Digitālās izmeklēšanas jaunā ēra - izpratne par rīkiem, kas pārbauda jūsu datus

Lauris Klagišs • 2025. gada 28. jūlijs

    Mēs pagājušonedēļ rakstījām par tēmu “Ko VID jaunā superspiegošanas tehnoloģija "Cellebrite" nozīmē Jūsu privātumam un biznesam ?”. Raksts pieejams šeit - https://www.klagiss.lv/ko-vid-jauna-superspiegosanas-tehnologija-cellebrite-nozime-jusu-privatumam-un-biznesam.


     Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs. Līdz ar to nav pārsteigums, ka tiesībaizsardzības iestādes, tostarp Valsts ieņēmumu dienests (VID), arvien aktīvāk izmanto specializētus rīkus, lai piekļūtu šai informācijai un analizētu to.


     Šo tehnoloģiju iespējas ir milzīgas, un tās rada nopietnus jautājumus par privātuma neaizskaramību, datu drošību un tiesisko regulējumu, kas bieži nespēj iet kopsolī ar tehnoloģiju attīstību. Mūsu birojs ir sagatavojis apskatu par konkrētiem izmeklēšanas rīkiem, kurus izmanto iestādes visā pasaulē, lai sniegtu skaidrību par to, ko tie spēj un kādi ir ar tiem saistītie riski privātpersonām un uzņēmumiem.


     Apskatīsim divu vadošo uzņēmumu – Cellebrite un Chainalysis – produktus, kas veido jaudīgu digitālās izmeklēšanas ekosistēmu.

 

     1. Datoru analīzes rīki: piekļuve jūsu datora dvēselei. Datori – gan personīgie, gan darba – glabā milzīgu informācijas apjomu, sākot no e-pastiem un beidzot ar finanšu dokumentiem un interneta pārlūkošanas vēsturi.

 

      “Cellebrite Inspector” ir visaptveroša datoru kriminālistikas programmatūra, kas paredzēta dziļai Windows un macOS datoros esošās informācijas analīzei. To izmanto, lai analizētu iepriekš izveidotu datora datu kopiju (diska attēlu).. Galvenās iespējas:

    o  Failu sistēmas analīze: Pēta visus failus un mapes, ieskaitot slēptos un sistēmas failus.

    o  Metadatu izgūšana: Analizē informāciju par failiem – kad fails izveidots, pēdējo reizi modificēts, ar kādu programmu utt.

    o   Lietotņu datu analīze: Spēj atšifrēt un parādīt datus no dažādām lietojumprogrammām: e-pasta klientiem, ziņapmaiņas programmām, interneta pārlūkiem (vēsture, saglabātās paroles, sīkfaili).

    o  Atmiņas analīze (RAM): Analizē datora operatīvās atmiņas (RAM) kopiju, lai atrastu informāciju, kas netiek glabāta cietajā diskā, piemēram, aktīvās paroles, atvērtos dokumentus un tīkla savienojumus.

     o  Izdzēsto datu atgūšana: Spēj daļēji vai pilnībā atgūt failus un informāciju, kas no datora ir izdzēsta.

     o  Šis rīks ļauj izmeklētājiem rekonstruēt praktiski visas lietotāja darbības datorā. Uzņēmumiem tas nozīmē risku, ka var tikt piekļūts komercnoslēpumiem, klientu datiem, grāmatvedības informācijai un iekšējai sarakstei.

 

  “Cellebrite Digital Collector” ir specializēts datu savākšanas rīks, kas paredzēts informācijas iegūšanai no ieslēgta un strādājoša datora (gan Windows, gan Mac). Galvenās iespējas:

    o  Selektīva datu iegūšana: Atšķirībā no pilnas diska kopēšanas, šis rīks ļauj izmeklētājam uz vietas ātri iegūt tikai noteikta veida datus (piem., tikai interneta pārlūka vēsturi, dokumentus vai lietotāja profilus).

    o  Operatīvās atmiņas (RAM) kopēšana: Spēj nokopēt datora operatīvo atmiņu, lai vēlāk to analizētu ar "Inspector".

