ArÄ« emociju ikona š var kalpot kÄ pierÄdÄ«jums.
2023. gada 21. augusts
- Latvijas tiesas paliek arvien progresÄ«vÄkas (ne tikai viendzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bu atzÄ«šanÄ, bet arÄ« mÅ«sdienÄ«gu saziÅas veidu izvÄrtÄšanÄ). Par vienu no progresÄ«vÄkajiem spriedumiem var uzskatÄ«t RÄ«gas apgabaltiesa 2023. gada 6. aprīļa spriedumu lietÄ Nr. C68346322 (turpmÄk – Spriedums), kurš ir pieejams https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/510190.pdf. Spriedums ir stÄjies spÄkÄ, jo AugstÄkÄ tiesa ir atteikusies ierosinÄt kasÄcijas tiesvedÄ«bu.
- KonkrÄtajÄ lietÄ tika skatÄ«ta kÄda darbinieka sÅ«dzÄ«ba par atlaišanu. Lietas izskatÄ«šanas laikÄ noskaidrots, ka valdes priekšsÄdÄtÄjs darbiniekiem korporatÄ«vajÄ saziÅas tÄ«klÄ Slack nosÅ«tÄ«jis ziÅu, kurÄ norÄdÄ«ts: “Sveiki puiši, tÄtad veicam DS dienu uz vietas trešdien”. Uz minÄto darbinieks apliecinÄjis ar apstiprinošu atbildi, kas izpaudÄs kÄ šemocijzÄ«me. LietÄ pastÄvÄja strÄ«ds par to, vai darbinieka atbilde š nozÄ«mÄja rakstveida vienošanos saskaÅÄ ar darba lÄ«gumu.
- Tiesa uzskatÄ«ja, ka izskatÄmajÄ lietÄ darba devÄja ziÅai pieliktÄ emocijzÄ«me š nozÄ«mÄja vienošanos par darbu klÄtienÄ saskaÅÄ ar darba lÄ«gumu. TÄpat tiesa uzskatÄ«ja, ka darbinieks ar emocijzÄ«mi š apstiprinÄjis tikšanos klÄtienÄ un tÄdÄjÄdi notikusi darba lÄ«gumÄ atrunÄtÄ rakstveida vienošanÄs.
- SpriedumÄ tiesa atsaucas uz Civillikuma 1505. pantu, kurÄ norÄdÄ«ts, ka, “ja rodas šaubas par vÄrdu nozÄ«mi, jÄievÄro to jÄgums un darÄ«juma dalÄ«bnieku skaidri izsacÄ«tais vai kÄ citÄdi izrÄdÄ«tais nodoms”. Šo atziÅu tiesa pamato arÄ« ar Kembridžas vÄrdnÄ«cu, kurÄ šÄ« emocijzÄ«me š tiek interpretÄta kÄ “kaut kÄ apstiprinÄjums”. No Sprieduma arÄ« izriet, ka prasÄ«tÄja ieÅemtais amats bijis tÄds, ka viÅš nav varÄjis nezinÄt, ko šÄ« emocijzÄ«me nozÄ«mÄ. Faktiski tiesa ir atzinusi, ka ikdienas biroju sarakstÄs ierastÄ emocijzÄ«me švar tikt interpretÄta kÄ rakstiska vienošanÄs.
- JÄpiebilst, ka šÄ gada jÅ«nijÄ arÄ« KanÄdas tiesa secinÄja, ka šÄ« emocijzÄ«me var nozÄ«mÄt lÄ«guma slÄgšanu. Tiesa norÄdÄ«ja, ka emocijzÄ«mi š var uzskatÄ«t par derÄ«gu paraksta veidu un tÄ apzÄ«mÄ juridiski saistošu vienošanos. Tiesa arÄ« norÄdÄ«ja, ka emocijzÄ«mes ir netradicionÄls veids, kÄ vienoties par kaut ko, taÄu atzina, ka emocijikona š atbilst diviem paraksta mÄrÄ·iem: apstiprinÄšanai un pieÅemšanai. ViÅš uzsvÄra, ka arÄ« tiesÄm jÄpielÄgojas mainÄ«gajiem saziÅas veidiem un emocijzÄ«mju izmantošanai ikdienÄ. TÄpÄc tika nolemts, ka emocijzÄ«me š var kalpot arÄ« kÄ juridiskas vienošanÄs apzÄ«mÄjums.
