Ko VID jaunā superspiegošanas tehnoloģija "Cellebrite" nozīmē Jūsu privātumam un biznesam?

Lauris Klagišs • 2025. gada 25. jūlijs

  Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā. Lai gan mērķis – cīņa ar ēnu ekonomiku – ir cēls, šādu tehnoloģiju pielietošana rada virkni nopietnu juridisku un praktisku risku gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Mūsu birojs ir veicis padziļinātu izpēti, lai jūs sagatavotu potenciālajiem izaicinājumiem.


  Runa ir par "Cellebrite" – kompāniju, kas visā pasaulē pazīstama ar saviem digitālās izlūkošanas risinājumiem, kurus galvenokārt izmanto tiesībsargājošās iestādes noziegumu izmeklēšanā. Šī raksta mērķis ir apskatīt, kādas ir šīs sistēmas reālās spējas un kādi ir galvenie riski, ar kuriem var saskarties ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmējs.

 

  Kam Spēj Piekļūt "Cellebrite" Sistēma?  "Cellebrite" nav vienkārša programma. Tā ir jaudīga digitālās izmeklēšanas platforma, kas spēj veikt visaptverošu datu analīzi no dažādiem avotiem. Tās spējas ietver:

  •   Datu ieguvi no fiziskām ierīcēm: Sistēma spēj iegūt datus no mobilajiem tālruņiem, datoriem, ārējiem cietajiem diskiem un citām datu uzglabāšanas ierīcēm. Tas ietver dzēstos ziņojumus, zvanu vēsturi, fotogrāfijas, dokumentus un aplikāciju datus, pat ja tie ir aizsargāti ar paroli vai šifrēti.
  •   Sociālo mediju un interneta izpēti: Izmantojot tādus rīkus kā "Smart Search", platforma var automātiski apkopot un analizēt publiski pieejamu un atsevišķos gadījumos arī slēgtu informāciju no sociālajiem tīkliem (Facebook, Instagram, TikTok u.c.), interneta forumiem un citām vietnēm. Tā var veidot personu profilus, analizēt kontaktus un dzīvesveidu, meklējot neatbilstības starp deklarētajiem ienākumiem un reālo patēriņu.
  •    Kriptovalūtu darījumu analīzi: Ar specializētu rīku "Crypto Tracer" palīdzību sistēma spēj analizēt blokķēdes darījumus. Tā var identificēt darījumu ķēdes, piesaistīt tās konkrētām personām vai biržām un novērtēt ar darījumiem saistītos riskus, tādējādi cenšoties deanonimizēt personas, kas izmanto kriptovalūtas.


  Būtībā, šī tehnoloģija VID rokās nodotu instrumentu, kas ļautu izveidot detalizētu personas vai uzņēmuma digitālo portretu, analizējot praktiski visas pēdas, ko mēs atstājam digitālajā vidē.

 

Kā VID Varētu Izmantot Jauno Sistēmu Praksē? Lai saprastu, kā "Cellebrite" tipa sistēma varētu tikt integrēta VID darbā, ir svarīgi aplūkot visu nodokļu kontroles procesu kā ķēdi, kas sastāv no vairākiem posmiem. Šī tehnoloģija netiks izmantota "uz labu laimi" pret nejauši izvēlētiem nodokļu maksātājiem. Tās pielietojums, visticamāk, būs loģisks turpinājums jau esošajām datu analīzes metodēm. Lūk, iespējamais darbību algoritms čatros soļos:

 

1. Solis: riska analīze un mērķu atlase. VID jau šobrīd izmanto sarežģītas riska analīzes sistēmas, lai identificētu personas un uzņēmumus ar augstu nodokļu nenomaksas risku. Jaunā sistēma varētu šo procesu pacelt jaunā līmenī, automātiski "barojoties" no daudz plašāka datu apjoma:

