Darbinieku datu aizsardzība: Ko darba devējs drīkst un ko nedrīkst par jums zināt?
Lauris Klagišs • 2025. gada 30. septembris
Mūsdienu digitālajā darba vidē robeža starp profesionālo un privāto dzīvi kļūst arvien neskaidrāka. Darba devējiem ir piekļuve plašam tehnoloģiju klāstam, kas ļauj uzraudzīt darbinieku aktivitātes, taču šī piekļuve nav neierobežota. Darbinieku tiesības uz privātumu aizsargā Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR jeb GDPR) un vietējie normatīvie akti. Ko tas nozīmē praksē? Apskatīsim biežāk uzdotos jautājumus par darbinieku datu aizsardzību.
Vai darba devējs drīkst lasīt manu darba e-pastu? Šis ir viens no sensitīvākajiem jautājumiem. Atbilde nav viennozīmīga "jā" vai "nē", bet gan "atkarīgs no apstākļiem".
Darba devējam ir tiesības kontrolēt darba pienākumu izpildi un aizsargāt savas leģitīmās intereses, piemēram, novērst komercnoslēpumu noplūdi vai uzņēmuma resursu neatbilstošu izmantošanu. Tādēļ darba devējs drīkst noteikt, ka darba e-pasta sarakste ir paredzēta tikai darba vajadzībām.
Lai piekļūtu darbinieka e-pastam, darba devējam ir jābūt pamatotam un samērīgam iemeslam. Piemēram darba nepārtrauktības nodrošināšana: Ja darbinieks ir pēkšņi saslimis vai atrodas atvaļinājumā, un ir nepieciešams piekļūt svarīgai darba informācijai, kas atrodas viņa e-pastā. Tāpat, ja pastāv pamatotas aizdomas par darba disciplīnas pārkāpumu, piemēram, aizliegtu datu pārsūtīšanu konkurentiem.
Svarīgi! Pirms piekļuves darba devējam ir jāveic rūpīgs samērīguma izvērtējums, salīdzinot savas leģitīmās intereses ar darbinieka tiesībām uz privātumu. Ideālā gadījumā darbinieks par šādu nepieciešamību ir jāinformē iepriekš.
Ko darba devējs nedrīkst? Darba devējs nedrīkst sistemātiski un bez iemesla pārlūkot visu jūsu saraksti, lai "kontrolētu situāciju". Pilnīgi nepieļaujama ir privātas sarakstes lasīšana, pat ja tā notikusi no darba e-pasta. Ja vēstules temats vai sūtītājs acīmredzami norāda uz privātu raksturu (piemēram, "Saruna ar ārstu", "Ģimenes brīvdienu plāni"), darba devējam šādu saraksti atvērt un lasīt ir aizliegts.
Darba devējam ir jāizstrādā un jāiepazīstina darbinieki ar iekšējiem noteikumiem par e-pasta un citu darba resursu izmantošanu. Šajos noteikumos skaidri jānorāda, kādos gadījumos un kādā kārtībā var notikt piekļuve darbinieka sarakstei.
Vai drīkst uzstādīt videonovērošanu bez brīdinājuma? Nē, noteikti nē. Videonovērošana darba vietā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos un ievērojot stingrus noteikumus.Prasības videonovērošanai:
- Leģitīms mērķis: Darba devējam ir jābūt konkrētam un pamatotam mērķim, piemēram, īpašuma aizsardzība (noliktavas, kases zonas), darbinieku un klientu drošības garantēšana vai ražošanas procesa kontrole. Novērošana "disciplīnas uzlabošanai" parasti netiek uzskatīta par pietiekami pamatotu mērķi.
- Informēšana: Pirms novērošanas uzsākšanas darbinieki ir skaidri un nepārprotami jāinformē. Parasti tas tiek darīts ar informatīvām zīmēm (uzlīmēm) labi redzamās vietās, kurās norādīts, ka notiek videonovērošana, kas ir datu pārzinis (uzņēmuma nosaukums) un kāds ir novērošanas mērķis.
- Samērīgums: Novērošanai jābūt samērīgai ar sasniedzamo mērķi. Kameras nedrīkst uzstādīt vietās, kur darbinieki pamatoti sagaida augstu privātuma līmeni, piemēram, ģērbtuvēs, atpūtas telpās vai tualetēs.
Skaņas ierakstīšana kopā ar video ir aizliegta, ja vien tam nav īpaši svarīga un likumīga pamata, par ko darbinieki ir atsevišķi informēti.