    o  Mākoņpakalpojumu datu iegūšana: Var iegūt no datora piekļuves atslēgas, lai piekļūtu ar lietotāja kontu saistītajiem mākoņpakalpojumiem, piemēram, Dropbox, Google Drive vai iCloud.

    o  Šis rīks ir paredzēts ātrai reaģēšanai un datu iegūšanai uz vietas. Tas nozīmē, ka izmeklēšanas darbību laikā informācija var tikt iegūta ne tikai no fiziskās ierīces, bet arī no jūsu mākoņkrātuvēm

 

    2. Viedtālruņu analīzes rīki: jūsu dzīve zem mikroskopa. viedtālrunis ir mūsu digitālās dzīves centrs. Tajā ir mūsu komunikācija, fotogrāfijas, atrašanās vietas dati, veselības informācija un daudz kas cits.

    “Cellebrite Inseyets Pro online” un “Limited Unlock” ir Cellebrite vadošā platforma mobilo ierīču datu ieguvei un analīzei. Galvenās iespējas:

     o  Bloķēšanas apiešana: Spēj apiet vai atspējot dažāda veida ekrāna bloķēšanu (PIN kodi, paroles, rakstu zīmējumi) lielākajai daļai tirgū esošo iOS un Android ierīču.

     o  Dziļā datu ekstrakcija: Veic pilnu failu sistēmas un pat fizisko datu ekstrakciju, iegūstot ne tikai redzamos datus, bet arī sistēmas failus un izdzēsto informāciju, kas vēl nav pārrakstīta.

     o  Lietotņu datu atšifrēšana: Piekļūst un atšifrē datus no praktiski visām populārākajām lietotnēm: WhatsApp, Signal, Telegram sarakstēm, zvanu žurnāliem, kontaktpersonām, kalendāra ierakstiem, piezīmēm, saglabātām parolēm.

    o  Atrašanās vietas datu analīze: Rekonstruē lietotāja pārvietošanās vēsturi, analizējot Wi-Fi pieslēguma punktus, GPS datus no fotogrāfijām un lietotņu datiem.

     o  Šis ir visinvazīvākais rīks. Ja tiesībaizsardzības iestāde likumīgi iegūst jūsu tālruni, pastāv ļoti liela varbūtība, ka tiks piekļūts visai tajā esošajai informācijai, neatkarīgi no tā, vai tā ir šifrēta vai izdzēsta. Tas skar ne tikai jūs, bet arī visas personas, ar kurām esat komunicējis.

 

    3. Publiskās telpas un kriptovalūtu izmeklēšana. Izmeklēšana neaprobežojas tikai ar fiziskām ierīcēm. Tā aptver arī publiski pieejamo informāciju internetā un darījumus ar virtuālajām valūtām.

     “Cellebrite OSINT Smart Search Entry” nevis ielaužas sistēmās, bet gan automatizēti pārmeklē publiski pieejamo internetu, lai izveidotu personas vai uzņēmuma digitālo profilu. Galvenās iespējas:

     o  Datu apkopošana: Ievadot vienu datu vienību (e-pasta adresi, tālruņa numuru, segvārdu vai vārdu), rīks pārmeklē sociālos tīklus (Facebook, Instagram, LinkedIn u.c.), forumus, blogus un pat "tumšo tīmekli" (dark web), meklējot sakritības.

     o  Profilu sasaiste: Atrod dažādus sociālo tīklu profilus, kas pieder vienai personai, pat ja tajos izmantoti dažādi vārdi.

     o  Datu noplūžu pārbaude: Pārbauda, vai konkrētā e-pasta adrese vai parole ir parādījusies kādā no zināmajām datu noplūdēm, kas var atklāt senāk lietotas paroles vai citu informāciju.

     o  Pat informācija, kuru uzskatāt par privātu vai sen aizmirstu, var būt publiski pieejama un izmantojama, lai izveidotu par jums detalizētu profilu, atklājot jūsu intereses, sociālos sakarus un darbības internetā.