  •     Publiskie dati: Sistēma varētu sistemātiski uzraudzīt sludinājumu portālus (auto, nekustamie īpašumi), sociālos tīklus (Instagram, Facebook), meklējot neatbilstības starp personas publisko tēlu (dārgi ceļojumi, luksusa preces, piedāvātie pakalpojumi) un tās oficiāli deklarētajiem ienākumiem.
  •     Trešo pušu dati: Apkopojot informāciju, ko VID jau saņem no bankām, tiešsaistes platformām un citām iestādēm, sistēma meklētu anomālijas – piemēram, regulārus ienākumus bankas kontā no neskaidra avota.
  •     Iekšējie dati: Šie dati tiktu salīdzināti ar informāciju VID datubāzēs – iesniegtajām deklarācijām, nomaksātajiem nodokļiem, ziņām par darba vietām utt.


Rezultātā tiktu izveidots "sarkano karogu" saraksts – personas un uzņēmumi, kuru darbība prasa padziļinātu uzmanību.

 

2. Solis: digitālā profila izveide un sākotnējā izpēte. Kad mērķis ir identificēts, sistēma varētu tikt izmantota, lai izveidotu detalizētu digitālo profilu, vēl neķeroties pie personas privāto ierīču analīzes. Šajā fāzē tiktu apkopota un strukturēta visa pieejamā informācija, lai savāktu pietiekami daudz netiešu pierādījumu un pamatotu nepieciešamību uzsākt nopietnāku izmeklēšanu.

 

3. Solis: Pierādījumu Iegūšana (Kriminālprocesa Ietvaros). Šis ir solis, kurā "Cellebrite" jauda izpaužas vistiešākajā veidā, bet tas ir iespējams tikai un vienīgi kriminālprocesa ietvaros, kad VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir ieguvusi tiesneša sankciju kratīšanai un datu izņemšanai. Piemēram, ja tiek ierosināts kriminālprocess par algu maksāšanu "aploksnēs", ar tiesneša atļauju var tikt izņemts uzņēmuma vadītāja dators un tālrunis. Izmantojot "Cellebrite", izmeklētāji var iegūt visu informāciju – sarakstes, dzēstus failus, "melnās grāmatvedības" tabulas.

 

4. Solis: Datu analīze un pierādījumu sistematizēšana. Pēdējā fāzē sistēma palīdz izmeklētājam salikt kopā iegūtos puzles gabaliņus. Tā var vizuāli attēlot saikni starp "WhatsApp" ziņu, kurā apspriesta skaidras naudas nodošana, "Excel" failu ar neoficiālo algu sarakstu un kriptovalūtu darījumiem, kas noved pie līdzekļu legalizācijas, tādējādi izveidojot vienotu pierādījumu bāzi apsūdzības celšanai.

 

 

  Juridiskie riski: starp nodokļu auditu un kriminālizmeklēšanu. galvenais juridiskais jautājums ir par to, uz kāda tiesiskā pamata vid varētu šādu rīku pielietot. šeit ir būtiski nošķirt divas procedūras:

  1.     Administratīvais process (nodokļu audits): Likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" piešķir VID plašas tiesības pieprasīt informāciju un dokumentus nodokļu aprēķina pareizības pārbaudei. Tomēr šīs tiesības neparedz piespiedu datu izņemšanu no personas privātajām ierīcēm, veicot to forenzisko analīzi. Šāda rīcība būtu klajā pretrunā ar personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Eiropas Savienības Tiesa jau ir uzsvērusi, ka pat datu pieprasīšanai ir jābūt pamatotai ar konkrētu mērķi un jāievēro datu minimizēšanas princips saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR).
  2.      Kriminālprocess: Ja VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir uzsākusi kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, situācija mainās. Kriminālprocesa likums un Operatīvās darbības likums pieļauj daudz nopietnākas izmeklēšanas darbības, tostarp kratīšanu un datu izņemšanu no elektroniskām ierīcēm. Tomēr arī šajā gadījumā ir nepieciešams tiesneša lēmums un pamatotas aizdomas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.