- Å emot vÄrÄ minÄto, ZvÄrinÄta advokÄta Laura Klagiša birojs aicina rÅ«pÄ«gi padomÄt par komunikÄcijas saturu, jo laiki, kad vienošanÄs tika uzskatÄ«ta par noslÄgtu tikai pÄc abpusÄjas rakstiskas parakstÄ«šanas, ir senÄ pagÄtnÄ.
PÄdÄjÄ laikÄ publiskajÄ telpÄ un tiesu praksÄ aizvien asÄk parÄdÄs jautÄjums par to, kur beidzas brÄ«va konkurence un kur sÄkas valsts vai pašvaldÄ«bu kapitÄlsabiedrÄ«bu ÄtiskÄ atbildÄ«ba.
Kurzemes rajona tiesa savÄ 2025. gada 2. decembra spriedumÄ lietÄ Nr. 1A690027325 ir sniegusi svarÄ«gas atziÅas, kas ierobežo policijas pÄrlieku formÄlo pieeju sodu piemÄrošanÄ.
SenÄta AdministratÄ«vo lietu departamenta spriedums (Lieta Nr. SKA-61/2025) ievieš bÅ«tiskas korekcijas izpratnÄ par darba laika uzskaiti specifiskos apstÄkļos.
DigitÄlajÄ laikmetÄ personÄ«bas vÄrds un uzvÄrds nav tikai identitÄtes daļa – sabiedrÄ«bÄ pazÄ«stamiem cilvÄkiem tas kļūst par vÄrtÄ«gu intelektuÄlo Ä«pašumu ar komerciÄlu potenciÄlu.
BÅ«t valdes loceklim nav tikai prestižs amats, bet arÄ« nopietna juridiska atbildÄ«ba, kas var skart jÅ«su personÄ«go maku. Viens no bÄ«stamÄkajiem punktiem Latvijas likumdošanÄ ir brÄ«dis, kad uzÅÄmuma nodokļu parÄds pÄrsniedz noteiktu slieksni, ļaujot Valsts ieÅÄmumu dienestam (VID) vÄrsties tieši pret valdes locekļa privÄt
JuridiskÄ prakse rÄda, ka ceļu satiksmes negadÄ«jumu (CSNg) lietÄs Valsts policija mÄdz grÄkot ar "paÄtrinÄtu" procesa virzÄ«bu, upurÄjot personas pamattiesÄ«bas uz efektivitÄtes rÄÄ·ina.
ŠÄ·iet, ka 2026. gads Latvijas alus cienÄ«tÄjiem ir sÄcies ar pamatÄ«gu "putu" ziÅu virsrakstos. Konkurences padome (KP) ir devusi zaļo gaismu vienam no pÄdÄjo gadu skaļÄkajiem darÄ«jumiem dzÄrienu industrijÄ – AS "CÄsu alus" un SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" apvienošanai.
Bieži vien autovadÄ«tÄji jÅ«tas bezspÄcÄ«gi, kad policijas darbinieks apgalvo: "Es skaidri redzÄju, ka jÅ«s lietojat telefonu."
āļø PÄdÄjÄ laikÄ administratÄ«vÄs tiesas un SenÄts arvien biežÄk ir spiesti labot Valsts ieÅÄmumu dienesta (VID) pieļautÄs kļūdas, norÄdot uz iestÄdes nepieļaujami formÄlo pieeju lÄmumu pieÅemšanÄ. JaunÄkÄ SenÄta judikatÅ«ra liecina par sistÄmisku problÄmu – VID tendenci ignorÄt uzÅÄmÄjdarbÄ«bas ekonomisko realitÄti par labu vienkÄršotai, "Excel tabulu" administrÄšanai. Viens no spilgtÄkajiem piemÄriem šai tendencei ir 2025. gada 30. decembra SenÄta spriedums lietÄ SKA-86/2025, kurÄ AugstÄkÄ tiesa kÄrtÄjo reizi bija spiesta iejaukties strÄ«dÄ par valsts atbalsta piešÄ·iršanu, norÄdot, ka nodokļu administrÄcija nepareizi interpretÄ jÄdzienu "apgrozÄ«jums". āļø KonkrÄtajÄ lietÄ strÄ«ds izcÄlÄs par valsts atbalstu