ArÄ« emociju ikona šŸ‘ var kalpot kā pierādÄ«jums.

2023. gada 21. augusts
  • Latvijas tiesas paliek arvien progresÄ«vākas (ne tikai viendzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bu atzÄ«šanā, bet arÄ« mÅ«sdienÄ«gu saziņas veidu izvērtēšanā). Par vienu no progresÄ«vākajiem spriedumiem var uzskatÄ«t RÄ«gas apgabaltiesa 2023. gada 6. aprīļa spriedumu lietā Nr. C68346322 (turpmāk – Spriedums), kurš ir pieejams https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/510190.pdf. Spriedums ir stājies spēkā, jo Augstākā tiesa ir atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedÄ«bu.


  • Konkrētajā lietā tika skatÄ«ta kāda darbinieka sÅ«dzÄ«ba par atlaišanu. Lietas izskatÄ«šanas laikā noskaidrots, ka valdes priekšsēdētājs darbiniekiem korporatÄ«vajā saziņas tÄ«klā Slack nosÅ«tÄ«jis ziņu, kurā norādÄ«ts: “Sveiki puiši, tātad veicam DS dienu uz vietas trešdien”. Uz minēto darbinieks apliecinājis ar apstiprinošu atbildi, kas izpaudās kā šŸ‘emocijzÄ«me. Lietā pastāvēja strÄ«ds par to, vai darbinieka atbilde šŸ‘ nozÄ«mēja rakstveida vienošanos saskaņā ar darba lÄ«gumu.


  • Tiesa uzskatÄ«ja, ka izskatāmajā lietā darba devēja ziņai pieliktā emocijzÄ«me šŸ‘ nozÄ«mēja vienošanos par darbu klātienē saskaņā ar darba lÄ«gumu. Tāpat tiesa uzskatÄ«ja, ka darbinieks ar emocijzÄ«mi šŸ‘ apstiprinājis tikšanos klātienē un tādējādi notikusi darba lÄ«gumā atrunātā rakstveida vienošanās.


  • Spriedumā tiesa atsaucas uz Civillikuma 1505. pantu, kurā norādÄ«ts, ka, “ja rodas šaubas par vārdu nozÄ«mi, jāievēro to jēgums un darÄ«juma dalÄ«bnieku skaidri izsacÄ«tais vai kā citādi izrādÄ«tais nodoms”. Šo atziņu tiesa pamato arÄ« ar Kembridžas vārdnÄ«cu, kurā šÄ« emocijzÄ«me šŸ‘ tiek interpretēta kā “kaut kā apstiprinājums”. No Sprieduma arÄ« izriet, ka prasÄ«tāja ieņemtais amats bijis tāds, ka viņš nav varējis nezināt, ko šÄ« emocijzÄ«me nozÄ«mē. Faktiski tiesa ir atzinusi, ka ikdienas biroju sarakstēs ierastā emocijzÄ«me šŸ‘var tikt interpretēta kā rakstiska vienošanās.


  • Jāpiebilst, ka šÄ gada jÅ«nijā arÄ« Kanādas tiesa secināja, ka šÄ« emocijzÄ«me var nozÄ«mēt lÄ«guma slēgšanu. Tiesa norādÄ«ja, ka emocijzÄ«mi šŸ‘ var uzskatÄ«t par derÄ«gu paraksta veidu un tā apzÄ«mē juridiski saistošu vienošanos. Tiesa arÄ« norādÄ«ja, ka emocijzÄ«mes ir netradicionāls veids, kā vienoties par kaut ko, taču atzina, ka emocijikona šŸ‘ atbilst diviem paraksta mērÄ·iem: apstiprināšanai un pieņemšanai. Viņš uzsvēra, ka arÄ« tiesām jāpielāgojas mainÄ«gajiem saziņas veidiem un emocijzÄ«mju izmantošanai ikdienā. Tāpēc tika nolemts, ka emocijzÄ«me šŸ‘ var kalpot arÄ« kā juridiskas vienošanās apzÄ«mējums.


  • Ņemot vērā minēto, Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs aicina rÅ«pÄ«gi padomāt par komunikācijas saturu, jo laiki, kad vienošanās tika uzskatÄ«ta par noslēgtu tikai pēc abpusējas rakstiskas parakstÄ«šanas, ir senā pagātnē.


Cik izmaksā sievas siŔana, vai draudi kādu nogalināt

Cik izmaksā sievas sišana, vai draudi kādu nogalināt?

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 3. novembris
Šis nav retorisks jautājums. Tā ir Latvijas realitāte, kas ietērpta konkrētos ciparos AdministratÄ«vo sodu likumā. Kā advokāts, esmu spiests secināt, ka mÅ«su likumdevēji vardarbÄ«bu ir novērtējuši... maigi izsakoties, lēti.
Būvnoteikumu grozījumi: Vai mazāk birokrātijas nozīmē dārgāku būvniecību un lielākus riskus

Būvnoteikumu grozījumi: Vai mazāk birokrātijas nozīmē dārgāku būvniecību un lielākus riskus?

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 30. oktobris
2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".
Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju

Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju par advokāta profesijas aizsardzību

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 29. oktobris
Šo piektdien, 25. oktobrÄ«, visā Eiropā tiek atzÄ«mēta Eiropas Advokātu diena. ZÄ«mÄ«gi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzÄ«bu” – instruments, kas ir bÅ«tisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrÄ«bas loceklim.