  Galvenais risks: Robežas starp šiem diviem procesiem var tikt izpludinātas, VID mēģinot pielietot kriminālprocesa metodes administratīvā procesa ietvaros. Tas radītu augstu risku, ka šādi iegūti pierādījumi tiesā tiktu atzīti par nepieļaujamiem.

 

  Praktiskie Riski Iedzīvotājiem un Uzņēmumiem

  •     Datu drošības un privātuma pārkāpumi: Datu noplūde no šādas sistēmas varētu radīt neaptveramu kaitējumu.
  •     Kļūdainas interpretācijas risks: Automātiska datu analīze var novest pie kļūdainiem secinājumiem. Piemēram, internetā publicēta bilde ar dārgu automašīnu nenozīmē, ka persona to ir iegādājusies par nedeklarētiem līdzekļiem. Šādi "viltus pozitīvie" gadījumi var novest pie nepamatotām pārbaudēm un reputācijas graušanas.
  •     Uzņēmējdarbības traucējumi: Ja VID uzsāk padziļinātu pārbaudi, izmantojot šādas metodes, tas var paralizēt uzņēmuma darbību, radot būtiskus finansiālus zaudējumus.
  •     Tiesības uz aizstāvību: Personai var būt ļoti grūti aizstāvēties pret apsūdzībām, kas balstītas uz slepeni iegūtiem un ar sarežģītiem algoritmiem apstrādātiem datiem.

 

  Vai Sistēma Spēj Izsekot Visu?

  Apgalvojums, ka "Cellebrite" spēj izsekot visas komercdarbības internetā un sociālajos medijos, ir pārspīlēts. Tās efektivitāte ir atkarīga no atstātajām digitālajām pēdām. Slēgtas grupas, šifrētas saziņas aplikācijas (piemēram, Signal), ja tās nav piesaistītas ierīcei, kurai ir fiziska piekļuve, un pilnībā anonimizēti darījumi ar kriptovalūtām var radīt šķēršļus izmeklēšanai. Tomēr nedrīkst novērtēt par zemu sistēmas spēju atklāt vājos posmus.

 

  Ieteikumi un Secinājumi

  VID vēlme apkarot ēnu ekonomiku ir saprotama, taču izvēlētajām metodēm ir jābūt samērīgām, tiesiskām un ar skaidri definētiem kontroles mehānismiem. Mūsu birojs iesaka:

  1. Uzņēmumiem: Veikt iekšējo risku auditu, sakārtot grāmatvedību un nodrošināt, ka visi darījumi, it īpaši tie, kas saistīti ar digitālajiem aktīviem, ir caurspīdīgi un dokumentāli pamatoti.
  2. Privātpersonām: Būt apdomīgiem ar informāciju, ko publicējat sociālajos tīklos. Pārdomājiet, vai jūsu digitālais tēls atbilst jūsu oficiālajiem ienākumiem.
  3. Saskaroties ar pārbaudi: Nekavējoties sazinieties ar kvalificētu advokātu. Ir svarīgi no paša sākuma saprast jūsu tiesības, VID pilnvaru robežas un nepieļaut, ka pret jums tiek veiktas prettiesiskas darbības.


  Sabiedrībai un likumdevējam ir jāuzsāk nopietna diskusija par to, kur mēs novelkam robežu starp nodokļu iekasēšanas interesēm un indivīda pamattiesībām uz privātumu digitālajā laikmetā. Pretējā gadījumā mēs riskējam nonākt situācijā, kurā prezumpcija "nevainīgs, kamēr nav pierādīts pretējais" tiek aizstāta ar "aizdomīgs, kamēr neesi pierādījis savu digitālo nevainību".


  Šis raksts ir sagatavots informatīviem nolūkiem un nav uzskatāms par juridisku konsultāciju. Ja jums ir radušies jautājumi vai nepieciešama juridiskā palīdzība, lūdzam sazināties ar mūsu biroju.


