Viesnīcnieka glabājums: Aizmirsta norma ar plašu aizsardzību

Lauris Klagišs • 2025. gada 5. novembris

✔️ Ceļojot un apmetoties viesnīcās, mēs paļaujamies, ka mūsu personīgās mantas būs drošībā. Bet ko darīt, ja no viesnīcas numura pazūd dators, rotaļlietas vai pat nauda? Daudzi ceļotāji nezina, ka Latvijas Civillikums paredz īpašu un visai stingru atbildības veidu – viesnīcnieka glabājumu. Tā ir interesanta un praksē nepelnīti reti piemērota tiesību norma, kas aizsargā patērētāju. Interesanti, ka Latvijas tiesu nolēmumu datubāzē nav izdevies atrast nevienu spriedumu, kurā būtu analizēts šis temats, kas tikai apstiprina normas reto piemērošanu praksē.

 

✔️ Civillikuma 1995. pants nosaka, ka viesnīcnieki, kas pēc savas nodarbošanās uzņem ceļotājus, ir atbildīgi par šo ceļotāju ienesto lietu atdošanu. Būtiskākais ir tas, ka šī atbildība rodas automātiski, bez jebkāda īpaša līguma parakstīšanas.

  • Viesnīcnieka pienākums atbildēt par lietām rodas pats no sevis, tiklīdz ceļotāja lietas ar viesnīcnieka ziņu ir ienestas viesnīcā.
  • Likums tieši nosaka, ka nav nepieciešams sīkāks lietu apzīmējums vai īpašs uzdevums tās uzraudzīt.
  • Nav svarīgi, vai lietas pieņēmis pats viesnīcnieks vai viņa nolīgtie kalpotāji (piemēram, administratori vai portjē). Viesnīcnieks atbild arī par lietām, kas viņam vai kalpotājiem nodotas pat vēl pirms ierašanās viesnīcā.

 

✔️ Viesnīcnieks atbild par ceļotāja ienestajām lietām. Tomēr likums paredz dažus izņēmumus, kad viesnīcnieks var tikt atbrīvots no atbildības. Viņam ir jāpierāda, ka zaudējums (lietu pazušana vai bojājums) ir radies:

  1. Paša ceļotāja, viņa viesu vai pavadītāju vainas dēļ;
  2. Nepārvaramas varas dēļ;
  3. Pašu lietu īpašību dēļ (piemēram, tās ātri bojājas).

 

✔️ Daudzās viesnīcās ir redzami sludinājumi, kas mēģina atbrīvot viesnīcu no jebkādas atbildības. Ir svarīgi zināt, ka Civillikuma 1998. pants skaidri nosaka: Viesnīcā izliktais sludinājums, ka viesnīcnieks atsakās no atbildības, nav spēkā. Šādi paziņojumi ir juridiski nesaistoši un domāti tikai ceļotāju maldināšanai.

 

✔️ Likums paredz īpašu regulējumu attiecībā uz ļoti vērtīgām lietām – naudu, vērtspapīriem un dārglietām. Ja par tām nav bijis īpašas norunas, viesnīcnieka atbildība ir ierobežota ar 1420 eiro. Tomēr šis ierobežojums (1420 eiro) netiek piemērots divos gadījumos:

  1. Ja viesnīcnieks pats ir pieņēmis šo naudu, vērtspapīrus vai dārglietas savā glabājumā (piemēram, seifā recepcijā);
  2. Ja par šo lietu bojāeju ir vainojams pats viesnīcnieks vai viņa kalpotāji.

 

✔️ Viesnīcnieka glabājums ir spēcīgs patērētāju aizsardzības instruments. Lai gan viesnīcas bieži cenšas izvairīties no atbildības, likums ir ceļotāja pusē, uzliekot pakalpojuma sniedzējam paaugstinātu atbildību par klienta mantu drošību. Ja esat saskāries ar situāciju, kad viesnīcā ir pazudušas vai bojātas jūsu mantas, ir svarīgi zināt savas tiesības un vērsties pēc juridiskās palīdzības.

Viesnīcnieka glabājums: Aizmirsta norma ar plašu aizsardzību
Cik izmaksā sievas sišana, vai draudi kādu nogalināt
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 3. novembris
Šis nav retorisks jautājums. Tā ir Latvijas realitāte, kas ietērpta konkrētos ciparos Administratīvo sodu likumā. Kā advokāts, esmu spiests secināt, ka mūsu likumdevēji vardarbību ir novērtējuši... maigi izsakoties, lēti.
Būvnoteikumu grozījumi: Vai mazāk birokrātijas nozīmē dārgāku būvniecību un lielākus riskus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 30. oktobris
2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".
Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 29. oktobris
Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. oktobris
✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. ✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. ✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu. ✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. ✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt. Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt". Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.
Stambulas konvencijas denonsēšanas juridiskā analīze:
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. oktobris
Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas starptauti
Saņēmāt vēstuli no VID? Nesatraucieties – rīcības plāns 3 soļos
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 24. oktobris
Vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) daudziem uzņēmējiem un privātpersonām mēdz radīt tūlītēju satraukumu.
Kā pasargāt savu zīmolu? Praktisks ceļvedis preču zīmes reģistrācijai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 23. oktobris
Jūsu uzņēmuma nosaukums, logo un sauklis ir daudz vairāk nekā tikai vārdi un attēli. Tas ir jūsu zīmols – reputācija, atpazīstamība un vērtība, ko esat cītīgi būvējuši.
Valdes locekļa atbildība: 5 praktiski soļi, kā pasargāt savu personīgo mantu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. oktobris
Būt uzņēmuma valdē nozīmē uzņemties lielu atbildību. Lai gan šis amats paver plašas iespējas, tas vienlaikus ir saistīts ar riskiem, kas var skart ne tikai uzņēmuma...
Tiesa atstāj spēkā Rail Baltica būvatļauju, noraidot zemes īpašnieka sūdzību
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 17. oktobris
Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi zemes īpašnieka pieteikumu atcelt būvatļauju Rail Baltica trases posmam, apstiprinot valsts rīcības tiesiskumu nacionālas nozīmes projektu īstenošanā un skaidrojot tiesas kompetences robežas tehnisku projektēšanas risinājumu izvērtēšanā.
Vai no debatēm tiesā ir kāda jēga
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 16. oktobris
Kādā nesenā Administratīvās rajona tiesas sēdē, tiesnesis pirms debatēm norādīja, ka “Administratīvajā procesā debašu stadija ir atšķirīga, un debašu stadijai pēc būtības nav nekādas ietekmes uz rezultātu”.