Carnikavas karoga precedenta juridiskā analīze

Lauris Klagišs • 2025. gada 26. septembris

      Tiesiskā valstī indivīda brīvība ir pamatvērtība, un valsts vai pašvaldības iestādēm ir pienākums rīkoties tikai un vienīgi likuma ietvaros. Nesenais gadījums Ādažu novada Carnikavā, kur iedzīvotājs tika sodīts ar naudas sodiem, kas sasniedza 700 eiro, par Latvijas un Ukrainas karogu izkāršanu vienā mastā savā privātīpašumā, ir kļuvis par satraucošu precedentu, kas demonstrē bīstamu administratīvo patvaļu un fundamentālu tiesību principu neievērošanu. 

      Mūsu birojs ir veicis šī gadījuma juridisko analīzi, un secinājumi ir viennozīmīgi: pašvaldības iestāžu rīcība ir bijusi ne tikai nesamērīga, bet arī juridiski nepamatota, pārkāpjot gan procesuālās, gan materiālās tiesību normas.

 

       Lietas faktiskie apstākļi ir vienkārši. Iedzīvotājs Raimonds savā īpašumā četrus gadus turēja mastā Latvijas valsts karogu, zem tā novietojot Ukrainas karogu kā solidaritātes apliecinājumu. Šī rīcība, kas ilgu laiku netika apšaubīta, pēkšņi kļuva par iemeslu Ādažu novada pašvaldības policijas un Administratīvās komisijas represīvai rīcībai, kas rezultējās ar brīdinājumu un diviem secīgiem naudas sodiem – 200 eiro un 700 eiro apmērā. 

       Pašvaldības argumentācija balstījās uz apgalvojumu, ka normatīvajos aktos nav tieši paredzēta iespēja izvietot karogus vienu zem otra. Šī pozīcija atklāj fundamentālu juridisku kļūdu, kas ir šīs lietas pamatā. 

 

       Latvijas tiesību sistēmā pastāv skaidrs princips, kas attiecas uz privātpersonām: atļauts ir viss, kas nav ar likumu aizliegts. Savukārt uz valsts un pašvaldību iestādēm attiecas pretējs princips: atļauts ir tikai tas, kas ar likumu tieši noteikts.

       Ādažu novada Administratīvā komisija, argumentējot, ka "nekur nav noteikts, ka tie karogi var būt viens zem otra", ir kļūdaini piemērojusi publisko tiesību principu privātpersonai. Pareizai juridiskajai pieejai būtu bijis jāmeklē tiesību norma, kas šādu rīcību aizliedz. Latvijas valsts karoga likums un ar to saistītie normatīvie akti nesatur tiešu aizliegumu izvietot karogus vienā mastā vertikālā secībā. To ir apliecinājuši augstākā līmeņa eksperti:

       Ārlietu ministrija, atbildot uz iedzīvotāja jautājumu, sniedza skaidru atzinumu: "Ņemot vērā, ka mastā karogi ir izlikti vertikāli un Latvijas karogs ir augšgalā, kā pirmais, tad Karoga likums nav pārkāpts". 

       Latvijas valsts karoga likuma autore Sintija Stipre publiski apstiprināja, ka "neviens šobrīd spēkā esošais akts neaizliedz vienā mastā lietot divus, trīs vai piecus karogus" un ka par iespējamu etiķetes pārkāpumu likums sodus neparedz. 

       Ignorējot šos autoritatīvos skaidrojumus, pašvaldība ir rīkojusies pretēji likuma garam un mērķim, radot tiesību normu no nekā (ex nihilo).

 

       Pat ja teorētiski pieņemtu, ka pastāv kāds pārkāpums, pašvaldības rīcība ir klajā pretrunā ar Administratīvā procesa likumā nostiprinātiem pamatprincipiem:

  • Samērīguma princips: Sodu eskalācija līdz 700 eiro par rīcību, kas nerada nekādu kaitējumu sabiedrības interesēm un kuras mērķis ir paust patriotismu un solidaritāti, ir acīmredzami nesamērīga. Sankcijai ir jābūt adekvātai pārkāpuma būtībai, nevis jākalpo kā soda instruments par nepakļaušanos iestādes viedoklim. 
  • Tiesiskās paļāvības princips: Persona rīkojās labticīgi, paļaujoties uz kompetentas valsts iestādes – Ārlietu ministrijas – sniegto skaidrojumu. Sodot personu par rīcību, kas saskaņā ar ministrijas atzinumu ir tiesiska, pašvaldība ir grauzusi uzticību valsts pārvaldei kopumā un radījusi tiesisko nenoteiktību. 
  • Laba pārvaldības princips: Pašvaldības policijas sākotnējā izvairīgā un autoritatīvā komunikācija, atsakoties paskaidrot savas rīcības iemeslus, un vēlākā vēršanās uz sodīšanu, nevis preventīvu skaidrošanu, ir pretrunā ar labas pārvaldības standartiem. 

