Sākot ar šī gada 1. septembri, Latvijas politiskajā un uzņēmējdarbības vidē tiek ieviests jauns spēles laukums – darbu sāk brīvprātīgs Interešu pārstāvju saraksts. Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā paver iespēju ikvienam, kas sevi identificē kā lobētāju vai interešu pārstāvi, pieteikties Uzņēmumu reģistrā (UR) un kļūt par daļu no publiski pieejamas datubāzes. Taču vai šis ir ilgi gaidīts solis pretī Rietumu līmeņa caurspīdīgumam, vai tomēr tikai formāls vingrinājums ar apšaubāmu praktisko pienesumu? Analizēsim kritiski.

  Kas mainās no 1. septembra? Būtībā, valsts ir radījusi platformu – sarakstu, kuru administrē UR un kurš būs pieejams Latvijas atvērto datu portālā. Procedūra ir padarīta maksimāli vienkārša:

     Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic interešu pārstāvību, var iesniegt pieteikumu elektroniski vai pa pastu. Par reģistrāciju nav paredzēta valsts nodeva. UR sola pieteikumus izskatīt 1–5 darba dienu laikā. Saraksts būs atvērto datu formātā, ļaujot sabiedrībai, žurnālistiem un konkurentiem redzēt, kas sevi pozicionē kā interešu pārstāvi. Uz papīra tas izklausās kā solis pareizajā virzienā. Taču, kā vienmēr, velns slēpjas detaļās.

     Pirms steigties ar pieteikuma gatavošanu, ir svarīgi saprast šī jaunā mehānisma fundamentālos ierobežojumus, kurus atklāti norāda arī pats likumdevējs un UR:

1. UR kā pasīvs reģistrators, nevis uzraugs. Uzņēmumu reģistrs skaidri norāda, ka tā kompetencē nav vērtēt, vai persona faktiski nodarbojas ar lobēšanu. UR nedefinē, kas ir un kas nav interešu pārstāvība. Praksē tas nozīmē, ka UR darbojas kā "pastkastīte" – tas pieņem un publicē informāciju, bet nepārbauda tās satura patiesumu vai atbilstību realitātei. Šis saraksts var kļūt par mājvietu gan nopietnām nozaru asociācijām, gan personām ar fiktīviem vai pat maldinošiem mērķiem.

1. Brīvprātības princips – zobens ar diviem asmeņiem. Saraksts ir pilnībā brīvprātīgs. Tas rada acīmredzamu paradoksu. Tie uzņēmumi un organizācijas, kas jau šobrīd strādā atklāti un ētiski, visticamāk, bez bažām reģistrēsies, lai demonstrētu savu caurspīdīgumu. Savukārt tie, kuri vēlas ietekmēt lēmumus "aizkulisēs" un kuru darbība visvairāk būtu jāizgaismo, vienkārši izvēlēsies nereģistrēties. Līdz ar to saraksts riskē kļūt par paraugstundu tiem, kam jau tā ir laba reputācija, bet neatklās "ēnu" ekonomikas un politikas spēlētājus.

1. Īstermiņa risinājums bez tūlītējām sekām. Reģistrācija sarakstā neuzliek nekādus jaunus pienākumus, izņemot nepieciešamību aktualizēt datus. Tāpat jebkurā brīdī no saraksta var izstāties. Šis ir pārejas posma regulējums, kas darbosies līdz 2028. gada 1. septembrim, kad plānots ieviest pilnvērtīgu un, domājams, obligātu interešu pārstāvības reģistru un sistēmu. Tātad, pašreizējais saraksts ir drīzāk trīs gadus ilgs "izmēģinājuma brauciens".

     Ņemot vērā iepriekš minēto, katram uzņēmumam vai organizācijai, kas sadarbojas ar publisko sektoru, ir jāpieņem stratēģisks lēmums.

  Argumenti "PAR" reģistrāciju:

• Reputācijas ieguvumi: Iekļaušana oficiālā sarakstā var tikt izmantota kā pozitīvs publicitātes instruments. Tā ir proaktīva darbība, kas apliecina jūsu organizācijas apņemšanos ievērot atklātības un labas pārvaldības principus.

• Leģitimitātes veicināšana: Sarunās ar valsts un pašvaldību amatpersonām atsaukšanās uz savu statusu oficiālā reģistrā var piešķirt papildu leģitimitāti un vairot uzticību.

• Sagatavošanās nākotnei: Piedalīšanās brīvprātīgajā sistēmā ļauj laicīgi sagatavoties un izprast procesus, kas, visticamāk, kļūs obligāti pēc 2028. gada.

Argumenti "PRET" vai iemesli piesardzībai:

• Nevajadzīga uzmanība: Ja jūsu darbības interešu pārstāvības jomā ir epizodiskas, reģistrācija var piesaistīt lieku konkurentu vai mediju uzmanību, neradot līdzvērtīgu ieguvumu.

• Datu uzturēšanas slogs: Lai arī neliels, tas ir papildu administratīvais pienākums – sekot līdzi un laikus aktualizēt informāciju par pārstāvētajām interesēm un personām.

• Nogaidīšanas taktika: Tā kā sistēma ir jauna un tās reālā ietekme nav zināma, varētu būt prātīgi vispirms pavērot, kā tā attīstās, kas reģistrējas un kāda veidojas publiskā un politiskā reakcija.

     Jaunais Interešu pārstāvju saraksts nav laimes lācis, kas vienā dienā padarīs lēmumu pieņemšanas procesus Latvijā pilnībā caurspīdīgus. Tā pašreizējā, brīvprātīgā un bezzobainā forma drīzāk ir simbolisks žests un publiska "smilšu kaste", kurā sabiedrība un paši interešu pārstāvji varēs iepazīties ar gaidāmajām pārmaiņām.

    Patiesā revolūcija ir gaidāma 2028. gadā. Tomēr šis pirmais solis sniedz uzņēmumiem stratēģisku iespēju – vai nu jau tagad pozicionēt sevi kā atklātības līderus, vai arī ieņemt nogaidošu pozīciju.

  Mūsu birojs ir gatavs sniegt padziļinātu juridisko analīzi par jaunā regulējuma ietekmi tieši uz jūsu darbības nozari un palīdzēt pieņemt pārdomātu lēmumu, kas atbilst jūsu ilgtermiņa biznesa mērķiem. Sazinieties ar mums, lai apspriestu labāko stratēģiju jūsu organizācijai.