Kādā nesenā Administratīvās rajona tiesas sēdē, tiesnesis pirms debatēm norādīja, ka “Administratīvajā procesā debašu stadija ir atšķirīga, un debašu stadijai pēc būtības nav nekādas ietekmes uz rezultātu”.

      Tiesneša izteikums tiesas sēdē vedina uz kritisku analīzi par šīs procesa daļas patieso lomu un nozīmi. Lai gan administratīvais process atšķiras no kriminālprocesa vai civilprocesa, kur debatēm var būt izteiktāka sacīkstes forma, apgalvojums par to ietekmes neesamību ir ne tikai pārsteidzīgs, bet arī neatbilst Administratīvā procesa likuma garam un mērķiem. Mūsu biroja ieskatā, šāds viedoklis devalvē vienu no tiesas procesa būtiskākajām daļām un rada nepareizu priekšstatu par tās nozīmi.

     Administratīvā procesa likums skaidri reglamentē tiesas sēdes gaitu, un tiesas debates ir tās neatņemama un obligāta sastāvdaļa. Šī norma nav tikai formāla prasība; tā ir iestrādāta likumā, lai nodrošinātu procesuālo taisnīgumu un lietas vispusīgu izskatīšanu. Debašu galvenais mērķis ir dot procesa dalībniekiem iespēju:

• Apkopot savu pozīciju: Koncentrētā veidā izklāstīt savus galvenos argumentus, kas balstīti uz sēdē pārbaudītajiem pierādījumiem un noskaidrotajiem faktiem.
• Analizēt pierādījumus: Sniegt savu vērtējumu par pierādījumu nozīmi, ticamību un pietiekamību.
• Vērst tiesas uzmanību uz būtisko: Akcentēt, viņuprāt, svarīgākos juridiskos un faktiskos aspektus, kas tiesai jāņem vērā, taisot spriedumu.
• Argumentēt par tiesību normu piemērošanu: Piedāvāt savu interpretāciju par to, kā konkrētajā situācijā būtu piemērojamas attiecīgās tiesību normas.

     Šī ir pēdējā iespēja procesa dalībniekam tieši uzrunāt tiesu un mēģināt to pārliecināt par savas pozīcijas pamatotību, balstoties uz visu sēdes laikā notikušo.

    Kādēļ apgalvojums par debašu bezjēdzību ir kļūdains?

1. Objektīvās izmeklēšanas princips. Administratīvajā procesā tiesa darbojas saskaņā ar objektīvās izmeklēšanas principu, kas nozīmē, ka tiesa pati ir atbildīga par lietas faktisko apstākļu noskaidrošanu. Debates ir viens no instrumentiem, kas palīdz tiesai šo pienākumu veikt. Uzklausot dalībnieku kopsavilkumus un argumentus, tiesa var pamanīt nianses vai juridiskus aspektus, kas sākotnēji varbūt nav šķituši primāri, tādējādi nodrošinot pilnīgāku un vispusīgāku lietas izvērtējumu.
2. Tiesības tikt uzklausītam. Debates ir būtiska tiesību tikt uzklausītam sastāvdaļa. Šis princips ir viens no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatpīlāriem. Atņemt debatēm nozīmi nozīmē liegt procesa dalībniekam pilnvērtīgi realizēt savas tiesības un radīt sajūtu, ka tiesas lēmums jau ir iepriekš pieņemts. Tas mazina uzticību tiesu sistēmai kopumā.
3. Ietekme uz tiesneša iekšējo pārliecību. Lai gan tiesnesis spriedumu pieņem, pamatojoties uz likumu un tiesisko apziņu, kas balstīta uz lietas materiāliem, debašu runa var kalpot kā pēdējais impulss, kas palīdz sakārtot domas, salikt akcentus un galīgi noformulēt tiesas iekšējo pārliecību. Labi strukturēta, loģiska un argumentēta debašu runa var izgaismot lietas šķautnes, kuras tiesnesis, iespējams, nebija pamanījis vai bija novērtējis citādi. Tieši debatēs var kristalizēties izšķirošais arguments, kas noved pie viena vai otra sprieduma.

      Tiesneša izteikums par debašu stadijas nenozīmīgumu ir ne tikai juridiski nepareizs, bet arī ētiski apšaubāms, jo tas grauj procesa dalībnieku ticību tiesas objektivitātei un procesa jēgai. Debates administratīvajā procesā nav formāls rituāls, bet gan pilnvērtīgs tiesas procesa posms, kas kalpo lietas vispusīgai izskatīšanai, nodrošina pušu tiesības tikt uzklausītām un var tieši ietekmēt tiesneša iekšējo pārliecību, tādējādi ietekmējot arī lietas gala iznākumu. Jebkuram tiesnesim būtu jāapzinās un jārespektē šī posma nozīme, nevis jāmazina tā vērtība procesa dalībnieku acīs.