Cik ilgi drīkst glabāt bijušā darbinieka datus? Darba devējs nedrīkst glabāt bijušā darbinieka datus mūžīgi. Datu glabāšanas termiņu nosaka konkrēts mērķis, kas visbiežāk izriet no likuma prasībām.
- Grāmatvedības un nodokļu dati: Informācija, kas nepieciešama grāmatvedības uzskaitei (piemēram, dati par algu, nodokļiem, slimības lapām), saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un citiem normatīvajiem aktiem, ir jāglabā 10 gadus.
- Lietvedības dati: Darba līgumi, rīkojumi par pieņemšanu darbā, atbrīvošanu, atvaļinājumiem u.c. saskaņā ar Arhīvu likumu ir jāglabā noteiktu laiku, kas var sasniegt pat 75 gadus (personu lietas).
- CV un pieteikuma dati: Ja kandidāts netika pieņemts darbā, viņa CV un citi pieteikuma dokumenti drīkst tikt glabāti tikai ar kandidāta piekrišanu, parasti ne ilgāk par dažiem mēnešiem (piemēram, 6 mēnešiem), lai varētu viņu uzrunāt nākotnes vakanču gadījumā. Pēc darba attiecību izbeigšanas darbinieka CV, kas iesniegts, piesakoties uz amatu, vairs nav nepieciešams un ir jādzēš, ja vien nav kāds cits juridisks pamats tā glabāšanai.
Kad datu glabāšanas mērķis ir sasniegts un likumā noteiktais termiņš ir beidzies, dati ir drošā veidā jāiznīcina (jādzēš).
Kādas ir manas tiesības un kā rīkoties pārkāpuma gadījumā? Kā datu subjektam jums ir plašas tiesības attiecībā uz saviem personas datiem.
Jūsu galvenās tiesības:
- Tiesības piekļūt datiem: Jūs varat pieprasīt darba devējam informāciju par to, kādi jūsu personas dati tiek apstrādāti, kādiem mērķiem un kas ir šo datu saņēmēji.
- Tiesības labot datus: Ja konstatējat, ka jūsu dati ir neprecīzi vai nepilnīgi, jums ir tiesības prasīt to labošanu.
- Tiesības uz datu dzēšanu ("tiesības tikt aizmirstam"): Jūs varat prasīt savu datu dzēšanu, ja tie vairs nav nepieciešami sākotnēji norādītajam mērķim vai ja to apstrāde ir nelikumīga. Tomēr šīs tiesības nav absolūtas un neattiecas uz datiem, kurus darba devējam uzliek par pienākumu glabāt likums.
- Tiesības iebilst pret datu apstrādi: Jūs varat iebilst pret savu datu apstrādi, ja tā tiek veikta, pamatojoties uz darba devēja leģitīmajām interesēm, un jums ir īpašs iemesls šādam iebildumam.
Rīcība pārkāpuma gadījumā:
- Sazinieties ar darba devēju: Pirmais solis vienmēr ir mēģināt atrisināt situāciju tiešā saziņā. Vērsieties pie sava tiešā vadītāja, personāla daļas vai uzņēmuma datu aizsardzības speciālista (ja tāds ir iecelts) ar rakstisku iesniegumu, kurā aprakstāt situāciju un lūdzat paskaidrojumu vai pārkāpuma novēršanu.
- Iesniedziet sūdzību Datu valsts inspekcijā (DVI): Ja darba devējs nereaģē, sniedz izvairīgu atbildi vai atsakās novērst pārkāpumu, jums ir tiesības vērsties ar oficiālu sūdzību Datu valsts inspekcijā. DVI ir uzraugošā iestāde, kas izskata sūdzības par personas datu aizsardzības pārkāpumiem, veic pārbaudes un var piemērot sodus.
- Vērsieties tiesā: Īpaši smagos gadījumos, ja jums ir nodarīts materiāls vai morāls kaitējums, jums ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par tā atlīdzināšanu.
Atcerieties, ka atklāta un caurspīdīga komunikācija starp darba devēju un darbinieku ir labākais veids, kā novērst pārpratumus un nodrošināt, ka datu apstrāde notiek likumīgi un ar cieņu pret indivīda privātumu.