    “Chainalysis Reactor” ir viens no pasaulē vadošajiem blokķēdes analīzes rīkiem. To izstrādājis uzņēmums "Chainalysis", nevis "Cellebrite", taču tiesībaizsardzības iestādes to bieži izmanto kopā ar Cellebrite produktiem. Tas ir paredzēts darījumu izsekošanai ar kriptovalūtām (Bitcoin, Ethereum u.c.). Galvenās iespējas:

     o  Darījumu vizualizācija: Ļauj izmeklētājiem grafiski attēlot kriptovalūtu plūsmu no viena maka (adrese) uz citu.

     o  Deanonimizācija: Lai gan blokķēde bieži tiek uzskatīta par anonīmu, "Reactor" sasaista anonīmās maku adreses ar kriptovalūtu biržām, maksājumu apstrādātājiem, nelegālo preču tirdzniecības vietām un pat zināmām personām.

     o  Riska novērtēšana: Automātiski piešķir riska pakāpi konkrētiem makiem, identificējot saistību ar noziedzīgām darbībām, piemēram, naudas atmazgāšanu, krāpniecību vai sankciju apiešanu.

     o  Uzskats, ka kriptovalūtas nodrošina pilnīgu anonimitāti, ir mīts. Ar šādiem rīkiem iestādes var efektīvi izsekot līdzekļu izcelsmei un kustībai, kas ir īpaši svarīgi finanšu noziegumu, nodokļu nomaksas un naudas atmazgāšanas lietās.

 

  Secinājumi un juridiskā aizsardzība. Aprakstīto rīku apvienojums veido ārkārtīgi spēcīgu izmeklēšanas arsenālu, kas ļauj iestādēm no dažādiem avotiem salikt kopā detalizētu puzli par personas vai uzņēmuma darbībām.

Galvenie juridiskie riski:

  1. Tiesību apjoma pārsniegšana: Pastāv risks, ka, iegūstot piekļuvi visai ierīces atmiņai, izmeklētāji piekļūst arī datiem, kas neattiecas uz izmeklējamo lietu, tādējādi nesamērīgi aizskarot privātumu.
  2. Likuma un tehnoloģiju atpalicība: Latvijas Kriminālprocesa likums un citi normatīvie akti tika rakstīti laikmetā, kad šādas tehnoloģijas nebija iedomājamas. Tas rada "pelēkās zonas" par to, kādas darbības ir atļautas un kādi ir to veikšanas priekšnoteikumi.
  3. Pierādījumu integritāte: Lai gan ražotāji apgalvo pretējo, vienmēr pastāv jautājums par to, vai datu iegūšanas process nevar ietekmēt vai sagrozīt pašus datus, un vai iegūtie pierādījumi ir pilnībā uzticami.

 

  Kā rīkoties?

  •     Ziniet savas tiesības: Jums ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Ierīču un datu kratīšanai ir nepieciešams tiesneša lēmums, kuram jābūt konkrētam un pamatotam.
  •     Nekavējoties sazinieties ar advokātu: Ja pret Jums vai Jūsu uzņēmumu tiek veiktas izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar digitālo datu pārbaudi, ir kritiski svarīgi nekavējoties meklēt kvalificētu juridisko palīdzību. Nedodiet piekrišanu datu apskatei un nesniedziet ierīču paroles bez konsultācijas ar advokātu.
  •     Uzņēmumiem – ieviesiet politikas: Skaidri noteikumi par darba ierīču izmantošanu, datu glabāšanu un drošības protokoliem var palīdzēt mazināt riskus un aizsargāt uzņēmuma sensitīvo informāciju.


     Nobeigumā vēlamies uzsvērt, ka mūsu rīcībā nav precīzas un publiski apstiprinātas informācijas par to, kādas konkrētas programmatūras versijas un komplektācijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir iepircis. Šis apskats ir veidots, pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju par ražotāju piedāvātajiem risinājumiem, un tā mērķis ir parādīt, kādas tehnoloģiskās iespējas VID un citām tiesībaizsardzības iestādēm teorētiski ir pieejamas mūsdienu tirgū.

