Loterijas Biļete Makā: Vai Šis Mazais Prieks Var Sagandēt Jūsu Finansiālo Nākotni?

Lauris Klagišs • 2025. gada 24. jūlijs

    Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide. Tomēr šis, šķietami nekaitīgais, ieradums var pārvērsties par nopietnu šķērsli gan ceļā uz jaunu aizdevumu, gan veiksmīgai fiziskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanai. Kredītiestādes, tiesa un maksātnespējas administratori šādus regulārus tēriņus arvien biežāk uztver kā azartspēļu pazīmi, kas liecina par neapdomīgu rīcību ar finansēm.


    Šķiet, kas gan slikts var būt pāris eiro, kas katru nedēļu tiek atvēlēti loterijai? Problēma nav vienā atsevišķā pirkumā, bet gan regularitātē un kontekstā, kādā šie tēriņi tiek veikti. Finanšu un tieslietu eksperti brīdina, ka pat nelieli, bet sistemātiski loterijas tēriņi bankas konta izrakstā var radīt negatīvu priekšstatu par personas finanšu disciplīnu un spēju uzņemties atbildību.

 

     Kredītvēsture Zem Loterijas Lupas. Lai gan Latvijas kredītiestādes un Kredītinformācijas Birojs (KIB) publiski nedetalizē savus kredītreitinga aprēķināšanas algoritmus līdz pēdējam sīkumam, to darbības pamatprincipi ir labi zināmi. Tiek vērtēta personas ienākumu stabilitāte, esošo saistību apjoms un, pats galvenais, maksājumu disciplīna un finanšu uzvedības modeļi.


     Regulāri, pat nelieli, pārskaitījumi vai pirkumi ar karti "Latvijas Loto" tirdzniecības vietās vai internetā veido noteiktu tēriņu paternu. Kredītrisku analītiķim šāds ieradums var signalizēt vairākas lietas:

  •     Neapdomīga rīcība ar naudu: Sistemātiska naudas tērēšana produktam ar teju niecīgu atdeves varbūtību liecina par neprasmi plānot budžetu un par prioritāti izvirzīt izklaidi, nevis uzkrājumu veidošanu vai parādu segšanu.
  •      Paaugstināts riska profils: Kreditora acīs persona, kas regulāri "spēlē uz veiksmi", var šķist neprognozējama. Ja šodien tie ir daži eiro loterijai, vai rīt, saskaroties ar finansiālām grūtībām, šī persona neizvēlēsies citu, daudz riskantāku finanšu risinājumu, piemēram, ātro kredītu?
  •      Slēptas problēmas: Lai gan loterija oficiāli nav tas pats, kas spēļu automāti kazino, tās pamatā ir azarta elements. Regulāri pirkumi var tikt interpretēti kā potenciālas atkarības pazīme, kas ir milzīgs "sarkanais karogs" jebkuram aizdevējam.


     "Kreditors vērtē klienta kopējo finanšu ainu. Ja konta izrakstā redzams, ka paralēli tiek kavēti komunālie maksājumi, bet katru nedēļu atrodas nauda loterijas biļetēm, tas nepārprotami negatīvi ietekmēs lēmumu par kredīta piešķiršanu," skaidro nenosaukts finanšu konsultants.

 

  Maksātnespēja: Kad Loterija Kļūst par Negodprātības Pierādījumu

     Vēl daudz nopietnākas sekas regulārai loterijas biļešu iegādei var būt fiziskās personas maksātnespējas procesā. Šis process ir paredzēts, lai palīdzētu godprātīgam parādniekam atbrīvoties no parādu sloga, taču tas uzliek arī virkni pienākumu un ierobežojumu. Galvenais no tiem – rīkoties ar saviem līdzekļiem atbildīgi un primāri novirzīt tos kreditoru prasījumu segšanai.


     Maksātnespējas likums un tiesu prakse skaidri norāda, ka parādnieka rīcība tiek rūpīgi uzraudzīta. Maksātnespējas administrators, un vēlāk arī tiesa, analizē visus personas tēriņus. Šajā kontekstā "Superbingo" vai "Latloto" pirkumi tiek uzskatīti par izdevumiem, kas nav primāri nepieciešami.


     Tiesu praksē ir atzīts, ka parādniekam ir jāatturas no jebkādām darbībām, kas varētu samazināt kreditoriem atgūstamo līdzekļu apjomu. "Nesamērīgi izdevumi", piemēram, dārgi pirkumi vai ceļojumi, var būt pamats procesa izbeigšanai bez saistību dzēšanas. Arī regulāri loterijas tēriņi, lai arī mazāki apmērā, summējoties var tikt uzskatīti par šādu nesamērīgu rīcību.