✔️ Mūsdienu digitālajā saziņā emocijzīmes jeb emoji ir kļuvušas par neatņemamu komunikācijas sastāvdaļu, taču to lietošana profesionālā un akadēmiskā vidē prasa atbildību. Latvijas Republikas Senāts 2026. gada 9. jūnijā pieņēma lēmumu, atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā vērtēta emocijzīmju izmantošana studentu savstarpējā komunikācijā. Šis lēmums iezīmē būtisku tiesu praksi par vārda brīvības robežām un ētikas normu ievērošanu. ✔️ Strīds izcēlās saistībā ar Rīgas Juridiskās augstskolas studentam piemēroto disciplinārsodu – brīdinājumu. Lietas apstākļi bija šādi. Students kopā ar vēl diviem studējošajiem pildīja grupu darbu, taču viņš tā izpildē neiesaistījās. Divas dienas pirms darba nodošanas termiņa cita studente par šo faktu ziņoja pasniedzējam. Reaģējot uz ziņošanu, sodītais students studiju vajadzībām izveidotajā WhatsApp grupā studentei nosūtīja vairākas ziņas. Ziņas ietvēra "žurkas" emocijzīmi un tekstu angļu valodā: "You like to Report people?". ✔️ Tiesvedības ietvaros tika vērtēts, vai augstskola rīkojusies tiesiski, piemērojot disciplinārsodu, un vai nav tikušas nesamērīgi ierobežotas studenta tiesības uz vārda brīvību. Senāts un zemāku instanču tiesas atzina piemēroto sodu par pamatotu, balstoties uz šādiem apsvērumiem. Angļu valodas slengā vārds "žurka" (rat) ir aizvainojoša palama personām, kas ziņo vai ceļ trauksmi. Tiesa atzina, ka šāda saziņa neatbilst vispārējās uzvedības kultūras un etiķetes principiem un pārkāpj augstskolas ētikas kodeksu. Konkrētā rīcība bija ne tikai individuāli aizvainojoša studentei, bet arī vērsta pret augstskolas vērtībām un efektīvu studiju procesu cieņpilnā vidē. Tika uzsvērts, ka rīcība vērsās pret akadēmiskā godīguma veicināšanu. ✔️ Sodītais students argumentēja, ka akadēmiskais godīgums attiecas tikai uz krāpšanos un plaģiātismu. Tomēr tiesa norādīja, ka Augstskolu likums ļauj augstskolām izstrādāt savus ētikas kodeksus. Rīgas Juridiskās augstskolas Ētikas kodekss noteic, ka akadēmiskais godīgums paredz arī savstarpēju cieņu studentu starpā. ✔️ Vērtējot vārda brīvības ierobežojumus, tiesa konstatēja, ka ierobežojums bija paredzēts likumā un vērsts uz leģitīmu mērķi – citu cilvēku cieņas un tiesību aizsardzību. Pieteicēja rīcība nebija vērsta uz sabiedrībai nozīmīgu jautājumu aktualizēšanu. Izteikumi bija vērsti tieši uz atriebību par atbalstāmu rīcību – ziņošanu par akadēmisko pienākumu nepilnvērtīgu izpildi. ✔️ Izglītības likums paredz studentu pienākumu ievērot izglītības iestādes iekšējos normatīvos aktus. Tāpat šis likums uzliek par pienākumu ievērot citu tiesības un būt pieklājīgam. Līdz ar to disciplinārsoda piemērošana par saistošu uzvedības noteikumu pārkāpumu tika atzīta par samērīgu un leģitīmu. ✔️ Šis Senāta lēmums ir būtisks atgādinājums gan studentiem, gan darbiniekiem un darba devējiem. Iestāžu un uzņēmumu iekšējie ētikas kodeksi ir juridiski saistoši dokumenti. To pārkāpšana, tostarp cieņas trūkums savstarpējā komunikācijā, var būt leģitīms pamats disciplinārsodu piemērošanai. Emocijzīmes (emoji) juridiskajā izpratnē tiek atzītas par pilnvērtīgu un nozīmīgu komunikācijas daļu. Ja emocijzīmei konkrētā kontekstā ir apvainojoša vai neslavu ceļoša nozīme, tā var tikt pielīdzināta mutiskam vai rakstiskam aizskārumam. Vēršanās pret personu par to, ka tā pamatoti ziņojusi par noteikumu pārkāpumiem, nav aizsargājama ar vārda brīvību un var tikt sodīta.