Ko VID jaunā spiegošanas tehnoloģija
DARBINIEKU IERAUJ ŠĶELDOTĀJĀ UN VIŅŠ IET BOJĀ
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 30. oktobris
Traģisks nelaimes gadījums darbā, bojāgājis darbinieks, Valsts darba inspekcijas pārbaude un tiesvedība līdz pat Senātam. Latvijas Republikas Senāts 2026. gada 16. septembra lēmumā lietā Nr. SKA-708/2026 vērtēja ļoti būtisku jautājumu – kāds juridiskais spēks ir Valsts darba inspekcijas (VDI) sastādītam aktam par nelai
ĒKA IR ZEMESGRĀMATĀ, BET BŪVĒT NEDRĪKST
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 30. oktobris
Izrādās, ka arī zemesgrāmatā oficiāli reģistrēta ēka vēl negarantē tiesības tās vietā būvēt jaunu māju.
 NO VĀRDIEM PIE DARBIEM
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 29. oktobris
Pirms neilga laika informējām par būtisku Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, kas varētu radikāli mainīt līdzšinējo praksi strīdos starp bankām un finanšu krāpniecības upuriem.
VESELĪBAS INSPEKCIJA ZAUDĒ TIESĀ
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 29. oktobris
Administratīvā apgabaltiesa 2026. gada 22. oktobrī pieņēmusi spriedumu lietā, kas liek nopietni aizdomāties par Veselības inspekcijas attieksmi pret pacientu tiesībām.
Datu valsts inspekcija zaudē tiesā.
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 28. oktobris
Izrādās, ka inspekcijas ieskatā dažkārt ar to gandrīz pietiek! Administratīvā apgabaltiesa 2026. gada 11. jūnija spriedumā lietā Nr. A420199624 atzina par prettiesisku Datu valsts inspekcijas (DVI) lēmumu, ar kuru bija noraidīta personas sūdzība par iespējamiem datu aizsardzības pārkāpumiem.
2026. gada 19. oktobris
Ko darīt, ja darbinieks pieprasa bērna kopšanas atvaļinājumu, bet iesniegumā norāda pārāk agru sākuma datumu? Vai darba devējs drīkst prasīt iesniegt jaunu iesniegumu un viena mēneša termiņu sākt skaitīt no jauna? Un kas notiek, ja pa vidu darbinieks kļūst darbnespējīgs? Uz šiem ļoti praktiskajiem jautājumiem atbildi sniedz Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 21. septembra spriedums lietā Nr. SKC-462/2026. 🔹 Darbinieks 2022. gada 22. februārī iesniedza darba devējam iesniegumu, lūdzot piešķirt bērna kopšanas atvaļinājumu jau no nākamās dienas – 23. februāra. Taču tajā pašā dienā darbiniekam iestājās darbnespēja, kas ilga aptuveni divus mēnešus. Pēc darbnespējas beigām darbinieks atgriezās darbā, bet bērna kopšanas atvaļinājums viņam vēl nebija piešķirts. Vēlāk darba devējs uzskatīja, ka nepieciešams jauns vai precizēts iesniegums, un atvaļinājumu piešķīra tikai no 2022. gada 1. jūnija. Savukārt darbinieks uzskatīja, ka mēnesis jau sen ir pagājis, un 9. maijā paziņoja darba devējam, ka viņš no šīs dienas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Pēc tam darbinieks darbu neapmeklēja, bet darba devējs vēlāk darba līgumu uzteica par būtisku darba kārtības pārkāpumu. ⚖️ Senāts: bērna kopšanas atvaļinājums nav darba devēja “labvēlība” Darba likuma 156. pants paredz, ka darbiniekam par bērna kopšanas atvaļinājumu darba devējs rakstveidā jāinformē vienu mēnesi iepriekš. Taču Senāts uzsvēra ļoti būtisku lietu – Latvijas likums darba devējam nedod tiesības pēc šā mēneša