Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms Latvijā tika ieviests, lai atvieglotu nodokļu administrēšanu un veicinātu mazo uzņēmumu darbību, piedāvājot vienkāršotu nodokļu maksāšanas kārtību. Šis režīms ir bijis pakļauts vairākām izmaiņām, kas apliecina nepārtrauktu likumdevēja centienus līdzsvarot budžeta ieņēmumus ar atbalstu mazajai uzņēmējdarbībai, vienlaikus nodrošinot sociālās garantijas. Pastāvīgā likumdošanas dinamika norāda, ka MUN režīms nav statisks, bet gan mainīgs, un prasa no uzņēmējiem nepārtrauktu uzraudzību un spēju pielāgoties. Līdz ar to, sākotnējais lēmums par MUN izvēli nav vienreizējs akts, bet gan stratēģisks process, kas regulāri jāpārskata, lai nodrošinātu tā finansiālo izdevīgumu un atbilstību uzņēmuma attīstības plāniem.

       Šī raksta mērķis ir sniegt padziļinātu un aktuālu analīzi par Mikrouzņēmumu nodokļa režīma piemērotību un izdevīgumu Latvijas uzņēmējdarbības vidē, ņemot vērā jaunākās izmaiņas un 2025. gada kontekstu. Tiks salīdzināts MUN ar citiem nodokļu režīmiem un sniegti praktiski ieteikumi, lai palīdzētu uzņēmējiem pieņemt informētus lēmumus par savas darbības nodokļu struktūru.

  Kas ir Mikrouzņēmumu nodoklis (MUN)?

        Mikrouzņēmumu nodoklis ir vienots nodokļa maksājums, kas aptver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par mikrouzņēmuma īpašnieku un mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu. Tas nozīmē, ka MUN maksātājam nav atsevišķi jāaprēķina un jāiemaksā budžetā IIN, uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), uzņēmējdarbības riska valsts nodeva un VSAOI.

       Šī VSAOI iekļaušana MUN maksājumā nozīmē, ka īpašnieka sociālās iemaksas ir tieši saistītas ar uzņēmuma apgrozījumu. Lai gan šāda struktūra vienkāršo administrēšanu, tā var radīt zemākas sociālās iemaksas īpašniekam, ja apgrozījums ir pastāvīgi zems, ietekmējot viņa nākotnes sociālās apdrošināšanas pabalstus.

        Mikrouzņēmumu nodokļa likme ir noteikta progresīvi, pamatojoties uz gada apgrozījumu. Apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā tiek piemērota 25% likme, savukārt apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, tiek piemērota 40% likme. Šīs likmes un sliekšņi ir spēkā vismaz kopš 2021. gada 1. janvāra un saglabājas arī 2025. gadā. Straujais likmes pieaugums no 25% uz 40% pie 25 000 eiro gada apgrozījuma sliekšņa rada būtisku demotivāciju izaugsmei, kas pārsniedz šo punktu. Uzņēmumiem, kas tuvojas šim slieksnim, ir rūpīgi jāizvērtē, vai palikšana MUN režīmā joprojām ir finansiāli izdevīga.

       Ja mikrouzņēmums tiek reģistrēts vēlāk nekā no gada sākuma, apgrozījuma slieksnis, kuram tiek piemērota 25% likme, tiek proporcionāli samazināts. Piemēram, ja MUN statusu iegūst ar 2. ceturksni, likme apgrozījumam līdz 18 750 eiro ir 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 18 750 eiro, – 40%.

      Mikrouzņēmumu nodokļa režīma maksātājiem ir iespēja izmantot vienkāršotu nodokļa samaksas risinājumu, izmantojot Saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDI konts). Šis ir īpašs norēķinu konts bankā, ar kura palīdzību saimnieciskās darbības veicēji MUN režīmā var automatizēt nodokļa samaksu. SDI konta lietotājam nav jāiesniedz MUN ceturkšņa deklarācija un jāveic nodokļa samaksa vispārējā kārtībā – nodokļa samaksa un deklarācijas iesniegšana notiek automātiski. Šis risinājums ir aktualizēts ar 2025. gada 1. jūliju.

  MUN režīma priekšrocības un ieguvumi

       MUN režīms ir izveidots, lai maksimāli vienkāršotu nodokļu aprēķināšanu un deklarēšanu. Tā vietā, lai atsevišķi aprēķinātu un maksātu IIN, UIN, VSAOI un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, mikrouzņēmuma īpašnieks maksā vienu, konsolidētu nodokli no apgrozījuma. SDI konta ieviešana vēl vairāk samazina administratīvo slogu.

       Sākotnēji, pie apgrozījuma līdz 25 000 eiro gadā, 25% likme var būt finansiāli izdevīgāka salīdzinājumā ar citu nodokļu režīmu kopējo slogu. Tas ir īpaši aktuāli, ja uzņēmumam nav lielu attaisnoto izdevumu.

