Tiesa atstāj spēkā Rail Baltica būvatļauju, noraidot zemes īpašnieka sūdzību
Lauris Klagišs • 2025. gada 17. oktobris
Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi zemes īpašnieka pieteikumu atcelt būvatļauju Rail Baltica trases posmam, apstiprinot valsts rīcības tiesiskumu nacionālas nozīmes projektu īstenošanā un skaidrojot tiesas kompetences robežas tehnisku projektēšanas risinājumu izvērtēšanā.
2025. gada 14. oktobra spriedumā tiesa lēma par labu Satiksmes ministrijai un projekta īstenotājam AS "RB Rail" strīdā, ko ierosināja kāds Salacgrīvas pagasta nekustamā īpašuma īpašnieks1. Pieteicējs, Persona A, lūdza atcelt 2021. gada 13. aprīlī izsniegto būvatļauju ātrgaitas dzelzceļa posma "Igaunijas/Latvijas Valsts robeža – Vangaži" būvniecībai daļā, kas skar viņa nekustamo īpašumu.Spriedums sniedz būtisku ieskatu līdzsvarā starp privātīpašuma tiesībām un liela mēroga infrastruktūras projektu īstenošanu, uzsverot, ka apstrīdēšanai jābūt balstītai uz tiesību normu pārkāpumiem, nevis neapmierinātību ar projekta lietderību vai dizainu.
Pieteicēja sūdzības pamatā bija vairāki galvenie argumenti, ar kuriem tika apšaubīta būvatļaujas tiesiskums un pamatotība:
- Nepiekrīīga iestāde: Viens no centrālajiem argumentiem bija, ka būvatļauju izsniegusi nepareiza institūcija. Tā kā būvniecība uz viņa īpašuma skāra pašvaldības ceļu, pieteicējs uzskatīja, ka atļauja bija jāizsniedz vietējai būvvaldei, nevis Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai.
- Nepieciešamības un samērīguma trūkums: Īpašnieks apgalvoja, ka viņa zemes atsavināšana nav nepieciešama un ir nesamērīga5. Viņš norādīja, ka alternatīvu ceļa izkārtojumu varētu izbūvēt uz blakus esošā īpašuma, tādējādi neskarot viņa zemi. Tika uzsvērts, ka aptuveni 25% no viņa viena hektāra lielā īpašuma atsavināšana ir būtisks tiesību ierobežojums.
- Alternatīvu risinājumu ignorēšana: Pieteicējs ierosināja citus tehniskos risinājumus, piemēram, pārvietot ceļa krustojumu vai dzelzceļa viadukta vietā izbūvēt pārbrauktuvi. Viņš apgalvoja, ka šīs alternatīvas netika pienācīgi izvērtētas, tādējādi pārkāpjot samērīguma principu.
- Tiesiskās paļāvības pārkāpums: Īpašnieks apgalvoja, ka, iegādājoties īpašumu, viņam nebija pieejama informācija par plānoto atsavināšanu. Viņš uzskatīja, ka valsts nav aizsargājusi viņa tiesisko paļāvību, jo īpaši tāpēc, ka pašvaldība neizmantoja pirmpirkuma tiesības, radot maldīgu drošības sajūtu.
- Nepareiza darbu klasifikācija: Pieteicējs uzstāja, ka jaunā ceļa būvniecība uz viņa zemes ir klasificējama kā "jauna būvniecība", nevis esoša ceļa "pārbūve", kas būtu prasījis atšķirīgu atļauju izsniegšanas procesu.
Satiksmes ministrija un trešā persona AS "RB Rail" atspēkoja katru pieteicēja argumentu, savu aizstāvību balstot uz projekta tiesisko statusu un tehniskajām prasībām:
- Kompetentā iestāde: Atbildētājs uzturēja pozīciju, ka Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija bija kompetentā iestāde. Tika norādīts, ka kompleksiem būvniecības objektiem, kas ietver dažādu grupu būves, piemēro tās kārtības prasības, kas noteiktas augstākās grupas būvei – šajā gadījumā dzelzceļam.
- Tehniskās prasības: Ierosinātās alternatīvas tika noraidītas kā tehniski neiespējamas un nedrošas. Ceļa krustojuma pārvietošana tuvāk dzelzceļam nebija iespējama standartu dēļ, kas nosaka ceļa garenkritumu pirms viadukta. Savukārt dzelzceļa pārbrauktuves izbūve ir aizliegta, ja vilcienu kustības ātrums pārsniedz 140 km/h, kas ir plānots Rail Baltica trasē.
