✔️ Kurzemes apgabaltiesas spriedums lietā Nr. 1A330055825 ir spilgts atgādinājums tam, ka tiesiskā valstī policijas fiksēts fakts nav akmenī kalta patiesība, ja tas nesakrīt ar realitāti uz ceļa. Tas ir stāsts par to, kā "pavirša" pierādījumu vākšana un pārlieka uzticēšanās digitāliem rīkiem var novest pie nepamatota soda.

✔️ Lietas pamatā ir visnotaļ standarta situācija: fotoradars fiksē automašīnu, kas pārvietojas ar 48 km/h (koriģētais ātrums 45 km/h) vietā, kur it kā atļautais ātrums ir 30 km/h. Pašvaldības policija piemēro sodu, uzskatot, ka vadītājs atrodas "Maksimālā ātruma ierobežojuma zonā" (ceļa zīme Nr. 525). Tomēr šeit parādās pirmā un būtiskākā policijas darba problēma: ne sākotnējā amatpersonas lēmumā, ne augstākas amatpersonas lēmumā netika norādīts, kur tieši šī zīme atrodas. Policija vienkārši pieņēma, ka zona eksistē, nepūloties pamatot, kurā brīdī vadītājs to ir šķērsojis.

✔️ Pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), mēģinot glābt situāciju, pati veica "izmeklēšanu" vietnē Google Maps. Secinot, ka tur zīme ir redzama, tiesa noraidīja vadītāja sūdzību. Taču Kurzemes apgabaltiesa šādu pieeju pamatoti nosauca par kļūdainu, jo Google Maps nav oficiāls reģistrs, un tā attēli var būt gadiem veci. Apgabaltiesa konstatēja, ka Google Maps pieejami vairāki attēli – ja 2023. gadā zīme tur vēl bija, tad pēc 2025. gada maija rekonstrukcijas tā no krustojuma pazuda. Tiesa un policija paļāvās uz vizuālu attēlu internetā, nevis pieprasīja juridiski saistošo satiksmes organizācijas shēmu.

✔️ Pēc būtības, Kurzemes apgabaltiesa rīkojās tā, kā policijai būtu bijis jārīkojas jau pirmajā dienā – tā pieprasīja informāciju no Pašvaldības īpašuma pārvaldes par faktisko ceļa zīmju izvietojumu konkrētajā datumā. Rezultāts bija graujošs policijas pozīcijai, jo tika noskaidrots, ka 2025. gada 15. septembrī ne fiksētajā vietā, ne visā vadītāja veiktajā maršrutā zīme Nr. 525 nebija uzstādīta, līdz ar to vadītājam nebija objektīvas iespējas zināt par šādu ierobežojumu. Tā kā zīmes nebija, nebija arī pārkāpuma. Apgabaltiesa atzina, ka pirmās instances tiesa ir pārkāpusi objektīvās izmeklēšanas principu un balstījusies uz pieņēmumiem, nevis pierādījumiem. Spriedums tika atcelts un lieta izbeigta.

✔️ Šī lieta ir klasisks piemērs tam, ka "sistēma" var kļūdīties pat elementāros jautājumos. Šeit ir daži padomi, kā rīkoties līdzīgās situācijās:

1.     Pārbaudiet "Zonas" juridisko spēku. Ceļa zīme Nr. 525 ("Zona") ir viltīga – tā var darboties cauri vairākiem krustojumiem. Taču policijai ir pienākums pierādīt, ka Jūs iebraucāt šajā zonā. Ja Jūsu maršrutā zīmes nebija, sods ir nelikumīgs.

2.     Neuzticieties Google Maps (un neļaujiet to darīt policijai). Ja tiesvedības laikā parādās argumenti, kas balstīti uz Google ielu attēliem, nekavējoties norādiet, ka tie nav oficiāli dati. Pieprasiet tiesai izprasīt oficiālo satiksmes organizācijas shēmu no ceļa pārvaldītāja.

3.     Fiksējiet situāciju nekavējoties. Ja saņemat sodu par zīmi, kuras, Jūsuprāt, nav – brauciet atpakaļ un nofilmējiet visu savu maršrutu. Lai gan lietā Persona A iesniegtās fotogrāfijas sākotnēji tika kritizētas kā "selektīvas", kopsakarā ar oficiālo shēmu tās kļuva par spēcīgu argumentu.

4.     Šaubas vienmēr ir Jūsu pusē. Administratīvās atbildības likums nosaka, ka visas saprātīgās šaubas, kuras nav iespējams novērst, ir jāinterpretē par labu personai, kuru sauc pie atbildības. Ja policija nespēj sniegt neapstrīdamus pierādījumus par konkrētās ceļa zīmes atrašanās vietu un tās tiesisko statusu pārkāpuma fiksēšanas brīdī, piemērotajam sodam trūkst juridiska pamatojuma un tas ir atceļams