MAXIMA sods - sistēmiska tirgus varas izmantošana

Lauris Klagišs • 2025. gada 7. novembris

✔️ Konkurences padomes (KP) 2025. gada 31. oktobra lēmums https://lemumi.kp.gov.lv/storage/files/20251105_KP_LEMUMS_Maxima_publiskojama_versija.pdf  piemērot 1,87 miljonu eiro sodu "MAXIMA Latvija" SIA (Maxima) iezīmē kritisku pavērsienu Latvijas mazumtirdzniecības tirgū. Šis nav tikai tehnisks pārkāpums; tas ir pirmais gadījums, kad Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) ir piemērots tik bargi, atklājot sistemātisku ļaunprātību, kas gadiem ilgi kropļojusi tirgu, nodarot kaitējumu gan piegādātājiem, gan gala patērētājiem.Advokātu biroja skatījumā šī lieta spilgti ilustrē, kā dominējošs tirgus spēlētājs var izmantot savu varu, lai vienpusēji diktētu noteikumus vājākiem partneriem, un kāds kaitējums no tā rodas visai ekonomikas ķēdei.

 

✔️ KP gandrīz trīs gadus ilgušajā izmeklēšanā (no 01.11.2021. līdz 07.08.2024.) konstatēja, ka Maxima, apzinoties savu 28% tirgus daļu un augsto tirgus koncentrāciju, ir īstenojusi negodīgu praksi pret lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem. Galvenais pārkāpums ir vienpusēja iepirkuma cenu grozīšana. Maxima savu varu izmantoja nevis godīgās sarunās, bet gan ar sistemātiskām spiediena taktikām:

  • Ilgstoša vilcināšanās: Piegādātāju lūgumi paaugstināt iepirkuma cenas (pat ja tie bija pamatoti ar izmaksu kāpumu) tika ignorēti mēnešiem ilgi, dažos gadījumos pat līdz gadam. Šajā laikā piegādātāji bija spiesti turpināt piegādes par vecajām, nerentablajām cenām.
  • Agresīvi pretpiedāvājumi: Reaģējot uz piegādātāja lūgumu paaugstināt cenu, Maxima bieži vien atbildēja ar ultimātu... pieprasot vēl zemāku cenu, nekā bija spēkā esošā.
  • Tieši draudi: Ja piegādātājs nepiekrita Maxima diktātam, tika draudēts ar preču izslēgšanu no sortimenta, pasūtījumu neveikšanu vai iepriekš apstiprinātu akciju atcelšanu.
  • "Kolektīvais sods": Īpaši cinisks piemērs, kas minēts lēmumā: kad piegādātājs nepiekrita Maxima pieprasītajai cenai vienam populāram produktam, Maxima pārtrauca pasūtījumus visam šī piegādātāja sortimentam (17 produktiem) .
  • Nenoteikti pamatojumi: Maxima savus cenu samazināšanas pieprasījumus pamatoja ar vispārīgām, nepārbaudāmām frāzēm, piemēram, atsaucoties uz "tirgus tendencēm" vai "nekonkurētspēju", vienlaikus atsakoties sniegt piegādātājiem salīdzinošus datus.

 

✔️ KP lēmums apstiprina to, par ko nozares dalībnieki baidījušies runāt gadiem: Latvijas mazumtirdzniecībā valda "baiļu faktors". Piegādātāji ir ekonomiski atkarīgi no Maxima kā būtiska noieta kanāla, un viņu piekrišana diktātam nav brīva izvēle, bet gan izdzīvošanas jautājums. Tiešais kaitējums piegādātājiem ir acīmredzams:

  1. Darbs ar zaudējumiem: Piegādātāji bija spiesti ilgstoši strādāt ar minimālu peļņu vai pat ar tiešiem zaudējumiem, lai tikai saglabātu vietu plauktā.
  2. Inovāciju bremzēšana: Uzņēmumam, kurš cīnās par izdzīvošanu un kura peļņa tiek mākslīgi nospiesta, nav resursu, ko ieguldīt kvalitātes uzlabojumos, jaunu produktu izstrādē vai inovācijās.
  3. Saimnieciskās darbības paralīze: Nespēja plānot ilgtermiņā un pieņemt patstāvīgus lēmumus kropļo uzņēmējdarbības vidi.

_________________________________________________________________________________________________________

 

✔️ Maxima publiskais tēls balstās uz solījumu patērētājiem nodrošināt zemākās cenas. Taču KP lēmums atklāj, ka šī stratēģija vismaz daļēji īstenota uz piegādātāju rēķina, un ieguvums netika nodots gala patērētājiem.