- Sabiedrības informēšana un pienācīga rūpība: Aizstāvība norādīja, ka Rail Baltica projekts un tā aptuvenais novietojums tika apstiprināts Ministru kabinetā un publiskots jau 2016. gadā pēc ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa. Iepriekšējā īpašniece par projektēšanas darbu uzsākšanu tika informēta 2020. gadā, pirms pieteicējs iegādājās īpašumu. Tiesa norādīja, ka šos apstākļus pieteicējs varēja noskaidrot, ievērojot pienācīgu rūpību.
- Funkcionālā nepieciešamība: Jaunais ceļš tika raksturots kā funkcionāli nepieciešams, lai nodrošinātu piekļuvi zemes gabaliem, kas dzelzceļa izbūves dēļ tiktu nošķirti, un lai saglabātu vietējā ceļu tīkla savienojamību. Tiesa piekrita, ka tā izbūve ir pareizi klasificēta kā esošo ceļu "pārbūve".
Tiesa sistemātiski noraidīja pieteicēja argumentus un lēma pieteikumu noraidīt pilnībā. Spriedumā tika nostiprināti vairāki svarīgi tiesiski apsvērumi:
- Tiesas kompetence aprobežojas ar tiesiskuma, nevis lietderības pārbaudi. Tiesa uzsvēra, ka tās loma nav pārvērtēt projekta dizaina tehniskos, ekonomiskos vai politiskos lēmumus. Kamēr projekta risinājumi nepārkāpj publisko tiesību normas vai būvniecības noteikumus, tiesa nevar aizstāt projekta īstenotāja lēmumus ar saviem apsvērumiem. Jautājums, vai zeme bija "patiešām nepieciešama", tika atzīts par tādu, kas neietilpst administratīvās tiesas kompetencē.
- Būvniecības noteikumu hierarhija. Spriedums apstiprināja, ka daudzkomponentu infrastruktūras projektos viss būvniecības process ir pakļauts tai iestādei, kas atbild par galveno, augstākās kategorijas objektu (dzelzceļu). Tas novērš atļauju izsniegšanas sadrumstalotību starp vairākām pašvaldībām.
- Tiesību pārkāpums nav konstatēts. Tiesa nekonstatēja pieteicēja tiesību uz informāciju vai tiesiskās paļāvības aizskārumu. Projekta ietekme bija publiski zināma jau vairākus gadus, un būvatļauja tika izdota pirms pieteicējs iegādājās īpašumu. Jebkāda iepriekšējā īpašnieka nolaidība, nesniedzot šo informāciju, ir civiltiesiska, nevis administratīvi tiesiska strīda priekšmets.
Visbeidzot, tiesa atzina būvatļauju par tiesisku un noraidīja pieteikumu, ļaujot Rail Baltica projektam turpināties, kā plānots. Spriedumu viena mēneša laikā var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.
Būt valdes loceklim nav tikai prestižs amats, bet arī nopietna juridiska atbildība, kas var skart jūsu personīgo maku. Viens no bīstamākajiem punktiem Latvijas likumdošanā ir brīdis, kad uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz noteiktu slieksni, ļaujot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vērsties tieši pret valdes locekļa privāt
Juridiskā prakse rāda, ka ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) lietās Valsts policija mēdz grēkot ar "paātrinātu" procesa virzību, upurējot personas pamattiesības uz efektivitātes rēķina.
Šķiet, ka 2026. gads Latvijas alus cienītājiem ir sācies ar pamatīgu "putu" ziņu virsrakstos. Konkurences padome (KP) ir devusi zaļo gaismu vienam no pēdējo gadu skaļākajiem darījumiem dzērienu industrijā – AS "Cēsu alus" un SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" apvienošanai.
Bieži vien autovadītāji jūtas bezspēcīgi, kad policijas darbinieks apgalvo: "Es skaidri redzēju, ka jūs lietojat telefonu."