Tiesas un administratori šādus pirkumus interpretē kā:

  1.     Negodprātīgu rīcību: Tērējot naudu azartspēļu rakstura izklaidēm, nevis novirzot to parādu segšanas plāna pildīšanai, parādnieks demonstrē necieņu pret saviem kreditoriem un maksātnespējas procesa mērķiem.
  2.     Apzinātu kreditoru interešu aizskaršanu: Katrs eiro, kas iztērēts loterijas biļetē, ir eiro, kas nav nonācis pie kreditoriem. Lai gan summa var šķist maza, princips ir būtisks.
  3.     Maksātnespējas cēloņu neatrisināšanu: Ja personas finansiālās problēmas daļēji ir radušās neapdomīgu tēriņu vai paļaušanās uz veiksmi dēļ, turpinot pirkt loterijas biļetes, tiek parādīts, ka uzvedības modelis nav mainījies. Tiesa var secināt, ka persona nav gatava atbildīgai finanšu dzīvei arī pēc procesa pabeigšanas.

 

    Ir bijuši gadījumi, kad maksātnespējas administratori pieprasa parādniekiem paskaidrojumus par šādiem darījumiem bankas konta izdrukās. Ja persona nespēj pamatot šos tēriņus vai ja tie ir sistemātiski, tas var kļūt par nopietnu argumentu, lai tiesa lemtu par labu maksātnespējas procesa izbeigšanai, atstājot parādnieku ar visām viņa saistībām.

 

  Secinājums ir viens – lai arī cik vilinoša šķistu iespēja ar vienu biļeti atrisināt visas finansiālās problēmas, realitātē regulāra paļaušanās uz veiksmi var radīt tieši pretēju efektu. Tā grauj uzticību kreditoru acīs, bojā kredītvēsturi un var liegt iespēju uz jaunu sākumu caur maksātnespējas procesu. Stabilas un paredzamas finanses, atbildīga plānošana un atteikšanās no liekiem, riskantiem tēriņiem ir daudz drošāks ceļš uz finansiālo labklājību nekā jebkura loterijas biļete.