 

      Mūsu birojs seko līdzi jaunākajām tendencēm digitālās izmeklēšanas jomā un ir gatavi sniegt juridisko palīdzību, lai aizstāvētu Jūsu tiesības šajā sarežģītajā un mainīgajā vidē



Digitālās izmeklēšanas jaunā ēra - izpratne par rīkiem, kas pārbauda jūsu datus
DARBINIEKU IERAUJ ŠĶELDOTĀJĀ UN VIŅŠ IET BOJĀ
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 30. oktobris
Traģisks nelaimes gadījums darbā, bojāgājis darbinieks, Valsts darba inspekcijas pārbaude un tiesvedība līdz pat Senātam. Latvijas Republikas Senāts 2026. gada 16. septembra lēmumā lietā Nr. SKA-708/2026 vērtēja ļoti būtisku jautājumu – kāds juridiskais spēks ir Valsts darba inspekcijas (VDI) sastādītam aktam par nelai
ĒKA IR ZEMESGRĀMATĀ, BET BŪVĒT NEDRĪKST
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 30. oktobris
Izrādās, ka arī zemesgrāmatā oficiāli reģistrēta ēka vēl negarantē tiesības tās vietā būvēt jaunu māju.
 NO VĀRDIEM PIE DARBIEM
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 29. oktobris
Pirms neilga laika informējām par būtisku Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, kas varētu radikāli mainīt līdzšinējo praksi strīdos starp bankām un finanšu krāpniecības upuriem.
VESELĪBAS INSPEKCIJA ZAUDĒ TIESĀ
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 29. oktobris
Administratīvā apgabaltiesa 2026. gada 22. oktobrī pieņēmusi spriedumu lietā, kas liek nopietni aizdomāties par Veselības inspekcijas attieksmi pret pacientu tiesībām.
Datu valsts inspekcija zaudē tiesā.
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 28. oktobris
Izrādās, ka inspekcijas ieskatā dažkārt ar to gandrīz pietiek! Administratīvā apgabaltiesa 2026. gada 11. jūnija spriedumā lietā Nr. A420199624 atzina par prettiesisku Datu valsts inspekcijas (DVI) lēmumu, ar kuru bija noraidīta personas sūdzība par iespējamiem datu aizsardzības pārkāpumiem.
2026. gada 19. oktobris
Ko darīt, ja darbinieks pieprasa bērna kopšanas atvaļinājumu, bet iesniegumā norāda pārāk agru sākuma datumu? Vai darba devējs drīkst prasīt iesniegt jaunu iesniegumu un viena mēneša termiņu sākt skaitīt no jauna? Un kas notiek, ja pa vidu darbinieks kļūst darbnespējīgs? Uz šiem ļoti praktiskajiem jautājumiem atbildi sniedz Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 21. septembra spriedums lietā Nr. SKC-462/2026. 🔹 Darbinieks 2022. gada 22. februārī iesniedza darba devējam iesniegumu, lūdzot piešķirt bērna kopšanas atvaļinājumu jau no nākamās dienas – 23. februāra. Taču tajā pašā dienā darbiniekam iestājās darbnespēja, kas ilga aptuveni divus mēnešus. Pēc darbnespējas beigām darbinieks atgriezās darbā, bet bērna kopšanas atvaļinājums viņam vēl nebija piešķirts. Vēlāk darba devējs uzskatīja, ka nepieciešams jauns vai precizēts iesniegums, un atvaļinājumu piešķīra tikai no 2022. gada 1. jūnija. Savukārt darbinieks uzskatīja, ka mēnesis jau sen ir pagājis, un 9. maijā paziņoja darba devējam, ka viņš no šīs dienas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Pēc tam darbinieks darbu neapmeklēja, bet darba devējs vēlāk darba līgumu uzteica par būtisku darba kārtības pārkāpumu. ⚖️ Senāts: bērna kopšanas atvaļinājums nav darba devēja “labvēlība” Darba likuma 156. pants paredz, ka darbiniekam