 

       Karoga izmantošana, lai paustu politisku atbalstu un solidaritāti, ir simboliska runa, ko aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 100. pants. Jebkurš šīs brīvības ierobežojums ir pieļaujams tikai tad, ja tas ir noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs. Carnikavas gadījumā nav izpildīts neviens no šiem kritērijiem: ierobežojums nav noteikts ar likumu, un tas nav nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, jo cieņa pret Latvijas karogu netika aizskarta.

 

       Ādažu novada pašvaldības rīcība ir radījusi bīstamu precedentu, kurā iestāde, balstoties uz kļūdainu un formālu likuma interpretāciju, nepamatoti soda iedzīvotāju par savas pilsoniskās pozīcijas paušanu. Šāda rīcība nevis veicina cieņu pret valsts simboliem, bet gan atsvešina pilsoņus un grauj tiesiskumu. Ironiskā kārtā, pašvaldības rīcības rezultātā Latvijas karogs no konkrētā īpašuma ir noņemts, un tajā plīvo tikai Ukrainas karogs – rezultāts, kas ir tieši pretējs valsts interesēm. 

       Mūsu birojs uzskata, ka šādi gadījumi ir jārisina ar vislielāko juridisko precizitāti, aizstāvot indivīda tiesības pret administratīvo patvaļu. Mēs esam gatavi sniegt juridisko palīdzību ikvienam, kurš saskaras ar līdzīgu iestāžu rīcību, lai nodrošinātu, ka tiesiskums un pamattiesības tiek ievērotas ne tikai uz papīra, bet arī ikdienas dzīvē.

Carnikavas karoga precedenta juridiskā analīze
Birokrātja 91 dienu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 19. novembris
Vai valsts iestāde drīkst vienkārši aizmirst izskatīt cilvēka iesniegumu, tādējādi atstājot viņu bez iztikai nepieciešamajiem līdzekļiem, un pēc tam uzskatīt, ka ar vienu atvainošanās teikumu viss ir atrisināts?
VID PĀRBAUDĪS SKAIDRAS NAUDAS IEMAKSAS BANKOMĀTOS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 17. novembris
Valsts ieņēmumu dienests plāno izsūtīt tūkstošiem vēstuļu iedzīvotājiem, pievēršot uzmanību skaidras naudas iemaksām banku kontos. Bet vai tas nozīmē, ka cilvēkiem tagad būs jāmaksā nodoklis par savu naudu?
Valsts mežu dienests
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 17. novembris
Vai valsts iestādes sniegtajai oficiālajai informācijai vispār var uzticēties? Un kurš uzņemas atbildību, ja valsts iestāde sniedz nepatiesu informāciju, bet iedzīvotājs, paļaujoties uz to, pieņem lēmumus, kas vēlāk izrādās kļūdaini?
Piebraucamais ceļš ir slēgts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 16. novembris
Vai pašvaldība drīkst atteikties noteikt ceļam pašvaldības nozīmes ceļa statusu, ja šis ceļš ir nepieciešams, lai persona varētu piekļūt savam nekustamajam īpašumam?
SENĀTS NOSTIPRINA PRIVĀTPERSONU TIESĪBAS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 13. novembris
Vai valsts iestāde drīkst atteikties sniegt atbildi uz personas iesniegumu, aizbildinoties ar to, ka jautājums attiecas uz iestādes iekšējo darbību vai personas agrākajām dienesta attiecībām?
Gaismas nakts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
5. decembrī Valmierā atkal vienosies sports, labestība un vēlme palīdzēt! Jāņa Daliņa sporta kompleksā norisināsies biedrības Valmiera NEXT organizētais labdarības pasākums “Gaismas nakts”, kurā ikviens aicināts apvienot fiziskās aktivitātes ar iespēju paveikt kaut ko patiesi nozīmīgu citu labā.
 125 MILJONI ĪSZIŅU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
Latviju satricinājusi kārtējā ziņa par iespējamu milzīga apmēra personas datu noplūdi. Šoreiz runa ir nevis par vārdiem, uzvārdiem vai personas kodiem, bet par vairāk nekā 125 miljoniem īsziņu, tostarp to pilnu saturu!
VID zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 11. novembris
Kārtējais tiesas nolēmums, kas liek uzdot jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieeju uzņēmējiem un nodokļu strīdu risināšanu.
VID sods atcelts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemēroja uzņēmumam 13 500 eiro naudas sodu par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpumu, bet pēc lietas nonākšanas tiesā pats atzina, ka sods bijis nepamatots!
TIESA VISPIRMS IZDARA SECINĀJUMU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Vai Latvijā uzņēmumam vispār ir iespējams pierādīt savu taisnību strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu, ja tiesa jau iepriekš ir pārliecināta, ka uzņēmums rīkojies prettiesiski.