✔️ Vai esat saņēmuši saimniecībai nelabvēlīgu vai noraidošu Lauku atbalsta dienesta (LAD) lēmumu? Uzņēmējiem un lauksaimniekiem sadarbība ar iestādēm var būt izaicinoša, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka iestāžu lēmumi nav neapstrīdami. Balstoties uz neseno tiesu praksi, ir identificētas vairākas lietas, kurās tiesa lēmusi par labu pieteicējiem pret Lauku atbalsta dienestu. Piedāvājam nelielu apkopojumu par gadījumiem no tiesu prakses, kas apliecina – savas tiesības var un vajag aizstāvēt. ✔️ Kļūdaini faktu konstatējumi: Zivsaimniecības attīstības projekts (2026. gads). Bieži vien strīdu pamatā ir iestādes paviršība faktu pārbaudē. Administratīvā rajona tiesa apmierināja pieteicējas pieteikumu un atzina par prettiesisku LAD lēmumu noraidīt zivsaimniecības attīstības projektu. Tiesa konstatēja, ka LAD bija izmantojis nepareizus datus par nozvejas apjomu. Faktiskais pieteicējas nozvejas apjoms bija vairāk nekā četrdesmit reizes lielāks par to, kas tika norādīts LAD lēmumā. Kļūdainie dati noveda pie nepamatotiem secinājumiem par izejvielu nepietiekamību un izmaksu neattiecināmību.Tiesa uzdeva LAD mēneša laikā izdot administratīvo aktu, apstiprinot pieteicējas projektu. ✔️ Strīdi par normatīvo aktu tulkojumu: Kazkopības audzēšanas programmas (2025. gads). Sarežģītas Eiropas Savienības un nacionālo tiesību normu pārejas var radīt apjukumu pat iestādēs. Administratīvā apgabaltiesa atcēla LAD lēmumu atteikt atbalstu ciltsdarba pasākumiem. LAD kļūdaini uzskatīja, ka audzēšanas programmas ir zaudējušas spēku, jo spēkā stājās jauns Eiropas Savienības regulējums. Tiesa secināja, ka nacionālais regulējums neparedzēja automātisku programmu spēka zaudēšanu, ja tās netiek iesniegtas līdz konkrētam datumam. Tiesa norādīja uz Latvijas Republikas kavēšanos ar nepieciešamo normatīvo aktu pieņemšanu pārejas procesā. Iestādei tika uzdots viena mēneša laikā pieņemt jaunu, labvēlīgu lēmumu par atbalsta izmaksu. ✔️ Nepilnīgs tiesisko apstākļu novērtējums: Pārdeklarēšanas sankcijas (2025. gads). Lietās par sankciju piemērošanu ir vitāli svarīgi, lai tiesību normas tiktu piemērotas precīzi un sistēmiski. Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai saistībā ar pārdeklarēšanas sankcijām. Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa nebija pareizi piemērojusi regulas normas, neņemot vērā visus relevantos pantus. Sodu piemērošanas pamatotības pārbaudei ir jābalstās uz visaptverošu un sistēmisku Regulas Nr. 640/2014 noteikto kritēriju novērtējumu. Tiesa norādīja, ka ir jāpārbauda administratīvā akta atbilstība tā pamatojumā norādītajām materiālo tiesību normām. ✔️ Termiņš neatceļ tiesības: Ārkārtas atbalsta izmaksa (2025. gads). Bieži izskan pieņēmums, ka nokavēts atbalsta programmas termiņš nozīmē automātiskas tiesvedības beigas. Senāts atcēla Administratīvās rajona tiesas lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā par ārkārtas finansiālā atbalsta piešķiršanu. Zemākās instances tiesa bija kļūdaini secinājusi, ka lietu vairs nevar skatīt, jo normatīvajos aktos noteiktais atbalsta izmaksas termiņš ir pagājis. Senāts atzina, ka atbalsta piešķiršanas terminētais raksturs nevar būt par pamatu tiesvedības izbeigšanai. Prasījuma pamatotība ir jāvērtē pēc būtības, izskatot jautājumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu neatkarīgi no termiņa. Lieta tika nosūtīta atpakaļ papildsprieduma taisīšanai pēc būtības. ✔️ Šīs lietas uzskatāmi parāda, ka Lauku atbalsta dienesta pieļautās kļūdas var ietvert gan faktu izkropļojumus un paviršu datu apstrādi, gan nepareizu nacionālo un ES tiesību normu interpretāciju. Ja jums ir aizdomas, ka pret jūsu saimniecību vai projektu ir pieņemts nepamatots iestādes lēmums, ir vērts izvērtēt iespējas lēmumu veiksmīgi apstrīdēt tiesā.
The body content of your post goes here. To edit this text, click on it and delete this default text and start typing your own or paste your own from a different source.