par bērna kopšanas atvaļinājumu darba devējs rakstveidā jāinformē vienu mēnesi iepriekš. Taču Senāts uzsvēra ļoti būtisku lietu – Latvijas likums darba devējam nedod tiesības pēc šā mēneša termiņa beigām bērna kopšanas atvaļinājumu vēl papildus atlikt uzņēmuma interešu dēļ. Tātad viena mēneša termiņš jau pats par sevi ir paredzēts tam, lai darba devējs varētu sagatavoties darbinieka prombūtnei. Kad šis termiņš ir pagājis, darba devējs principā nevar pateikt: mums tagad nav ērti; jāatrod aizvietotājs; vai iesniedziet jaunu iesniegumu, un tad skaitīsim vēl vienu mēnesi. Senāts atzina, ka darba devējam pieprasītais bērna kopšanas atvaļinājums jāpiešķir tā, lai tas sāktos ne vēlāk kā pēc mēneša no darbinieka sākotnējā pieprasījuma saņemšanas, ja vien pats darbinieks nav norādījis vēlāku datumu. 🔹 Kļūdains datums iesniegumā neatceļ darbinieka tiesības. Šī, iespējams, ir viena no nozīmīgākajām sprieduma atziņām. Konkrētajā lietā darbinieks bija kļūdījies – viņš iesniegumu iesniedza 22. februārī, bet bērna kopšanas atvaļinājumu prasīja jau no 23. februāra. Likums savukārt paredz viena mēneša iepriekšēju paziņošanu. Taču Senāts atzina, ka šāda kļūda nepadara iesniegumu par spēkā neesošu, darba devējs nevar tādēļ prasīt visu procedūru sākt no sākuma un darba devējam ir jāpielāgo atvaļinājuma sākuma datums likuma prasībām, viena mēneša termiņu skaitot no sākotnējā iesnieguma saņemšanas dienas. Tas ir būtisks darbinieku aizsardzības princips – formāla kļūda iesniegumā pati par sevi nedrīkst novest pie likumā paredzēto tiesību zaudēšanas. 🤒 Bet kas notiek, ja šajā mēnesī darbinieks ir uz slimības lapas? Arī uz šo jautājumu Senāts sniedza ļoti skaidru atbildi. Darbinieka darbnespēja neaptur viena mēneša termiņu, nesāk šo termiņu no jauna, kā arī nedod darba devējam tiesības pēc darbnespējas beigām sākt skaitīt jaunu mēnesi. Ja viena mēneša termiņš jau ir beidzies, bet darbinieks joprojām ir darbnespējīgs, darba devējs var izdot rīkojumu par bērna kopšanas atvaļinājumu jau slimības laikā, paredzot, ka tas stāsies spēkā pēc darbnespējas beigām. Senāts tāpēc atzina, ka apgabaltiesa Darba likuma 156. pantu bija piemērojusi nepareizi, un spriedumu šajā daļā atcēla. ⚠️ Tomēr ir vēl otra – tikpat svarīga – šī sprieduma puse. Senāts vienlaikus pateica arī ko ļoti būtisku pašiem darbiniekiem. Pat ja darbinieks uzskata, ka darba devējs pārkāpj viņa tiesības, tas pats par sevi nenozīmē, ka darbinieks drīkst vienkārši paziņot: “No šodienas esmu bērna kopšanas atvaļinājumā” un pārtraukt ierasties darbā. Senāts uzsvēra, ka darbinieks ir pakļauts darba devēja noteiktajai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Ja darbinieks uzskata, ka viņa tiesības tiek pārkāptas, tās jāaizstāv likumā noteiktajā kārtībā – iesniedzot sūdzību darba devējam vai vēršoties tiesā. Patvaļīga darba vietas atstāšana un turpmāka neierašanās darbā konkrētajos apstākļos tika atzīta par būtisku darba kārtības pārkāpumu, kas varēja būt pamats darba līguma uzteikumam. 