MAXIMA sods - sistēmiska tirgus varas izmantošana

Lauris Klagišs • 2025. gada 7. novembris

✔️ Konkurences padomes (KP) 2025. gada 31. oktobra lēmums https://lemumi.kp.gov.lv/storage/files/20251105_KP_LEMUMS_Maxima_publiskojama_versija.pdf  piemērot 1,87 miljonu eiro sodu "MAXIMA Latvija" SIA (Maxima) iezīmē kritisku pavērsienu Latvijas mazumtirdzniecības tirgū. Šis nav tikai tehnisks pārkāpums; tas ir pirmais gadījums, kad Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) ir piemērots tik bargi, atklājot sistemātisku ļaunprātību, kas gadiem ilgi kropļojusi tirgu, nodarot kaitējumu gan piegādātājiem, gan gala patērētājiem.Advokātu biroja skatījumā šī lieta spilgti ilustrē, kā dominējošs tirgus spēlētājs var izmantot savu varu, lai vienpusēji diktētu noteikumus vājākiem partneriem, un kāds kaitējums no tā rodas visai ekonomikas ķēdei.

 

✔️ KP gandrīz trīs gadus ilgušajā izmeklēšanā (no 01.11.2021. līdz 07.08.2024.) konstatēja, ka Maxima, apzinoties savu 28% tirgus daļu un augsto tirgus koncentrāciju, ir īstenojusi negodīgu praksi pret lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem. Galvenais pārkāpums ir vienpusēja iepirkuma cenu grozīšana. Maxima savu varu izmantoja nevis godīgās sarunās, bet gan ar sistemātiskām spiediena taktikām:

  • Ilgstoša vilcināšanās: Piegādātāju lūgumi paaugstināt iepirkuma cenas (pat ja tie bija pamatoti ar izmaksu kāpumu) tika ignorēti mēnešiem ilgi, dažos gadījumos pat līdz gadam. Šajā laikā piegādātāji bija spiesti turpināt piegādes par vecajām, nerentablajām cenām.
  • Agresīvi pretpiedāvājumi: Reaģējot uz piegādātāja lūgumu paaugstināt cenu, Maxima bieži vien atbildēja ar ultimātu... pieprasot vēl zemāku cenu, nekā bija spēkā esošā.
  • Tieši draudi: Ja piegādātājs nepiekrita Maxima diktātam, tika draudēts ar preču izslēgšanu no sortimenta, pasūtījumu neveikšanu vai iepriekš apstiprinātu akciju atcelšanu.
  • "Kolektīvais sods": Īpaši cinisks piemērs, kas minēts lēmumā: kad piegādātājs nepiekrita Maxima pieprasītajai cenai vienam populāram produktam, Maxima pārtrauca pasūtījumus visam šī piegādātāja sortimentam (17 produktiem) .
  • Nenoteikti pamatojumi: Maxima savus cenu samazināšanas pieprasījumus pamatoja ar vispārīgām, nepārbaudāmām frāzēm, piemēram, atsaucoties uz "tirgus tendencēm" vai "nekonkurētspēju", vienlaikus atsakoties sniegt piegādātājiem salīdzinošus datus.

 

✔️ KP lēmums apstiprina to, par ko nozares dalībnieki baidījušies runāt gadiem: Latvijas mazumtirdzniecībā valda "baiļu faktors". Piegādātāji ir ekonomiski atkarīgi no Maxima kā būtiska noieta kanāla, un viņu piekrišana diktātam nav brīva izvēle, bet gan izdzīvošanas jautājums. Tiešais kaitējums piegādātājiem ir acīmredzams:

  1. Darbs ar zaudējumiem: Piegādātāji bija spiesti ilgstoši strādāt ar minimālu peļņu vai pat ar tiešiem zaudējumiem, lai tikai saglabātu vietu plauktā.
  2. Inovāciju bremzēšana: Uzņēmumam, kurš cīnās par izdzīvošanu un kura peļņa tiek mākslīgi nospiesta, nav resursu, ko ieguldīt kvalitātes uzlabojumos, jaunu produktu izstrādē vai inovācijās.
  3. Saimnieciskās darbības paralīze: Nespēja plānot ilgtermiņā un pieņemt patstāvīgus lēmumus kropļo uzņēmējdarbības vidi.

_________________________________________________________________________________________________________

 

✔️ Maxima publiskais tēls balstās uz solījumu patērētājiem nodrošināt zemākās cenas. Taču KP lēmums atklāj, ka šī stratēģija vismaz daļēji īstenota uz piegādātāju rēķina, un ieguvums netika nodots gala patērētājiem.

