Iesniegums policijai vai citai iestādei: kad tas var tikt atzīts par goda un cieņas aizskārumu?

Lauris Klagišs • 2025. gada 6. novembris

✔️Daudzi uzskata, ka vēršanās ar iesniegumu policijā vai citā valsts iestādē ir konstitucionāli aizsargāta tiesība, kas nekādā gadījumā nevar tikt sodīta. Tomēr šis pieņēmums ir maldīgs. Latvijas Republikas Senāta (iepriekš Augstākās tiesas) prakse skaidri norāda, ka arī oficiāla iesnieguma iesniegšana var tikt atzīta par prettiesisku godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu.Šajā rakstā apskatīsim trīs galvenos juridiskos aspektus, kas jāņem vērā ikvienam, kurš apsver šādu soli.

 

✔️Bieži vien pastāv kļūdains uzskats, ka "izplatīšana" nozīmē tikai publisku paziņojumu, piemēram, medijos vai sociālajos tīklos. Taču tiesu prakse definē šo jēdzienu daudz plašāk. Ar godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu ir jāsaprot to paziņošana nenoteiktam personu lokam – kaut vai vienai personai, neskaitot pašu cietušo. Tas nozīmē, ka brīdī, kad persona iesniedz rakstveida iesniegumu policijā vai jebkurā citā iestādē, notiek ziņu izplatīšanas fakts. Informācija tiek paziņota vismaz vienai trešajai personai – amatpersonai, kura šo iesniegumu pieņem, reģistrē un izskata. Lietā SKC-184/2017 Senāts tieši norādīja, ka zemākas instances tiesa bija kļūdaini secinājusi, ka iesnieguma nosūtīšana Saeimas Juridiskajai komisijai nav uzskatāma par ziņu izplatīšanu. Senāts uzsvēra, ka ziņas kļuva zināmas trešajai personai (Saeimas komisijai), un ar to ir pietiekami, lai konstatētu izplatīšanas faktu.

 

✔️ Otrs izplatītākais arguments ir atsauce uz Satversmes 104. pantu, kas ikvienam dod tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem. Tomēr Senāts ir vairākkārt atzinis, ka šīs tiesības nav absolūtas. Tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka personas goda un cieņas prettiesisks aizskārums nevar tikt attaisnots tikai tāpēc, ka tas izteikts, vēršoties valsts iestādē (atsauce uz SKC-184/2017 un judikatūru). Satversmes 104. pants nepiešķir personai tiesības, tās īstenojot, nepamatoti un prettiesiski aizskart citas personas Satversmes 95. pantā garantētās tiesības uz goda un cieņas aizsardzību. Ja šāds aizskārums notiek, valstij ir pienākums aizsargāt cietušo, un civiltiesiskā atbildība ir viens no šīs aizsardzības mehānismiem .

 

✔️ Tā kā vēršanās iestādē pati par sevi nav aizliegta, bet tā arī nav absolūta aizsardzība, tiesai ir jāvērtē izšķirošs kritērijs: vai persona savas tiesības ir izmantojusi labā ticībā (Civillikuma 1. pants) vai ļaunprātīgi. Tiesai ir jāpārbauda iesnieguma saturs un patiesais mērķis.

  • Vai iesnieguma mērķis bija aizsargāt savas (vai sabiedrības) tiesības un intereses, piemēram, ziņot par pamatotām aizdomām par noziedzīgu nodarījumu?
  • Vai arī patiesais mērķis bija izmantot valsts iestādi kā instrumentu, lai apzināti nomelnotu citu personu, radītu tai nepatikšanas un aizskartu tās reputāciju?

