Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi zemes īpašnieka pieteikumu atcelt būvatļauju Rail Baltica trases posmam, apstiprinot valsts rīcības tiesiskumu nacionālas nozīmes projektu īstenošanā un skaidrojot tiesas kompetences robežas tehnisku projektēšanas risinājumu izvērtēšanā.

    2025. gada 14. oktobra spriedumā tiesa lēma par labu Satiksmes ministrijai un projekta īstenotājam AS "RB Rail" strīdā, ko ierosināja kāds Salacgrīvas pagasta nekustamā īpašuma īpašnieks¹. Pieteicējs, Persona A, lūdza atcelt 2021. gada 13. aprīlī izsniegto būvatļauju ātrgaitas dzelzceļa posma "Igaunijas/Latvijas Valsts robeža – Vangaži" būvniecībai daļā, kas skar viņa nekustamo īpašumu.Spriedums sniedz būtisku ieskatu līdzsvarā starp privātīpašuma tiesībām un liela mēroga infrastruktūras projektu īstenošanu, uzsverot, ka apstrīdēšanai jābūt balstītai uz tiesību normu pārkāpumiem, nevis neapmierinātību ar projekta lietderību vai dizainu.

    Pieteicēja sūdzības pamatā bija vairāki galvenie argumenti, ar kuriem tika apšaubīta būvatļaujas tiesiskums un pamatotība:

• Nepiekrīīga iestāde: Viens no centrālajiem argumentiem bija, ka būvatļauju izsniegusi nepareiza institūcija. Tā kā būvniecība uz viņa īpašuma skāra pašvaldības ceļu, pieteicējs uzskatīja, ka atļauja bija jāizsniedz vietējai būvvaldei, nevis Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai.
• Nepieciešamības un samērīguma trūkums: Īpašnieks apgalvoja, ka viņa zemes atsavināšana nav nepieciešama un ir nesamērīga⁵. Viņš norādīja, ka alternatīvu ceļa izkārtojumu varētu izbūvēt uz blakus esošā īpašuma, tādējādi neskarot viņa zemi. Tika uzsvērts, ka aptuveni 25% no viņa viena hektāra lielā īpašuma atsavināšana ir būtisks tiesību ierobežojums.
• Alternatīvu risinājumu ignorēšana: Pieteicējs ierosināja citus tehniskos risinājumus, piemēram, pārvietot ceļa krustojumu vai dzelzceļa viadukta vietā izbūvēt pārbrauktuvi. Viņš apgalvoja, ka šīs alternatīvas netika pienācīgi izvērtētas, tādējādi pārkāpjot samērīguma principu.
• Tiesiskās paļāvības pārkāpums: Īpašnieks apgalvoja, ka, iegādājoties īpašumu, viņam nebija pieejama informācija par plānoto atsavināšanu. Viņš uzskatīja, ka valsts nav aizsargājusi viņa tiesisko paļāvību, jo īpaši tāpēc, ka pašvaldība neizmantoja pirmpirkuma tiesības, radot maldīgu drošības sajūtu.
• Nepareiza darbu klasifikācija: Pieteicējs uzstāja, ka jaunā ceļa būvniecība uz viņa zemes ir klasificējama kā "jauna būvniecība", nevis esoša ceļa "pārbūve", kas būtu prasījis atšķirīgu atļauju izsniegšanas procesu.

    Satiksmes ministrija un trešā persona AS "RB Rail" atspēkoja katru pieteicēja argumentu, savu aizstāvību balstot uz projekta tiesisko statusu un tehniskajām prasībām:

• Kompetentā iestāde: Atbildētājs uzturēja pozīciju, ka Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija bija kompetentā iestāde. Tika norādīts, ka kompleksiem būvniecības objektiem, kas ietver dažādu grupu būves, piemēro tās kārtības prasības, kas noteiktas augstākās grupas būvei – šajā gadījumā dzelzceļam.
• Tehniskās prasības: Ierosinātās alternatīvas tika noraidītas kā tehniski neiespējamas un nedrošas. Ceļa krustojuma pārvietošana tuvāk dzelzceļam nebija iespējama standartu dēļ, kas nosaka ceļa garenkritumu pirms viadukta. Savukārt dzelzceļa pārbrauktuves izbūve ir aizliegta, ja vilcienu kustības ātrums pārsniedz 140 km/h, kas ir plānots Rail Baltica trasē.
• Sabiedrības informēšana un pienācīga rūpība: Aizstāvība norādīja, ka Rail Baltica projekts un tā aptuvenais novietojums tika apstiprināts Ministru kabinetā un publiskots jau 2016. gadā pēc ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa. Iepriekšējā īpašniece par projektēšanas darbu uzsākšanu tika informēta 2020. gadā, pirms pieteicējs iegādājās īpašumu. Tiesa norādīja, ka šos apstākļus pieteicējs varēja noskaidrot, ievērojot pienācīgu rūpību.
• Funkcionālā nepieciešamība: Jaunais ceļš tika raksturots kā funkcionāli nepieciešams, lai nodrošinātu piekļuvi zemes gabaliem, kas dzelzceļa izbūves dēļ tiktu nošķirti, un lai saglabātu vietējā ceļu tīkla savienojamību. Tiesa piekrita, ka tā izbūve ir pareizi klasificēta kā esošo ceļu "pārbūve".

    Tiesa sistemātiski noraidīja pieteicēja argumentus un lēma pieteikumu noraidīt pilnībā. Spriedumā tika nostiprināti vairāki svarīgi tiesiski apsvērumi:

1. Tiesas kompetence aprobežojas ar tiesiskuma, nevis lietderības pārbaudi. Tiesa uzsvēra, ka tās loma nav pārvērtēt projekta dizaina tehniskos, ekonomiskos vai politiskos lēmumus. Kamēr projekta risinājumi nepārkāpj publisko tiesību normas vai būvniecības noteikumus, tiesa nevar aizstāt projekta īstenotāja lēmumus ar saviem apsvērumiem. Jautājums, vai zeme bija "patiešām nepieciešama", tika atzīts par tādu, kas neietilpst administratīvās tiesas kompetencē.
2. Būvniecības noteikumu hierarhija. Spriedums apstiprināja, ka daudzkomponentu infrastruktūras projektos viss būvniecības process ir pakļauts tai iestādei, kas atbild par galveno, augstākās kategorijas objektu (dzelzceļu). Tas novērš atļauju izsniegšanas sadrumstalotību starp vairākām pašvaldībām.
3. Tiesību pārkāpums nav konstatēts. Tiesa nekonstatēja pieteicēja tiesību uz informāciju vai tiesiskās paļāvības aizskārumu. Projekta ietekme bija publiski zināma jau vairākus gadus, un būvatļauja tika izdota pirms pieteicējs iegādājās īpašumu. Jebkāda iepriekšējā īpašnieka nolaidība, nesniedzot šo informāciju, ir civiltiesiska, nevis administratīvi tiesiska strīda priekšmets.

     Visbeidzot, tiesa atzina būvatļauju par tiesisku un noraidīja pieteikumu, ļaujot Rail Baltica projektam turpināties, kā plānots. Spriedumu viena mēneša laikā var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.