Vai darbinieks drīkst ierakstīt sarunas ar darba devēju ?
2023. gada 15. augusts
- Vairākos darba strīdos esmu saskāries ar situāciju, kad darbinieki savu interešu aizstāvības nolūkos ieraksta sarunas ar darba devēju, lai pēc tam to saturu izmantotu kā pierādījumus Valsts darba inspekcijā vai tiesā.
- Nereti šādās situācijās darba devēji mēģina pierādīt, ka šie sarunu ieraksti, kas ir veikti bez saskaņošanas, ir nelikumīgi, līdz ar to nav izmantojami, kā pierādīšanas līdzekļi. Vai tā patiešām ir?
- Ņemot vērā, ka audioieraksts tiek veikts personiskiem mērķiem, kas nav saistīti ar profesionālo darbību, tad Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosacījumi un ierobežojumi uz konkrēto tiesisko situāciju neattiecas. Turklāt saskaņā ar minētās regulas nosacījumiem otru sarunas dalībnieku var neinformēt, ja informēšana varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt apstrādes mērķus (piemēram, ja persona, zinot, ka saruna tiek ierakstīta, varētu uzvesties citādi un pierādījumi varētu netikt iegūti).
- Arī Latvijas tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka atsevišķos gadījumos var būt pieļaujama darbinieka sarunas ar darba devēju ierakstīšana, neinformējot par to darba devēju, un šī ieraksta izmantošana tiesā par pierādījumu darbinieka aizskarto tiesību aizsardzībai. Ir jāvērtē, vai pastāvēja citi iespējami pierādījumi, kas tikpat efektīvi varētu pierādīt konkrētā pārkāpuma esību.
- Rezumējot minēto, ja darbiniekam nav citu pierādījumu, kas tikpat efektīvi varētu pierādīt konkrētā pārkāpuma esamību, slepena sarunu ierakstīšana un izmantošana ir tiesiska un pieļaujam. Šeit gan jāatceras, ka tiesiska būs tikai šo sarunu iesniegšana Valsts darba inspekcijā vai tiesā, nevis publicēšana sociālajos tīklos.
No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas būtiski saīsinās alkohola tirdzniecības laiku veikalos.
Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus.
Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti.
Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā.
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide.
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus ...
Jebkura uzņēmuma izaugsme ir cieši saistīta ar tā partneru tīklu. Izvēloties stratēģiski svarīgu piegādātāju, izplatītāju vai ārpakalpojumu sniedzēju, jūs veidojat attiecības, no kurām var būt atkarīga jūsu ražošanas nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte un reputācija klientu acīs.
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai
Latvijas tiesiskajā regulējumā ir skaidri noteikti stingri ierobežojumi fizisko personu jeb patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šo normu mērķis ir cēls – pasargāt patērētājus no pārsteidzīgas un neapdomīgas aizņemšanās, kas var novest pie pārmērīgām parādsaistībām.