💡 Ko no šī sprieduma varam secināt praksē? Darba devējiem būtu jāņem vērā, ka bērna kopšanas atvaļinājums, ja darbiniekam uz to ir tiesības, nav darba devēja brīvas izvēles jautājums. Viena mēneša termiņš ir dots, lai sagatavotos darbinieka prombūtnei, nevis lai pēc tā beigām sāktu jaunu saskaņošanas procesu. Kļūdaini norādīts sākuma datums pats par sevi nepadara iesniegumu nederīgu. Darbinieka darbnespēja neaptur viena mēneša paziņošanas termiņa ritējumu. Savukārt darbiniekiem jāatceras, ka pat tad, ja darba devējs, iespējams, rīkojas prettiesiski, savas tiesības nedrīkst realizēt patvaļīgi, vienkārši pārtraucot ierasties darbā. Šajā lietā tādēļ izveidojās šķietami paradoksāla situācija - darba devējs bija nepareizi piemērojis noteikumus par bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu, taču tas automātiski nepadarīja par prettiesisku vēlāk notikušo darbinieka atlaišanu. Tieši tāpēc darba tiesībās bieži vien izšķirošs ir ne tikai jautājums, kam pēc būtības ir taisnība, bet arī – kādā veidā savas tiesības tiek īstenotas un aizstāvētas.
2026. gada 19. oktobris
💰 2026. gada 13. augustā Ekonomisko lietu tiesa pieņēma visai interesantu spriedumu lietā Nr. K75-0128-26, kurā persona bija apsūdzēta par 440 000 ASV dolāru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Kriminālprocess bija saistīts ar naudas pārskaitījumiem no Krievijas bankām uz Latviju, valūtas konvertāciju, valsts obligāciju iegādi un dažādiem tēriņiem. Izmeklēšana bija sākusies jau 2018. gadā, un pēc gadiem ilga kriminālprocesa tiesa nonāca pie secinājuma, ka apsūdzība nav pierādīta ārpus saprātīgām šaubām. 🏦 Prokuratūras ieskatā persona bija noziedzīgi iegūtus līdzekļus pārskaitījusi uz saviem kontiem ABLV Bank, pēc tam konvertējusi dolārus eiro un daļu naudas ieguldījusi Latvijas valsts obligācijās. Par šo naudu tika apmaksāti arī viesnīcu pakalpojumi, iegādātas dažādas preces un veikti skaidras naudas darījumi. Pirmajā brīdī tas varētu izskatīties pēc klasiskas naudas atmazgāšanas shēmas. Tomēr tiesa uzdeva pavisam vienkāršu jautājumu – kur ir pierādījumi, ka šī nauda vispār iegūta noziedzīgi un persona centusies slēpt tās izcelsmi? 🔍 Tiesa norādīja uz būtisku problēmu – apsūdzībā pēc būtības bija pārstāstīti bankas kontu izraksti un tajos redzamās transakcijas. Taču pats fakts, ka cilvēks pārskaita naudu starp saviem kontiem, maina valūtu, iegādājas obligācijas vai tērē naudu viesnīcās, vēl nepierāda noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Šajā lietā tiesa konstatēja, ka naudas pārskaitījumu un obligāciju iegādes patiesais mērķis bija termiņuzturēšanās atļaujas saņemšana Latvijā. Turklāt konti bija atvērti uz pašas personas vārda, nevis slēpti aiz fiktīvām personām vai uzņēmumiem. 🇷🇺 Īpaši interesants ir tiesas vērtējums par Krievijas tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju. Krievijā pret personu bija uzsākts kriminālprocess par iespējamu bankas līdzekļu izkrāpšanu, un Latvijas apsūdzība lielā mērā balstījās uz šiem materiāliem. Tomēr tiesa uzsvēra, ka ārvalstī izvirzīta apsūdzība pati par sevi nepierāda tajā aprakstīto faktu patiesumu. Vēl vairāk – daļa it kā izkrāptās naudas, kā izrietēja no lietas materiāliem, joprojām atradās pašā Krievijas bankā. Savukārt pēdējais apsūdzībā minētais pārskaitījums uz Latviju bija veikts vēl pirms konkrētās iespējamās izkrāpšanas. Tātad šī nauda nevarēja būt iegūta attiecīgā vēlākā noziedzīgā nodarījuma rezultātā! 