Plāno ar IIN neaplikt ienākumu no kriptoaktīvu atsavināšanas

Lauris Klagišs • 2025. gada 13. marts

Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz no ienākuma nodokļa atbrīvot ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Nodokļa atbrīvojumu paredzēts piemērot triju gadu periodā.


Likumprojekts izstrādāts ar mērķi, lai padarītu pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi kriptoaktīvu nozarei, nepiemērojot ārvalsts nodokļa maksātājam kriptoaktīvu atsavināšanas ienākumam trīs procentu likmi no izmaksātās atlīdzības apmēra. Likumprojekts izstrādāts pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas, lai padarītu Latviju par pievilcīgu valsti starptautiskiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi nodrošinot jaunu investīciju ieplūšanu, jaunu darba vietu izveidi un papildus nodokļu ieņēmumus.


Latvija pēdējos gadus ir aktīvi strādājusi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī, lai padarītu Latviju par pievilcīgu valsti starptautiskiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nepieciešama kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas atļauja. Jau pašlaik vairāki kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas uzskatāmi par tirgus līderiem vispasaules mērogā (piemēram, Binance), aktīvi izskata iespēju darbības atļauju saņemt tieši Latvijā, kā rezultātā Latvijai ir labas iespējas piesaistīt ievērojamu skaitu lielu kriptoaktīvu tirgus spēlētāju un kļūt par šīs nozares centru Eiropas Savienībā.


Ņemot vērā, ka viena no mūsu biroja specializācijām ir kriptotiesības, šāda Saeimas iniciatīva mūsu ieskatā ir vērtējama ļoti pozitīvi, jo tā var rezultēties ne tikai ar daudzu labi apmaksātu darbavietu izveidi, papildu investīcijām un nodokļu ieņēmumiem, bet arī lielāku iedzīvotāju interesi un izpratni par kriptovalūtām, kā izcilu alternatīvu maksājumu veikšanai, ieguldīšanai vai uzkrājumu veidošanai.


Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā
Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūlijs
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
AS “Gaso” nepamatotā apetīte
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Darbinieka atstādināšana un reorganizācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Arī bankas mēdz zaudēt tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Kā VID atzina kļūdas, atvainojās un kompensēja zaudējumus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Ceļojumu apdrošināšanas līgumi: Patērētāju tiesību aizsardzība un jaunākās tiesu prakses atziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. jūlijs
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Vidzemes slimnīca tiesā uzvar Valsts darba inspekciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 22. jūlijs
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Maksātnespējas procesa izmantošana strīdīgu parādu piedziņai nav pieļaujama
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. jūlijs
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.
Kāpēc Latvija zaudē Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) bieži vien ir pēdējā instance taisnīguma atjaunošanai, kad nacionālā līmenī visi tiesību aizsardzības mehānismi ir izsmelti.
Kāpēc Uzņēmumu reģistrs zaudē tiesās
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Uzņēmumu reģistrs (UR) ir viens no nozīmīgākajiem valsts pārvaldes stūrakmeņiem komercdarbības jomā.