Loterijas Biļete Makā: Vai Šis Mazais Prieks Var Sagandēt Jūsu Finansiālo Nākotni?
Senāta precedents, jeb kad
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. februāris
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums (Lieta Nr. SKA-61/2025) ievieš būtiskas korekcijas izpratnē par darba laika uzskaiti specifiskos apstākļos.
Kāpēc sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem ir būtiski reģistrēt savu vārdu kā preču zīmi un domēna vārdu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 2. februāris
Digitālajā laikmetā personības vārds un uzvārds nav tikai identitātes daļa – sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem tas kļūst par vērtīgu intelektuālo īpašumu ar komerciālu potenciālu.
39 000 eiro slieksnis: Kad VID drīkst pieklauvēt pie Jūsu privātajām durvīm
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. janvāris
Būt valdes loceklim nav tikai prestižs amats, bet arī nopietna juridiska atbildība, kas var skart jūsu personīgo maku. Viens no bīstamākajiem punktiem Latvijas likumdošanā ir brīdis, kad uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz noteiktu slieksni, ļaujot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vērsties tieši pret valdes locekļa privāt
Kā policijas steiga grauj tiesiskumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 29. janvāris
Juridiskā prakse rāda, ka ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) lietās Valsts policija mēdz grēkot ar "paātrinātu" procesa virzību, upurējot personas pamattiesības uz efektivitātes rēķina.
Ko mums nozīmē Valmiermuižas un Cēsu alus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. janvāris
Šķiet, ka 2026. gads Latvijas alus cienītājiem ir sācies ar pamatīgu "putu" ziņu virsrakstos. Konkurences padome (KP) ir devusi zaļo gaismu vienam no pēdējo gadu skaļākajiem darījumiem dzērienu industrijā – AS "Cēsu alus" un SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" apvienošanai.
Tiesas uzvara pret policijas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. janvāris
Bieži vien autovadītāji jūtas bezspēcīgi, kad policijas darbinieks apgalvo: "Es skaidri redzēju, ka jūs lietojat telefonu."
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. janvāris
✔️ Pēdējā laikā administratīvās tiesas un Senāts arvien biežāk ir spiesti labot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieļautās kļūdas, norādot uz iestādes nepieļaujami formālo pieeju lēmumu pieņemšanā. Jaunākā Senāta judikatūra liecina par sistēmisku problēmu – VID tendenci ignorēt uzņēmējdarbības ekonomisko realitāti par labu vienkāršotai, "Excel tabulu" administrēšanai. Viens no spilgtākajiem piemēriem šai tendencei ir 2025. gada 30. decembra Senāta spriedums lietā SKA-86/2025, kurā Augstākā tiesa kārtējo reizi bija spiesta iejaukties strīdā par valsts atbalsta piešķiršanu, norādot, ka nodokļu administrācija nepareizi interpretē jēdzienu "apgrozījums". ✔️ Konkrētajā lietā strīds izcēlās par valsts atbalstu Covid-19 krīzes skartam tirdzniecības centra pārvaldniekam, SIA "SKAI PLUSS". Uzņēmums bija piešķīris būtiskas atlaides saviem nomniekiem (veikaliem), kuriem valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija liegta iespēja strādāt, tādējādi faktiski samazinot savus ieņēmumus. VID atteica atbalstu, pamatojoties uz formālu aprēķinu: dienests skatījās tikai uz PVN deklarācijas 40. aili ("Kopējā darījumu vērtība"), neņemot vērā vēlāk izrakstītos kredītrēķinus (atlaides). VID arguments bija administratīvi ērts – ņemot vērā katra uzņēmuma grāmatvedības specifiku, atbalsta piešķiršanas process būtu pārāk lēns. Tomēr tiesa šādu pieeju noraidīja. Senāts uzsvēra, ka VID nedrīkst rīkoties formāli un tam ir pienākums vērtēt individuālos apstākļus, lai sasniegtu taisnīgu rezultātu. ✔️ Šis spriedums izgaismo būtisku VID darba trūkumu – nespēju vai nevēlēšanos iedziļināties darījumu ekonomiskajā būtībā. Nepareiza tiesību normu piemērošana. Senāts konstatēja, ka strīdā bija jāpiemēro tās tiesību normas, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī, nevis tās, kuras VID un apgabaltiesa piemēroja vēlāk (kad noteikumi jau bija mainīti par sliktu uzņēmējam). Apgrozījuma patiesā izpratne. Senāts norādīja, ka jēdziens "apgrozījums" ir jāinterpretē pēc būtības – atbilstoši Gada pārskatu likumam, kas atspoguļo reālo saimniecisko darbību, nevis tikai šaurā PVN deklarācijas ailē ierakstīto ciparu. Sistēmiska kļūda. Šis nav izolēts gadījums. Spriedumā Senāts atsaucas uz vairākām citām nesenām lietām (SKA-16/2025, SKA-70/2025), kurās jau iepriekš nostiprināta atziņa, ka VID metodika apgrozījuma krituma aprēķināšanā ir bijusi kļūdaina. ✔️ Šis nolēmums ir skaidrs signāls: VID lēmums nav galīgā patiesība. Kā redzams no tiesu prakses, dienests bieži kļūdās, izvēloties vienkāršāko, nevis tiesisko ceļu. Būtiski ir arī tas, ka Senāts atzina – atbalstu var izmaksāt arī pēc Eiropas Komisijas noteiktajiem termiņiem, ja atteikums sākotnēji bijis prettiesisks. Tas paver durvis daudziem uzņēmējiem cīnīties par savām tiesībām pat tad, ja šķiet, ka "vilciens ir aizgājis". Ja jūsu uzņēmums ir saskāries ar nepamatotu VID lēmumu vai formālu atteikumu, kas neatbilst faktiskajai situācijai, aicinām vērsties pie kvalificētiem advokātiem. Tiesu prakse rāda – taisnību ir iespējams panākt.
Tiesa apstiprina 10 000 EUR sodu, jeb kā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. janvāris
Nesenais Latvijas Republikas Senāta lēmums lietā Nr. SKA-344/2026 ir spilgts atgādinājums visiem kredītdevējiem un brīdinājums patērētājiem: mēģinājumi maskēt agresīvu patērētāju kreditēšanu zem "biznesa aizdevumu" izkārtnes un bezatbildīga aizņemšanās veicināšana netiks tolerēta.
NĪN sezona sākas ar brīdinājumu: Senāts aptur Jūrmalas domes patvaļu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. janvāris
Šobrīd, kad aktīvi tiek izsūtīti nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksāšanas paziņojumi un iedzīvotāji steidz veikt maksājumus, gaismā nākuši pamatīgi "nesmukumi" pašvaldību rīcībā.
Senāts pieliek punktu VID patvaļai: Atbalsta atteikumi, balstoties uz
2026. gada 21. janvāris
Ja jūsu uzņēmums ir cietis no VID patvaļas, saņemot atteikumu ar argumentu "jūsu nozare nebija slēgta" vai "jūs nepierādījāt tiešu cēloņsakarību", ziniet – šī argumentācija ir atzīta par prettiesisku.