✔️ Pēdējā laikā administratīvās tiesas un Senāts arvien biežāk ir spiesti labot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieļautās kļūdas, norādot uz iestādes nepieļaujami formālo pieeju lēmumu pieņemšanā. Jaunākā Senāta judikatūra liecina par sistēmisku problēmu – VID tendenci ignorēt uzņēmējdarbības ekonomisko realitāti par labu vienkāršotai, "Excel tabulu" administrēšanai. Viens no spilgtākajiem piemēriem šai tendencei ir 2025. gada 30. decembra Senāta spriedums lietā SKA-86/2025, kurā Augstākā tiesa kārtējo reizi bija spiesta iejaukties strīdā par valsts atbalsta piešķiršanu, norādot, ka nodokļu administrācija nepareizi interpretē jēdzienu "apgrozījums". ✔️ Konkrētajā lietā strīds izcēlās par valsts atbalstu Covid-19 krīzes skartam tirdzniecības centra pārvaldniekam, SIA "SKAI PLUSS". Uzņēmums bija piešķīris būtiskas atlaides saviem nomniekiem (veikaliem), kuriem valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija liegta iespēja strādāt, tādējādi faktiski samazinot savus ieņēmumus. VID atteica atbalstu, pamatojoties uz formālu aprēķinu: dienests skatījās tikai uz PVN deklarācijas 40. aili ("Kopējā darījumu vērtība"), neņemot vērā vēlāk izrakstītos kredītrēķinus (atlaides). VID arguments bija administratīvi ērts – ņemot vērā katra uzņēmuma grāmatvedības specifiku, atbalsta piešķiršanas process būtu pārāk lēns. Tomēr tiesa šādu pieeju noraidīja. Senāts uzsvēra, ka VID nedrīkst rīkoties formāli un tam ir pienākums vērtēt individuālos apstākļus, lai sasniegtu taisnīgu rezultātu. ✔️ Šis spriedums izgaismo būtisku VID darba trūkumu – nespēju vai nevēlēšanos iedziļināties darījumu ekonomiskajā būtībā. Nepareiza tiesību normu piemērošana. Senāts konstatēja, ka strīdā bija jāpiemēro tās tiesību normas, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī, nevis tās, kuras VID un apgabaltiesa piemēroja vēlāk (kad noteikumi jau bija mainīti par sliktu uzņēmējam). Apgrozījuma patiesā izpratne. Senāts norādīja, ka jēdziens "apgrozījums" ir jāinterpretē pēc būtības – atbilstoši Gada pārskatu likumam, kas atspoguļo reālo saimniecisko darbību, nevis tikai šaurā PVN deklarācijas ailē ierakstīto ciparu. Sistēmiska kļūda. Šis nav izolēts gadījums. Spriedumā Senāts atsaucas uz vairākām citām nesenām lietām (SKA-16/2025, SKA-70/2025), kurās jau iepriekš nostiprināta atziņa, ka VID metodika apgrozījuma krituma aprēķināšanā ir bijusi kļūdaina. ✔️ Šis nolēmums ir skaidrs signāls: VID lēmums nav galīgā patiesība. Kā redzams no tiesu prakses, dienests bieži kļūdās, izvēloties vienkāršāko, nevis tiesisko ceļu. Būtiski ir arī tas, ka Senāts atzina – atbalstu var izmaksāt arī pēc Eiropas Komisijas noteiktajiem termiņiem, ja atteikums sākotnēji bijis prettiesisks. Tas paver durvis daudziem uzņēmējiem cīnīties par savām tiesībām pat tad, ja šķiet, ka "vilciens ir aizgājis". Ja jūsu uzņēmums ir saskāries ar nepamatotu VID lēmumu vai formālu atteikumu, kas neatbilst faktiskajai situācijai, aicinām vērsties pie kvalificētiem advokātiem. Tiesu prakse rāda – taisnību ir iespējams panākt.
Nesenais Latvijas Republikas Senāta lēmums lietā Nr. SKA-344/2026 ir spilgts atgādinājums visiem kredītdevējiem un brīdinājums patērētājiem: mēģinājumi maskēt agresīvu patērētāju kreditēšanu zem "biznesa aizdevumu" izkārtnes un bezatbildīga aizņemšanās veicināšana netiks tolerēta.
Šobrīd, kad aktīvi tiek izsūtīti nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksāšanas paziņojumi un iedzīvotāji steidz veikt maksājumus, gaismā nākuši pamatīgi "nesmukumi" pašvaldību rīcībā.
Ja jūsu uzņēmums ir cietis no VID patvaļas, saņemot atteikumu ar argumentu "jūsu nozare nebija slēgta" vai "jūs nepierādījāt tiešu cēloņsakarību", ziniet – šī argumentācija ir atzīta par prettiesisku.
