaitot pilnu lietotāja sarunu saturu ar ChatGPT.

      Šāds pieprasījums var tikt izdots saistībā ar jebkuru kriminālizmeklēšanu, piemēram, ja pastāv aizdomas par krāpšanu, naida runu, terorisma plānošanu vai jebkuru citu noziedzīgu nodarījumu. Atšķirībā no advokāta, kurš atsauktos uz profesionālo noslēpumu, lai aizsargātu klientu, OpenAI nebūtu juridiska pamata atteikties no šādas informācijas sniegšanas.

  Secinājums: domājiet, pirms rakstāt! Lai gan ChatGPT ir jaudīgs un noderīgs rīks, lietotājiem ir jābūt īpaši piesardzīgiem ar informāciju, ko viņi tajā ievada. Nekādā gadījumā neuzticiet MI rīkiem:

• Personas datus;
• Komercnoslēpumus vai uzņēmuma konfidenciālu informāciju;
• Aprakstus par situācijām, kurām varētu būt juridiskas sekas;
• Jebkādu citu sensitīvu informāciju, kuru jūs nevēlētos redzēt nonākam trešo pušu rokās.

     Ja Jums ir nepieciešama konfidenciāla juridiska konsultācija, vērsieties pie kvalificēta zvērināta advokāta. Tikai saruna ar advokātu garantē likumā noteikto konfidencialitāti un aizsardzību. Atcerieties – ChatGPT ir tehnoloģija, nevis uzticības persona.