Ko VID jaunā superspiegošanas tehnoloģija "Cellebrite" nozīmē Jūsu privātumam un biznesam?

Lauris Klagišs • 2025. gada 25. jūlijs

  Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā. Lai gan mērķis – cīņa ar ēnu ekonomiku – ir cēls, šādu tehnoloģiju pielietošana rada virkni nopietnu juridisku un praktisku risku gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Mūsu birojs ir veicis padziļinātu izpēti, lai jūs sagatavotu potenciālajiem izaicinājumiem.


  Runa ir par "Cellebrite" – kompāniju, kas visā pasaulē pazīstama ar saviem digitālās izlūkošanas risinājumiem, kurus galvenokārt izmanto tiesībsargājošās iestādes noziegumu izmeklēšanā. Šī raksta mērķis ir apskatīt, kādas ir šīs sistēmas reālās spējas un kādi ir galvenie riski, ar kuriem var saskarties ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmējs.

 

  Kam Spēj Piekļūt "Cellebrite" Sistēma?  "Cellebrite" nav vienkārša programma. Tā ir jaudīga digitālās izmeklēšanas platforma, kas spēj veikt visaptverošu datu analīzi no dažādiem avotiem. Tās spējas ietver:

  •   Datu ieguvi no fiziskām ierīcēm: Sistēma spēj iegūt datus no mobilajiem tālruņiem, datoriem, ārējiem cietajiem diskiem un citām datu uzglabāšanas ierīcēm. Tas ietver dzēstos ziņojumus, zvanu vēsturi, fotogrāfijas, dokumentus un aplikāciju datus, pat ja tie ir aizsargāti ar paroli vai šifrēti.
  •   Sociālo mediju un interneta izpēti: Izmantojot tādus rīkus kā "Smart Search", platforma var automātiski apkopot un analizēt publiski pieejamu un atsevišķos gadījumos arī slēgtu informāciju no sociālajiem tīkliem (Facebook, Instagram, TikTok u.c.), interneta forumiem un citām vietnēm. Tā var veidot personu profilus, analizēt kontaktus un dzīvesveidu, meklējot neatbilstības starp deklarētajiem ienākumiem un reālo patēriņu.
  •    Kriptovalūtu darījumu analīzi: Ar specializētu rīku "Crypto Tracer" palīdzību sistēma spēj analizēt blokķēdes darījumus. Tā var identificēt darījumu ķēdes, piesaistīt tās konkrētām personām vai biržām un novērtēt ar darījumiem saistītos riskus, tādējādi cenšoties deanonimizēt personas, kas izmanto kriptovalūtas.


  Būtībā, šī tehnoloģija VID rokās nodotu instrumentu, kas ļautu izveidot detalizētu personas vai uzņēmuma digitālo portretu, analizējot praktiski visas pēdas, ko mēs atstājam digitālajā vidē.

 

Kā VID Varētu Izmantot Jauno Sistēmu Praksē? Lai saprastu, kā "Cellebrite" tipa sistēma varētu tikt integrēta VID darbā, ir svarīgi aplūkot visu nodokļu kontroles procesu kā ķēdi, kas sastāv no vairākiem posmiem. Šī tehnoloģija netiks izmantota "uz labu laimi" pret nejauši izvēlētiem nodokļu maksātājiem. Tās pielietojums, visticamāk, būs loģisks turpinājums jau esošajām datu analīzes metodēm. Lūk, iespējamais darbību algoritms čatros soļos:

 

1. Solis: riska analīze un mērķu atlase. VID jau šobrīd izmanto sarežģītas riska analīzes sistēmas, lai identificētu personas un uzņēmumus ar augstu nodokļu nenomaksas risku. Jaunā sistēma varētu šo procesu pacelt jaunā līmenī, automātiski "barojoties" no daudz plašāka datu apjoma:

  •     Publiskie dati: Sistēma varētu sistemātiski uzraudzīt sludinājumu portālus (auto, nekustamie īpašumi), sociālos tīklus (Instagram, Facebook), meklējot neatbilstības starp personas publisko tēlu (dārgi ceļojumi, luksusa preces, piedāvātie pakalpojumi) un tās oficiāli deklarētajiem ienākumiem.
  •     Trešo pušu dati: Apkopojot informāciju, ko VID jau saņem no bankām, tiešsaistes platformām un citām iestādēm, sistēma meklētu anomālijas – piemēram, regulārus ienākumus bankas kontā no neskaidra avota.
  •     Iekšējie dati: Šie dati tiktu salīdzināti ar informāciju VID datubāzēs – iesniegtajām deklarācijām, nomaksātajiem nodokļiem, ziņām par darba vietām utt.


Rezultātā tiktu izveidots "sarkano karogu" saraksts – personas un uzņēmumi, kuru darbība prasa padziļinātu uzmanību.