✔️ Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir veiksmīgi pārstāvējis klientu apelācijas instances tiesā, panākot pilnīgu pretējās puses apvērsuma prasības noraidīšanu komercstrīdā. Šī mūsu biroja vinnētā lieta kalpo kā būtisks un pamācošs atgādinājums – saistību nepildīšanu nevar attaisnot ar formāliem iebildumiem pret paraksta tehnisko dabu, ja paša klienta reālā rīcība skaidri apliecina līguma atzīšanu un izpildi. ✔️ Mūsu klients – pakalpojumu sniedzējs – saskārās ar negodprātīgu situāciju, kurā abonēšanas pakalpojuma saņēmējs apstrīdēja līguma esamību un lūdza tiesu atbrīvot viņu no parādsaistību izpildes. Parādnieka galvenais arguments bija apgalvojums, ka viņš abonēšanas pakalpojumu līgumu nav fiziski parakstījis un tādēļ saistības nav spēkā. Tā kā dokuments sākotnēji tika parakstīts digitāli uz planšetdatora ekrāna, tiesu eksperts atzina, ka kategoriska paraksta piederības izpēte no kopijas nav iespējama. Iztrūkstot eksperta slēdzienam, pirmās instances tiesa strīdu tulkoja par ļaunu mūsu klientam, atbrīvojot parādnieku no saistību izpildes. ✔️ Mēs nepiekritām šādai sašaurinātai tiesību normu interpretācijai un apelācijas sūdzībā norādījām uz apstākļu un pierādījumu nepilnīgu vērtējumu. Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs vērsa tiesas uzmanību uz Civillikumā nostiprināto principu par gribas izteikšanu ar konkludentām (klusējot izdarītām) darbībām. Mēs tiesai veiksmīgi pierādījām, ka līguma reāla izpilde ir daudz spēcīgāks pierādījums par tehnisku strīdu ap planšetdatorā atstātu parakstu. Mēs iesniedzām bankas izrakstus, kas apliecināja, ka parādnieks vairāku mēnešu garumā bija veicis regulārus, precīzus maksājumus par saņemto pakalpojumu. Katra maksājuma uzdevumā parādnieks bija precīzi norādījis strīdus līguma numuru un savu klienta identifikatoru. Tāpat mēs nodrošinājām e-pasta sarakstes izdruku, kas neapgāžami pierādīja klienta aktīvu iesaisti – viņš pats bija nosūtījis detalizētu reklāmas saturu mūsu klientam. ✔️ Uzklausot mūsu biroja argumentus, apelācijas instances tiesa atzina parādnieka prasību par nepamatotu, noraidot to pilnā apmērā. Tiesa atzina mūsu argumentāciju par konkludentām darbībām un savā spriedumā nostiprināja vairākas nozīmīgas atziņas. Vairākkārtēja rēķinu apmaksa un pakalpojumam nepieciešamās informācijas nosūtīšana kalpo kā nepārprotams gribas izteikums stāties darījuma attiecībās. Ja persona ar savām darbībām, maksājot par sniegto pakalpojumu, ir akceptējusi darījumu, tā ir pieņēmusi darbību ar visām tās tiesiskajām sekām. Klients vēlāk nevar ierobežot savu piekrišanu un izvairīties no saistībām, apzināti un negodprātīgi noliedzot līguma slēgšanas faktu tiesā. ✔️ Šī lieta demonstrē, ka mūsdienu mainīgajā komercvidē, kur arvien vairāk līgumu tiek slēgti attālināti vai izmantojot digitālus risinājumus, uzņēmēji nav bezspēcīgi negodprātīgu klientu priekšā. Mūsu biroja izstrādātā stratēģija un panāktais rezultāts apstiprina - reālas darbības, komunikācija un maksājumi ir tikpat saistoši kā tradicionāls paraksts. Mēs turpinām veiksmīgi aizstāvēt uzņēmēju tiesības un komerciālo drošību!
Tiek plānots jauns, vienkāršots nodokļu režīms ikdienas pakalpojumu sniedzējiem
Kā biju solījis saviem lasītājiem un klientiem, vēlos dalīties ar turpinājumu stāstam par "Absurda teātri VID gaumē".
Iedomājieties situāciju: Jūsu uzņēmums ir pilnībā norēķinājies par faktiski patērēto elektroenerģiju un sadales pakalpojumiem.
Pēc mūsu iepriekšējās juridiskās analīzes, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un IT nozarē, Valsts policija ir nākusi klajā ar precizējošu paziņojumu par kiberdrošības pētnieka Elvisa Strazdiņa iesaisti AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kiberuzbrukuma izmeklēšanā.
Latvijas valsts politika pēdējos gados mērķtiecīgi tiek virzīta uz diviem būtiskiem pīlāriem – demogrāfijas veicināšanu un valsts aizsardzības spēju stiprināšanu.
Pēdējās dienās plašu sabiedrības rezonansi izraisījis kiberdrošības eksperta Elvja Strazdiņa gadījums.