🚨 Taču pats pārsteidzošākais šajā lietā ir kas cits. Jau 2020. gadā Rīgas apgabaltiesa bija atzinusi personas mantu par noziedzīgi iegūtu un konfiscējusi 250 000 eiro vērtas valsts obligācijas, 42 469,82 eiro bankas kontā, kā arī kratīšanā izņemto skaidro naudu – 19 385 eiro un 9900 ASV dolāru. Savukārt tagad Ekonomisko lietu tiesa secināja, ka pierādījumi neapstiprina šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi! Turklāt tiesa īpaši kritizēja iepriekšējā konfiskācijas lēmuma pamatojumu, norādot, ka tajā nav pienācīga pierādījumu vērtējuma. 🔄 Spriedumā uzmanību piesaista arī tiesas kritika par tā saukto apļveida pierādīšanu. Proti, mantas noziedzīgā izcelsme iepriekš tika pamatota arī ar iespējamām legalizācijas darbībām, bet vēlāk pašas legalizācijas darbības tika pamatotas ar faktu, ka manta jau atzīta par noziedzīgi iegūtu. Tiesa norādīja, ka šāda pieeja pēc būtības nozīmētu apsūdzētajam uzlikt pienākumu pierādīt savu nevainīgumu. Manuprāt, šī ir viena no svarīgākajām sprieduma atziņām, jo kriminālprocesā pierādīšanas pienākums gulstas uz apsūdzību, nevis personai jāatspēko katrs izmeklētāja pieņēmums. 🤔 Atsevišķu uzmanību pelnījusi arī izmeklēšanas kvalitāte. Piemēram, lietas materiālos atradās amatpersonas ziņojums, kurā secinājums par naudas nelikumīgo izcelsmi bija balstīts uz to, ka persona nav nodarbināta un nav spējusi izskaidrot skaidrās naudas izcelsmi. Tiesa šo secinājumu novērtēja kā nepierādītu pieņēmumu. Vēl interesantāk – krimināllietai bija pievienota arī apsūdzētā bijušās sievas māsas liecība par to, ka apsūdzētais bijis neuzticīgs laulībā un tāpēc laulība izirusi. Tiesa pat norādīja, ka nav saprotams, kādēļ šāda liecība vispār pievienota lietai, jo tai nav nekādas saistības ar apsūdzību. Grūti nepiekrist – jautājums taču bija par simtiem tūkstošu dolāru iespējamu atmazgāšanu, nevis personas privāto dzīvi! ⚖️ Rezultātā Ekonomisko lietu tiesa personu pilnībā attaisnoja apsūdzībā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. Vienlaikus svarīgi saprast, ka šis ir pirmās instances spriedums, kas ir pārsūdzams, un attaisnošana pati par sevi automātiski neatceļ iepriekš pieņemto konfiskācijas lēmumu. Tomēr šī lieta izgaismo ļoti nopietnu jautājumu par īpašuma tiesību aizsardzību un pierādījumu kvalitāti kriminālprocesā. Cik pamatoti ir valstij konfiscēt cilvēka mantu, ja vēlāk, izvērtējot pierādījumus krimināllietā, tiesa secina, ka tās noziedzīgā izcelsme nav pierādīta? Manuprāt, šim jautājumam būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība. Cīņa pret naudas atmazgāšanu ir nepieciešama, bet tā nedrīkst kļūt par attaisnojumu mantas konfiskācijai, kas balstīta nepietiekami izvērtētos pieņēmumos.
2026. gada 19. oktobris
🏠 Divi dzīvokļi nopirkti pirms gandrīz 30 gadiem. Nodokļi maksāti. Pašvaldība īpašuma tiesības neapstrīd. Taču, lai cilvēks beidzot juridiski sakārtotu savu īpašumu, viņam nākas vērsties tiesā. 2026. gada 24. augustā Kurzemes rajona tiesa taisīja spriedumu civillietā Nr. C69202126, kurā kāda iedzīvotāja bija spiesta celt prasību pret Saldus novada pašvaldību par īpašuma tiesību atzīšanu uz diviem dzīvokļiem. 