Digitālā vide ir kļuvusi par jaunu arēnu gan komercijai, gan noziedzībai. Kriptovalūtām arvien vairāk integrējoties finanšu sistēmā, tiesībaizsardzības iestādes meklē arvien modernākus rīkus, lai izsekotu nelikumīgām darbībām. Tomēr šī tiekšanās pēc drošības rada dziļus juridiskus jautājumus par fundamentālajām tiesībām uz privātumu digitālajā laikmetā. Nesenais Valsts policijas iepirkums "Blokķēžu un kriptoaktīvu analīzes, izpētes un izsekošanas rīka iegāde" (iepirkuma identifikācijas Nr. IeM VP 2025/54) kalpo par kritisku gadījuma izpēti šajā mainīgajā izaicinājumā, pieprasot rūpīgu juridisko analīzi. Mūsu birojs ir veicis padziļinātu iepirkuma tehniskās specifikācijas dokumenta analīzi, un Valsts policijas pieprasītās spējas rosina uz nopietnu diskusiju par to potenciālo ietekmi uz konstitucionālajām tiesībām un tiesiskas valsts principiem.

     Tehniskā specifikācija iezīmē rīku, kas sniedzas daudz tālāk par vienkāršu transakciju izsekošanu. Tas liecina par ambīciju iegūt sistēmu ar dziļi invazīvām spējām. Dokumentā ir skaidri noteikts, ka jaunajam rīkam jābūt "atšķirīgam no Valsts policijas rīcībā esošas programmatūras “Reactor” (Chainalyisis Inc.)". Tas norāda uz stratēģisku paplašināšanos, nevis tikai uz esošā uzraudzības arsenāla atjaunošanu. Būtiskākās funkcionalitātes, ko pieprasa policija, ietver:

• Digitālo maku saistīšana ar fiziskām atrašanās vietām: Visvairāk satraucošā prasība ir par funkcionalitāti, kas "identificē privāti turētu maku ģeogrāfiskās atrašanās vietas un IP adreses informāciju". Šī spēja ir vērsta uz blokķēdes dalībnieku deanonimizāciju, tieši sasaistot pseidonīmu kriptomaku ar personas reālās pasaules identitāti un atrašanās vietu. No juridiskā viedokļa tas pārveido vispārēju blokķēdes analīzi par mērķētu personas uzraudzību, kam jāpiemēro visaugstākie tiesiskā pamatojuma un tiesu uzraudzības standarti.
• Piekļuve privātiem kriptomakiem: Iepirkums paredz digitālu risinājumu, kas spēj "automatizēti veikt sēklfrāžu (angliski – Seed phrase) vai privāto atslēgu izpēti ar mērķi atrast un iegūt piekļuvi kriptoaktīviem". Turklāt ir norādīts, ka šim risinājumam drošības apsvērumu dēļ jāspēj darboties bezsaistē. Lai gan to varētu izmantot likumīgi konfiscētām ierīcēm, šāda jaudīga "uzlaušanas" rīka esamība rada būtiskas bažas par iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu un paša tiesiskā procesa drošību. Spēja iegūt tiešu piekļuvi personas aktīviem ir dziļa iejaukšanās viņu finansiālajā autonomijā.
• Visaptveroša blokķēžu uzraudzība: Rīkam jāatbalsta analīze plašā modernu blokķēžu klāstā, tostarp Bitcoin, Solana, Ethereum, Tron, BNB chain, Polygon un citās. Šis plašais tvērums nodrošina, ka tiesībaizsardzības iestādes var uzraudzīt darbības lielā daļā kriptoekonomikas, radot plašu uzraudzības tīklu.
• Reāllaika uzraudzība un operācijas uz vietas: Specifikācijās pieprasīta sistēma, kas ļauj "ievietot pētāmo maku, darījumu kopu sarakstā, kurš uzmana un paziņo par pētāma objekta darījumiem". Apvienojumā ar "mobilajām ierīcēm optimizētu rīku, lai ātri pārbaudītu blokķēdes adreses ārpus dienesta telpām", tas norāda uz spēju veikt pastāvīgu personu finanšu darbību izsekošanu reāllaikā.

