✔️ Nesenais Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā Nr. A420167925 ir skaudrs stāsts par to, kā parasts iedzīvotājs var kļūt par ķīlnieku sistēmai, kurā neviens ne par ko neatbild. Mārupes novadā uzbūvēta māja, kuru tagad aizliegts nodot ekspluatācijā, jo tā atrodas augstsprieguma līnijas aizsargjoslā – vietā, kur būvēt vispār nedrīkstēja. Bet pats būtiskākais jautājums: Kāpēc privātpersonai, kura godīgi pildījusi visus valsts priekšrakstus, būtu par to jāuzņemas atbildība?

✔️ Īpašnieka tiesības paļauties: Arhitekti un Būvvaldes nav "dekorācijas" Situācijā, kad cilvēks vēlas uzbūvēt māju, viņš rīkojas kā atbildīgs pilsonis – viņš nolīgst sertificētu arhitektu un dodas pie Būvvaldes pēc atļaujas.

• Arhitekta loma: Parasts cilvēks nav nedz inženieris, nedz jurists. Viņam ir tiesības un pienākums paļauties, ka nolīgtais profesionālis pārzina likumus. Ja arhitekts projektā uzzīmē 2,5 metru aizsargjoslu tur, kur likums prasa 12 metrus, tā ir profesionāla nolaidība visaugstākajā mērā.

• Būvvaldes jēga: Ja Būvvalde tikai mehāniski iespiež zīmogu, nepārbaudot acīmredzamas pretrunas ar likumu, rodas jautājums – kāpēc šāda institūcija vispār ir vajadzīga? Būvvalde izsniedza būvatļauju, akceptēja projektu un pat atzina būvdarbu uzsākšanas nosacījumus par izpildītiem.

• Absurda situācija: Sanāk, ka valsts un pašvaldība caur savām institūcijām saka: "Jā, būvē!", bet pēc tam, kad simtiem tūkstošu eiro ir ieguldīti, paziņo: "Ai, mēs kļūdījāmies, tagad tā ir tava problēma".

✔️  Lai gan īpašniece tiesā argumentēja, ka viņai bija tiesiskā paļāvība uz Būvvaldes lēmumiem, tiesa šo argumentu noraidīja. Galvenie tiesas argumenti:

• Kļūda nedod tiesības pārkāpt likumu: Pat ja Būvvalde kļūdījās, tas nepadara būvniecību aizsargjoslā par likumīgu.
• Arhitekta kļūda ir īpašnieka risks: Tā kā arhitekts (īpašnieka pilnvarotā persona) sniedza nepareizas ziņas, tiesiskā paļāvība nav aizsargājama.
• Drošība pirmajā vietā: Augstsprieguma līnijas (330 kV) radītais apdraudējums personām ir pārāks par privātpersonas interesēm saglabāt ēku.

✔️ Kā piedzīt zaudējumus mājas vērtībā? Ja māju ekspluatācijā nodot nav iespējams un tā kļūst par bezvērtīgu betona kluci, īpašniekam nav jāsēž rokas klēpī. Zaudējumi vairāk nekā 200 000 eiro apmērā ir jāatlīdzina tiem, kuri šo brāķi pieļāva.

1.     Prasība pret arhitektu (un apdrošinātāju). Šis ir visloģiskākais solis. Arhitekts ir pieļāvis fundamentālu kļūdu, kas padarījusi būvprojektu par nederīgu. Būvniecības likums skaidri nosaka arhitekta atbildību par risinājumu atbilstību normatīvajiem aktiem. Visiem būvspeciālistiem ir obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, no kuras var piedzīt zaudējumus.

2.     Prasība pret Mārupes novada pašvaldību. Pašvaldība nevar paslēpties aiz frāzes "mēs nezinājām". Būvvaldei bija pienākums pārbaudīt būves novietojuma atbilstību teritorijas plānojumam un likumam pirms būvatļaujas izdošanas. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, pieteicēja var pieprasīt atlīdzinājumu par Būvvaldes prettiesisko rīcību (kļūdainas būvatļaujas izsniegšanu). Tiesas spriedumā jau ir fiksēts, ka Būvvalde nav pamanījusi neatbilstību.

3.     Solidāra atbildība. Mūsu biroja ieskatā zaudējumi būtu jāpiedzen solidāri no abām pusēm. Arhitekts "palaida brāķi", bet Būvvalde to "legalizēja", neizpildot savu vienīgo funkciju – uzraudzīt būvniecības tiesiskumu.

✔️ Ir nepieņemami, ka valsts pārvalde savu nekompetenci mēģina "norakstīt" uz privātpersonu. Ja personām ir jāalgo juristi, lai pārbaudītu, vai arhitekta uzzīmētais un Būvvaldes apstiprinātais projekts vispār ir likumīgs, tad visa būvniecības uzraudzības sistēma ir sabrukusi.