 

✔️ Lietā SKC-184/2017 Senāts tieši norādīja uz šo aspektu. Lai gan iesnieguma iesniedzējs (banka) apgalvoja, ka mērķis bija vērst likumdevēja uzmanību uz Maksātnespējas likuma problēmām, Senāts apšaubīja, kāpēc šī mērķa sasniegšanai bija nepieciešams iekļaut apgalvojumus, kas aizskar konkrēta tiesneša godu un cieņu, turklāt bez pietiekama pamatojuma .Līdzīga pieeja – mērķa vērtēšana – redzama arī citās Senāta lietās. Piemēram, lietā SKC-327/2022 par komentāriem sociālajā tīklā Facebook Senāts norādīja, ka ir jāvērtē izteikumu mērķis. Ja mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību uz kādu nozīmīgu jautājumu (piemēram, sliktu servisu), tā ir viena situācija. Bet, ja mērķis ir tikai noniecināt personu, situācija ir cita.

 

✔️Pirms iesniegt iesniegumu policijā, prokuratūrā, vai jebkurā citā institūcijā, kurā tiek pieminētas citas personas:

  1. Pārliecinieties par faktiem: Vai varat pamatot savus apgalvojumus? Atbildība iestājas par nepatiesu ziņu paušanu.
  2. Atdaliet faktus no viedokļa: Ja paužat viedokli (savu subjektīvo vērtējumu), tam ir jābūt pietiekamai faktiskajai bāzei, un tas nedrīkst būt klaji aizskarošs vai rupjš bez jebkāda pamata .
  3. Novērtējiet mērķi: Vai jūsu mērķis ir panākt tiesisku risinājumu vai tikai "atriebties" vai nomelnot otru pusi? Ja persona apzināti izmanto valsts iestādes, lai izplatītu nepatiesas, reputāciju graujošas ziņas, tā riskē ar civilprasību par goda un cieņas aizskārumu, kas var rezultēties pienākumā atsaukt ziņas un maksāt mantisko kompensāciju.
Iesniegums policijai vai citai iestādei: kad tas var tikt atzīts par goda un cieņas aizskārumu
Viesnīcnieka glabājums: Aizmirsta norma ar plašu aizsardzību
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 5. novembris
Ceļojot un apmetoties viesnīcās, mēs paļaujamies, ka mūsu personīgās mantas būs drošībā.
Cik izmaksā sievas sišana, vai draudi kādu nogalināt
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 3. novembris
Šis nav retorisks jautājums. Tā ir Latvijas realitāte, kas ietērpta konkrētos ciparos Administratīvo sodu likumā. Kā advokāts, esmu spiests secināt, ka mūsu likumdevēji vardarbību ir novērtējuši... maigi izsakoties, lēti.
Būvnoteikumu grozījumi: Vai mazāk birokrātijas nozīmē dārgāku būvniecību un lielākus riskus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 30. oktobris
2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".
Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 29. oktobris
Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. oktobris
✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. ✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. ✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu. ✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. ✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt. Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt". Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.
Stambulas konvencijas denonsēšanas juridiskā analīze:
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. oktobris
Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas starptauti
Saņēmāt vēstuli no VID? Nesatraucieties – rīcības plāns 3 soļos
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 24. oktobris
Vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) daudziem uzņēmējiem un privātpersonām mēdz radīt tūlītēju satraukumu.
Kā pasargāt savu zīmolu? Praktisks ceļvedis preču zīmes reģistrācijai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 23. oktobris
Jūsu uzņēmuma nosaukums, logo un sauklis ir daudz vairāk nekā tikai vārdi un attēli. Tas ir jūsu zīmols – reputācija, atpazīstamība un vērtība, ko esat cītīgi būvējuši.
Valdes locekļa atbildība: 5 praktiski soļi, kā pasargāt savu personīgo mantu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. oktobris
Būt uzņēmuma valdē nozīmē uzņemties lielu atbildību. Lai gan šis amats paver plašas iespējas, tas vienlaikus ir saistīts ar riskiem, kas var skart ne tikai uzņēmuma...
Tiesa atstāj spēkā Rail Baltica būvatļauju, noraidot zemes īpašnieka sūdzību
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 17. oktobris
Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi zemes īpašnieka pieteikumu atcelt būvatļauju Rail Baltica trases posmam, apstiprinot valsts rīcības tiesiskumu nacionālas nozīmes projektu īstenošanā un skaidrojot tiesas kompetences robežas tehnisku projektēšanas risinājumu izvērtēšanā.