Loterijas Biļete Makā: Vai Šis Mazais Prieks Var Sagandēt Jūsu Finansiālo Nākotni?

Lauris Klagišs • 2025. gada 24. jūlijs

    Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide. Tomēr šis, šķietami nekaitīgais, ieradums var pārvērsties par nopietnu šķērsli gan ceļā uz jaunu aizdevumu, gan veiksmīgai fiziskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanai. Kredītiestādes, tiesa un maksātnespējas administratori šādus regulārus tēriņus arvien biežāk uztver kā azartspēļu pazīmi, kas liecina par neapdomīgu rīcību ar finansēm.


    Šķiet, kas gan slikts var būt pāris eiro, kas katru nedēļu tiek atvēlēti loterijai? Problēma nav vienā atsevišķā pirkumā, bet gan regularitātē un kontekstā, kādā šie tēriņi tiek veikti. Finanšu un tieslietu eksperti brīdina, ka pat nelieli, bet sistemātiski loterijas tēriņi bankas konta izrakstā var radīt negatīvu priekšstatu par personas finanšu disciplīnu un spēju uzņemties atbildību.

 

     Kredītvēsture Zem Loterijas Lupas. Lai gan Latvijas kredītiestādes un Kredītinformācijas Birojs (KIB) publiski nedetalizē savus kredītreitinga aprēķināšanas algoritmus līdz pēdējam sīkumam, to darbības pamatprincipi ir labi zināmi. Tiek vērtēta personas ienākumu stabilitāte, esošo saistību apjoms un, pats galvenais, maksājumu disciplīna un finanšu uzvedības modeļi.


     Regulāri, pat nelieli, pārskaitījumi vai pirkumi ar karti "Latvijas Loto" tirdzniecības vietās vai internetā veido noteiktu tēriņu paternu. Kredītrisku analītiķim šāds ieradums var signalizēt vairākas lietas:

  •     Neapdomīga rīcība ar naudu: Sistemātiska naudas tērēšana produktam ar teju niecīgu atdeves varbūtību liecina par neprasmi plānot budžetu un par prioritāti izvirzīt izklaidi, nevis uzkrājumu veidošanu vai parādu segšanu.
  •      Paaugstināts riska profils: Kreditora acīs persona, kas regulāri "spēlē uz veiksmi", var šķist neprognozējama. Ja šodien tie ir daži eiro loterijai, vai rīt, saskaroties ar finansiālām grūtībām, šī persona neizvēlēsies citu, daudz riskantāku finanšu risinājumu, piemēram, ātro kredītu?
  •      Slēptas problēmas: Lai gan loterija oficiāli nav tas pats, kas spēļu automāti kazino, tās pamatā ir azarta elements. Regulāri pirkumi var tikt interpretēti kā potenciālas atkarības pazīme, kas ir milzīgs "sarkanais karogs" jebkuram aizdevējam.


     "Kreditors vērtē klienta kopējo finanšu ainu. Ja konta izrakstā redzams, ka paralēli tiek kavēti komunālie maksājumi, bet katru nedēļu atrodas nauda loterijas biļetēm, tas nepārprotami negatīvi ietekmēs lēmumu par kredīta piešķiršanu," skaidro nenosaukts finanšu konsultants.

 

  Maksātnespēja: Kad Loterija Kļūst par Negodprātības Pierādījumu

     Vēl daudz nopietnākas sekas regulārai loterijas biļešu iegādei var būt fiziskās personas maksātnespējas procesā. Šis process ir paredzēts, lai palīdzētu godprātīgam parādniekam atbrīvoties no parādu sloga, taču tas uzliek arī virkni pienākumu un ierobežojumu. Galvenais no tiem – rīkoties ar saviem līdzekļiem atbildīgi un primāri novirzīt tos kreditoru prasījumu segšanai.


     Maksātnespējas likums un tiesu prakse skaidri norāda, ka parādnieka rīcība tiek rūpīgi uzraudzīta. Maksātnespējas administrators, un vēlāk arī tiesa, analizē visus personas tēriņus. Šajā kontekstā "Superbingo" vai "Latloto" pirkumi tiek uzskatīti par izdevumiem, kas nav primāri nepieciešami.


     Tiesu praksē ir atzīts, ka parādniekam ir jāatturas no jebkādām darbībām, kas varētu samazināt kreditoriem atgūstamo līdzekļu apjomu. "Nesamērīgi izdevumi", piemēram, dārgi pirkumi vai ceļojumi, var būt pamats procesa izbeigšanai bez saistību dzēšanas. Arī regulāri loterijas tēriņi, lai arī mazāki apmērā, summējoties var tikt uzskatīti par šādu nesamērīgu rīcību.


