Vai darbinieks drīkst ierakstīt sarunas ar darba devēju ?
2023. gada 15. augusts
- Vairākos darba strīdos esmu saskāries ar situāciju, kad darbinieki savu interešu aizstāvības nolūkos ieraksta sarunas ar darba devēju, lai pēc tam to saturu izmantotu kā pierādījumus Valsts darba inspekcijā vai tiesā.
- Nereti šādās situācijās darba devēji mēģina pierādīt, ka šie sarunu ieraksti, kas ir veikti bez saskaņošanas, ir nelikumīgi, līdz ar to nav izmantojami, kā pierādīšanas līdzekļi. Vai tā patiešām ir?
- Ņemot vērā, ka audioieraksts tiek veikts personiskiem mērķiem, kas nav saistīti ar profesionālo darbību, tad Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosacījumi un ierobežojumi uz konkrēto tiesisko situāciju neattiecas. Turklāt saskaņā ar minētās regulas nosacījumiem otru sarunas dalībnieku var neinformēt, ja informēšana varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt apstrādes mērķus (piemēram, ja persona, zinot, ka saruna tiek ierakstīta, varētu uzvesties citādi un pierādījumi varētu netikt iegūti).
- Arī Latvijas tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka atsevišķos gadījumos var būt pieļaujama darbinieka sarunas ar darba devēju ierakstīšana, neinformējot par to darba devēju, un šī ieraksta izmantošana tiesā par pierādījumu darbinieka aizskarto tiesību aizsardzībai. Ir jāvērtē, vai pastāvēja citi iespējami pierādījumi, kas tikpat efektīvi varētu pierādīt konkrētā pārkāpuma esību.
- Rezumējot minēto, ja darbiniekam nav citu pierādījumu, kas tikpat efektīvi varētu pierādīt konkrētā pārkāpuma esamību, slepena sarunu ierakstīšana un izmantošana ir tiesiska un pieļaujam. Šeit gan jāatceras, ka tiesiska būs tikai šo sarunu iesniegšana Valsts darba inspekcijā vai tiesā, nevis publicēšana sociālajos tīklos.
Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē līgumu parakstīšana klātienē kļūst par retumu. Uzņēmēji arvien biežāk paļaujas uz e-pastiem, skenētiem dokumentiem un drošiem elektroniskajiem parakstiem.
Jau ilgstoši juridiskajā vidē un sabiedrībā ir virmojušas diskusijas par nepieciešamību līdzsvarot darbaspēka piesaisti ar nacionālo drošību.
Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē laiks ir nauda. Situācijā, kad nepieciešams nomainīt valdes locekli, uzņēmēji rēķinās ar dažām dienām, lai jaunā amatpersona varētu sākt darbu – parakstīt līgumus, veikt maksājumus un pārstāvēt uzņēmumu.
Saeima vakardien, 11. decembrī, konceptuāli atbalstīja apjomīgus grozījumus Darba likumā. Lai gan likumprojekta anotācijā tiek uzsvērta nepieciešamība "pilnveidot darba tiesisko attiecību regulējumu" un veicināt elastību, juridiskā analīze liecina par būtisku svara kausu nosvēršanos par labu darba devējiem, atsevišķos
Sākot ar šodienu, 11. decembri, Valsts policija spers soli jaunā ērā – vai drīzāk ievedīs mūs "drosmīgajā jaunajā pasaulē", kur lēmumu par sodu pieņems nevis amatpersona, bet algoritms.
Vai bijušais valdes loceklis var tikt iekļauts riska personu sarakstā par nodokļu parādiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķinājis jau pēc viņa aiziešanas no amata?
Daudzi no mums savu priekšstatu par tiesu zāli ir guvuši, skatoties populāras amerikāņu filmas un seriālus, piemēram, "Suits" vai "Law & Order". Mēs redzam kaislīgas runas, zvērinātos, kuri raud, un pēkšņus "pārsteiguma pierādījumus", kas apgriež lietu kājām gaisā. Taču, nonākot reālā Latvijas tiesā, klients bieži pied
Sabiedrībā joprojām valda spēcīgs uzskats, ka viss, kas tiek teikts zvērinātam advokātam, paliek stingri "starp mums".
Daudzi uzņēmēji joprojām dzīvo ar pārliecību, ka finanšu noziegumi, piemēram, "aplokšņu algu" izmaksa vai izvairīšanās no nodokļiem, ir "balto apkaklīšu" pārkāpumi, par kuriem draud naudas sods vai nosacīta brīvības atņemšana.
Daudzi autovadītāji ir saskārušies ar situāciju, kad pēkšņi uzstādīta ceļa zīme būtiski apgrūtina ikdienas maršrutu – nokļūšanu mājās, darbā vai bērna nogādāšanu skolā.