     Šāda jaudīga uzraudzības rīka ieviešana nav tikai tehnisks uzlabojums; tas ir nozīmīgs politisks lēmums ar tālejošām juridiskām sekām. Tas liek mums saskarties ar fundamentāliem jautājumiem par varas līdzsvaru starp valsti un indivīdu. Latvijas Republikas Satversme un Eiropas Cilvēktiesību konvencija garantē tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Lai gan šīs tiesības nav absolūtas, jebkādai iejaukšanās jābūt likumīgai, nepieciešamai un samērīgai. Spēja sistemātiski sasaistīt IP adreses un ģeolokācijas datus ar kriptomakiem varētu veicināt masveida uzraudzību, kas ir pretrunā ar pamatprincipu, ka personu uzraudzība ir pieļaujama tikai tad, ja pastāv pamatotas aizdomas par konkrētu noziedzīgu nodarījumu. Šāda tehnoloģija rada "atvēsinošu efektu" (chilling effect), atturot indivīdus no likumīgas kriptovalūtu izmantošanas, baidoties no nepamatotas novērošanas.

     Valstij ir leģitīmas tiesības apkarot noziedzību, taču izmantotajiem līdzekļiem jābūt samērīgiem ar sasniedzamo mērķi. Ir jāuzdod jautājums: vai tik spēcīgs un potenciāli visaptverošs uzraudzības rīks ir nepieciešams un samērīgs līdzeklis? Pierādīšanas pienākums gulstas uz valsti, kurai ir jāpamato, ka bez šāda būtiska privātuma ierobežojuma nav iespējams efektīvi izmeklēt smagus noziegumus. Pirms šādu tehnoloģiju ieviešanas ir jāveic rūpīgs izvērtējums par to, vai mazāk invazīvas metodes nevarētu sasniegt līdzīgus mērķus.

     Būtisks tiesiskas valsts elements ir varas dalīšanas princips un savstarpējās kontroles mehānismi. Šādu rīku izmantošana nedrīkst būt atstāta tikai tiesībaizsardzības iestāžu ziņā. Katram gadījumam, kad tiek izmantotas invazīvas funkcijas, piemēram, IP adreses noteikšana vai piekļuve privātajām atslēgām, ir nepieciešama iepriekšēja, pamatota un individuāla tiesneša atļauja. Turklāt ir nepieciešama parlamentārā un sabiedriskā uzraudzība, lai nodrošinātu, ka tehnoloģija netiek izmantota ļaunprātīgi un tās izmantošana tiek atspoguļota caurskatāmā veidā.

      Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) nosaka stingrus noteikumus personas datu apstrādei. Rīks, kas vāc un analizē IP adreses, transakciju vēsturi un, iespējams, citu sensitīvu informāciju, rada nopietnus izaicinājumus VDAR ievērošanai. Ir jānodrošina, ka tiek ievēroti tādi pamatprincipi kā datu minimizēšana (tiek vākti tikai nepieciešamie dati) un mērķa ierobežojums (dati tiek izmantoti tikai tam mērķim, kādam tie sākotnēji iegūti). Kā šie principi tiks praktiski īstenoti ar rīku, kas paredzēts plašai analīzei un datu korelācijai?

     Mūsu birojs atzīst nepieciešamību nodrošināt tiesībaizsardzības iestādes ar moderniem rīkiem cīņai pret finanšu noziegumiem. Tomēr tehnoloģiskais progress nedrīkst notikt uz fundamentālo tiesību un brīvību rēķina. Jauno tehnoloģiju ieviešanai ir jāiet roku rokā ar tiesiskā ietvara stiprināšanu, nevis tā vājināšanu. Pirms Valsts policija tiek apbruņota ar tik spēcīgu digitālās uzraudzības instrumentu, ir nepieciešama plašāka publiskā un parlamentārā diskusija. Ir steidzami jāizstrādā skaidrs un caurskatāms tiesiskais regulējums, kas nosaka šādu tehnoloģiju izmantošanas robežas, uzraudzības mehānismus un atbildību. Mēs aicinām uz atbildīgu un principiālu pieeju, nodrošinot, ka cīņa ar rītdienas noziegumiem neiznīcina šodienas brīvības.