✔️ Kameras ieslēgšana, sastopoties ar valsts vai pašvaldības iestādes darbinieku, ir kļuvusi par ierastu praksi, taču ne vienmēr tā ir juridiski pamatota. 2025. gadā Datu valsts inspekcija un Tiesībsarga birojs ir izstrādājuši vadlīnijas, lai kliedētu mītus par to, kad amatpersonu filmēšana un šo materiālu publicēšana ir atļauta. Šajā rakstā skaidrojam būtiskākos nosacījumus, kas jāņem vērā ikvienam iedzīvotājam.

✔️ Tiklīdz jūs sākat filmēt vai fotografēt identificējamu personu, jūs veicat personas datu apstrādi. Šajās vadlīnijās ar "amatpersonu" tiek saprasta jebkura persona, kura nodarbināta valsts vai pašvaldības institūcijā – no policista līdz pedagogam. Brīdī, kad tiek veikta datu apstrāde, filmētājs kļūst par pārzini, bet amatpersona – par datu subjektu. Tas nozīmē, ka filmētājam ir jāievēro Datu regulas (GDPR) principi, tostarp datu minimizācija un godprātība.

✔️Amatpersonas filmēšana un iegūto materiālu izmantošana ir pieļaujama trīs galvenajos gadījumos:

• Savu interešu aizsardzībai: Ja tas nepieciešams, lai aizstāvētu savas tiesības vai vāktu pierādījumus.
• Sabiedrības informēšanai: Ja publikācija skar jautājumus, kas ietekmē sabiedrības labklājību un kopienas dzīvi.
• Nelikumīgas rīcības fiksēšanai: Ja amatpersona savu pienākumu izpildes laikā pieļauj acīmredzamu likumpārkāpumu.

Svarīgi atcerēties, ka pirms filmēšanas uzsākšanas amatpersona ir jāinformē par šādu nodomu un mērķi, izņemot situācijas, kad tas liegtu fiksēt pašu pārkāpumu.

✔️ Biežākās kļūdas un aizliegumi. Datu apstrāde nav pamatota un publicēšana var būt prettiesiska, ja:

• Mērķis ir vienkārša ziņkārība: Sabiedrības informēšanu nedrīkst jaukt ar ziņkāri par amatpersonu kā personu.
• Nav objektīva pamata: Ja nav iemesla apšaubīt amatpersonas rīcības godprātību, filmēšana tikai tāpēc, ka tā ir amatpersona, nav atļauta.
• Tiek provocēts konflikts: Ja filmētāja mērķis ir izraisīt reakciju vai gūt popularitāti sociālajos tīklos.
• Notiek aizskaroša rīcība: Klaji rupja attieksme pret amatpersonu var izraisīt administratīvo vai pat kriminālatbildību.

✔️ Lai labāk izprastu, kur beidzas vārda brīvība un sākas privātuma pārkāpums, aplūkosim trīs raksturīgas situācijas no vadlīnijām.

1️⃣situācija: Sūdzība vadībai Iedzīvotājs nofilmē amatpersonu, kura izrāda necieņu, un šo materiālu nosūta tikai iestādes vadībai paskaidrojumu saņemšanai. Šāda rīcība ir likumīga, jo tiek izmantota leģitīmo interešu aizstāvībai un materiāls netiek padarīts pieejams plašai sabiedrībai.

2️⃣situācija: Diskriminācija un Facebook. Iedzīvotājs kļūst par liecinieku, kā amatpersona agresīvā vai pazemojošā veidā apkalpo klientu, izsakoties par viņa izcelsmi vai vecumu. Video tiek publicēts sociālajos tīklos. Arī šī rīcība ir pamatota, jo pastāv būtiska sabiedrības interese uzzināt par šādu amatpersonas pārkāpumu.

3️⃣situācija: Filmēšana bez iemesla. Iedzīvotājs iestādē sāk straumēt sarunu ar amatpersonu tiešraidē, apgalvojot, ka viņam ir "neatņemamas tiesības filmēt visu valsts iestādēs notiekošo". Šajā gadījumā datu apstrādei nav tiesiska pamata, jo filmētāja pārliecība par visatļautību neatsver amatpersonas tiesības uz privātumu.

✔️ Pirms publicējat videoierakstu ar amatpersonu, izvērtējiet publikācijas saturu, formu un sekas. Atcerieties, ka amatpersonai, tāpat kā jebkuram citam cilvēkam, ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ko nevar ignorēt bez pamatota sabiedrības interešu iemesla.