Mantas arests atcelts, bet kompensācijas nav? Ko uzņēmējiem māca jaunākā Senāta prakse

Lauris Klagišs • 2026. gada 3. marts

✔️ Iedomājieties situāciju: Kriminālprocesa ietvaros policija uzliek arestu jūsu uzņēmuma finanšu līdzekļiem. Paiet gadi, bizness cieš zaudējumus. Galu galā tiesa izlemj, ka manta nav noziedzīgi iegūta, un arestu atceļ. Loģisks solis būtu prasīt valstij atlīdzināt radītos zaudējumus, vai ne? Diemžēl jaunākā Senāta atziņa lietā Nr. SKA-695/2025 (2025. gada 17. decembris) liecina – steigties ar prasījumu nedrīkst. Šajā rakstā skaidrojam, kāpēc uzvara "mazajā procesā" par mantu vēl negarantē tūlītējas tiesības uz kompensāciju un ko darīt uzņēmējiem.


✔️ Bieži vien kriminālprocesā tiek izdalīts atsevišķs process par noziedzīgi iegūtu mantu. Ja tiesa šajā procesā nolemj, ka naudas izcelsme nav noziedzīga, un arestu atceļ, īpašnieks var maldīgi uzskatīt, ka viss ir beidzies. Tomēr Senāts uzsver: mantas aresta atcelšana nenozīmē, ka viss kriminālprocess ir galīgi noslēdzies. Ja pamatprocess, kura ietvaros tika izteiktas aizdomas, vēl turpinās, jautājums par mantas saistību ar noziegumu juridiski vēl nav "neapstrīdami atrisināts". Tiesas lēmums izbeigt procesu par mantu nav tas pats, kas atzīt policijas rīcību par prettiesisku aresta uzlikšanas brīdī.


✔️ Daudzi uzņēmēji (juridiskās personas) vēršas tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzību uzreiz pēc aresta atcelšanas. Senāts norāda, ka šāds pieteikums tiks noraidīts kā priekšlaicīgs. Likums nosaka stingru kārtību: Aizskartajam mantas īpašniekam tiesības prasīt atlīdzinājumu par nepamatotu rīcību rodas tikai tad, kad kriminālprocess ir galīgi noslēdzies. Tas attiecas gan uz fiziskām, gan juridiskām personām. Tiesa skaidro, ka kamēr notiek izmeklēšana pamatlietā, nevar uzskatīt, ka jautājums par mantu ir pilnībā izlemts, pat ja arests ir noņemts.


✔️ Šobrīd veidojas paradoksāla situācija – manta ir atbrīvota, zaudējumi ir radušies, bet prasīt tos nevar, jo jāgaida gadiem ilgi, kamēr beigsies viss kriminālprocess. Senāts atzīst, ka šis jautājums ir nozīmīgs un sabiedrībā aktuāls. Saeimā šobrīd notiek diskusijas par grozījumiem Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, kas varētu ļaut aizskartajiem mantas īpašniekiem prasīt kompensāciju uzreiz pēc aresta atcelšanas. Tomēr, kamēr likumdevējs nav pieņēmis šīs izmaiņas, tiesa nevar pati radīt jaunu kārtību. Jāspēlē pēc esošajiem noteikumiem.



✔️ Balstoties uz šo spriedumu, mūsu birojs iesaka trīs rīcības soļus, ja jūsu uzņēmuma mantai ir uzlikts un vēlāk atcelts arests:


Nesteidzieties ar pieteikumu tiesā: Ja kriminālprocess (pamatlieta) nav izbeigts, jūsu pieteikumu par zaudējumu atlīdzību visticamāk noraidīs, un jūs lieki tērēsiet resursus tiesvedībai.

Fiksējiet zaudējumus jau tagad: Lai gan prasību sniegt vēl nevarat, pierādījumu vākšana ir kritiska. Konkrētajā lietā tiesa norādīja, ka uzņēmums nebija iesniedzis faktisko zaudējumu aprēķinu un pierādījumus. Krājiet rēķinus, līgumus un aprēķinus par dīkstāvi – tie būs vajadzīgi vēlāk.

Sekojiet līdzi likuma grozījumiem: Situācija var mainīties. Ja Saeima pieņems plānotos grozījumus, iespēja saņemt kompensāciju var rasties ātrāk, negaidot lielā kriminālprocesa beigas.

Mantas arests atcelts, bet kompensācijas nav? Ko uzņēmējiem māca jaunākā Senāta prakse
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. maijs
Ikdienas satiksmē situācijas mēdz būt mānīgas. Rīgas pašvaldības policija piemēroja 40 eiro naudas sodu (8 naudas soda vienības) kāda transportlīdzekļa AUDI īpašniecei par auto novietošanu krustojumā.
Kļūdās visi – gan tiesa, gan VID
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. maijs
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prakse, vēlāk atprasot jau piešķirtos valsts atbalsta līdzekļus uzņēmumiem, ir radījusi ievērojamu spriedzi uzņēmējdarbības vidē.
VID kārtējā izgāšanās tiesā, jeb kāpēc ārvalstu partneru grēki nav jāizpērk Latvijas uzņēmējiem
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. maijs
Administratīvā apgabaltiesa 2026. gada 22. aprīlī ir pasludinājusi nozīmīgu spriedumu (lieta Nr. A420290518), kas ievieš būtisku skaidrību tā dēvētajās "PVN karuseļu" jeb nodokļu krāpniecības lietās.
 Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uztur publisku reģistru
Autors Lauris Klaģišs 2026. gada 25. maijs
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uztur publisku reģistru jeb "melno sarakstu", kurā tiek iekļauti tie komersanti, kas atsakās labprātīgi pildīt Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumus.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 25. maijs
Pēdējo gadu tiesu prakse liecina par ļoti stingru valsts un tiesībsargājošo iestāžu nostāju pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. maijs
Zemes un būvju īpašnieku piespiedu dalītā īpašuma attiecības Latvijā gadu desmitiem ir bijušas sarežģītu juridisko strīdu un regulāru likumdošanas izmaiņu krustpunktā.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. maijs
2026. gada 2. aprīlī Konkurences padome (KP) pieņēma būtisku lēmumu , kas kalpo kā spēcīgs atgādinājums visiem ražotājiem, izplatītājiem un mazumtirgotājiem par vertikālo vienošanos un tālākpārdošanas cenu uzturēšanas (RPM – Resale Price Maintenance) stingro aizliegumu.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. maijs
Administratīvā rajona tiesa nesen ir pasludinājusi divus savstarpēji saistītus un nozīmīgus spriedumus (2026. gada 5. maijā un 12. maijā), kas ievieš būtisku skaidrību valsts amatpersonu un ierēdņu tiesību aizsardzībā.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 18. maijs
Darba tiesisko attiecību izbeigšana ir viens no komplicētākajiem procesiem uzņēmuma ikdienā.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 15. maijs
Datu valsts inspekcija (turpmāk – Inspekcija) 2026. gada 13. martā ir pieņēmusi lēmumu par rājiena izteikšanu kādam pašvaldības policijas inspektoram, kurš izmantojis dienesta vajadzībām piešķirto piekļuvi informācijas sistēmām personīgu motīvu vadīts.