Tiesas un administratori šādus pirkumus interpretē kā:

  1.     Negodprātīgu rīcību: Tērējot naudu azartspēļu rakstura izklaidēm, nevis novirzot to parādu segšanas plāna pildīšanai, parādnieks demonstrē necieņu pret saviem kreditoriem un maksātnespējas procesa mērķiem.
  2.     Apzinātu kreditoru interešu aizskaršanu: Katrs eiro, kas iztērēts loterijas biļetē, ir eiro, kas nav nonācis pie kreditoriem. Lai gan summa var šķist maza, princips ir būtisks.
  3.     Maksātnespējas cēloņu neatrisināšanu: Ja personas finansiālās problēmas daļēji ir radušās neapdomīgu tēriņu vai paļaušanās uz veiksmi dēļ, turpinot pirkt loterijas biļetes, tiek parādīts, ka uzvedības modelis nav mainījies. Tiesa var secināt, ka persona nav gatava atbildīgai finanšu dzīvei arī pēc procesa pabeigšanas.

 

    Ir bijuši gadījumi, kad maksātnespējas administratori pieprasa parādniekiem paskaidrojumus par šādiem darījumiem bankas konta izdrukās. Ja persona nespēj pamatot šos tēriņus vai ja tie ir sistemātiski, tas var kļūt par nopietnu argumentu, lai tiesa lemtu par labu maksātnespējas procesa izbeigšanai, atstājot parādnieku ar visām viņa saistībām.

 

  Secinājums ir viens – lai arī cik vilinoša šķistu iespēja ar vienu biļeti atrisināt visas finansiālās problēmas, realitātē regulāra paļaušanās uz veiksmi var radīt tieši pretēju efektu. Tā grauj uzticību kreditoru acīs, bojā kredītvēsturi un var liegt iespēju uz jaunu sākumu caur maksātnespējas procesu. Stabilas un paredzamas finanses, atbildīga plānošana un atteikšanās no liekiem, riskantiem tēriņiem ir daudz drošāks ceļš uz finansiālo labklājību nekā jebkura loterijas biļete.


Loterijas Biļete Makā: Vai Šis Mazais Prieks Var Sagandēt Jūsu Finansiālo Nākotni?
Būvnoteikumu grozījumi: Vai mazāk birokrātijas nozīmē dārgāku būvniecību un lielākus riskus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 30. oktobris
2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".
Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 29. oktobris
Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. oktobris
✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. ✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. ✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu. ✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. ✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt. Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt". Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.
Stambulas konvencijas denonsēšanas juridiskā analīze:
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. oktobris
Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas starptauti
Saņēmāt vēstuli no VID? Nesatraucieties – rīcības plāns 3 soļos
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 24. oktobris
Vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) daudziem uzņēmējiem un privātpersonām mēdz radīt tūlītēju satraukumu.
Kā pasargāt savu zīmolu? Praktisks ceļvedis preču zīmes reģistrācijai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 23. oktobris
Jūsu uzņēmuma nosaukums, logo un sauklis ir daudz vairāk nekā tikai vārdi un attēli. Tas ir jūsu zīmols – reputācija, atpazīstamība un vērtība, ko esat cītīgi būvējuši.
Valdes locekļa atbildība: 5 praktiski soļi, kā pasargāt savu personīgo mantu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. oktobris
Būt uzņēmuma valdē nozīmē uzņemties lielu atbildību. Lai gan šis amats paver plašas iespējas, tas vienlaikus ir saistīts ar riskiem, kas var skart ne tikai uzņēmuma...
Tiesa atstāj spēkā Rail Baltica būvatļauju, noraidot zemes īpašnieka sūdzību
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 17. oktobris
Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi zemes īpašnieka pieteikumu atcelt būvatļauju Rail Baltica trases posmam, apstiprinot valsts rīcības tiesiskumu nacionālas nozīmes projektu īstenošanā un skaidrojot tiesas kompetences robežas tehnisku projektēšanas risinājumu izvērtēšanā.
Vai no debatēm tiesā ir kāda jēga
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 16. oktobris
Kādā nesenā Administratīvās rajona tiesas sēdē, tiesnesis pirms debatēm norādīja, ka “Administratīvajā procesā debašu stadija ir atšķirīga, un debašu stadijai pēc būtības nav nekādas ietekmes uz rezultātu”.
Valsts drošība pret digitālo privātumu: Valsts policijas jaunā kriptovalūtu uzraudzības iepirkuma ju
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 14. oktobris
Digitālā vide ir kļuvusi par jaunu arēnu gan komercijai, gan noziedzībai. Kriptovalūtām arvien vairāk integrējoties finanšu sistēmā, tiesībaizsardzības iestādes meklē arvien modernākus rīkus, lai izsekotu nelikumīgām darbībām.