termiņa beigām bērna kopšanas atvaļinājumu vēl papildus atlikt uzņēmuma interešu dēļ. Tātad viena mēneša termiņš jau pats par sevi ir paredzēts tam, lai darba devējs varētu sagatavoties darbinieka prombūtnei. Kad šis termiņš ir pagājis, darba devējs principā nevar pateikt: mums tagad nav ērti; jāatrod aizvietotājs; vai iesniedziet jaunu iesniegumu, un tad skaitīsim vēl vienu mēnesi. Senāts atzina, ka darba devējam pieprasītais bērna kopšanas atvaļinājums jāpiešķir tā, lai tas sāktos ne vēlāk kā pēc mēneša no darbinieka sākotnējā pieprasījuma saņemšanas, ja vien pats darbinieks nav norādījis vēlāku datumu. 🔹 Kļūdains datums iesniegumā neatceļ darbinieka tiesības. Šī, iespējams, ir viena no nozīmīgākajām sprieduma atziņām. Konkrētajā lietā darbinieks bija kļūdījies – viņš iesniegumu iesniedza 22. februārī, bet bērna kopšanas atvaļinājumu prasīja jau no 23. februāra. Likums savukārt paredz viena mēneša iepriekšēju paziņošanu. Taču Senāts atzina, ka šāda kļūda nepadara iesniegumu par spēkā neesošu, darba devējs nevar tādēļ prasīt visu procedūru sākt no sākuma un darba devējam ir jāpielāgo atvaļinājuma sākuma datums likuma prasībām, viena mēneša termiņu skaitot no sākotnējā iesnieguma saņemšanas dienas. Tas ir būtisks darbinieku aizsardzības princips – formāla kļūda iesniegumā pati par sevi nedrīkst novest pie likumā paredzēto tiesību zaudēšanas. 🤒 Bet kas notiek, ja šajā mēnesī darbinieks ir uz slimības lapas? Arī uz šo jautājumu Senāts sniedza ļoti skaidru atbildi. Darbinieka darbnespēja neaptur viena mēneša termiņu, nesāk šo termiņu no jauna, kā arī nedod darba devējam tiesības pēc darbnespējas beigām sākt skaitīt jaunu mēnesi. Ja viena mēneša termiņš jau ir beidzies, bet darbinieks joprojām ir darbnespējīgs, darba devējs var izdot rīkojumu par bērna kopšanas atvaļinājumu jau slimības laikā, paredzot, ka tas stāsies spēkā pēc darbnespējas beigām. Senāts tāpēc atzina, ka apgabaltiesa Darba likuma 156. pantu bija piemērojusi nepareizi, un spriedumu šajā daļā atcēla. ⚠️ Tomēr ir vēl otra – tikpat svarīga – šī sprieduma puse. Senāts vienlaikus pateica arī ko ļoti būtisku pašiem darbiniekiem. Pat ja darbinieks uzskata, ka darba devējs pārkāpj viņa tiesības, tas pats par sevi nenozīmē, ka darbinieks drīkst vienkārši paziņot: “No šodienas esmu bērna kopšanas atvaļinājumā” un pārtraukt ierasties darbā. Senāts uzsvēra, ka darbinieks ir pakļauts darba devēja noteiktajai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Ja darbinieks uzskata, ka viņa tiesības tiek pārkāptas, tās jāaizstāv likumā noteiktajā kārtībā – iesniedzot sūdzību darba devējam vai vēršoties tiesā. Patvaļīga darba vietas atstāšana un turpmāka neierašanās darbā konkrētajos apstākļos tika atzīta par būtisku darba kārtības pārkāpumu, kas varēja būt pamats darba līguma uzteikumam. 