📌 Kā viss sākās? Vēl 1998. un 1999. gadā sieviete likumīgi iegādājās divus dzīvokļus no likvidējamas paju sabiedrības. Par dzīvokļiem tika samaksāts, darījumi dokumentēti, un sieviete tos turpināja izmantot kā savu īpašumu. Taču īpašuma tiesības zemesgrāmatā netika nostiprinātas. Pa šiem gadiem sabiedrība tika likvidēta, dokumenti arhīvā nebija nodoti, bet savulaik noslēgto darījumu apliecinājumos pastāvēja juridiski trūkumi. Rezultātā cilvēks nonāca absurdā situācijā – īpašums faktiski ir viņa, bet juridiski to pienācīgi sakārtot nav iespējams. 🏛️ Saldus novada pašvaldība tiesai paskaidroja, ka tai nav iebildumu pret īpašuma tiesību atzīšanu. Vienlaikus pašvaldība uzsvēra, ka tā neesot aizskārusi prasītājas intereses un nepiekrīt savam atbildētājas statusam. Turklāt pašvaldība pati bija izsniegusi izziņu, kas apliecināja nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus kopš 2012. gada. Tātad nodokļu maksājumi ir dokumentēti, pašvaldība īpašuma tiesības neapstrīd, bet iedzīvotājam tik un tā jāalgo juridiskā palīdzība un jāiet uz tiesu! ⚖️ Tiesa prasību apmierināja un atzina sievietes īpašuma tiesības uz abiem dzīvokļiem. Spriedumā uzsvērts, ka dokumentu trūkums un agrākā īpašnieka likvidācija nevar automātiski liegt personai pierādīt likumīgi iegūtas īpašuma tiesības. Pierādījumi vērtējami kopumā. Pašvaldība nav tikai administratīva iestāde, kuras uzdevums ir sniegt izziņas, iekasēt nodokļus un tiesā paskaidrot, ka tā ne pie kā nav vainīga. Pašvaldība ir izveidota, lai kalpotu saviem iedzīvotājiem. Ja cilvēks gandrīz 30 gadus dzīvo ar juridiski nesakārtotām īpašuma tiesībām un pašvaldībai pret šīm tiesībām nav nekādu iebildumu, rodas gluži loģisks jautājums – vai tiešām nav iespējams atrast kādu iedzīvotājam draudzīgāku risinājumu? Protams, konkrētajā lietā tiesas spriedums bija nepieciešams objektīvu juridisku šķēršļu dēļ. Taču tas neliedz jautāt, vai pašvaldības varētu aktīvāk palīdzēt iedzīvotājiem šādas situācijas risināt, tostarp sniedzot informāciju, sadarbojoties ar citām institūcijām un palīdzot identificēt iespējamos tiesiskos risinājumus. 💬 Manuprāt, laba pašvaldība nav tā, kura tikai spēj pierādīt, ka neko nav pārkāpusi. Laba pašvaldība ir tā, kura arī situācijās, kad likums tai neuzliek tiešu pienākumu, cenšas palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Jo iedzīvotājam no tā, ka pašvaldība nav vainīga, īpašuma tiesības zemesgrāmatā pašas no sevis neparādās. ⚠️ Un šādos gadījumos rodas jautājums – vai valsts un pašvaldību pārvaldes sistēmai patiešām jābūt tik sarežģītai, ka cilvēkam savu pirms gandrīz 30 gadiem likumīgi iegādāto īpašumu nākas pierādīt tiesā? Tiesiskā valstī cilvēkam nevajadzētu kļūt par savas īpašuma vēstures juridisko ķīlnieku.
POLICISTS REDZĒJA, KAMERA
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 15. oktobris
Interesants tiesas spriedums par agresīvu braukšanu, policijas pierādījumiem un nevainīguma prezumpciju.
Kāpēc VSAA regulāri zaudē tiesā un kā veiksmīgi aizstāvēt savas tiesības
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. oktobris
Redzot ārkārtīgi lielo interesi, jautājumu birumu un rezonansi, ko izraisīja iepriekšējās publikācijas sociālo tiesību jomā — īpaši par pensijām, pabalstiem un gadījumiem, kad nākas saskarties ar VSAA prettiesisku rīcību —, mēs nolēmām neapstāties pie iesāktā.