✔️ Mūsu birojs nesen guva nozīmīgu uzvaru Kurzemes apgabaltiesā lietā, kas skar kritisku jautājumu ikvienam uzņēmējam: vai valdes loceklis personīgi atbild par visiem uzņēmuma parādiem, ja maksātnespējas procesa administratoram nav nodoti visi grāmatvedības dokumenti? Šis spriedums ir svarīgs atgādinājums, ka valdes locekļa atbildība nav "soda nauda" par nekārtību papīros, bet gan civiltiesiska atbildība, kurā joprojām jāpierāda cēloņsakarība.

✔️ Lieta aizsākās, kad maksātnespējas procesa administrators vērsās tiesā pret bijušo uzņēmuma valdes locekli, pieprasot piedzīt zaudējumus vairāku tūkstošu eiro apmērā. Prasība tika pamatota ar to, ka administrators nav saņēmis pilnu grāmatvedības dokumentu arhīvu, tādējādi liedzot gūt priekšstatu par uzņēmuma darījumiem pēdējos trīs gados pirms maksātnespējas. Valdes loceklis skaidroja, ka uzņēmums reālu darbību bija pārtraucis jau pirms vairākiem gadiem, bet daļa arhīva gājusi bojā dabas stihijas dēļ.

✔️ Zīmīgi, ka vēl pirms tiesvedības klients, vēloties jautājumu atrisināt konstruktīvi un taupīt tiesas resursus, piedāvāja administratoram noslēgt izlīgumu, apņemoties samaksāt 50 % no prasījuma summas. Tomēr izlīgums netika panākts, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā lielākais kreditors pret šādu risinājumu iebilda. Šāda kreditoru pozīcija piespieda mūs aizstāvēt klienta intereses tiesā. Pirmās instances tiesa sākotnēji prasību apmierināja, uzskatot, ka dokumentu nesaglabāšana pati par sevi ir pietiekams pamats valdes locekļa vainas prezumpcijai un zaudējumu piedziņai.

✔️ Tomēr, pateicoties mūsu biroja sagatavotajai apelācijas sūdzībai, apgabaltiesa šo spriedumu atcēla un prasību pilnībā noraidīja. Apgabaltiesa savā nolēmumā uzsvēra vairākas būtiskas atziņas, kas balstītas Senāta judikatūrā:

Dokumentu trūkums nav pašmērķīgs sods: Maksātnespējas likumā noteiktā valdes locekļa atbildība iestājas tikai tad, ja dokumentu nenodošana tiešām ir traucējusi administratoram atgūt mantu vai identificēt apstrīdamus darījumus.

Saimnieciskās darbības neesamība: Ja uzņēmums pēdējos gados nav darbojies (ko apliecina publiski pieejamie gada pārskati un vadības ziņojumi), tad jauni grāmatvedības dokumenti fiziski nevarēja tikt radīti. To neesamība nevar būt pamats zaudējumu piedziņai.

Administratora konkretizācijas pienākums: Administratoram, ceļot prasību, ir konkrēti jānorāda, kādas ziņas viņš vēlējās iegūt un kā šīs ziņas būtu uzlabojušas kreditoru stāvokli. Vispārīga atsaukšanās uz "dokumentu trūkumu" nav pietiekama.

✔️ Lai izvairītos no personīgās mantas apdraudējuma uzņēmuma maksātnespējas gadījumā, mēs iesakām:

Pat ja uzņēmums vairs neveic aktīvu darbību, obligāti turpiniet iesniegt gada pārskatus un aizpildiet vadības ziņojumus. Tajos skaidri norādiet, ka darbība ir pārtraukta un jaunu darījumu nav.

Ja dokumenti tiešām iet bojā plūdos, ugunsgrēkā vai zādzībā – nekavējoties fiksējiet šo faktu (policijas izziņa, apdrošinātāju akti, foto/video). Ar vienu vārdisku paskaidrojumu vēlāk var nepietikt.

Mūsdienās "applūdis pagrabs" vairs nav universāls attaisnojums. Glabājiet svarīgāko dokumentu (rēķinu, līgumu, bankas izrakstu) kopijas mākoņpakalpojumos.

Sadarbojieties un sniedziet rakstveida apliecinājumus par dokumentu neesamību jau procesa sākumā. Skaidra un konsekventa pozīcija no pirmās dienas ievērojami atvieglo aizstāvību tiesā.

✔️ Šī mūsu biroja uzvara kārtējo reizi pierāda, ka pat šķietami bezcerīgās situācijās, kur likums paredz valdes locekļa "vainas prezumpciju", profesionāla juridiskā argumentācija un precīza faktu analīze var pasargāt no nepamatotas zaudējumu piedziņas.