💡 Ko no šī sprieduma varam secināt praksē? Darba devējiem būtu jāņem vērā, ka bērna kopšanas atvaļinājums, ja darbiniekam uz to ir tiesības, nav darba devēja brīvas izvēles jautājums. Viena mēneša termiņš ir dots, lai sagatavotos darbinieka prombūtnei, nevis lai pēc tā beigām sāktu jaunu saskaņošanas procesu. Kļūdaini norādīts sākuma datums pats par sevi nepadara iesniegumu nederīgu. Darbinieka darbnespēja neaptur viena mēneša paziņošanas termiņa ritējumu. Savukārt darbiniekiem jāatceras, ka pat tad, ja darba devējs, iespējams, rīkojas prettiesiski, savas tiesības nedrīkst realizēt patvaļīgi, vienkārši pārtraucot ierasties darbā. Šajā lietā tādēļ izveidojās šķietami paradoksāla situācija - darba devējs bija nepareizi piemērojis noteikumus par bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu, taču tas automātiski nepadarīja par prettiesisku vēlāk notikušo darbinieka atlaišanu. Tieši tāpēc darba tiesībās bieži vien izšķirošs ir ne tikai jautājums, kam pēc būtības ir taisnība, bet arī – kādā veidā savas tiesības tiek īstenotas un aizstāvētas.
2026. gada 19. oktobris
💰 2026. gada 13. augustā Ekonomisko lietu tiesa pieņēma visai interesantu spriedumu lietā Nr. K75-0128-26, kurā persona bija apsūdzēta par 440 000 ASV dolāru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Kriminālprocess bija saistīts ar naudas pārskaitījumiem no Krievijas bankām uz Latviju, valūtas konvertāciju, valsts obligāciju iegādi un dažādiem tēriņiem. Izmeklēšana bija sākusies jau 2018. gadā, un pēc gadiem ilga kriminālprocesa tiesa nonāca pie secinājuma, ka apsūdzība nav pierādīta ārpus saprātīgām šaubām. 🏦 Prokuratūras ieskatā persona bija noziedzīgi iegūtus līdzekļus pārskaitījusi uz saviem kontiem ABLV Bank, pēc tam konvertējusi dolārus eiro un daļu naudas ieguldījusi Latvijas valsts obligācijās. Par šo naudu tika apmaksāti arī viesnīcu pakalpojumi, iegādātas dažādas preces un veikti skaidras naudas darījumi. Pirmajā brīdī tas varētu izskatīties pēc klasiskas naudas atmazgāšanas shēmas. Tomēr tiesa uzdeva pavisam vienkāršu jautājumu – kur ir pierādījumi, ka šī nauda vispār iegūta noziedzīgi un persona centusies slēpt tās izcelsmi? 🔍 Tiesa norādīja uz būtisku problēmu – apsūdzībā pēc būtības bija pārstāstīti bankas kontu izraksti un tajos redzamās transakcijas. Taču pats fakts, ka cilvēks pārskaita naudu starp saviem kontiem, maina valūtu, iegādājas obligācijas vai tērē naudu viesnīcās, vēl nepierāda noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Šajā lietā tiesa konstatēja, ka naudas pārskaitījumu un obligāciju iegādes patiesais mērķis bija termiņuzturēšanās atļaujas saņemšana Latvijā. Turklāt konti bija atvērti uz pašas personas vārda, nevis slēpti aiz fiktīvām personām vai uzņēmumiem. 🇷🇺 Īpaši interesants ir tiesas vērtējums par Krievijas tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju. Krievijā pret personu bija uzsākts kriminālprocess par iespējamu bankas līdzekļu izkrāpšanu, un Latvijas apsūdzība lielā mērā balstījās uz šiem materiāliem. Tomēr tiesa uzsvēra, ka ārvalstī izvirzīta apsūdzība pati par sevi nepierāda tajā aprakstīto faktu patiesumu. Vēl vairāk – daļa it kā izkrāptās naudas, kā izrietēja no lietas materiāliem, joprojām atradās pašā Krievijas bankā. Savukārt pēdējais apsūdzībā minētais pārskaitījums uz Latviju bija veikts vēl pirms konkrētās iespējamās izkrāpšanas. Tātad šī nauda nevarēja būt iegūta attiecīgā vēlākā noziedzīgā nodarījuma rezultātā! 