✔️ Konkurences padomes (KP) 2025. gada 31. oktobra lēmums https://lemumi.kp.gov.lv/storage/files/20251105_KP_LEMUMS_Maxima_publiskojama_versija.pdf  piemērot 1,87 miljonu eiro sodu "MAXIMA Latvija" SIA (Maxima) iezīmē kritisku pavērsienu Latvijas mazumtirdzniecības tirgū. Šis nav tikai tehnisks pārkāpums; tas ir pirmais gadījums, kad Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) ir piemērots tik bargi, atklājot sistemātisku ļaunprātību, kas gadiem ilgi kropļojusi tirgu, nodarot kaitējumu gan piegādātājiem, gan gala patērētājiem.Advokātu biroja skatījumā šī lieta spilgti ilustrē, kā dominējošs tirgus spēlētājs var izmantot savu varu, lai vienpusēji diktētu noteikumus vājākiem partneriem, un kāds kaitējums no tā rodas visai ekonomikas ķēdei.

✔️ KP gandrīz trīs gadus ilgušajā izmeklēšanā (no 01.11.2021. līdz 07.08.2024.) konstatēja, ka Maxima, apzinoties savu 28% tirgus daļu un augsto tirgus koncentrāciju, ir īstenojusi negodīgu praksi pret lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem. Galvenais pārkāpums ir vienpusēja iepirkuma cenu grozīšana. Maxima savu varu izmantoja nevis godīgās sarunās, bet gan ar sistemātiskām spiediena taktikām:

• Ilgstoša vilcināšanās: Piegādātāju lūgumi paaugstināt iepirkuma cenas (pat ja tie bija pamatoti ar izmaksu kāpumu) tika ignorēti mēnešiem ilgi, dažos gadījumos pat līdz gadam. Šajā laikā piegādātāji bija spiesti turpināt piegādes par vecajām, nerentablajām cenām.
• Agresīvi pretpiedāvājumi: Reaģējot uz piegādātāja lūgumu paaugstināt cenu, Maxima bieži vien atbildēja ar ultimātu... pieprasot vēl zemāku cenu, nekā bija spēkā esošā.
• Tieši draudi: Ja piegādātājs nepiekrita Maxima diktātam, tika draudēts ar preču izslēgšanu no sortimenta, pasūtījumu neveikšanu vai iepriekš apstiprinātu akciju atcelšanu.
• "Kolektīvais sods": Īpaši cinisks piemērs, kas minēts lēmumā: kad piegādātājs nepiekrita Maxima pieprasītajai cenai vienam populāram produktam, Maxima pārtrauca pasūtījumus visam šī piegādātāja sortimentam (17 produktiem) .
• Nenoteikti pamatojumi: Maxima savus cenu samazināšanas pieprasījumus pamatoja ar vispārīgām, nepārbaudāmām frāzēm, piemēram, atsaucoties uz "tirgus tendencēm" vai "nekonkurētspēju", vienlaikus atsakoties sniegt piegādātājiem salīdzinošus datus.

✔️ KP lēmums apstiprina to, par ko nozares dalībnieki baidījušies runāt gadiem: Latvijas mazumtirdzniecībā valda "baiļu faktors". Piegādātāji ir ekonomiski atkarīgi no Maxima kā būtiska noieta kanāla, un viņu piekrišana diktātam nav brīva izvēle, bet gan izdzīvošanas jautājums. Tiešais kaitējums piegādātājiem ir acīmredzams:

1. Darbs ar zaudējumiem: Piegādātāji bija spiesti ilgstoši strādāt ar minimālu peļņu vai pat ar tiešiem zaudējumiem, lai tikai saglabātu vietu plauktā.
2. Inovāciju bremzēšana: Uzņēmumam, kurš cīnās par izdzīvošanu un kura peļņa tiek mākslīgi nospiesta, nav resursu, ko ieguldīt kvalitātes uzlabojumos, jaunu produktu izstrādē vai inovācijās.
3. Saimnieciskās darbības paralīze: Nespēja plānot ilgtermiņā un pieņemt patstāvīgus lēmumus kropļo uzņēmējdarbības vidi.

_________________________________________________________________________________________________________

✔️ Maxima publiskais tēls balstās uz solījumu patērētājiem nodrošināt zemākās cenas. Taču KP lēmums atklāj, ka šī stratēģija vismaz daļēji īstenota uz piegādātāju rēķina, un ieguvums netika nodots gala patērētājiem.

1. Ietaupījums paliek "Maxima" kabatā: Lēmumā skaidri norādīts, ka iepirkuma cenu samazinājuma ieguvums netika novirzīts gala patērētājiem. Maxima, piespiežot piegādātājus samazināt cenas, vienkārši palielināja savu peļņas maržu.
2. "Ūdens gultas efekts": Maxima radītie zaudējumi piegādātājiem nekur nepazūd. Lai kompensētu negūto peļņu, piegādātāji ir spiesti paaugstināt cenas citiem, mazākiem tirgus dalībniekiem – piemēram, neatkarīgiem vietējiem veikaliem. Rezultātā rodas tirgus segmentācija, kur mazie veikali par tām pašām precēm maksā dārgāk nekā lielie tīkli.
3. Ilgtermiņa kaitējums patērētājam: Kā norāda KP, šādas prakses ilgtermiņa sekas ir samazināta produktu daudzveidība, palēninātas inovācijas un pasliktināta kvalitāte plauktos.

✔️ Šis lēmums ir būtisks precedents. Tas parāda, ka NTPAL ir reāls instruments piegādātāju aizsardzībai. Papildus 1,87 miljonu eiro sodam , KP ir uzlikusi Maxima konkrētus tiesiskos pienākumus, kas paredzēti, lai izbeigtu šo ļaunprātīgo praksi.

Būtiskākie no tiem ir:

• Aizliegums pieprasīt cenu samazinājumu, kad piegādātājs lūdz tās paaugstināšanu.
• Aizliegums piemērot "sodoša rakstura darbības" (piemēram, citu preču bloķēšanu), ja nav panākta vienošanās par kādu konkrētu preci.
• Pienākums noteikt un ievērot abpusēji skaidrus un samērīgus cenu apspriešanas termiņus.

✔️ Šis KP lēmums ir spēcīgs signāls visiem tirgus dalībniekiem: ekonomiskais spēks nedod tiesības ignorēt likumu un godīgas tirdzniecības principus. Piegādātājiem, kas saskaras ar līdzīgu spiedienu no jebkura liela iepircēja, ir jāapzinās, ka likums ir viņu pusē un ir pieejami tiesiskās aizsardzības mehānismi.