Mūsdienu dinamiskajā vidē, kur informācijas aprite ir ātra un nemitīga, spēja būt sasniedzamam oficiālai saziņai ir ne tikai labas prakses jautājums, bet arī juridiski nostiprināts pienākums ar nopietnām sekām tā neievērošanas gadījumā. Gan fiziskām, gan juridiskām personām Latvijā ir pienākums nodrošināt savu sasniedzamību valsts un pašvaldību iestādēm, tiesām un citām personām. Šī raksta mērķis ir izskaidrot, kāpēc ir vitāli svarīgi uzturēt aktuālu savu deklarēto vai juridisko adresi un kādas var būt juridiskās un faktiskās sekas, ja šis pienākums tiek ignorēts.

  Fiziskas personas sasniedzamība deklarētajā adresē. Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, ikvienai personai, kuras dzīvesvieta ir Latvijā, ir pienākums to deklarēt. Šī adrese kļūst par personas oficiālo saziņas kanālu ar valsti. Paziņošanas likums nosaka, ka visi oficiālie sūtījumi no valsts iestādēm, tai skaitā tiesas pavēstes, lēmumi un brīdinājumi, tiek sūtīti uz personas deklarēto adresi. Pastāv tiesiska prezumpcija, ka persona ir saņēmusi sūtījumu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

       Nespēja saņemt oficiālu korespondenci var novest pie virknes negatīvu seku, kas var būtiski ietekmēt Jūsu tiesības un finansiālo stāvokli:

• Tiesvedības bez Jūsu līdzdalības: Ja tiesa nosūta prasības pieteikumu vai pavēsti uz Jūsu deklarēto adresi un Jūs to nesaņemat, lieta var tikt izskatīta bez Jūsu klātbūtnes. Rezultātā var tikt pieņemts aizmugurisks spriedums, ar kuru no Jums var piedzīt parādu, par kura esamību Jūs, iespējams, pat nenojautāt. Jūs zaudējat iespēju iesniegt paskaidrojumus un aizstāvēt savas intereses.
• Parādu piedziņas uzsākšana: Nesaņemot brīdinājumus par parādiem (piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem, administratīvajiem sodiem vai kredītsaistībām), lieta var nonākt pie zvērināta tiesu izpildītāja. Tas nozīmē papildu izmaksas, kontu apķīlāšanu un citas nepatīkamas piedziņas darbības.
• Tiesību ierobežojumi: Neinformētība par Jums būtiskiem lēmumiem var liegt iespēju tos pārsūdzēt. Piemēram, Jūs varat tikt izslēgts no rindas pašvaldības palīdzības saņemšanai, vai arī var tikt pieņemts Jums nelabvēlīgs administratīvais akts, par kura apstrīdēšanas termiņu Jūs nebūsiet informēts.
• Saziņas problēmas ar valsts iestādēm: Valsts ieņēmumu dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un citas iestādes saziņai ar Jums izmantos deklarēto adresi. Svarīgu paziņojumu nesaņemšana var radīt pārpratumus un administratīvus sarežģījumus.

  Juridiskās personas sasniedzamība juridiskajā adresē. Komerclikums skaidri nosaka, ka juridiskā adrese ir adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība un kura tiek izmantota oficiālai saziņai. Uzņēmumu reģistrs (UR) un citas iestādes paļaujas, ka uzņēmums šajā adresē ir reāli sasniedzams. Kopš 2023. gada 1. janvāra visām juridiskajām personām obligāti ir jābūt izveidotai arī oficiālajai elektroniskajai adresei (e-adresei), kas kļuvusi par primāro saziņas kanālu ar valsti. Tomēr tas neatceļ pienākumu būt sasniedzamam arī juridiskajā adresē.

Juridiskām personām nesasniedzamība var novest pie vissmagākajām sekām – uzņēmuma piespiedu likvidācijas:

• Brīdinājums no Uzņēmumu reģistra: Ja UR vai cita iestāde (piemēram, Valsts ieņēmumu dienests) konstatē, ka uzņēmums nav sasniedzams tā juridiskajā adresē (piemēram, atgriežas atpakaļ nosūtītā korespondence), UR ir tiesības nosūtīt uzņēmumam brīdinājumu, aicinot novērst šo pārkāpumu.
• Darbības izbeigšana: Ja uzņēmums noteiktajā termiņā nereaģē uz brīdinājumu un nesakārto savu juridisko adresi vai nesniedz pamatotu paskaidrojumu, UR ir tiesības pieņemt lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu. Šis lēmums tiek publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
• Likvidācijas process: Pēc lēmuma par darbības izbeigšanu seko likvidācijas process, kura rezultātā uzņēmums tiek izslēgts no komercreģistra. Šāds scenārijs var radīt neatgriezeniskas sekas biznesam, tai skaitā zaudētus līgumus, aktīvus un reputāciju.
• Sarežģījumi ar darījumu partneriem un kredītiestādēm: Nesasniedzamība juridiskajā adresē ir "sarkanais karogs" gan darījumu partneriem, gan bankām, kas var apgrūtināt sadarbību, kredītu saņemšanu un radīt vispārēju neuzticību pret uzņēmumu.

  Kā sevi pasargāt?

• Fiziskām personām:
• Vienmēr deklarējiet savu faktisko dzīvesvietu.
• Ja Jūsu faktiskā atrašanās vieta mainās, nekavējoties veiciet izmaiņas deklarētajā adresē. To ērti var izdarīt elektroniski portālā Latvija.lv.
• Ja Jums nav pastāvīgas dzīvesvietas, likums paredz iespēju deklarēt adresi pašvaldībā.
• Regulāri pārbaudiet savu pastkastīti deklarētajā adresē.
• Juridiskām personām:
• Nodrošiniet, ka Jūsu juridiskā adrese ir reāla un tajā ir iespējams saņemt korespondenci.
• Ja maināt biroja atrašanās vietu, nekavējoties reģistrējiet juridiskās adreses maiņu Uzņēmumu reģistrā.
• Pārliecinieties, ka Jūsu uzņēmumam ir aktivizēta un regulāri tiek pārbaudīta e-adrese.
• Informējiet savus darbiniekus par to, cik svarīgi ir nekavējoties nodot valdei jebkuru saņemto oficiālo korespondenci.

         Apzinīga attieksme pret savu deklarēto vai juridisko adresi ir Jūsu tiesiskās un finansiālās drošības pamats. Ignorējot šo pienākumu, Jūs riskējat ne tikai ar finansiāliem zaudējumiem, bet arī ar savu tiesību ierobežošanu un, juridiskas personas gadījumā, pat ar uzņēmuma pastāvēšanas beigām. Ja Jums ir radušās šaubas par savu statusu vai esat saskāries ar problēmām nesasniedzamības dēļ, aicinām vērsties pēc profesionālas juridiskās palīdzības mūsu birojā.