✔️ Saeima vakardien, 11. decembrī, konceptuāli atbalstīja apjomīgus grozījumus Darba likumā. Lai gan likumprojekta anotācijā tiek uzsvērta nepieciešamība "pilnveidot darba tiesisko attiecību regulējumu" un veicināt elastību, juridiskā analīze liecina par būtisku svara kausu nosvēršanos par labu darba devējiem, atsevišķos aspektos samazinot darbinieku ienākumu drošību. Zemāk aplūkojam kritiskākos grozījumu punktus un to praktisko ietekmi uz darba tiesiskajām attiecībām.

✔️ Viens no strīdīgākajiem grozījumiem skar dīkstāves apmaksu. Līdz šim dīkstāve – situācija, kad darba devējs nespēj nodrošināt darbu – bija jāapmaksā pilnā apmērā. Jaunie grozījumi paredz: ja dīkstāve ilgst vairāk par piecām darba dienām pēc kārtas, darba devējs drīkstēs samazināt atlīdzību līdz 70%, saglabājot vien minimālo mēneša darba algu. Šī norma faktiski legalizē uzņēmējdarbības riska pārnešanu uz darbinieku. Darbinieks nav atbildīgs par pasūtījumu trūkumu vai piegādes ķēžu pārrāvumiem, taču tieši viņa ienākumi tiks samazināti par 30%. Ja dīkstāve ilgs vairāk par 4 nedēļām, darbiniekam būs tiesības uzteikt darbu nekavējoties, saņemot atlaišanas pabalstu (kas gan var tikt samazināts ar koplīgumu līdz 50% no likumā noteiktā). Tas ir vājš mierinājums darbiniekam, kurš vēlas strādāt, nevis zaudēt darbu ekonomisku grūtību dēļ.

✔️ Grozījumi paver plašākas durvis virsstundu apmaksas samazināšanai. Turpmāk ar jebkura līmeņa koplīgumu (ne tikai ģenerālvienošanos) varēs vienoties, ka virsstundu piemaksa ir tikai 50% (pašlaik vispārējā gadījumā – 100%), ja uzņēmumā būtiski paaugstināta minimālā alga. Lai gan mērķis ir mazināt ēnu ekonomiku, praksē tas nozīmē, ka darba devējiem kļūs lētāk nodarbināt esošos darbiniekus virsstundās, nekā pieņemt jaunus. Darbiniekiem tas nozīmē mazāku kompensāciju par atpūtas laika ziedošanu. Ja valsts minimālā alga pieaugs un koplīgumā noteiktā vairs neatbildīs kritērijiem, koplīguma norma par samazināto virsstundu likmi zaudēs spēku – tas var radīt juridiskas neskaidrības un strīdus par algas aprēķiniem pārejas periodos.

✔️ Būtiskas izmaiņas skar arodbiedrību spēku. Tiek ieviests regulējums, kas ļauj pusēm vienpusēji atkāpties no koplīguma, kura termiņš beidzies, ja divu gadu laikā nav noslēgts jauns. Līdz šim koplīguma noteikumi bieži turpināja darboties līdz jauna noslēgšanai, motivējot darba devēju sēsties pie sarunu galda. Jaunā norma ļauj darba devējam vienkārši "nogaidīt" divus gadus un tad vienpusēji atcelt labvēlīgākus noteikumus, kas vājina darbinieku pārstāvju sarunu pozīcijas.

✔️ Likumprojekts ievieš vairākas izmaiņas, kas tiek pasniegtas kā "elastība": Puses varēs vienoties par 4 dienu darba nedēļu, pagarinot dienas darba laiku (līdz 10 stundām), saglabājot 40 stundas nedēļā. Tas ir pozitīvi vērtējams solis mūsdienu darba vidē.

✔️ Ja līgums noslēgts uz "noteikta darba veikšanas laiku", darba devējam vairs nebūs jābrīdina darbinieks 2 nedēļas iepriekš, bet gan tikai 3 dienas iepriekš. Tas būtiski samazina darbinieka iespējas savlaicīgi atrast jaunu darbu.

✔️ Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) tiks dotas tiesības saīsināt 30 dienu brīdinājuma termiņu kolektīvās atlaišanas gadījumā. Tas nozīmē ātrāku atbrīvošanu krīzes situācijās, kas ir izdevīgi uzņēmuma glābšanai, bet skarbi darbiniekiem.

✔️ Darbinieks varēs uzteikt darbu nekavējoties (bez 1 mēneša termiņa), ja alga kavējas vairāk par 2 nedēļām. Ņemot vērā praksē bieži sastopamos strīdus par neizmaksātām algām un "aplokšņu" maksājumiem, šis ir spēcīgs instruments darbinieka rokās.

✔️ Darba devējs nevarēs uzteikt darbu ilgstošas slimošanas dēļ, ja darbinieks kopj smagi slimu bērnu (ar BKUS konsīlija lēmumu). Tā ir šaura, bet ļoti būtiska humāna norma.

✔️ Ieteikums darba devējiem - Gatavoties iekšējo kārtības noteikumu un darba līgumu revīzijai, īpaši attiecībā uz dīkstāves procedūrām un darba laika uzskaiti.

✔️ Ieteikums darbiniekiem - rūpīgi iepazīties ar jebkuriem piedāvātajiem koplīgumiem vai līguma grozījumiem, īpaši pievēršot uzmanību punktiem par summēto darba laiku un virsstundu apmaksu.