SvarÄ«gs precedents: Apgabaltiesa apstiprina – nevar sodÄ«t par VID pieprasÄ«tu dokumentu neiesniegšanu, ja tie neeksistē

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 28. oktobris
āœ”ļø Nesenā RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsÅ«dzams, ir nostiprināta bÅ«tiska tiesÄ«bu norma attiecÄ«bās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumÄ«gu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasÄ«tie grāmatvedÄ«bas dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildÄ«bu par informācijas sniegšanu no atbildÄ«bas par grāmatvedÄ«bas kārtošanu. āœ”ļø Lieta sākās, kad VID uzsāka administratÄ«vā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasÄ«jis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (lÄ«gumus, grāmatvedÄ«bas reÄ£istrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darÄ«jumiem ar pašu valdes locekli trÄ«s gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasÄ«tos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozÄ«tu atstāja arÄ« VID Ä£enerāldirektore. āœ”ļø Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrÄ«dot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rÄ«cÄ«bā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma lÄ«gumu, gada pārskatus). AttiecÄ«bā uz pārējiem pieprasÄ«tajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedÄ«bas reÄ£istriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedÄ«bas programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sÅ«dzÄ«bā uzstāja, ka šÄdiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābÅ«t" uzņēmuma rÄ«cÄ«bā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācÄ«ga sniegšana" saskaņā ar AdministratÄ«vo sodu likuma 3. panta otro daļu. āœ”ļø Gan pirmās instances tiesa (RÄ«gas rajona tiesa), gan apelācijas instance (RÄ«gas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādÄ«ja uz izšÄ·irošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodÄ«ta par informācijas nesniegšanu vai nepienācÄ«gu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rÄ«cÄ«bā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādÄ«jums. Tiesa norādÄ«ja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābÅ«t", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādÄ«jumu, ka persona bÅ«tu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedÄ«bas kārtošanas pienākuma nepildÄ«šana (GrāmatvedÄ«bas likuma pārkāpums) nevar tikt atzÄ«ta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildÄ«šanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedÄ«bu likumā noteiktajā kārtÄ«bā, bÅ«tu pamats citam administratÄ«vā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. RÄ«gas apgabaltiesa noraidÄ«ja VID apelācijas sÅ«dzÄ«bu un atstāja negrozÄ«tu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. āœ”ļø Ko tas nozÄ«mē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti bÅ«tisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasÄ«jumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jÅ«s sodÄ«t par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektÄ«vi neeksistē. SvarÄ«gākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jÅ«su rÄ«cÄ«bā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarÄ«gi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamÄ«bas iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. AtbildÄ«bas nodalÄ«šana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedÄ«bas nekārtošanu. Tiesa skaidri norādÄ«ja, ka par to var iestāties cita veida atbildÄ«ba. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja bÅ«t. Pieņēmumi nav pierādÄ«jumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābÅ«t". ŠÄ« lieta demonstrē, cik svarÄ«gi ir pārzināt savas tiesÄ«bas un administratÄ«vā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.
Stambulas konvencijas denonsÄ“Å”anas juridiskā analÄ«ze:

Stambulas konvencijas denonsēšanas juridiskā analÄ«ze:

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 27. oktobris
Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtÄ«bā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbÄ«bas pret sievietēm un vardarbÄ«bas Ä£imenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezÄ«mē nozÄ«mÄ«gu pavērsienu Latvijas starptauti
Saņēmāt vēstuli no VID? Nesatraucieties ā€“ rÄ«cÄ«bas plāns 3 soļos

Saņēmāt vēstuli no VID? Nesatraucieties – rÄ«cÄ«bas plāns 3 soļos

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 24. oktobris
Vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) daudziem uzņēmējiem un privātpersonām mēdz radīt tūlītēju satraukumu.
Kā pasargāt savu zīmolu? Praktisks ceļvedis preču zīmes reģistrācijai

Kā pasargāt savu zīmolu? Praktisks ceļvedis preču zīmes reģistrācijai

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 23. oktobris
JÅ«su uzņēmuma nosaukums, logo un sauklis ir daudz vairāk nekā tikai vārdi un attēli. Tas ir jÅ«su zÄ«mols – reputācija, atpazÄ«stamÄ«ba un vērtÄ«ba, ko esat cÄ«tÄ«gi bÅ«vējuši.
Valdes locekļa atbildība: 5 praktiski soļi, kā pasargāt savu personīgo mantu

Valdes locekļa atbildība: 5 praktiski soļi, kā pasargāt savu personīgo mantu

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 21. oktobris
BÅ«t uzņēmuma valdē nozÄ«mē uzņemties lielu atbildÄ«bu. Lai gan šis amats paver plašas iespējas, tas vienlaikus ir saistÄ«ts ar riskiem, kas var skart ne tikai uzņēmuma...
Tiesa atstāj spēkā Rail Baltica bÅ«vatļauju, noraidot zemes Ä«paÅ”nieka sÅ«dzÄ«bu

Tiesa atstāj spēkā Rail Baltica bÅ«vatļauju, noraidot zemes Ä«pašnieka sÅ«dzÄ«bu

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 17. oktobris
AdministratÄ«vā rajona tiesa ir noraidÄ«jusi zemes Ä«pašnieka pieteikumu atcelt bÅ«vatļauju Rail Baltica trases posmam, apstiprinot valsts rÄ«cÄ«bas tiesiskumu nacionālas nozÄ«mes projektu Ä«stenošanā un skaidrojot tiesas kompetences robežas tehnisku projektēšanas risinājumu izvērtēšanā.
Vai no debatēm tiesā ir kāda jēga

Vai no debatēm tiesā ir kāda jēga ?

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 16. oktobris
Kādā nesenā AdministratÄ«vās rajona tiesas sēdē, tiesnesis pirms debatēm norādÄ«ja, ka “AdministratÄ«vajā procesā debašu stadija ir atšÄ·irÄ«ga, un debašu stadijai pēc bÅ«tÄ«bas nav nekādas ietekmes uz rezultātu”.