 

2. Solis: digitālā profila izveide un sākotnējā izpēte. Kad mērķis ir identificēts, sistēma varētu tikt izmantota, lai izveidotu detalizētu digitālo profilu, vēl neķeroties pie personas privāto ierīču analīzes. Šajā fāzē tiktu apkopota un strukturēta visa pieejamā informācija, lai savāktu pietiekami daudz netiešu pierādījumu un pamatotu nepieciešamību uzsākt nopietnāku izmeklēšanu.

 

3. Solis: Pierādījumu Iegūšana (Kriminālprocesa Ietvaros). Šis ir solis, kurā "Cellebrite" jauda izpaužas vistiešākajā veidā, bet tas ir iespējams tikai un vienīgi kriminālprocesa ietvaros, kad VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir ieguvusi tiesneša sankciju kratīšanai un datu izņemšanai. Piemēram, ja tiek ierosināts kriminālprocess par algu maksāšanu "aploksnēs", ar tiesneša atļauju var tikt izņemts uzņēmuma vadītāja dators un tālrunis. Izmantojot "Cellebrite", izmeklētāji var iegūt visu informāciju – sarakstes, dzēstus failus, "melnās grāmatvedības" tabulas.

 

4. Solis: Datu analīze un pierādījumu sistematizēšana. Pēdējā fāzē sistēma palīdz izmeklētājam salikt kopā iegūtos puzles gabaliņus. Tā var vizuāli attēlot saikni starp "WhatsApp" ziņu, kurā apspriesta skaidras naudas nodošana, "Excel" failu ar neoficiālo algu sarakstu un kriptovalūtu darījumiem, kas noved pie līdzekļu legalizācijas, tādējādi izveidojot vienotu pierādījumu bāzi apsūdzības celšanai.

 

 

  Juridiskie riski: starp nodokļu auditu un kriminālizmeklēšanu. galvenais juridiskais jautājums ir par to, uz kāda tiesiskā pamata vid varētu šādu rīku pielietot. šeit ir būtiski nošķirt divas procedūras:

  1.     Administratīvais process (nodokļu audits): Likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" piešķir VID plašas tiesības pieprasīt informāciju un dokumentus nodokļu aprēķina pareizības pārbaudei. Tomēr šīs tiesības neparedz piespiedu datu izņemšanu no personas privātajām ierīcēm, veicot to forenzisko analīzi. Šāda rīcība būtu klajā pretrunā ar personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Eiropas Savienības Tiesa jau ir uzsvērusi, ka pat datu pieprasīšanai ir jābūt pamatotai ar konkrētu mērķi un jāievēro datu minimizēšanas princips saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR).
  2.      Kriminālprocess: Ja VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir uzsākusi kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, situācija mainās. Kriminālprocesa likums un Operatīvās darbības likums pieļauj daudz nopietnākas izmeklēšanas darbības, tostarp kratīšanu un datu izņemšanu no elektroniskām ierīcēm. Tomēr arī šajā gadījumā ir nepieciešams tiesneša lēmums un pamatotas aizdomas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.


  Galvenais risks: Robežas starp šiem diviem procesiem var tikt izpludinātas, VID mēģinot pielietot kriminālprocesa metodes administratīvā procesa ietvaros. Tas radītu augstu risku, ka šādi iegūti pierādījumi tiesā tiktu atzīti par nepieļaujamiem.

 

  Praktiskie Riski Iedzīvotājiem un Uzņēmumiem

  •     Datu drošības un privātuma pārkāpumi: Datu noplūde no šādas sistēmas varētu radīt neaptveramu kaitējumu.
  •     Kļūdainas interpretācijas risks: Automātiska datu analīze var novest pie kļūdainiem secinājumiem. Piemēram, internetā publicēta bilde ar dārgu automašīnu nenozīmē, ka persona to ir iegādājusies par nedeklarētiem līdzekļiem. Šādi "viltus pozitīvie" gadījumi var novest pie nepamatotām pārbaudēm un reputācijas graušanas.
  •     Uzņēmējdarbības traucējumi: Ja VID uzsāk padziļinātu pārbaudi, izmantojot šādas metodes, tas var paralizēt uzņēmuma darbību, radot būtiskus finansiālus zaudējumus.
  •     Tiesības uz aizstāvību: Personai var būt ļoti grūti aizstāvēties pret apsūdzībām, kas balstītas uz slepeni iegūtiem un ar sarežģītiem algoritmiem apstrādātiem datiem.

 

  Vai Sistēma Spēj Izsekot Visu?