  1. Ietaupījums paliek "Maxima" kabatā: Lēmumā skaidri norādīts, ka iepirkuma cenu samazinājuma ieguvums netika novirzīts gala patērētājiem. Maxima, piespiežot piegādātājus samazināt cenas, vienkārši palielināja savu peļņas maržu.
  2. "Ūdens gultas efekts": Maxima radītie zaudējumi piegādātājiem nekur nepazūd. Lai kompensētu negūto peļņu, piegādātāji ir spiesti paaugstināt cenas citiem, mazākiem tirgus dalībniekiem – piemēram, neatkarīgiem vietējiem veikaliem. Rezultātā rodas tirgus segmentācija, kur mazie veikali par tām pašām precēm maksā dārgāk nekā lielie tīkli.
  3. Ilgtermiņa kaitējums patērētājam: Kā norāda KP, šādas prakses ilgtermiņa sekas ir samazināta produktu daudzveidība, palēninātas inovācijas un pasliktināta kvalitāte plauktos.

 

✔️ Šis lēmums ir būtisks precedents. Tas parāda, ka NTPAL ir reāls instruments piegādātāju aizsardzībai. Papildus 1,87 miljonu eiro sodam , KP ir uzlikusi Maxima konkrētus tiesiskos pienākumus, kas paredzēti, lai izbeigtu šo ļaunprātīgo praksi.

Būtiskākie no tiem ir:

  • Aizliegums pieprasīt cenu samazinājumu, kad piegādātājs lūdz tās paaugstināšanu.
  • Aizliegums piemērot "sodoša rakstura darbības" (piemēram, citu preču bloķēšanu), ja nav panākta vienošanās par kādu konkrētu preci.
  • Pienākums noteikt un ievērot abpusēji skaidrus un samērīgus cenu apspriešanas termiņus.

 

✔️ Šis KP lēmums ir spēcīgs signāls visiem tirgus dalībniekiem: ekonomiskais spēks nedod tiesības ignorēt likumu un godīgas tirdzniecības principus. Piegādātājiem, kas saskaras ar līdzīgu spiedienu no jebkura liela iepircēja, ir jāapzinās, ka likums ir viņu pusē un ir pieejami tiesiskās aizsardzības mehānismi.

MAXIMA sods - sistēmiska tirgus varas izmantošana
Birokrātja 91 dienu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 19. novembris
Vai valsts iestāde drīkst vienkārši aizmirst izskatīt cilvēka iesniegumu, tādējādi atstājot viņu bez iztikai nepieciešamajiem līdzekļiem, un pēc tam uzskatīt, ka ar vienu atvainošanās teikumu viss ir atrisināts?
VID PĀRBAUDĪS SKAIDRAS NAUDAS IEMAKSAS BANKOMĀTOS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 17. novembris
Valsts ieņēmumu dienests plāno izsūtīt tūkstošiem vēstuļu iedzīvotājiem, pievēršot uzmanību skaidras naudas iemaksām banku kontos. Bet vai tas nozīmē, ka cilvēkiem tagad būs jāmaksā nodoklis par savu naudu?
Valsts mežu dienests
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 17. novembris
Vai valsts iestādes sniegtajai oficiālajai informācijai vispār var uzticēties? Un kurš uzņemas atbildību, ja valsts iestāde sniedz nepatiesu informāciju, bet iedzīvotājs, paļaujoties uz to, pieņem lēmumus, kas vēlāk izrādās kļūdaini?
Piebraucamais ceļš ir slēgts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 16. novembris
Vai pašvaldība drīkst atteikties noteikt ceļam pašvaldības nozīmes ceļa statusu, ja šis ceļš ir nepieciešams, lai persona varētu piekļūt savam nekustamajam īpašumam?
SENĀTS NOSTIPRINA PRIVĀTPERSONU TIESĪBAS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 13. novembris
Vai valsts iestāde drīkst atteikties sniegt atbildi uz personas iesniegumu, aizbildinoties ar to, ka jautājums attiecas uz iestādes iekšējo darbību vai personas agrākajām dienesta attiecībām?
Gaismas nakts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
5. decembrī Valmierā atkal vienosies sports, labestība un vēlme palīdzēt! Jāņa Daliņa sporta kompleksā norisināsies biedrības Valmiera NEXT organizētais labdarības pasākums “Gaismas nakts”, kurā ikviens aicināts apvienot fiziskās aktivitātes ar iespēju paveikt kaut ko patiesi nozīmīgu citu labā.
 125 MILJONI ĪSZIŅU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
Latviju satricinājusi kārtējā ziņa par iespējamu milzīga apmēra personas datu noplūdi. Šoreiz runa ir nevis par vārdiem, uzvārdiem vai personas kodiem, bet par vairāk nekā 125 miljoniem īsziņu, tostarp to pilnu saturu!
VID zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 11. novembris
Kārtējais tiesas nolēmums, kas liek uzdot jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieeju uzņēmējiem un nodokļu strīdu risināšanu.
VID sods atcelts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemēroja uzņēmumam 13 500 eiro naudas sodu par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpumu, bet pēc lietas nonākšanas tiesā pats atzina, ka sods bijis nepamatots!
TIESA VISPIRMS IZDARA SECINĀJUMU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Vai Latvijā uzņēmumam vispār ir iespējams pierādīt savu taisnību strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu, ja tiesa jau iepriekš ir pārliecināta, ka uzņēmums rīkojies prettiesiski.