  1. Ietaupījums paliek "Maxima" kabatā: Lēmumā skaidri norādīts, ka iepirkuma cenu samazinājuma ieguvums netika novirzīts gala patērētājiem. Maxima, piespiežot piegādātājus samazināt cenas, vienkārši palielināja savu peļņas maržu.
  2. "Ūdens gultas efekts": Maxima radītie zaudējumi piegādātājiem nekur nepazūd. Lai kompensētu negūto peļņu, piegādātāji ir spiesti paaugstināt cenas citiem, mazākiem tirgus dalībniekiem – piemēram, neatkarīgiem vietējiem veikaliem. Rezultātā rodas tirgus segmentācija, kur mazie veikali par tām pašām precēm maksā dārgāk nekā lielie tīkli.
  3. Ilgtermiņa kaitējums patērētājam: Kā norāda KP, šādas prakses ilgtermiņa sekas ir samazināta produktu daudzveidība, palēninātas inovācijas un pasliktināta kvalitāte plauktos.

 

✔️ Šis lēmums ir būtisks precedents. Tas parāda, ka NTPAL ir reāls instruments piegādātāju aizsardzībai. Papildus 1,87 miljonu eiro sodam , KP ir uzlikusi Maxima konkrētus tiesiskos pienākumus, kas paredzēti, lai izbeigtu šo ļaunprātīgo praksi.

Būtiskākie no tiem ir:

  • Aizliegums pieprasīt cenu samazinājumu, kad piegādātājs lūdz tās paaugstināšanu.
  • Aizliegums piemērot "sodoša rakstura darbības" (piemēram, citu preču bloķēšanu), ja nav panākta vienošanās par kādu konkrētu preci.
  • Pienākums noteikt un ievērot abpusēji skaidrus un samērīgus cenu apspriešanas termiņus.

 

✔️ Šis KP lēmums ir spēcīgs signāls visiem tirgus dalībniekiem: ekonomiskais spēks nedod tiesības ignorēt likumu un godīgas tirdzniecības principus. Piegādātājiem, kas saskaras ar līdzīgu spiedienu no jebkura liela iepircēja, ir jāapzinās, ka likums ir viņu pusē un ir pieejami tiesiskās aizsardzības mehānismi.

MAXIMA sods - sistēmiska tirgus varas izmantošana
Iesniegums policijai vai citai iestādei: kad tas var tikt atzīts par goda un cieņas aizskārumu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 6. novembris
Daudzi uzskata, ka vēršanās ar iesniegumu policijā vai citā valsts iestādē ir konstitucionāli aizsargāta tiesība, kas nekādā gadījumā nevar tikt sodīta.
Viesnīcnieka glabājums: Aizmirsta norma ar plašu aizsardzību
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 5. novembris
Ceļojot un apmetoties viesnīcās, mēs paļaujamies, ka mūsu personīgās mantas būs drošībā.
Cik izmaksā sievas sišana, vai draudi kādu nogalināt
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 3. novembris
Šis nav retorisks jautājums. Tā ir Latvijas realitāte, kas ietērpta konkrētos ciparos Administratīvo sodu likumā. Kā advokāts, esmu spiests secināt, ka mūsu likumdevēji vardarbību ir novērtējuši... maigi izsakoties, lēti.
Būvnoteikumu grozījumi: Vai mazāk birokrātijas nozīmē dārgāku būvniecību un lielākus riskus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 30. oktobris
2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".
Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 29. oktobris
Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. oktobris
✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. ✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. ✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu. ✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. ✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt. Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt". Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.
Stambulas konvencijas denonsēšanas juridiskā analīze:
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. oktobris
Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas starptauti
Saņēmāt vēstuli no VID? Nesatraucieties – rīcības plāns 3 soļos
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 24. oktobris
Vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) daudziem uzņēmējiem un privātpersonām mēdz radīt tūlītēju satraukumu.
Kā pasargāt savu zīmolu? Praktisks ceļvedis preču zīmes reģistrācijai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 23. oktobris
Jūsu uzņēmuma nosaukums, logo un sauklis ir daudz vairāk nekā tikai vārdi un attēli. Tas ir jūsu zīmols – reputācija, atpazīstamība un vērtība, ko esat cītīgi būvējuši.
Valdes locekļa atbildība: 5 praktiski soļi, kā pasargāt savu personīgo mantu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. oktobris
Būt uzņēmuma valdē nozīmē uzņemties lielu atbildību. Lai gan šis amats paver plašas iespējas, tas vienlaikus ir saistīts ar riskiem, kas var skart ne tikai uzņēmuma...