  Apgalvojums, ka "Cellebrite" spēj izsekot visas komercdarbības internetā un sociālajos medijos, ir pārspīlēts. Tās efektivitāte ir atkarīga no atstātajām digitālajām pēdām. Slēgtas grupas, šifrētas saziņas aplikācijas (piemēram, Signal), ja tās nav piesaistītas ierīcei, kurai ir fiziska piekļuve, un pilnībā anonimizēti darījumi ar kriptovalūtām var radīt šķēršļus izmeklēšanai. Tomēr nedrīkst novērtēt par zemu sistēmas spēju atklāt vājos posmus.

 

  Ieteikumi un Secinājumi

  VID vēlme apkarot ēnu ekonomiku ir saprotama, taču izvēlētajām metodēm ir jābūt samērīgām, tiesiskām un ar skaidri definētiem kontroles mehānismiem. Mūsu birojs iesaka:

  1. Uzņēmumiem: Veikt iekšējo risku auditu, sakārtot grāmatvedību un nodrošināt, ka visi darījumi, it īpaši tie, kas saistīti ar digitālajiem aktīviem, ir caurspīdīgi un dokumentāli pamatoti.
  2. Privātpersonām: Būt apdomīgiem ar informāciju, ko publicējat sociālajos tīklos. Pārdomājiet, vai jūsu digitālais tēls atbilst jūsu oficiālajiem ienākumiem.
  3. Saskaroties ar pārbaudi: Nekavējoties sazinieties ar kvalificētu advokātu. Ir svarīgi no paša sākuma saprast jūsu tiesības, VID pilnvaru robežas un nepieļaut, ka pret jums tiek veiktas prettiesiskas darbības.


  Sabiedrībai un likumdevējam ir jāuzsāk nopietna diskusija par to, kur mēs novelkam robežu starp nodokļu iekasēšanas interesēm un indivīda pamattiesībām uz privātumu digitālajā laikmetā. Pretējā gadījumā mēs riskējam nonākt situācijā, kurā prezumpcija "nevainīgs, kamēr nav pierādīts pretējais" tiek aizstāta ar "aizdomīgs, kamēr neesi pierādījis savu digitālo nevainību".


  Šis raksts ir sagatavots informatīviem nolūkiem un nav uzskatāms par juridisku konsultāciju. Ja jums ir radušies jautājumi vai nepieciešama juridiskā palīdzība, lūdzam sazināties ar mūsu biroju.


Ko VID jaunā spiegošanas tehnoloģija
Būvnoteikumu grozījumi: Vai mazāk birokrātijas nozīmē dārgāku būvniecību un lielākus riskus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 30. oktobris
2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".
Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 29. oktobris
Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. oktobris
✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. ✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. ✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu. ✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. ✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt. Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt". Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.
Stambulas konvencijas denonsēšanas juridiskā analīze:
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. oktobris
Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas starptauti
Saņēmāt vēstuli no VID? Nesatraucieties – rīcības plāns 3 soļos
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 24. oktobris
Vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) daudziem uzņēmējiem un privātpersonām mēdz radīt tūlītēju satraukumu.
Kā pasargāt savu zīmolu? Praktisks ceļvedis preču zīmes reģistrācijai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 23. oktobris
Jūsu uzņēmuma nosaukums, logo un sauklis ir daudz vairāk nekā tikai vārdi un attēli. Tas ir jūsu zīmols – reputācija, atpazīstamība un vērtība, ko esat cītīgi būvējuši.
Valdes locekļa atbildība: 5 praktiski soļi, kā pasargāt savu personīgo mantu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. oktobris
Būt uzņēmuma valdē nozīmē uzņemties lielu atbildību. Lai gan šis amats paver plašas iespējas, tas vienlaikus ir saistīts ar riskiem, kas var skart ne tikai uzņēmuma...
Tiesa atstāj spēkā Rail Baltica būvatļauju, noraidot zemes īpašnieka sūdzību
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 17. oktobris
Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi zemes īpašnieka pieteikumu atcelt būvatļauju Rail Baltica trases posmam, apstiprinot valsts rīcības tiesiskumu nacionālas nozīmes projektu īstenošanā un skaidrojot tiesas kompetences robežas tehnisku projektēšanas risinājumu izvērtēšanā.
Vai no debatēm tiesā ir kāda jēga
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 16. oktobris
Kādā nesenā Administratīvās rajona tiesas sēdē, tiesnesis pirms debatēm norādīja, ka “Administratīvajā procesā debašu stadija ir atšķirīga, un debašu stadijai pēc būtības nav nekādas ietekmes uz rezultātu”.
Valsts drošība pret digitālo privātumu: Valsts policijas jaunā kriptovalūtu uzraudzības iepirkuma ju
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 14. oktobris
Digitālā vide ir kļuvusi par jaunu arēnu gan komercijai, gan noziedzībai. Kriptovalūtām arvien vairāk integrējoties finanšu sistēmā, tiesībaizsardzības iestādes meklē arvien modernākus rīkus, lai izsekotu nelikumīgām darbībām.