Jauni grozījumi kredītinformācijas biroju likumā - būtisks solis jūsu finansiālajai drošībai

Lauris Klagišs • 2025. gada 24. septembris

      Digitālajā laikmetā, kad krāpniecības riski pieaug, valsts ievieš jaunus un efektīvus mehānismus patērētāju aizsardzībai. Nesen pieņemtie grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā ievieš divas būtiskas iniciatīvas, kas sniegs iedzīvotājiem lielāku kontroli pār saviem finanšu datiem un pasargās no krāpnieciskiem darījumiem. Galvenais mērķis ir nodrošināt augstāku fizisko personu aizsardzību pret kredītu ņemšanu viņu vārdā bez viņu ziņas un gribas.

 

      Nozīmīgākais jauninājums ir tiesības ikvienai fiziskai personai reģistrēt kredītinformācijas biroja datubāzē atzīmi, ka tā nevēlas saņemt kredītu. Šī informācija būs redzama visiem kredītinformācijas lietotājiem, tostarp bankām un citiem aizdevējiem. Kā tas darbosies?

  • Aizliegums izsniegt kredītu: Līdztekus šiem grozījumiem tiek veiktas izmaiņas arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredzēs kredīta devējiem pienākumu ņemt vērā šo atzīmi. Ja persona būs reģistrējusi šādu liegumu, kredītu viņai piešķirt nedrīkstēs.
  • "Atdzišanas" periods: Lai novērstu impulsīvus un nepārdomātus lēmumus, likums paredz trīs dienu "atdzišanas" periodu. Ja persona vēlēsies atsaukt savu liegumu, kredītinformācijas birojs šo atzīmi dzēsīs tikai pēc trīs dienām, skaitot no atsaukuma saņemšanas dienas. Tas nozīmē, ka aizliegums tiks noņemts ne ātrāk kā ceturtajā dienā.
  • Aizsardzība neaizsargātām personām: Likumprojekts paredz, ka arī personas pilnvarotais pārstāvis vai aizgādnis varēs veikt šādu atzīmi tās vārdā, lai nodrošinātu personas ekonomisko interešu aizsardzību.

Šis mehānisms ir mērķtiecīgs risinājums cīņai ar digitālo krāpniecību, kas Nacionālajā risku novērtējumā identificēta kā vidēji augsts drauds. Tas pasargās iedzīvotājus gadījumos, kad tiek nozagti personas dati vai autentifikācijas rīki ar mērķi prettiesiski saņemt kredītu.

 

      Līdz šim, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par savu kredītvēsturi, iedzīvotājiem nereti nācās vērsties vairākās dažādās institūcijās, kas bija apgrūtinoši. Jaunie grozījumi šo procesu būtiski vienkāršos.


      Likums tagad paredz personai tiesības vērsties jebkurā no licencētajiem kredītinformācijas birojiem un, izmantojot "vienas pieturas aģentūras" principu, saņemt apkopotu informāciju par savām saistībām no dažādām valsts informācijas sistēmām un citiem avotiem. Būtiskākie ieguvumi:

  • Ērtība un pārskatāmība: Iespēja vienuviet saņemt visus savus kredītinformācijas datus pārskatāmā struktūrā, lai novērtētu savu finansiālo stāvokli vai sagatavotos parādu konsultācijām.
  • Datu aizsardzība: Kredītinformācijas birojs šo informāciju neuzglabās. Dati tiks apkopoti tikai uz konkrēta pieprasījuma pamata, nodoti personai un pēc tam nekavējoties dzēsti no biroja sistēmām.
  • Tiesību aizsardzība: Šis mehānisms nodrošinās, ka ikvienam ir pieejama patiesa un pilnīga informācija, ļaujot efektīvāk kontrolēt par sevi veiktos kredītspējas un kredītriska novērtējumus.

 

      Šie likuma grozījumi ir nozīmīgs solis pretim drošākai finanšu videi Latvijā. Tie sniedz praktiskus rīkus gan cīņai ar krāpniecību, gan savas finanšu veselības pārvaldīšanai. Aicinām iedzīvotājus būt informētiem un aktīvi izmantot šīs jaunās tiesības, tiklīdz tās stāsies spēkā.

Jauni grozījumi kredītinformācijas biroju likumā - būtisks solis jūsu finansiālajai drošībai
Būtiskas izmaiņas nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem no 19. augusta
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. augusts
Sākot ar 2026. gada 19. augustu, stājas spēkā nozīmīgi grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā.
CSDD par datu noplūdi klusē
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. augusts
Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), ja incidenta riska novērtējumā secināts augsts risks, CSDD ir pienākums bez nepamatotas kavēšanās par to paziņot katram skartajam datu subjektam. Manuprāt, tas nebūtu nemaz tik sarežģīti, ņemot vērā, ka CSDD rīcībā ir mūsu kontaktinformācija un šāds paziņojums varēt
CSDD datu noplūde: Kas jāzina ikvienam autovadītājam vai transportlīdzekļa īpašniekam par savām datu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. augusts
Nesenais kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir kļuvis par vienu no nopietnākajiem informācijas drošības incidentiem valsts vēsturē.
Maksātnespējas administratoru atbildība: kad prasības pret bijušajām valdēm kļūst par līdzekļu izšķē
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. augusts
Nesenā Rīgas pilsētas tiesas spriedumā lietā Nr. C771579125 atklājas satraucoša tendence maksātnespējas procesu pārvaldībā – administratoru centieni piedzīt zaudējumus no bijušajām valdes loceklēm, balstoties uz nepamatotiem un nespecifiskiem apgalvojumiem par grāmatvedības dokumentu "nenodošanu".
Gudra nodokļu plānošana, jeb kā legāli ietaupīt, pārdodot nekustamo īpašumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Nekustamā īpašuma pārdošana var būt finansiāli ļoti izdevīgs darījums, taču bieži vien pārdevēji piemirst par būtisku izdevumu pozīciju – iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.
Nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Tiesiskā valstī mēs sagaidām, ka valsts pārvalde ievēro augstāko tiesu instanču norādījumus un rēķinās ar jau izveidoto tiesu praksi.
Vai policists drīkst pielietot spēku
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Sabiedrībā un juristu vidū regulāri raisās diskusijas par to, kur beidzas valsts iestāžu pārstāvju pilnvaras un sākas to nepamatota izmantošana.
Tiesu prakses nozīme un judikatūras maiņa: kāpēc uzvara tiesā nekad nav garantēta par 100%
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Uzsākot tiesvedību un vērtējot klientu izredzes, rūpīga tiesu prakses izpēte ir būtisks un neatņemams pirmais solis.
Vārda brīvība pret godu un cieņu: Kur beidzas viedoklis un sākas nepatiesas ziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Latvijas tiesu praksē, izskatot civillietas par goda un cieņas aizskārumu, ir izstrādāti stabili kritēriji, lai nošķirtu faktus jeb ziņas no viedokļiem.
VID atkal zaudē tiesā: Kad akls birokrātisms un gramatikas likumi tiek stādīti augstāk par veselo sa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. augusts
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu fantāzijai un vēlmei normatīvos aktus piemērot maksimāli mehāniski, burtiski un atrauti no jebkāda veselā saprāta, šķiet, nav robežu.