✔️ Ceļu satiksmes negadījums (CSN) ir brīdis, kas var neatgriezeniski mainīt dzīvi. Taču brīdī, kad lieta nonāk līdz izmeklēšanai un tiesai, bieži vien saduras divas pasaules: autovadītāja subjektīvā pārliecība ("es braucu atļautā ātrumā", "gājējs pats izskrēja") un skaudrā juridiskā realitāte. Latvijas Republikas Augstākā tiesa (Senāts) nesen publiskojusi apjomīgu tiesu prakses apkopojumu lietās par Krimināllikuma 260. pantu (2020.–2025. gads). Šīs atziņas ir būtiskas ikvienam autovadītājam, lai saprastu, kā tiesas patiesībā vērtē vainu un atbildību. Šeit ir 5 būtiskākās atziņas, kas lauž populārus stereotipus. 1️⃣ Daudzi autovadītāji uzskata, ka, ja zīme rāda 50 km/h un viņi brauc ar 50 km/h, viņi ir ievērojuši likumu. Tiesu prakse rāda ko citu. Atļautā ātruma ievērošana vien neatbrīvo no atbildības. Senāts uzsver, ka Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) 99. punkta ievērošana nav saistāma tikai ar ciparu uz spidometra. Autovadītājam ir pienākums izvēlēties ātrumu, kas atbilst konkrētajiem apstākļiem – redzamībai, laika apstākļiem un ceļa stāvoklim. Ja ir tumšs, līst lietus vai ir slikts apgaismojums, braukšana ar "atļauto" maksimālo ātrumu var tikt uzskatīta par noteikumu pārkāpumu, ja tas liedzis laikus pamanīt šķērsli. Pat ja gājējs ir tumšās drēbēs, tiesa vērtēs, vai, braucot atbilstoši redzamībai (iespējams, lēnāk par atļauto), vadītājs būtu varējis novērst sadursmi. 2️⃣ Bieža aizstāvības pozīcija ir norādīt uz cietušā rīcību – gājējs šķērsoja ielu neatļautā vietā vai bija alkohola reibumā. Cietušā pārkāpumi neatbrīvo autovadītāju no pienākuma ievērot noteikumus. Senāta atziņa ir strikta: autovadītājam, ieraugot bīstamību (arī noteikumus pārkāpjošu gājēju), ir jādara viss, lai novērstu negadījumu. Ja iesaistīts ir bērns, kura rīcība nav prognozējama, vadītājam ir pienākums paredzēt bīstamību. Pat ja bērns pēkšņi maina virzienu, tiesa vērtēs, vai vadītājs varēja to paredzēt un novērst. Ja vadītājs redz, ka gājējs uzvedas neadekvāti (piemēram, streipuļo), viņam jāparedz bīstamība jau brīdī, kad šāds cilvēks nonāk redzeslokā, un jāsamazina ātrums. 3️⃣ Liela daļa smago avāriju notiek brīdī, kad viens auto veic kreiso pagriezienu, bet otrs to mēģina apdzīt vai brauc pretī. Veicot kreiso pagriezienu, autovadītāja pienākums pārliecināties par drošību ir prioritārs. Griežot pa kreisi, ir jādod ceļš pretimbraucējiem ( t.sk . velosipēdistiem), nevērtējot to, vai viņi var paspēt nobremzēt. Ja notiek sadursme ar auto, kas jūs apdzen, tiesa rūpīgi vērtēs abu rīcību. Tomēr bieži vien vaina tiek saskatīta tajā, ka griešanās manevra veicējs nav pietiekami pārliecinājies, vai netiek traucēti citi satiksmes dalībnieki. Tomēr tiesai jāizvērtē arī apdzenošā vadītāja rīcība – vai viņš drīkstēja uzsākt manevru. 4️⃣ Bieži vien apdrošinātāji (OCTA) atsaka izmaksāt morālā kaitējuma kompensāciju bojāgājušā tuviniekiem, ja viņi nav bijuši apgādājamie vai laulātie. Kriminālprocess paver plašākas iespējas saņemt kompensāciju. Senāts norāda, ka pat ja persona neatbilst OCTA likuma šaurajiem kritērijiem (piemēram, ir nereģistrēts dzīvesbiedrs vai cits tuvinieks), viņai ir tiesības prasīt morālā kaitējuma kompensāciju tieši no vainīgā kriminālprocesa ietvaros. Tiesa vērtēs reālās attiecības un nodarītās ciešanas. 5️⃣ Krimināllikums paredz iespēju izbeigt procesu, ja panākts izlīgums ar cietušo. Tas ir izdevīgs risinājums, lai izvairītos no kriminālsoda (piemēram, tiesību atņemšanas vai cietumsoda). Senāts ir norādījis: lai process tiktu izbeigts uz izlīguma pamata, apsūdzētajam ir jāatzīst sava vaina pilnībā. Jūs nevarat noslēgt izlīgumu, vienlaikus tiesā apgalvojot: "Es atvainojos, bet cietušais arī bija vainīgs" vai apšaubot apsūdzības detaļas . ✔️ Kā redzams no tiesu prakses, CSN lietās izšķirošas ir detaļas – sekundes simtdaļas, redzamības novērtējums, tehniska iespēja novērst sadursmi un pareiza procesuālā taktika. Kļūdaina rīcība uzreiz pēc negadījuma vai nepareizi izvēlēta aizstāvības stratēģija tiesā var maksāt ne tikai brīvību, bet arī radīt milzīgas finansiālas saistības.
Pēdējā laikā daudzi dzīvokļu un viesu māju īpašnieki, kuri izīrē savus īpašumus caur tādām platformām kā Booking un Airbnb, ir piedzīvojuši nepatīkamu pārsteigumu.