🚨 Taču pats pārsteidzošākais šajā lietā ir kas cits. Jau 2020. gadā Rīgas apgabaltiesa bija atzinusi personas mantu par noziedzīgi iegūtu un konfiscējusi 250 000 eiro vērtas valsts obligācijas, 42 469,82 eiro bankas kontā, kā arī kratīšanā izņemto skaidro naudu – 19 385 eiro un 9900 ASV dolāru. Savukārt tagad Ekonomisko lietu tiesa secināja, ka pierādījumi neapstiprina šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi! Turklāt tiesa īpaši kritizēja iepriekšējā konfiskācijas lēmuma pamatojumu, norādot, ka tajā nav pienācīga pierādījumu vērtējuma. 🔄 Spriedumā uzmanību piesaista arī tiesas kritika par tā saukto apļveida pierādīšanu. Proti, mantas noziedzīgā izcelsme iepriekš tika pamatota arī ar iespējamām legalizācijas darbībām, bet vēlāk pašas legalizācijas darbības tika pamatotas ar faktu, ka manta jau atzīta par noziedzīgi iegūtu. Tiesa norādīja, ka šāda pieeja pēc būtības nozīmētu apsūdzētajam uzlikt pienākumu pierādīt savu nevainīgumu. Manuprāt, šī ir viena no svarīgākajām sprieduma atziņām, jo kriminālprocesā pierādīšanas pienākums gulstas uz apsūdzību, nevis personai jāatspēko katrs izmeklētāja pieņēmums. 🤔 Atsevišķu uzmanību pelnījusi arī izmeklēšanas kvalitāte. Piemēram, lietas materiālos atradās amatpersonas ziņojums, kurā secinājums par naudas nelikumīgo izcelsmi bija balstīts uz to, ka persona nav nodarbināta un nav spējusi izskaidrot skaidrās naudas izcelsmi. Tiesa šo secinājumu novērtēja kā nepierādītu pieņēmumu. Vēl interesantāk – krimināllietai bija pievienota arī apsūdzētā bijušās sievas māsas liecība par to, ka apsūdzētais bijis neuzticīgs laulībā un tāpēc laulība izirusi. Tiesa pat norādīja, ka nav saprotams, kādēļ šāda liecība vispār pievienota lietai, jo tai nav nekādas saistības ar apsūdzību. Grūti nepiekrist – jautājums taču bija par simtiem tūkstošu dolāru iespējamu atmazgāšanu, nevis personas privāto dzīvi! ⚖️ Rezultātā Ekonomisko lietu tiesa personu pilnībā attaisnoja apsūdzībā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. Vienlaikus svarīgi saprast, ka šis ir pirmās instances spriedums, kas ir pārsūdzams, un attaisnošana pati par sevi automātiski neatceļ iepriekš pieņemto konfiskācijas lēmumu. Tomēr šī lieta izgaismo ļoti nopietnu jautājumu par īpašuma tiesību aizsardzību un pierādījumu kvalitāti kriminālprocesā. Cik pamatoti ir valstij konfiscēt cilvēka mantu, ja vēlāk, izvērtējot pierādījumus krimināllietā, tiesa secina, ka tās noziedzīgā izcelsme nav pierādīta? Manuprāt, šim jautājumam būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība. Cīņa pret naudas atmazgāšanu ir nepieciešama, bet tā nedrīkst kļūt par attaisnojumu mantas konfiskācijai, kas balstīta nepietiekami izvērtētos pieņēmumos.
2026. gada 19. oktobris
🏠 Divi dzīvokļi nopirkti pirms gandrīz 30 gadiem. Nodokļi maksāti. Pašvaldība īpašuma tiesības neapstrīd. Taču, lai cilvēks beidzot juridiski sakārtotu savu īpašumu, viņam nākas vērsties tiesā. 2026. gada 24. augustā Kurzemes rajona tiesa taisīja spriedumu civillietā Nr. C69202126, kurā kāda iedzīvotāja bija spiesta celt prasību pret Saldus novada pašvaldību par īpašuma tiesību atzīšanu uz diviem dzīvokļiem. 