Tieslietu ministrija ir nodevusi publiskajai apspriešanai apjomīgu likumprojektu, kas paredz veikt būtiskas izmaiņas Administratīvā procesa likumā (APL). Galvenie mērķi ir efektivizēt administratīvo procesu gan iestādēs, gan tiesā, mazināt birokrātisko slogu privātpersonām un pilnveidot tiesisko regulējumu, lai novērstu praksē konstatētas nepilnības. Mūsu birojs ir apkopojis svarīgākās iecerētās izmaiņas, kas varētu ietekmēt gan fiziskas, gan juridiskas personas.

      Vairāki grozījumi ir vērsti uz tiesvedības paātrināšanu un tiesu darba optimizāciju.

• Lietu pārdale starp tiesu namiem: Lai izlīdzinātu tiesu noslodzi, īpaši Rīgas tiesu namā, un nodrošinātu ātrāku lietu izskatīšanu, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājam plānots piešķirt tiesības pārdalīt lietas starp dažādiem tiesu namiem. Tas tiks veicināts, plaši izmantojot videokonferences un elektroniskās lietas iespējas.
• Termiņš pierādījumu iesniegšanai: Lai disciplinētu procesa dalībniekus un novērstu lietas izskatīšanas novilcināšanu, tiek paredzēts pienākums iesniegt lūgumus un pierādījumus ne vēlāk kā 14 dienas pirms tiesas sēdes.
• Videokonferenču plašāka izmantošana: Plānots svītrot ierobežojumu, ka videokonference izmantojama tikai tad, ja procesa dalībnieks nevar ierasties tiesā. Tas veicinās attālinātu dalību tiesas sēdēs, padarot procesu ērtāku.
• Tulka nodrošināšana: Būtiskas izmaiņas skars tulka pakalpojumu nodrošināšanu. Pēc grozījumu pieņemšanas procesa dalībniekam, kurš neprot tiesvedības valodu, tulka palīdzība būs jānodrošina pašam par saviem līdzekļiem. Tiesa varēs lemt par tulka nodrošināšanu atsevišķos izņēmuma gadījumos, piemēram, personām, kas atbrīvotas no valsts nodevas, vai sodoša rakstura lietās.

      Likumprojekts ievieš jaunus instrumentus, lai cīnītos pret procesuālo tiesību ļaunprātīgu izmantošanu un necieņu pret tiesu.

• Sods par negodprātīgu rīcību: Paredzēts jauns pants, kas ļaus tiesnesim izteikt brīdinājumu vai uzlikt piespiedu naudu līdz 300 eiro, ja procesa dalībnieks negodprātīgi izmanto savas tiesības vai apzināti novilcina lietas izskatīšanu.
• Sods par necieņu pret tiesu: Par klaju tiesas sēdē pastāvošo noteikumu ignorēšanu vai citu necienīgu rīcību tiesa varēs uzlikt piespiedu naudu līdz 500 eiro. Šāds sods attieksies gan uz procesa dalībniekiem, gan citām personām, piemēram, lieciniekiem.
• Tiesas sēdes ierakstīšana: Tiks mainīta kārtība, kādā personas, kas nav procesa dalībnieki, var veikt tiesas sēdes ierakstu. Turpmāk būs nepieciešams savlaicīgi pirms sēdes iesniegt tiesā motivētu lūgumu. Šī norma neattieksies uz žurnālistiem sabiedriski nozīmīgās lietās.

      Vairākas normas ir vērstas uz privātpersonu tiesību aizsardzības stiprināšanu un administratīvā sloga mazināšanu.