       MUN režīms prasa salīdzinoši vienkāršu grāmatvedības uzskaiti, jo nodoklis tiek aprēķināts no apgrozījuma, nevis no peļņas. Tas samazina vajadzību pēc sarežģītām grāmatvedības sistēmām un profesionālu grāmatvežu pakalpojumiem.

  MUN režīma trūkumi un riski

      Apgrozījuma pārsniegšana virs 25 000 eiro gadā izraisa nodokļa likmes pieaugumu līdz 40%. Šis straujais kāpums var padarīt MUN režīmu neizdevīgu strauji augošiem uzņēmumiem, radot "izaugsmes slazdu".

       MUN režīms ir primāri paredzēts individuāliem komersantiem. Lai gan likums atļauj nodarbināt darbiniekus, par katru darbinieku ir jāmaksā vispārējā kārtībā VSAOI un IIN no algas. Šāda prasība nojauc MUN vienkāršības principu. Turklāt, ja MUN īpašnieks ir vienīgais darbinieks, viņa sociālās garantijas var būt zemākas, ja apgrozījums ir zems.

      Sākot ar 2021. gadu, ir ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 2025. gadā minimālā mēnešalga Latvijā būs 740 eiro, un minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir 2220 eiro. Tas nozīmē, ka pat tad, ja mikrouzņēmuma apgrozījums ir zems un 25% MUN likme no apgrozījuma nesasniedz minimālo VSAOI apjomu, īpašniekam var rasties pienākums veikt papildu iemaksas.

  Kad MUN režīms ir izdevīgs? Praktiski scenāriji un ieteikumi. MUN režīma piemērotība ir ļoti atkarīga no uzņēmējdarbības modeļa izmaksu struktūras, izaugsmes ambīcijām un nodarbinātības stratēģijas.

• Sākotnējā uzņēmējdarbība ar zemu un prognozējamu apgrozījumu: Ideāli piemērots jauniem uzņēmējiem, kuru apgrozījums, visticamāk, nepārsniegs 25 000 eiro gadā.
• Individuālie pakalpojumu sniedzēji (frīlanceri, konsultanti): Profesionāļi, kas sniedz pakalpojumus un kuru izdevumi ir minimāli.
• Situācijas, kur nav plānots piesaistīt darbiniekus: Ja uzņēmums plāno darboties kā vienpersonisks uzņēmums bez darbiniekiem.

  Kad MUN režīms nav piemērots?

• Strauji augošs bizness ar apgrozījumu virs MUN sliekšņiem: Ja uzņēmums prognozē strauju izaugsmi un apgrozījums, visticamāk, pārsniegs 25 000 eiro.
• Uzņēmumi, kas plāno piesaistīt darbiniekus: Darbinieku nodarbināšana MUN režīmā nozīmē atsevišķu darba algas nodokļu un VSAOI aprēķināšanu un maksāšanu, kas nojauc MUN galveno priekšrocību.
• Nozares, kurās nepieciešamas plašas sociālās garantijas: Ja uzņēmuma īpašniekam ir svarīgas augstas sociālās garantijas, MUN režīms var nebūt optimāls.
• Uzņēmumi ar augstiem attaisnotajiem izdevumiem: Ja uzņēmumam ir ievērojamas izmaksas, MUN var kļūt neizdevīgs, jo nodoklis tiek maksāts no ieņēmumiem pirms izdevumu atskaitīšanas.

  Secinājumi un ieteikumi. Mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir instruments, kas paredzēts specifiskam uzņēmējdarbības segmentam – galvenokārt individuāliem pakalpojumu sniedzējiem un jauniem uzņēmumiem ar zemu, prognozējamu apgrozījumu un minimāliem izdevumiem, kuriem primārā ir administratīvā vienkāršība. Tā galvenā priekšrocība ir vienkāršība un zemāka nodokļu likme zem 25 000 eiro apgrozījuma sliekšņa. Tomēr tā trūkumi – straujš likmes pieaugums pie apgrozījuma pārsniegšanas, ierobežojumi darbinieku piesaistē un potenciāli zemākas sociālās garantijas pie zema apgrozījuma, kā arī nepiemērotība uzņēmumiem ar augstiem izdevumiem – liek rūpīgi izvērtēt tā piemērotību ilgtermiņā.

     Ņemot vērā nodokļu likumdošanas dinamiskumu un katra uzņēmuma individuālās īpašības, nav universālas atbildes par to, kurš nodokļu režīms ir visizdevīgākais. Pirms lēmuma pieņemšanas par Mikrouzņēmumu nodokļa režīma izvēli vai tā saglabāšanu, ir kritiski svarīgi veikt detalizētu finansiālo analīzi un konsultēties ar kvalificētu nodokļu speciālistu. Tas palīdzēs nodrošināt atbilstību normatīvajiem aktiem un optimizēt nodokļu slogu, veicinot uzņēmuma ilgtspējīgu un juridiski pareizu attīstību.