ArÄ« emociju ikona š var kalpot kÄ pierÄdÄ«jums.
2023. gada 21. augusts
- Latvijas tiesas paliek arvien progresÄ«vÄkas (ne tikai viendzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bu atzÄ«šanÄ, bet arÄ« mÅ«sdienÄ«gu saziÅas veidu izvÄrtÄšanÄ). Par vienu no progresÄ«vÄkajiem spriedumiem var uzskatÄ«t RÄ«gas apgabaltiesa 2023. gada 6. aprīļa spriedumu lietÄ Nr. C68346322 (turpmÄk – Spriedums), kurš ir pieejams https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/510190.pdf. Spriedums ir stÄjies spÄkÄ, jo AugstÄkÄ tiesa ir atteikusies ierosinÄt kasÄcijas tiesvedÄ«bu.
- KonkrÄtajÄ lietÄ tika skatÄ«ta kÄda darbinieka sÅ«dzÄ«ba par atlaišanu. Lietas izskatÄ«šanas laikÄ noskaidrots, ka valdes priekšsÄdÄtÄjs darbiniekiem korporatÄ«vajÄ saziÅas tÄ«klÄ Slack nosÅ«tÄ«jis ziÅu, kurÄ norÄdÄ«ts: “Sveiki puiši, tÄtad veicam DS dienu uz vietas trešdien”. Uz minÄto darbinieks apliecinÄjis ar apstiprinošu atbildi, kas izpaudÄs kÄ šemocijzÄ«me. LietÄ pastÄvÄja strÄ«ds par to, vai darbinieka atbilde š nozÄ«mÄja rakstveida vienošanos saskaÅÄ ar darba lÄ«gumu.
- Tiesa uzskatÄ«ja, ka izskatÄmajÄ lietÄ darba devÄja ziÅai pieliktÄ emocijzÄ«me š nozÄ«mÄja vienošanos par darbu klÄtienÄ saskaÅÄ ar darba lÄ«gumu. TÄpat tiesa uzskatÄ«ja, ka darbinieks ar emocijzÄ«mi š apstiprinÄjis tikšanos klÄtienÄ un tÄdÄjÄdi notikusi darba lÄ«gumÄ atrunÄtÄ rakstveida vienošanÄs.
- SpriedumÄ tiesa atsaucas uz Civillikuma 1505. pantu, kurÄ norÄdÄ«ts, ka, “ja rodas šaubas par vÄrdu nozÄ«mi, jÄievÄro to jÄgums un darÄ«juma dalÄ«bnieku skaidri izsacÄ«tais vai kÄ citÄdi izrÄdÄ«tais nodoms”. Šo atziÅu tiesa pamato arÄ« ar Kembridžas vÄrdnÄ«cu, kurÄ šÄ« emocijzÄ«me š tiek interpretÄta kÄ “kaut kÄ apstiprinÄjums”. No Sprieduma arÄ« izriet, ka prasÄ«tÄja ieÅemtais amats bijis tÄds, ka viÅš nav varÄjis nezinÄt, ko šÄ« emocijzÄ«me nozÄ«mÄ. Faktiski tiesa ir atzinusi, ka ikdienas biroju sarakstÄs ierastÄ emocijzÄ«me švar tikt interpretÄta kÄ rakstiska vienošanÄs.
- JÄpiebilst, ka šÄ gada jÅ«nijÄ arÄ« KanÄdas tiesa secinÄja, ka šÄ« emocijzÄ«me var nozÄ«mÄt lÄ«guma slÄgšanu. Tiesa norÄdÄ«ja, ka emocijzÄ«mi š var uzskatÄ«t par derÄ«gu paraksta veidu un tÄ apzÄ«mÄ juridiski saistošu vienošanos. Tiesa arÄ« norÄdÄ«ja, ka emocijzÄ«mes ir netradicionÄls veids, kÄ vienoties par kaut ko, taÄu atzina, ka emocijikona š atbilst diviem paraksta mÄrÄ·iem: apstiprinÄšanai un pieÅemšanai. ViÅš uzsvÄra, ka arÄ« tiesÄm jÄpielÄgojas mainÄ«gajiem saziÅas veidiem un emocijzÄ«mju izmantošanai ikdienÄ. TÄpÄc tika nolemts, ka emocijzÄ«me š var kalpot arÄ« kÄ juridiskas vienošanÄs apzÄ«mÄjums.
- Å emot vÄrÄ minÄto, ZvÄrinÄta advokÄta Laura Klagiša birojs aicina rÅ«pÄ«gi padomÄt par komunikÄcijas saturu, jo laiki, kad vienošanÄs tika uzskatÄ«ta par noslÄgtu tikai pÄc abpusÄjas rakstiskas parakstÄ«šanas, ir senÄ pagÄtnÄ.


Valsts ieÅÄmumu dienests (VID) savÄ praksÄ nereti piemÄro bargus sodus, tostarp Ä«pašuma konfiskÄciju. TaÄu aizvien aktuÄlÄks kļūst jautÄjums – kas uzÅemas atbildÄ«bu un kompensÄ radÄ«tos zaudÄjumus un morÄlos pÄrdzÄ«vojumus situÄcijÄs, kad iestÄdes rÄ«cÄ«ba izrÄdÄs klaji nepamatota?

Saeima ir pieÅÄmusi jaunu "KapsÄtu likumu", kas stÄjas spÄkÄ 2026. gada 29. aprÄ«lÄ«. LÄ«dz šim LatvijÄ nepastÄvÄja vienots tiesiskais regulÄjums, un katra pašvaldÄ«ba ar saistošajiem noteikumiem patstÄvÄ«gi lÄma par kapsÄtu uzturÄšanas, kapavietu piešÄ·iršanas un apbedÄ«šanas kÄrtÄ«bu, kas radÄ«ja atšÄ·irÄ«gas prasÄ«bas dažÄdÄs t