• Atbrīvojums no drošības naudas arī juridiskām personām: Atsaucoties uz Satversmes tiesas atziņām, likumprojekts paredz svītrot ierobežojumu, kas liedza juridiskajām personām lūgt atbrīvošanu no valsts nodevas vai drošības naudas samaksas. Tāpat būs iespējams pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru atteikts samazināt drošības naudas apmēru vai atbrīvot no tās.
• Vairs nav obligāta ierakstīta vēstule: Lai mazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem, kuriem jādodas uz pasta nodaļu, un ietaupītu iestāžu līdzekļus, plānots atteikties no prasības nelabvēlīgus administratīvos aktus obligāti sūtīt ierakstītā pasta sūtījumā.
• Mazāk personas datu dokumentos: Gan administratīvajos aktos, gan tiesas spriedumos vairs nebūs obligāti jānorāda fiziskās personas dzīvesvietas adrese vai juridiskās personas juridiskā adrese, jo šī informācija nav nepieciešama personas identificēšanai.
• Partnera tiesības neliecināt: Saistībā ar partnerības institūta ieviešanu Latvijā, APL tiks papildināts, nosakot, ka arī partneris var atteikties no pienākuma liecināt pret otru partneri.

      Grozījumi paredz arī jaunus mehānismus sadarbībai ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu un Eiropas Savienības Tiesu.

• Konsultatīvs atzinums no Eiropas Cilvēktiesību tiesas: Augstākajai tiesai tiks piešķirtas tiesības lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesai konsultatīvu atzinumu būtiskos cilvēktiesību interpretācijas vai piemērošanas jautājumos. Šādos gadījumos tiesvedība lietā tiks apturēta.
• Tiesvedības apturēšana: Tiesas varēs apturēt tiesvedību lietā, ja citā lietā jau ir nosūtīts prejudiciāls jautājums Eiropas Savienības Tiesai par tās pašas tiesību normas interpretāciju.

      Jā, likumprojekts patiešām ievieš būtiskas un detalizētas izmaiņas pārsūdzības procesos. Grozījumu mērķis ir atslogot augstākas instances tiesas no acīmredzami nepamatotu sūdzību izskatīšanas, padarīt procesu racionālāku un koncentrēt tiesu resursus uz juridiski sarežģītiem un nozīmīgiem jautājumiem.

      Grozījumi paredz paplašināt apelācijas instances tiesas tiesības atteikties ierosināt tiesvedību, kā arī precizē rīcību ar sūdzībām par nepārsūdzamiem spriedumiem. Tiesa varēs atteikties ierosināt apelācijas tiesvedību, ja:

• Par sūdzībā minēto tiesību normu piemērošanu un interpretāciju jau pastāv stabila judikatūra (tiesu prakse), un pārsūdzētais spriedums tai atbilst.
• Apelācijas sūdzība ir acīmredzami nepamatota vai objektīvi nesaprotama.
• Apelācijas sūdzība ir klaji aizskaroša un izaicinoša. Šī norma palīdzēs vērsties pret procesuālo tiesību negodprātīgu izmantošanu.

      Līdzīgi kā apelācijas procesā, arī kasācijā tiek ieviests skaidrāks regulējums sūdzību "filtrēšanai" un procesa racionalizēšanai. Jauns regulējums atteikumam pieņemt kasācijas sūdzību - ja ir pārkāpts sūdzības iesniegšanas termiņš, vai ja sūdzību iesniegusi persona, kura tam nav pilnvarota.

      Būtiska izmaiņa paredz, ka tiesa lūgs otras puses paskaidrojumus par kasācijas sūdzību tikai pēc tam, kad būs pieņemts lēmums ierosināt kasācijas tiesvedību. Praksē Senāts bieži atsaka ierosināt tiesvedību, pirms ir beidzies paskaidrojumu sniegšanas termiņš. Šī izmaiņa novērsīs situācijas, kad personas vai iestādes velti gatavo paskaidrojumus lietā, kas pēc būtības nemaz netiks skatīta.

       Kopumā šīs izmaiņas ir vērstas uz to, lai augstāko instanču tiesas varētu efektīvāk pildīt savu galveno funkciju – nodrošināt vienveidīgu likuma piemērošanu un attīstīt tiesu praksi, nevis tērēt resursus sūdzībām, kurām nav tiesiska pamata vai perspektīvas.

       Paredzams, ka piedāvātās izmaiņas būtiski ietekmēs administratīvo lietu vešanu nākotnē. Mūsu birojs turpinās sekot līdzi likumprojekta virzībai un informēs par tā pieņemšanas gaitu.