📌 Kā viss sākās? Vēl 1998. un 1999. gadā sieviete likumīgi iegādājās divus dzīvokļus no likvidējamas paju sabiedrības. Par dzīvokļiem tika samaksāts, darījumi dokumentēti, un sieviete tos turpināja izmantot kā savu īpašumu. Taču īpašuma tiesības zemesgrāmatā netika nostiprinātas. Pa šiem gadiem sabiedrība tika likvidēta, dokumenti arhīvā nebija nodoti, bet savulaik noslēgto darījumu apliecinājumos pastāvēja juridiski trūkumi. Rezultātā cilvēks nonāca absurdā situācijā – īpašums faktiski ir viņa, bet juridiski to pienācīgi sakārtot nav iespējams. 🏛️ Saldus novada pašvaldība tiesai paskaidroja, ka tai nav iebildumu pret īpašuma tiesību atzīšanu. Vienlaikus pašvaldība uzsvēra, ka tā neesot aizskārusi prasītājas intereses un nepiekrīt savam atbildētājas statusam. Turklāt pašvaldība pati bija izsniegusi izziņu, kas apliecināja nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus kopš 2012. gada. Tātad nodokļu maksājumi ir dokumentēti, pašvaldība īpašuma tiesības neapstrīd, bet iedzīvotājam tik un tā jāalgo juridiskā palīdzība un jāiet uz tiesu! ⚖️ Tiesa prasību apmierināja un atzina sievietes īpašuma tiesības uz abiem dzīvokļiem. Spriedumā uzsvērts, ka dokumentu trūkums un agrākā īpašnieka likvidācija nevar automātiski liegt personai pierādīt likumīgi iegūtas īpašuma tiesības. Pierādījumi vērtējami kopumā. Pašvaldība nav tikai administratīva iestāde, kuras uzdevums ir sniegt izziņas, iekasēt nodokļus un tiesā paskaidrot, ka tā ne pie kā nav vainīga. Pašvaldība ir izveidota, lai kalpotu saviem iedzīvotājiem. Ja cilvēks gandrīz 30 gadus dzīvo ar juridiski nesakārtotām īpašuma tiesībām un pašvaldībai pret šīm tiesībām nav nekādu iebildumu, rodas gluži loģisks jautājums – vai tiešām nav iespējams atrast kādu iedzīvotājam draudzīgāku risinājumu? Protams, konkrētajā lietā tiesas spriedums bija nepieciešams objektīvu juridisku šķēršļu dēļ. Taču tas neliedz jautāt, vai pašvaldības varētu aktīvāk palīdzēt iedzīvotājiem šādas situācijas risināt, tostarp sniedzot informāciju, sadarbojoties ar citām institūcijām un palīdzot identificēt iespējamos tiesiskos risinājumus. 💬 Manuprāt, laba pašvaldība nav tā, kura tikai spēj pierādīt, ka neko nav pārkāpusi. Laba pašvaldība ir tā, kura arī situācijās, kad likums tai neuzliek tiešu pienākumu, cenšas palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Jo iedzīvotājam no tā, ka pašvaldība nav vainīga, īpašuma tiesības zemesgrāmatā pašas no sevis neparādās. ⚠️ Un šādos gadījumos rodas jautājums – vai valsts un pašvaldību pārvaldes sistēmai patiešām jābūt tik sarežģītai, ka cilvēkam savu pirms gandrīz 30 gadiem likumīgi iegādāto īpašumu nākas pierādīt tiesā? Tiesiskā valstī cilvēkam nevajadzētu kļūt par savas īpašuma vēstures juridisko ķīlnieku.
POLICISTS REDZĒJA, KAMERA
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 15. oktobris
Interesants tiesas spriedums par agresīvu braukšanu, policijas pierādījumiem un nevainīguma prezumpciju.
Kāpēc VSAA regulāri zaudē tiesā un kā veiksmīgi aizstāvēt savas tiesības
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. oktobris
Redzot ārkārtīgi lielo interesi, jautājumu birumu un rezonansi, ko izraisīja iepriekšējās publikācijas sociālo tiesību jomā — īpaši par pensijām, pabalstiem un gadījumiem, kad nākas saskarties ar VSAA prettiesisku rīcību —, mēs nolēmām neapstāties pie iesāktā.