Covid-19 krÄ«zes skartam tirdzniecÄ«bas centra pÄrvaldniekam, SIA "SKAI PLUSS". UzÅÄmums bija piešÄ·Ä«ris bÅ«tiskas atlaides saviem nomniekiem (veikaliem), kuriem valstÄ« noteikto ierobežojumu dÄļ bija liegta iespÄja strÄdÄt, tÄdÄjÄdi faktiski samazinot savus ieÅÄmumus. VID atteica atbalstu, pamatojoties uz formÄlu aprÄÄ·inu: dienests skatÄ«jÄs tikai uz PVN deklarÄcijas 40. aili ("KopÄjÄ darÄ«jumu vÄrtÄ«ba"), neÅemot vÄrÄ vÄlÄk izrakstÄ«tos kredÄ«trÄÄ·inus (atlaides). VID arguments bija administratÄ«vi Ärts – Åemot vÄrÄ katra uzÅÄmuma grÄmatvedÄ«bas specifiku, atbalsta piešÄ·iršanas process bÅ«tu pÄrÄk lÄns. TomÄr tiesa šÄdu pieeju noraidÄ«ja. SenÄts uzsvÄra, ka VID nedrÄ«kst rÄ«koties formÄli un tam ir pienÄkums vÄrtÄt individuÄlos apstÄkļus, lai sasniegtu taisnÄ«gu rezultÄtu. āļø Šis spriedums izgaismo bÅ«tisku VID darba trÅ«kumu – nespÄju vai nevÄlÄšanos iedziļinÄties darÄ«jumu ekonomiskajÄ bÅ«tÄ«bÄ. Nepareiza tiesÄ«bu normu piemÄrošana. SenÄts konstatÄja, ka strÄ«dÄ bija jÄpiemÄro tÄs tiesÄ«bu normas, kas bija spÄkÄ iesnieguma iesniegšanas brÄ«dÄ«, nevis tÄs, kuras VID un apgabaltiesa piemÄroja vÄlÄk (kad noteikumi jau bija mainÄ«ti par sliktu uzÅÄmÄjam). ApgrozÄ«juma patiesÄ izpratne. SenÄts norÄdÄ«ja, ka jÄdziens "apgrozÄ«jums" ir jÄinterpretÄ pÄc bÅ«tÄ«bas – atbilstoši Gada pÄrskatu likumam, kas atspoguļo reÄlo saimniecisko darbÄ«bu, nevis tikai šaurÄ PVN deklarÄcijas ailÄ ierakstÄ«to ciparu. SistÄmiska kļūda. Šis nav izolÄts gadÄ«jums. SpriedumÄ SenÄts atsaucas uz vairÄkÄm citÄm nesenÄm lietÄm (SKA-16/2025, SKA-70/2025), kurÄs jau iepriekš nostiprinÄta atziÅa, ka VID metodika apgrozÄ«juma krituma aprÄÄ·inÄšanÄ ir bijusi kļūdaina. āļø Šis nolÄmums ir skaidrs signÄls: VID lÄmums nav galÄ«gÄ patiesÄ«ba. KÄ redzams no tiesu prakses, dienests bieži kļūdÄs, izvÄloties vienkÄršÄko, nevis tiesisko ceļu. BÅ«tiski ir arÄ« tas, ka SenÄts atzina – atbalstu var izmaksÄt arÄ« pÄc Eiropas Komisijas noteiktajiem termiÅiem, ja atteikums sÄkotnÄji bijis prettiesisks. Tas paver durvis daudziem uzÅÄmÄjiem cÄ«nÄ«ties par savÄm tiesÄ«bÄm pat tad, ja šÄ·iet, ka "vilciens ir aizgÄjis". Ja jÅ«su uzÅÄmums ir saskÄries ar nepamatotu VID lÄmumu vai formÄlu atteikumu, kas neatbilst faktiskajai situÄcijai, aicinÄm vÄrsties pie kvalificÄtiem advokÄtiem. Tiesu prakse rÄda – taisnÄ«bu ir iespÄjams panÄkt.
Nesenais Latvijas Republikas SenÄta lÄmums lietÄ Nr. SKA-344/2026 ir spilgts atgÄdinÄjums visiem kredÄ«tdevÄjiem un brÄ«dinÄjums patÄrÄtÄjiem: mÄÄ£inÄjumi maskÄt agresÄ«vu patÄrÄtÄju kreditÄšanu zem "biznesa aizdevumu" izkÄrtnes un bezatbildÄ«ga aizÅemšanÄs veicinÄšana netiks tolerÄta.